Defendant found guilty of drunk driving without license; no evidence review needed due to confession.

Lieta Nr. 11400047215

K11-0209-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2015.gada 13.oktobrī

Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis H.Brasovs

ar sekretāri I.Zviedri

piedaloties prokurorei A.Goldšteinai

atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas,

k o ns t a t ē j a :

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas),

atrodoties alkohola ietekmē.

2015.gada 24.jūlijā ap plkst.22.05 /pers. A/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas, būdams alkohola ietekmē -

minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 0,5396 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.1.

un 39.4.punktu prasības, kas nosaka, ka “transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz: 0,2

promiles - transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, ja nav atbilstošas

kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību”, vadīja zemnieku saimniecībai “Vidus - Zeikari” piederošu automašīnu “VW Multivan” ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/ Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā pa ceļu Melnbārži - Abrupe - Janpiebalga 2.km, virzienā uz Melnbāržiem.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, pieteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.

Prokurore atzina, ka lietā nav nepieciešams izdarīt pierādījumu pārbaudi, jo ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi.

Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu

un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.pantu pieņēma lēmumu lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un

sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Ņemot vērā, ka tiesā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļu, pierādījumu analīze un to

uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu

Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda

mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos

apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags

noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīstama savas vainas atzīšana, izdarītā

nožēlošana.

Apstākļi, kuri saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta būtu atzīstami par atbildību pastiprinošiem, netika konstatēti.

/pers. A/ agrāk nav tiesāts. /l.l.23/ Pēdējā gada laikā /pers. A/ nav saukts pie administratīvās atbildības, bet nav nomaksāti 2006., 2009., 2010.,

2012. un 2014.gadā uzliktie administratīvie naudas sodi. Latvijas APK 38.pants nosaka, ka persona nav uzskatāma par administratīvi sodītu, ja gada

laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, persona nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā, ka administratīvie sodi nav

nomaksāti, /pers. A/ uz krimināllietas izskatīšanas dienu uzskatāms par administratīvi sodītu personu. /l.l.24/ /pers. A/ ir deklarētā un faktiskā dzīvesvieta

/adrese/. /pers. A/ nav precējies, apgādājamo personu nav. /l.l.19-22/ Nav ziņu par oficiālu darbavietu, pēc paša vārdiem strādā bez darba līguma

celtniecībā.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa attieksmes pret

izdarīto ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Krimināllikuma 262.panta 2.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 1 (vienam) gadam vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem un konfiscējot mantu

vai bez mantas konfiskācijas.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ agrāk nav tiesāts, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rezultātā nav iestājušās smagas sekas, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam

nav piemērojams likumā paredzētais bargākais soda veids, tas ir, brīvības atņemšana, bet sodu iespējams noteikt piespiedu darbu veidā. Naudas sods

nav piemērojams, jo šāda soda piemērošanas iespēju faktiski izslēdz apsūdzētā materiālais stāvoklis un nenomaksātie administratīvie sodi. Tā kā lietā

konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, nav atbildību pastiprinošu apstākļu, sodu piespiedu darbu veidā iespējams noteikt tuvāk panta

sankcijas vidējai robežai.

/pers. A/ piemērojams likumā paredzētais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Ņemot vērā, ka jau par administratīvi

sodāmu nodarījumu, kur vadītājam, kuram ir transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles, likumdevējs paredz kā

obligātu tiesību atņemšanu uz vienu gadu, sodu par krimināli sodāmu nodarījumu nav pamata noteikt mazāku, jo lietā nav konstatēti kādi īpaši apstākļi,

kas ietekmētu apsūdzētās atbildību.

Attiecībā uz Krimināllikuma 262.panta 2.daļā sankcijā minēto mantas konfiskāciju, tiesa uzskata, ka tā nav piemērojama, ņemot vērā, ka

Krimināllikuma 42.panta 1.daļa nosaka, ka konfiscēt var tikai apsūdzētā īpašumā esošu mantu vai tās daļu, taču transportlīdzeklis, kuru vadīja /pers. A/,

nav reģistrēts kā viņa īpašums. /1.1.12/

Ņemot vērā, ka /pers. A/ tiek noteikts sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, atceļams lēmums par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli,

atbrīvojot viņu no apcietinājuma tiesas sēžu zālē.

Lietā konstatēti procesuālie izdevumi 15,65 EUR (piecpadsmit eiro 65 centi), kas saistīti ar /pers. A/ veikto pārbaudi alkohola ietekmes

noteikšanai.

Saskaņā Kriminālprocesa likuma 368.pantu, procesuālos izdevumus piedzen no notiesātajiem, nosakot šajā daļā 30 (trīsdesmit) dienu termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Arī Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.915 ,,Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas

saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm”, nosaka, ka pārkāpējam ir

pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas pārbaudi.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ ar šo spriedumu tiek atzīts par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, lietā nav konstatēti apstākļi,

kas dotu pamatu lemt jautājumu par apsūdzētā atbrīvošanu no izdevumu piedziņas un to segšanu no valsts līdzekļiem, minētie procesuālie izdevumi

piedzenami no apsūdzētā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa

no s p r ie d a :

/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīt iepriekšējā apcietinājumā pavadīto laiku no 2015.gada 24.septembra līdz 2015.gada 13.oktobrim, kas saskaņā

ar Krimināllikuma 52.panta 1.daļas 2.punktu atbilst 152 (viens simts piecdesmit divām) piespiedu darba stundām.

/pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā

struktūrvienībā, Rīgā, Dzirnavu ielā 91/3, piespiedu darbu soda izciešanai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu atcelt, atbrīvojot viņu tiesas sēžu zālē.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 15,65 EUR (piecpadsmit eiro 65 centi), kas saistīti ar alkohola koncentrācijas pārbaudi

(saņēmējs Valsts policija, reģistrācijas numurs 90000099040, Valsts kase, bankas kods TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000), nosakot

šajā daļā 30 (trīsdesmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā

10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnesis H.Brasovs