Court dismissed SIA's appeal, upholding the Consumer Protection Center's fine for failing to provide travel package safety guarantees.

NORAKSTS Lieta Nr.142202211 (1-0231-13/2)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 25.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Audzere,

piedaloties iestādes, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvarotajai pārstāvei E.D., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA „/Nosaukums/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzības par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2011.gada 11.maija lēmuma Nr.15-apk atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), 2011.gada 14.janvārī veicot pārbaudi SIA „/Nosaukums/” ceļojumu birojā „/Nosaukums/”, ka arī no Ekonomikas ministrijas uzturētās elektroniskās datu bāzes, kas pieejama interneta adresē http://tato.em.gov.lv, secināja, ka SIA „/Nosaukums/” piedāvā patērētājiem kompleksos tūrisma pakalpojumus, nenodrošinot normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju. Tādējādi neievērojot Tūrisma likuma 16.panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas 1.lappuse no 9 un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr.353) 24.punkta noteiktās prasībās. Tādejādi SIA „/Nosaukums/” ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

155.11 panta trešajā daļā noteikto pārkāpumu. Kā arī izvērtējot SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 17.jūnijā noslēgtā līguma Nr.1230/V kopiju un patērētājiem piedāvātā līguma projekta kopiju, PTAC secina, ka SIA „/Nosaukums/” līgumos nav iekļāvusi informāciju, kādu nosaka normatīvais akts par kompleksa tūrisma pakalpojumu sniegšanu, līdz ar to SIA „/Nosaukums/” nav ievērojusi noteikumu Nr.353 16.2. un 16.3.apakšpunktā un 17.punktā noteiktās prasības un izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK 155.11 panta pirmajā daļā. PTAC vienlaikus secināja, ka SIA „/Nosaukums/” ir reģistrējusies http://tato.em.gov.lv datu bāzē kā tūrisma aģents, bet faktiski SIA „/Nosaukums/” pati izstrādā un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus, līdz ar to saskaņā ar Tūrisma likuma 1.panta 19.punktu ir uzskatāma par tūrisma operatoru, un atbildīga par konstatētajiem pārkāpumiem. Par izdarītajiem pārkāpumu PTAC SIA „/Nosaukums/” 2011.gada 22.februārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu RA Nr.203834 un ar 2011.gada 15.marta lēmumu Nr.EO3-RIG-38 uzlika SIA „/Nosaukums/” naudas sodu Ls 1500.

[2] Nepiekrītot minētajam lēmumam, SIA „/Nosaukums/” to apstrīdēja PTAC direktorei, kura ar 2011.gada 11.maija lēmumu Nr.15-apk (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu zemākas iestādes lēmumu tālāk minēto apsvērumu dēļ. [2.1] PTAC, 2011.gada 14.janvārī veicot pārbaudi SIA „/Nosaukums/” ceļojumu birojā „/Nosaukums/”, kas atrodas /adrese/ konstatēja, ka SIA „/Nosaukums/” ne tikai piedāvā citu tūroperatoru ceļojumus, bet arī pati izstrādā ceļojumus, kā, piemēram, ceļojumus uz Taizemi un Maltu. Saistībā ar ceļojumu uz Taizemi tika noslēgts līgums ar SIA „/Nosaukums/”. Par veikto pārbaudi tika sastādīts akts Nr.PPU-3, kurā minēto informāciju ar savu parakstu ir apliecinājis SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis A.S. Turklāt minētā akta sadaļā „pārbaudāmā objekta pārstāvja paskaidrojums vai piezīmes” viņš nav veicis papildu piezīmes/ precizējumus. Līdz ar to PTAC uzskata, ka SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis ar savu parakstu ir apliecinājis, ka SIA „/Nosaukums/” arī pati izstrādā ceļojumus, nevis tikai piedāvā citu tūroperatoru izstrādātos ceļojumus. [2.2] No Tūrisma likuma 1.panta 5. un 19.punkta, akta Nr.PPU-3, kā arī tam pielikumā pievienotajā ceļojuma programmā ,,/Programmas nosaukums/” minētā izriet, ka SIA „/Nosaukums/” Tūrisma likuma izpratnē ir uzskatāma par tūroperatoru, jo pati izstrādā un piedāvā patērētājiem kompleksos tūrisma pakalpojumus, piemēram, ceļojumi uz Taizemi un Maltu. Minēto apliecina arī aktam Nr.PPU-3 pielikumā Nr.l pievienotā ceļojumu programma „/Programmas nosaukums/”, kurā nav minēts, ka ceļojumu ir izstrādājis un klientiem (patērētājiem) piedāvā kāds cits tūroperators. Turklāt SIA „/Nosaukums/” nav iesniegusi informāciju un/vai pierādījumus, kas apliecinātu, ka ceļojumus uz Taizemi un Maltu, kas ir minēti aktā Nr.PPU-3, ir sagatavojis kāds cits operators. Tādējādi PTAC secina, ka SIA „/Nosaukums/” minēto faktu ir atzinusi.

2.lappuse no 9 Ņemot vērā minēto, uz SIA „/Nosaukums/” ir attiecināmas gan Tūrisms likuma, gan noteikumu Nr.353 prasības, jo SIA „/Nosaukums/” ne tikai piedāvā patērētājiem citu tūroperatoru izstrādātos kompleksos tūrisma pakalpojumus, ko apstiprina arī SIA „/Nosaukums/” iesniegtie sadarbības līgumi, bet arī pati izstrādā un piedāvā patērētājiem kompleksos tūrisma pakalpojumus. [2.3] Saskaņā ar Tūrisma likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto tūrisma operatoram, kas organizē kompleksos tūrisma pakalpojumus, obligāti nepieciešama klienta iemaksātās naudas drošības garantija.

Savukārt noteikumu Nr.353 24.punktā noteikts, ka tūrisma operatori nodrošina pietiekamu garantiju attiecībā uz klienta iemaksātās naudas atmaksāšanu un klienta nogādāšanu valstī, kurā sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde. Ņemot vērā minēto un to, ka uz akta Nr.PPU-3 sastādīšanas bridi, kad PTAC konstatēja pārkāpumu, SIA „/Nosaukums/” nebija nodrošinājusi klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, par ko arī aktā Nr.PPU-3 ir sniegta informācija, ka „SIA „/Nosaukums/” pārstāvis paskaidroja, ka tādas nav, jo konkrētā firma nav tūrisma operators, secināms, ka PTAC pamatoti ir konstatējis un lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka SIA „/Nosaukums/” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK 155.11 panta trešajā daļā. [2.4] PTAC izvērtējot 2010.gada 17.jūnija tūrisma pakalpojuma līgumu Nr.1230/V, kurš tika noslēgts ar patērētājiem sadarbības ar tūrisma operatoru ,,/Nosaukums 2/" (Sanktpēterburga, Krievijas federācija) ietvaros, ņēma vērā noteikumu Nr.353 16.punktā noteikto par komplekso tūrisma pakalpojumu līgumos obligāti norādāmo informāciju.

Saskaņā ar noteikumu Nr.353 16.1.apakšpunktu līgumā norāda tūrisma operatora nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru datubāzē. Savukārt noteikumu Nr.353 16.2.apakšpunktā noteikts, ka līgumā norāda tūrisma aģenta (ja tāds ir) nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru datubāzē. No minētajām tiesību normām izriet, ka līgumā obligāti ir norādāma informācija par tūrisma operatoru, savukārt informācija par tūrisma aģentu var nebūt norādīta, ja tūrisma aģents konkrētā pakalpojuma sniegšanā nepiedalās. 2010.gada 17.jūnija tūrisma pakalpojuma līgumā ir norādīta vienīgi SIA „/Nosaukums/”.

Līdz ar to PTAC pamatoti secināja, ka minētā līguma ietvaros SIA „/Nosaukums/” darbojās kā tūrisma operators. Turklāt PTAC uzsver, ka minētajā līgumā PTAC konstatēja arī citus pārkāpumus, ne tikai to, ka nav norādīts tūrisma operators. SIA „/Nosaukums/” 2011.gada 14.marta paskaidrojumam pielikumā pievienojusi dokumentus attiecībā uz sadarbības līgumu ar ,,/Nosaukums 2/”. PTAC konstatēja, ka iesniegtie dokumenti ir svešvalodā, proti, krievu valodā un tiem nav pievienots notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

Atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām PTAC nav tiesīgs izskatīt minētos dokumentus un vērtēt tos kā pierādījumus konkrētās lietas ietvaros. Tā kā SIA „/Nosaukums/” nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka 2010.gada 17.jūnija tūrisma pakalpojuma līguma ietvaros SIA „/Nosaukums/” piedāvāja patērētājiem

3.lappuse no 9 tikai cita tūroperatora sagatavotu kompleksu tūrisma pakalpojumu, tad minētā līguma ietvaros uz SIA „/Nosaukums/” attiecas noteikumu Nr.353 prasības un SIA „/Nosaukums/” ir pienākums nodrošināt noteikumu Nr.353 16.punktā noteiktās informācijas iekļaušanu līgumā. [2.5] Attiecībā uz 2011.gada 14.janvāra pārbaudes laikā iesniegto līguma projektu, SIA „/Nosaukums/” ir norādījusi, ka līguma projekts PTAC tika iesniegts kļūdaini, jo uz pārbaudes brīdi līguma projekts netika galīgi izstrādāts un aktualizēts atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, PTAC norāda, ka līguma projekts satur tāda paša satura līguma noteikumus kā 2010.gada 17.jūnija tūrisma pakalpojuma līgums Nr.1230/V.

Turklāt SIA „/Nosaukums/” atbilstoši ceļojuma uz Taizemi programmā minētajam piedāvāja ceļojumu, tajā skaitā, laika posmā no 2011.gada 21.janvāra līdz 4.februārim. Līdz ar to, tā kā SIA „/Nosaukums/” PTAC iesniedza līguma projektu un ievērojot to, ka pirmais ceļojums uz Taizemi bija paredzēts septiņas dienas pēc PTAC veiktās pārbaudes, ka patērētājam pirms līguma parakstīšanas ir tiesības iepazīties ar līguma noteikumiem, PTAC ir pamats uzskatīt, ka iesniegto līguma projektu SIA „/Nosaukums/” piedāvāja patērētājiem. [2.6] Izvērtējot 2011.gada 14.janvāra pārbaudes laikā iesniegto līguma projektu un 2010.gada 17.jūnija tūrisma pakalpojuma līgumu Nr.1230/V PTAC secināja, ka SIA „/Nosaukums/” tajos nav ietvērusi normatīvajos aktos noteikto obligāto informāciju, proti:

1) atbilstoši noteikumu Nr.353 16.2.apakšpunkta prasībām nav sniegta informācija par SIA „/Nosaukums/” kā tūrisma operatora reģistrācijas numuru datubāzē, kuras uzturēšanu saskaņā ar Tūrisma likuma 11.panta 5.1 daļu nodrošina Ekonomikas ministrija;

2) atbilstoši noteikumu Nr.353 16.3.apakšpunkta prasībām nav norādīts klienta iemaksātās naudas apdrošinātāja vai garantētāja nosaukums, adrese un līguma numurs, kā arī persona, pie kuras vērsties ceļojuma laikā, ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde;

3) nav sniegta informācija par kārtību, kādā atmaksā klienta iemaksāto naudu, kā arī par klienta nogādāšanu valstī, kurā sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde, kas uzskatāma par kompleksa tūrisma pakalpojuma līguma neatņemamu sastāvdaļu saskaņā ar noteikumu Nr.353 17.punktu.

Ņemot vērā minēto, SIA „/Nosaukums/” nav ievērojusi noteikumu Nr.353 16.2., 16.3.apakšpunktā un 17.punktā noteiktās prasības un tādējādi lietā ir iegūti pietiekamai pierādījumi tam, ka SIA „/Nosaukums/” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK 155.11 panta pirmajā daļā. [2.7] SIA „/Nosaukums/”, piedāvājot patērētājiem kompleksos tūrisma pakalpojumus un nenodrošinot normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, ir izdarījusi būtisku patērētāju tiesību pārkāpumu, jo minētā garantija ir svarīga komersanta maksātnespējas vai faktiskās maksātnespējas gadījumos, kad komersants līdz tā atzīšanai par maksātnespējīgu neizpilda vai daļēji neizpilda pielīgtās saistības pret patērētājiem.

Turklāt

4.lappuse no 9 klienta iemaksātās naudas drošības garantija ir nozīmīgs patērētāju tiesību aizsardzības līdzeklis patērētājiem, kuri izmanto kompleksos tūrisma pakalpojumus, jo tā nodrošina saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju klientam, kā arī tūrista (patērētāja) atgriešanos valstī, no kuras sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts). SIA „/Nosaukums/” ir izdarījusi patērētāju tiesību pārkāpumu, kas skar plašu personu loku, proti, tos patērētājus, kuri saņem kompleksos tūrisma pakalpojumus. Līdz ar to klienta iemaksātās naudas drošības garantijas neesamības gadījumā var tikt būtiski aizskartas patērētāju kolektīvās intereses. Tādējādi pārkāpēja saukšana pie administratīvās atbildības un administratīvā soda piemērošana ir nepieciešama. Saucot SIA „/Nosaukums/” pie administratīvās atbildības un uzliekot naudas sodu, SIA „/Nosaukums/” tiek motivēta izbeigt pārkāpumu, kā arī nepieļaut atkārtotu iepriekš minētā pārkāpuma izdarīšanu. Kā arī administratīvais sods ir līdzeklis, lai motivētu SIA „/Nosaukums/” pildīt komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumus, kā arī, lai citi komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēji ievērotu Tūrisma likuma un noteikumu Nr.353 prasības. PTAC konstatē, ka lietā nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi. Apstākļi, ka SIA „/Nosaukums/” ir apņēmusies novērst PTAC konstatētās neatbilstības patērētājiem piedāvātajos līgumos un iesniegt rakstveida apņemšanos, kā arī to, ka SIA „/Nosaukums/” kopš 2011.gada 8.marta ir reģistrējusies TATO bāzē kā tūrisma operators un tūrisma aģents, nodrošinot klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, ir vērtējami kā atbildību mīkstinošu apstākļi LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē. Ņemot vērā, ka SIA „/Nosaukums/” apgrozījums 2010.gadā bija Ls 12 794 apmērā, noteiktais sods Ls 1500 ir samērīgs.

[3] 2011.gada 14.jūnijā tiesā saņemta SIA „/Nosaukums/” sūdzība ar lūgumu atcelt Lēmumu, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] No lietas materiāliem ir secināms, ka SIA „/Nosaukums/” ir veicis tikai tūrisma aģenta (starpnieka starp tūrisma operatoru un klientu) pakalpojumus, nevis kompleksa tūrisma pakalpojumus. Lietas izskatīšanas gaitā ir pietiekami pierādīts, ka 2010.gada 17.jūnijā līgums ir noslēgts ar klientu, sadarbības ar Krievijas Federācijas tūrisma operatora ,,/Nosaukums 2/” ietvaros, saskaņā ar kuru SIA „/Nosaukums/” sniedz klientiem pakalpojumus kā tūrisma aģents, ko pierāda arī ,,/Nosaukums 2/” oficiālā kāzu programma ar tulkojumu par pakalpojuma datumu. [3.2] To, ka SIA „/Nosaukums/” darbojas kā tūrisma aģents liecina arī šādi līgumi. 2009.gadā 24.martā starp SIA „/Nosaukums/” kā aģentu un SIA ,,/Nosaukums 3/" kā tūrisma operatoru tika noslēgts tūrisma pakalpojumu pirkuma līgums. Saskaņā ar augstāk minētā līguma nosacījumiem, SIA ,,/Nosaukums 3/” apņemas pārdod, bet SIA „/Nosaukums/” apņemas pirkt kompleksos tūrisma pakalpojumus ar mērķi veikt to tālāku pārdošanu tūrisma pakalpojumu galējiem patērētājiem. 2009.gada 25.martā starp SIA „/Nosaukums/”, kā aģentu un AS ,,/Nosaukums 4/”, kā tūrisma operatoru, tika noslēgts Komercaģenta līgums tūrisma

5.lappuse no 9 pakalpojumu jomā. Saskaņā ar augstāk minētā līguma nosacījumiem, tūrisma operators uzdod un pilnvaro aģentu veikt starpnieka pakalpojumus tūrisma operatora interesēs - tūrisma operatora organizētā un noteiktā apjomā, veidā un kārtībā tūrisma pakalpojuma pārdošanu. 2009.gada 1.aprīlī starp SIA „/Nosaukums/” kā aģentu un IK „/Nosaukums 5/” kā tūrisma operatoru tika noslēgts Aģenta līgums. Saskaņā ar augstāk minētā līguma nosacījumiem, aģents atbilstoši Tūrisma likuma 1.panta 14.punktam veic tūrisma aģenta funkcijas, t.i. pilda starpnieka funkcijas starp klientu un tūrisma operatoru. [3.3] Lietas materiālos ir tikai 2010.gada 17.jūnija tūrisma pakalpojuma līgums Nr.l230/V un līguma projekts, uz kuru pamata ir piemērots administratīvais sods. Lietā nav neviena rakstiska dokumenta, kas nepārprotami liecina, ka SIA „/Nosaukums/” piedāvā patērētājiem savus, iepriekš sagatavotus, kompleksos tūrisma operatora pakalpojumus, kas definēti Tūrisma likuma l.panta 5.punktā. [3.4] PTAC nepareizi ir konstatējis, ka SIA „/Nosaukums/” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 155.11 pantā, jo LAPK paredz atbildību par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumu neievērošanu, proti, noteikumos Nr.353 nav iekļautas prasības aģenta līguma saturam un arī LAPK tūrisma aģentam nav paredzēta administratīvā atbildība.

[4] Ar tiesneses 2011.gada 20.jūnija lēmumu pieņemta SIA „/Nosaukums/” sūdzība un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta.

[5] Paskaidrojumā tiesai PTAC norāda, ka Lēmums ir tiesisks un sūdzība noraidāma pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidrojot, ka PTAC nepiekrīt SIA „/Nosaukums/” argumentam, ka Lēmums pieņemts pamatojoties uz 2010.gada 17.jūnijā tūrisma pakalpojuma līgumu Nr.l230/V un līguma projektu. 2011.gada 14.janvārī pārbaudes gaitā sastādītajā aktā Nr.PPU-3 minēto informāciju ar savu parakstu ir apliecinājis SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis A.S. Šis akts ir viens no dokumentiem, kas apliecina SIA „/Nosaukums/” izdarītos administratīvos pārkāpumus. Tāpat, pieņemot Lēmumu, PTAC pamatojās uz akta Nr.PPU-3 pielikumā pievienotajām dokumentu kopijām, tajā skaitā ceļojumu programmu ,,/Programmas nosaukums/", kā arī uz SIA „/Nosaukums/” 2011.gada 16.februāra paskaidrojumā un 2011.gada 14.marta paskaidrojumā sniegto informāciju. Iesniedzot pieteikumu tiesā, SIA „/Nosaukums/” ir pievienojusi dokumentus ar tulkojumu valsts valodā, tomēr tulkojumā atsevišķi teikumi ir uzrakstīti gramatiski nepareizā valodā un atsevišķās vietās tulkojuma dēļ var nebūt pareizi uztverta teksta jēga. Kā arī dokumentu tulkojumi neatbilst normatīvo aktu prasībām.

[6] Tiesas sēdē PTAC pārstāve prasību neatzina, balstoties uz Lēmumā izteiktajiem apsvērumiem. SIA „/Nosaukums/” pārstāvis nebija ieradies uz tiesas sēdi. Tiesa atzina SIA „/Nosaukums/” neierašanos par neattaisnotu un nolēma lietu skatīt bez SIA „/Nosaukums/” klātbūtnes.

6.lappuse no 9 Motīvu daļa

[7] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka SIA „/Nosaukums/” sūdzība ir noraidāma.

[8] LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Lēmumā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/” ir pārkāpusi Tūrisma likuma 16.panta pirmo daļu un noteikumu Nr.353 16.2., 16.3., 17. un 24.punktā noteiktās prasības. Tūrisma likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka tūrisma operatoram, kas organizē kompleksos tūrisma pakalpojumus, obligāti nepieciešama klienta iemaksātās naudas drošības garantija. Noteikumu Nr.353 16.2.apakšpunkts nosaka, ka līgumā norāda tūrisma aģenta (ja tāds ir) nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru datubāzē. Savukārt 16.3.apakšpunkts nosaka, ka līgumā norāda klienta iemaksātās naudas apdrošinātāja vai garantētāja nosaukumu, adresi un līguma numuru, kā arī personu, pie kuras vērsties ceļojuma laikā, ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde. Noteikumu Nr.353 17.punkts nosaka, ka līguma neatņemama sastāvdaļa ir informācija par kārtību, kādā atmaksā klienta iemaksāto naudu, kā arī par klienta nogādāšanu valstī, kurā sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde. Noteikumu Nr.353 24.punkts nosaka, ka tūrisma operatori nodrošina pietiekamu garantiju attiecībā uz klienta iemaksātās naudas atmaksāšanu un klienta nogādāšanu valstī, kurā sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde.

[9] SIA „/Nosaukums/” saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 155.11 panta pirmo un trešo daļu. LAPK 155.11 panta pirmā daļa nosaka, ka par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit

7.lappuse no 9 līdz tūkstoš latiem. Savukārt LAPK 155.11 panta trešā daļa nosaka, ka par komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu, nenodrošinot normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, — uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

[10] Tiesa lietas materiālos konstatē pierādījumus: [10.1] PTAC 2011.gada 14.janvāra akts Nr.PPU-3 (lietas 7.lapa) par pārbaudes veikšanu SIA „/Nosaukums/” ceļojumu birojā „/Nosaukums/”, kas atrodas /adrese/ kurā konstatēts, ka SIA „/Nosaukums/” ne tikai piedāvā citu tūroperatoru ceļojumus, bet arī pati izstrādā ceļojumus, kā, piemēram, ceļojumus uz Taizemi un Maltu. SIA „/Nosaukums/” valdes loceklis A.S. ir parakstījies, ka ir iepazinies ar aktā konstatēto informāciju un papildus paskaidrojumus un piezīmes nav sniedzis. Aktam pielikumā Nr.1 pievienotā ceļojuma programma „/Programmas nosaukums/” (lietas 56.-59.lapa), kurā nav minēts, ka ceļojumu ir izstrādājusi un klientiem (patērētājiem) piedāvā kāds cits tūroperators. [10.2] 2011.gada 22.februāra administratīvā pārkāpuma protokols RA Nr.203834 (lietas 73.-74.lapa). Kurā konstatēts, ka SIA „/Nosaukums/” nenodrošina normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju. Tādējādi neievērojot Tūrisma likuma 16.panta pirmo daļu un noteikumu Nr.353 24.punktā noteiktās prasībās. Izvērtējot SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 17.jūnijā noslēgtā līguma Nr.1230/V kopiju un patērētājiem piedāvātā līguma projekta kopiju, PTAC secina ka, SIA „/Nosaukums/” līgumos nav iekļāvusi informāciju, kādu nosaka normatīvais akts par kompleksa tūrisma pakalpojumu sniegšanu, līdz ar to SIA „/Nosaukums/” nav ievērojusi noteikumu Nr.353 16.2. un 16.3.apakšpunktā un 17.punktā noteiktās prasības. [10.3] 2010.gada 17.jūnija tūrisma pakalpojuma līgums Nr.1230/V (lietas 62.- 63.lapa). [10.4] Patērētājiem piedāvātais tūrisma pakalpojuma līguma projekta kopija (lietas 60.-61.lapa).

[11] Pārbaudījusi sprieduma 10.punktā minētos pierādījumus, PTAC paskaidrojumā un Lēmumā ietvertos argumentus, tiesa atzīst, ka PTAC ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus secinājumus, Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu pievienojas Lēmuma motivācijai (sprieduma 2.punkts). Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka SIA „/Nosaukums/” ne tikai piedāvā citu tūroperatoru ceļojumus, bet arī pati izstrādā ceļojumus. Līdz ar to Tūrisma likuma izpratnē ir uzskatāma par tūroperatoru. Kā arī SIA „/Nosaukums/” nenodrošina normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju un līgumos nav iekļāvusi informāciju, kādu nosaka normatīvais akts par kompleksa tūrisma pakalpojumu

8.lappuse no 9 sniegšanu. Līdz ar to SIA „/Nosaukums/” pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 155.11 panta pirmās un trešās daļas. Iestāde pareizi ir izvērtējusi atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus un pareizi piemērojusi SIA „/Nosaukums/” administratīvo sodu Ls 1 500 apmērā. Tādējādi PTAC 2011.gada 11.maija lēmums Nr.15-apk atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2011.gada 11.maija lēmumu Nr.15-apk, bet SIA „/Nosaukums/” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Audzere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere Rīgā 2013.gada 25.februārī

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

9.lappuse no 9