Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit, citing procedural delay as non-substantial.

Lietas arhīva Nr. 1A-0115-19/22

ECLI:LV:RIRT:2019:0319.1A33032518.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2019.gada 19.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Ingrīda Bite

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA “Express CLS”, reģistrācijas Nr.40103917840, sūdzībā par Jūrmalas pilsētas

Pašvaldības policijas 2018.gada 24.jūnija lēmumu Nr.1-14/557.

Aprakstošā daļa

2018.gada 2.martā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Roberts Bračs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.719702

par to, ka 2017.gada 29.augustā, plkst.13.39, SIA “Express CLS” transportlīdzekļa /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,

vadītājs caur “Priedaines satiksmes mezgls”, Jūrmalā, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ir

pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes. SIA “Express CLS” uzlikts naudas sods 50,00 euro apmērā (lietas 31.lapa).

Par minēto lēmumu SIA “Express CLS” iesniedza sūdzību Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšniekam (lietas 37.lapa).

Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka /valsts amatpersona/ 2018.gada 24.jūnija lēmumu Nr.1-14/557 ar Pašvaldības policijas

2018.gada 2.marta administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.719702 pieņemtais lēmums – naudas sods 50,00 euro, atstāts negrozīts, bet sūdzība

noraidīta (lietas 38.-39.lapa).

2018.gada 3.augustā Rīgas rajona tiesā saņemta SIA “Express CLS” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības

policijas (turpmāk – iestāde) 2018.gada 24.jūnija lēmumu Nr.1-14/557 (turpmāk – Lēmums) (lietas 2.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka transportlīdzekļa /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, vadītājs, lai izvairītos no rindas, caurlaidi,

kas nepieciešama iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā, saņēmis no uzņēmuma darbinieka pirms iebraukšanas Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā. Ņemot vērā, ka ar fotofiksāciju nav iespējams precīzi noteikt, vai ir saņemta nepieciešamā caurlaide, sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt piemēroto

naudas sods 50,00 euro apmērā un lūdz atcelt iestādes Lēmumu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 9.augusta lēmumu ierosināta tiesvedība sūdzības iesniedzējas sūdzībā par iestādes Lēmumu. Līdz tiesas

noteiktajam termiņam – 2018.gada 3.septembrim – no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir atstājams

negrozīts, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim

transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 49.punktu par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam

50,00 euro apmērā.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmajai daļai spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2017.gada 29.augustā, plkst.13.39, sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis /TL marka/, ar valsts reģistrācijas

numuru /reģistrācijas numurs/, caur “Priedaines satiksmes mezgls”, Jūrmalā, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nepieciešamā caurlaide iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā bija saņemta, tomēr caurlaides saņemšanas faktu precīzi

noteikt ar fotofiksāciju nav iespējams.

Vērtējot lietā iegūtos pierādījumus – administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.719702 (lietas 31.lapa), tam pievienoto foto izdruku (lietas

32.lapa), Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvedes M.Berķes ziņojumu (lietas 27.lapa) kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tie nepārprotami

liecina par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.719702 norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis /TL marka/, ar

valsts reģistrācijas numuru /registracijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi,

pārkāpjot Saistošo noteikumu 5.punkta prasības un izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Saistošo noteikumu 49.punktā.

Tiesa norāda, ka lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas apliecinātu iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

nepieciešamās caurlaides iegādes faktu. Turklāt tiesai nav pamata apšaubīt lietā esošos pierādījumus, no kuriem izriet, ka administratīvā pārkāpuma

protokolā ZZ Nr.719702 norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /registracijas

numurs/iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Saistošo noteikumu 9.punktā ir noteikts, ka, lai nodrošinātu transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kārtības ievērošanu, Jūrmalas

pilsētas pašvaldība izmanto Jūrmalas pilsētas transportlīdzekļu kontroles informācijas sistēmu (turpmāk – informācijas sistēma). Informācijas sistēmā

uzkrāj un apstrādā datus, kas nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ievērošanas kontrolei.

No minētā izriet, ka informācija par Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā iebraukušajiem transportlīdzekļiem tiek uzskaitīta, sistematizēta, pārbaudīta

un kontrolēta. Līdz ar to šādu ziņu fiksēšana ar tehniskajiem līdzekļiem ir pieļaujams pierādīšanas līdzeklis atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 243.panta pirmajai daļai un 243.1pantam, un lietā iegūtās ziņas nerada šaubas par to, ka transportlīdzeklis /TL marka/, ar valsts reģistrācijas

numuru /registracijas numurs/, Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā iebrauca, neiegādājoties caurlaidi.

Tiesa piešķir ticamību šīm ziņām, ņemot vērā to, ka Saistošo noteikumu 8. un 9.punktā ir definēta transportlīdzekļu kontroles uzraudzība (arī

izmantojot videotehniskās kontroles ierīces), savukārt šīs ziņas tika nodotas policijas iestādei, kuras amatpersona (policijas darbinieks), pārbaudot šo

ziņu pamatotību, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no pārkāpumu fiksēšanai izmantotajām videotehniskās kontroles ierīcēm saņemtā informācija – fotofiksācijas,

kas tiek uzkrātas un apstrādātas Jūrmalas pilsētas transportlīdzekļu kontroles informācijas sistēmā, ir ticams un pieļaujams pierādīšanas līdzeklis Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmās daļas un 243.1panta izpratnē. Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzējas viedoklim attiecībā uz

minētajās fotofiksācijās ietvertās informācijas precizitāti un to izmantošanu administratīvā pārkāpuma pierādīšanā.

Tiesa atzīst, ka iestāde Lēmumā ir izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Izvērtējot norādītos apstākļus kopumā, secināms, ka sūdzības iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un sūdzības iesniedzējai

pamatoti uzlikts naudas sods 50,00 euro apmērā, atbilstoši Saistošo noteikumu 49.punktam. Turklāt iestādei nav piešķirta rīcības brīvība soda

noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma paredz piemērot tikai viena soda veidu un mēru, t.i., naudas sodu 50,00 euro apmērā.

Tiesa konstatē, ka izskatāmajā gadījumā iestāde nav ievērojusi noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu, proti, saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmo daļu sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata rakstveida

procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem — pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

No lietas materiāliem izriet, ka sūdzība Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšniekam iesniegta 2018.gada 26.martā. Iestāde, izskatot iesniegto

sūdzību, Lēmumu pieņēmusi 2018.gada 24.jūnijā. Tomēr tiesas ieskatā šis procesuālais pārkāpums nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas

būtu par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai.

Turklāt, kā norādījis Augstākās tiesas Senāts procesuālo termiņu pārkāpums ir procesuāls pārkāpums, kura nozīme un ietekme uz lēmuma

tiesiskumu jāizvērtē katrā konkrētā lietā atsevišķi, jo, kā atzīts Senāta praksē, procesuālu pārkāpumu dēļ administratīvais akts atceļams tikai tad, ja

attiecīgais procesuālais pārkāpums ietekmē administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un

procesa rezultātu (sk. Senāta 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52/2007 12.punktu un 2004.gada 23.novembra sprieduma lietā

Nr.SKA-216/2004 9.punktu).

Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pilnībā pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā pietiekamu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2018.gada 24.jūnija lēmumu Nr.1-14/557 atstāt negrozītu, bet SIA “Express CLS” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 20.martā.

Tiesnese Ingrīda Bite