Court convicts defendant of theft, imposes short prison term, and waives legal defense fees due to family hardship.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of theft and sentenced him to two months and ten days of imprisonment. Although the defendant admitted guilt and the victim waived civil compensation, the court noted his extensive criminal history and risk of evading sentence execution. Consequently, the court applied pre-trial detention as a security measure and waived the legal defense fees to protect the financial interests of his minor child.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants, 368. panta 4. daļa: When a defendant admits guilt and the court has no doubts, evidence examination is omitted; however, legal defense fees may be waived if collection would severely impact the financial status of persons under the convicted person's care.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K68-0904-21/2
ECLI:LV:RPPT:2021:1216.11096150720.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2021.gada 16.decembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa:
tiesnese Gunta Sokolova,
piedaloties prokurorei Elīnai Ūdriņai,
aizstāvei zvērinātai advokātei Guntai Kuzmanei,
izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas,
konstatēja:
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), un proti:
2020.gada 8.oktobrī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas
nolaupīšanu.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, brīvi piekļūstot un atrodoties dzīvoklī /adrese A/, kur viņam bija atļauts padzīvot pie /pers. B/,
izmantojot dzīvokļa saimnieces /pers. B/ prombūtni un izmantodams brīdi, kad viņa darbības neviens nenovēro, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas
slepenu nolaupīšanu, slepeni paņēma no metāla kastītes, kas atradās istabā blakus dīvānam, naudu 1450 euro, pēc kā no noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas vietas aizgāja, tādējādi nolaupot naudu.
Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers.A/ slepeni nolaupīja cietušajai /pers. B/ piederošo kustamo mantu 1450 euro.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi un lūdza tiesā neizdarīt pierādījumu pārbaudi,
paskaidrojot, ka viņam ir zināmas un saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālās sekas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā,
tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.
Tiesa ir pārbaudījusi lietas materiālus, un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, kā arī par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, tāpēc tiesa izskatīja
lietu bez pierādījumu pārbaudes.
Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags noziegums un izdarīts pret īpašumu. Mantisks zaudējums
cietušajai ar šo noziedzīgo nodarījumu ir nodarīts, taču cietusī tiesas sēdē atteicās no kaitējuma kompensācijas un noslēdza ar apsūdzēto izlīgumu.
Pārbaudot apsūdzētā personību, noskaidrots, ka viņš kopumā bijis administratīvi sodīts 25 reizes, kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bijis
iesaistīts 19 kriminālprocesos, agrāk ir sodīts:
1)2005.gada 5.janvārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6
mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem,
2)2007.gada 10.aprīlī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un
policijas kontroli uz 3gadiem,
3)2008.gada 16.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3
gadiem 4 mēnešiem,
4) 2015.gada 11.augustā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem,
5)2017.gada 14.februārī ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās
daļas ar piespiedu darbu uz 70 stundām,
6)2017.gada 13.novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem 13
dienām,
7)2017.gada 30.novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2
mēnešiem,
8)2018.gada 29.jūnijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem un
probācijas uzraudzību uz 1 gadu
9)2021.gada 24.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz
3 mēnešiem. 2021.gada 2.septembrī izsludināta apsūdzētā meklēšana. 2021.gada 27.septembrī viņš aizturēts soda izpildei,
10)2021.gada 30.novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot 50.panta piekto daļu
(2021.gada 24.februāra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums), ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Ar spriedumu apsūdzētajam
piemērots apcietinājums. Spriedums nav stājies spēkā (lietas lapas 78-98, 118, 119, 123-124).),
Uz kriminālprocesa izmeklēšanas laiku apsūdzētajam nav bijusi deklarēta dzīvesvieta (lietas lapa 75), viņam ir nepilngadīgs bērns (lietas lapa 77).
Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka līdz aizturēšanai dzīvoja pie mātes, vēl pirms tam īrēja dzīvokli Jūrmalā. Strādāja neoficiāli – Jūrmalā
demontēja skolu, par ko saņēma 60-70 euro mēnesī. Trūcīgā statusa viņam nav. Viņam ir 9 klašu izglītība. Apgādībā ir meita, kura dzīvo ar savu māti.
Uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Par veselības stāvokli norādīja, ka slimo ar neārstējamu slimību, ir problēmas ar redzi. Invaliditāti vēlas nokārtot,
jo tas ir iespējams sakarā ar viņa diagnozi. Pie psihiatra un narkologa uzskaitē neesot. Atkarības noliedza.
Krimināllikuma 46.panta ceturtā nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams,
nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Apsūdzētais savā dzīves laikā ir ticis tiesāts vairākkārtīgi par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, viņš nav izdarījis secinājumus par
noziedzīgas rīcības sekām, nav mainījis savu noziedzīgo uzvedību, ikreiz pēc soda izciešanas turpinot izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, nestrādā un
tādējādi viņam nav legālu ienākumu. Minētie apstākļi rada atkārtotu recidīva risku.
Tiesa secina, ka iepriekš piemērotie sodi, arī brīvības atņemšana, nav panākuši, ka apsūdzētais neturpina izdarīt noziedzīgas darbības, tāpēc
apsūdzētajam nav nosakāms kāds no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem, arī piespiedu darbs, ko lūdza aizstāvība.
Tiesa, ņemot vērā izdarīto noziedzīgā nodarījuma raksturu, ievērojot apsūdzētā personību, attieksmi pret izdarīto, atzīst, ka soda mērķi-aizsargāt
sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt apsūdzēto par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, resocializēt sodīto personu un panākt, lai
apsūdzētais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, var panākt, nosakot viņam īslaicīgu brīvības
atņemšanu.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais ir vaļsirdīgi atzinies un
nožēlojis izdarīto.
Tāpat par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst to, ka apsūdzētais noslēdzis izlīgumu ar cietušo.
Par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido
noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Tiesa novērtē faktu, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju- tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu, bet tas nav atzīstams par
patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli (skat. Augstākās tiesas 2008.gada 21.aprīļa lēmumu lietā Nr. SKK-323/2008).
Tā kā ir konstatēti divi atbildību mīkstinoši un viens pastiprinošs apstāklis un apsūdzētais ir sadarbojies ar tiesu, tiesa atzīst, ka atbilstošs soda mērs
ir īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem 10 dienām.
Noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarījis pirms 2021.gada 30.novembra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas sprieduma, kas nav stājies spēkā,
līdz ar to galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu apsūdzētajam nav nosakāms.
Apsūdzētajam nav piemērots drošības līdzeklis.
Kriminālprocesa likuma 241.panta trešā daļa paredz, ka tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt,
ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.
Kā redzams no kriminālprocesa materiāliem, apsūdzētais ir ticis meklēts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 24.februāra
sprieduma izpildei, kā arī šajā lietā nav pildījis viņam piemēroto drošības līdzekli, nav ieradies pie procesa virzītāja un viņam piemērota piespiedu
atvešana, kam nav bijis rezultāta (lietas lapas 60, 61, 63-68).
Novērtējusi apsūdzētā attieksmi pret kriminālprocesuālo pienākumu pildīšanu kopsakarā ar faktu, ka viņš tika izsludināts meklēšanā, lai izpildītu
iepriekšējo spriedumu, tiesa secina, ka pastāv iespēja, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.
Ievērojot to, ka apsūdzētajam tiek piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, kā arī to, ka pastāv iespēja, ka viņš var izvairīties
kriminālprocesā, viņam piemērojams drošības līdzeklis-apcietinājums. Drošības līdzeklis atceļams ar sprieduma spēkā stāšanos.
Zvērināta advokāte Gunta Kuzmane iesniegusi tiesā paziņojumus, ka samaksas apmērs par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesas sēdē ir 80
euro.
Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts
līdzekļiem, ir procesuālie izdevumi.
Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtā daļa paredz, ka tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos
gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.
Tiesa ņem vērā ka apsūdzētais mantisku apsvērumu dēļ, apzinoties, ka procesuālie izdevumi tika no viņa piedzīti, atteicās no valsts aizstāvja tiesas
sēdē. Šādu atteikšanos tiesa nepieņēma (skat. Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2018.gada 29.novembra lēmumu lietā Nr.SKK-J-
625/2018) un nodrošināja viņam valsts apmaksātu aizstāvību.
Novērtējusi ziņas par apsūdzētā personību un apstākļus, ka apsūdzētais algotu darbu nestrādā, viņa apgādībā ir nepilngadīgs bērns, tiesa secina, ka
piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.
Tāpēc, lai nepārkāptu apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un lai piedziņa būtiski neietekmētu to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā
apgādībā, tiesa atbrīvo apsūdzēto no samaksas par aizstāvja darbu tiesas sēdē.
Pie kriminālprocesa glabājas papīra maiss un aploksne ar /pers. B/ daktiloskopisko karti.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam šīs lietas kā lietas bez vērtības ir iznīcināmas pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 2 mēnešiem 10 dienām.
Piemērot/pers.A/ drošības līdzekli- apcietinājumu.
Drošības līdzekli atcelt ar sprieduma spēkā stāšanos.
Atbrīvot /pers.A/ no procesuālo izdevumu par aizstāvja darbu kriminālprocesā 80 euro samaksas.
Iznīcināt iepakojumu ar papīra maisu un aploksni ar /pers. B/ daktiloskopisko karti.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Prokurore, apsūdzētais un cietusī 10 dienu laikā no 2021.gada 16.decembra var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma
sagatavošanu.
Ja lietā tiek sagatavots pilnais spriedums, to var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2022.gada 10.janvārī.
Tiesnese G.Sokolova