Legislator Case Law & Legislation
130050012 / 1-0043-13 AI generated

Court dismisses noise complaint against club, ruling police must prove noise exceeds legal limits.

Case Number 130050012 / 1-0043-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the administrative penalty imposed on a nightclub for alleged noise violations. While the plaintiff argued that loud music disrupted the peace, the court held that the Police Law requires specific acoustic measurements to prove the noise exceeded statutory limits. Consequently, the administrative proceedings were terminated due to the lack of a proven violation.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.1 pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.1 pants: To establish an administrative offense for noise exceeding limits, objective acoustic measurements proving the noise surpasses statutory thresholds are mandatory, and complaints alone regarding disturbance of peace are insufficient.

Keywords

AI generated
administrative penalty dismissal noise pollution standards acoustic measurement requirement statutory limit proof police law enforcement

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.1 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.1 pants
Rīgas domes noteikumi Nr.80 par Sabiedriskās kārtības noteikumiem Rīgā

Cited Case Law

AI generated
Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra spriedums lietā Nr.A420715910
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 130050012

arhīva Nr. 1-0043-13/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 9.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva

ar tiesas sēdes sekretāri K.Osipovu,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktas juridiskās personas SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” pārstāvim /pers. Z/ un Rīgas

pašvaldības policijas pārstāvei I.Apšeniecei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Kaņepes Kultūras Centrs”, reģistrācijas numurs

40103381801, sūdzības par Rīgas pašvaldības policijas 2012.gada 17.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV105097/1 un

konstatēja

Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk - RPP) vecākā inspektore B.Kartašova 2012.gada 13.jūnijā attiecībā pret SIA „Kaņepes

Kultūras Centrs” sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZVNr.105097 par to, ka 2012.gada 9.jūnijā plkst.23:30 Kultūras centrā

/adrese/, pieļāva trokšņošanu (atskaņojot skaļu mūziku) pēc plkst.2300, kas traucēja apkārtējo personu mieru.

Ar RPP Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka p.i. G.Skrides 2012.gada 2.jūlija lēmumu Nr.D57/03/ZV105097 SIA

„Kaņepes Kultūras Centrs” saukta pie administratīvās atbildības pēc Rīgas domes 19.06.2007 saistošo noteikumu Nr.80

„Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – RDSN Nr.80) 15.punkta, uzliekot naudas sodu Ls 200 apmērā.

SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” RPP Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes 2012.gada 2.jūlija lēmumu Nr.D57/03/ZV105097

apstrīdēja RPP.

Ar RPP 2012.gada 17.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV105097/1 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts RPP Vidzemes

priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka p.i. G.Skrides 02.07.2012 lēmums Nr.D57/03/ZV105097.

2012.gada 7.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta sūdzība par Lēmuma atcelšanu.

Sūdzībā SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” norāda, ka Lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilna apjomā. Sūdzības iesniedzējs norāda, tā

kā SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” piederošais Kaņepes Kultūras Centrs ir izklaides un atpūtas vieta, nav strīda, ka tajā pastāvīgi skan

mūzika. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atskaņojot mūziku, SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” pieļāva troksni, kas

traucēja apkārtējo iedzīvotāju naktsmieru, tādējādi pārkāpjot Sabiedriskās kārtības noteikumu 4.1 .apakšpunktu, atbildība par ko ir

paredzēta šo noteikumu 15.punktā.

Latvijas APK 167. 1 panta pirmā daļa paredz personu atbildību par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā

diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu.

Sabiedriskās kārtības noteikumu 4.1.apakšpunktā ir noteikta atbildība par tādu trokšņošanu, kas konkrētā laikā un vietā traucē

apkārtējo personu mieru, kā arī iestāžu un organizāciju darbību. Turpretim Latvijas APK 167. 1 pants noteic atbildību par darbību,

kuras rezultātā radītais troksnis pārsniedz konkrētu akustiskā trokšņa līmeni, neatkarīgi no tā, vai apkārtējie to uztver kā traucēkli vai

nē. Tādējādi, ja radītais troksnis nepārsniedz pieļaujamo akustiskā trokšņa līmeni, persona saucama pie atbildības saskaņā ar

Sabiedriskās kārtības noteikumu 4.1.apakšpunktu gadījumā, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, kā arī iestāžu un organizāciju

normālu darbību. Vienlaikus Sabiedriskās kārtības noteikumu 4.1.apakšpunkts paredz izslēdzošu nosacījumu tā piemērošanai, proti,

attiecīgajam troksnim nav pastāvīga rakstura.

SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” ieskatā, tā kā iestādes konstatētais troksnis ir radīts Kaņepes Kultūras Centrā, kur notiek izklaides un

atpūtas pasākumi (vakaros ir atvērts mūzikas klubs, pa dienu darbojas bārs), ir acīmredzami, ka troksnim ir pastāvīgs raksturs. No

minētā secināms, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” darbības rezultātā radītais troksnis ir atzīstams par troksni, ko radīja ikdienas

komercdarbība, līdz ar to troksnis ir pastāvīgs un saistīts ar SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” ikdienas komercdarbību. SIA „Kaņepes

Kultūras Centrs” komercdarbība tostarp ir izklaides un atpūtas darbība. Šādas darbības neatņemama sastāvdaļa ir mūzikas

atskaņošana, kuras rezultātā tiek radīts troksnis. Tā kā mūzika tiek atskaņota un attiecīgi troksnis tiek radīts SIA „Kaņepes Kultūras

Centrs” ikdienas komercdarbības rezultātā, SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” ieskatā nav atrodams pamatojums šāda trokšņa atzīšanai

par neregulāru jeb tādu, kas neatkārtojas noteiktā veidā pēc noteikta laika posma. Konstatējot, ka radītajam troksnim ir pastāvīgs

raksturs, SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” darbība nevar tikt kvalificēta kā RDSN Nr.80 4.1.apakšpunkta pārkāpums.

Tā kā SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” darbībās nav Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā paredzētā administratīvā pārkāpuma

sastāva, Lēmums par SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” saukšanu pie atbildības saskaņā ar minēto tiesību normu ir nepamatots un

atceļams.

Šādu secinājumu pamato arī likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ar kuru Latvijas APK nolemts

papildināt ar 167.1pantu (2005.gada 22.decembra likums „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, stājās spēkā

2006.gada 24.janvārī), anotācija, kurā norādīts, ka nepieciešams pastiprināt atbildību par atkārtotu akustiskā trokšņa normatīva

pārkāpšanu, jo institūcijas nepārtraukti saņem sūdzības no iedzīvotājiem par atkārtotiem pārkāpumiem, ko rada skaļa mūzikas

atskaņošana dažādās sabiedriskās vietās - restorānos, kafejnīcās, bāros u.c. No minēta secināms, ka Latvijas APK 167. 1panta

mērķis ir novērst nepamatoti skaļu mūzikas atskaņošanu restorānos, kafejnīcās, klubos.

Balstoties uz minēto un saskaņā ar APL 75.pantu, 76.panta pirmo daļu, SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” lūdz tiesu atcelt Rīgas

pašvaldības policijas 2012.gada 17.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV105097/1 „Par Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes

priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka p.i. G.Skrides 02.07.2012. lēmuma Nr.57/03/ZV105097 pārsūdzēšanu”.

Lēmumā norādīts, ka administratīvo pārkāpumu konstatēja RPP Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes darbinieki, pārbaudot telefoniski

sniegto informāciju par apkārtējo personu miera traucēšanu, atskaņojot skaļu mūziku SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” telpās /adrese/.

Ierodoties norādītajā adresē, konstatēts, ka /adrese/, tiek atskaņota skaļa mūzika. Kultūras centrā sastapta atbildīgā persona /pers.

C/, kurš paskaidroja, ka skaļa mūzika nevar traucēt, jo tā ir kultūra un Eiropā mūzikas atskaņošana ir normāla parādība. No

pašvaldības policijas darbinieku izsaucēja pieņemts rakstisks iesniegums, kura izskatīšanas gaitā saņemtas papildus liecības par

miera traucēšanu, atskaņojot mūziku /adrese/, līdz ar ko iegūti pietiekoši pierādījumi SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” vainai.

Administratīvā pārkāpuma protokolā sastādīšanas laikā 13.06.2012. plkst.11 00 /pers. C/ rakstisku paskaidrojumu sniegt nevēlējās,

bet mutiski paskaidroja, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” uzņemas atbildību par mūzikas atskaņošanu, nožēloja izdarīto un solīja rast

risinājumu, lai netiktu traucēts apkārtējo personu miers. Lēmumā secināts, ka SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs”, pieļaujot trokšņošanu,

t.i., skaļas mūzikas atskaņošanu, 09.06.2012. plkst.23:30 SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” telpās /adrese/, kas traucēja apkārtējo

personu mieru, ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams pēc RDSN Nr.80 4.1. apakšpunkta. SIA ,,Kaņepes Kultūras

Centrs” vaina pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētiem faktiem, pašvaldības policijas darbinieku ziņojumos

norādītajiem faktiem un pārējiem lietas materiāliem. Ņemot vērā apstākli, ka trokšņošana notika plkst.2330, kā rezultātā tika

pārkāptas personu tiesības uz nakts mieru, izdarot lietderības apsvērumus, nolemts SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” administratīvi

sodīt. Konkrētā soda mērķis ir sodīt, lai audzinātu likuma ievērošanas garā un atturētu no tādām darbībām arī nākotnē, kā arī, lai

ievērotu valsts un sabiedrības intereses, kas prasa likumu ievērošanu no jebkuras fiziskas un juridiskas personas. Saskaņā ar

Latvijas APK 33.pantu un Latvijas APK 34.pantu, SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika

konstatēti. Ņemot vērā Latvijas APK 14. 1pantu, 23.pantu, 244.pantu, 272.pantu, 274.pantu, 275.pantu un RDSN Nr.80 21.punktu,

RPP Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka p.i. G.Skride, pamatojoties uz RDSN Nr.80 15.punktu, piemēroja SIA ,,Kaņepes

Kultūras Centrs” naudas sodu Ls 200 apmērā.

Saistībā ar Sūdzībā izvirzītajiem argumentiem Lēmumā norādīts sekojošais.

No RDSN Nr.80 4.1.apakšpunkta izriet, ka tikai pastāvīga trokšņa gadījumā izdarāmi mērījumi un piemērojami normatīvajos aktos

noteiktie trokšņa normatīvi vai robežlielumi. Par akustiskā trokšņa normatīvu vai robežlielumu pārkāpšanu atbildība ir noteikta Latvijas

APK 167.1pantā.

No minētā izriet, ka ar RDSN Nr.80 4.1.apakšpunktu noteicošais trokšņa (pie nosacījuma, ja troksnim nav pastāvīga rakstura)

skaļuma kritērijs ir apstāklis, vai konkrētais troksnis traucē apkārtējo personu mieru.

RDSN Nr.80 nav dots skaidrojums, ko nozīmē troksnis ar pastāvīgu raksturu.

Saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” darbības veids saistīts ar sava vai nomāta nekustamā

īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” veic komercdarbību. Savukārt strīds ir par to, vai mūzikas

atskaņošanas fakts komercdarbības ietvaros, šajā gadījumā ir vērtējams kā troksnis ar pastāvīgu raksturu, kas atbilstu RDSN Nr.80

4.1.apakšpunktā norādītajam izņēmumam par pastāvīga trokšņa radīšanu.

Sūdzībā veikta atsauce uz vārda ,,pastāvīgs” nozīmi latviešu valodā saistībā ar Komerclikumā ietverto komercdarbības definīciju.

Nav šaubu, ka mūzikas atskaņošana ir troksnis (skaņa, ko veido neperiodiskas svārstības, šādu skaņu kopums,

http://www.tezaurs.lv). SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” darbības veids nav trokšņa radīšana, līdz ar ko mūzikas atskaņošana, kuras

skaļums un atskaņošanas laiks ir mainīgs, nav sasaistāma ar komercdarbību, kurai ir pastāvīgs raksturs, secinot, ka komercdarbības

rezultātā radītais troksnis iegūst pastāvīgu raksturu.

No RDSN Nr.80 4.1.apakšpunktā iekļautās normas satura secināms, ka aizliegta ir trokšņošana, kas traucē personu mieru (..) un

troksnim nav pastāvīgs raksturs. Savukārt RDSN Nr.80 3.nodaļā noteikta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu

neievērošanu, kuras 15.punktā noteikts, ka par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu (..), ja pārkāpums ir izdarīts laikā no

plkst.2300 līdz plkst.0700 juridiskajām personām uzliek naudas sodu no divsimt latiem līdz sešsimt latiem, ja šāds pārkāpums ir

izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika,

juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Tātad atbildība RDSN Nr.80 15. punktā paredzēta partrokšņa radīšanu, kas traucē apkārtējo personu mieru (..), nevis

komercdarbības veikšanu.

Apstāklis, ka SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” ir izvēlējies komercdarbības veidu, kas saistīts ar atpūtu un izklaidi, nenozīmē, ka nav

jāievēro normatīvo aktu prasības, tostarp pašvaldības saistošo noteikumu prasības, kas nosaka trokšņošanas aizliegumu, ja tas

traucē apkārtējo personu mieru.

Ar Lēmumu SIA ,,Kaņepes Kultūras Centrs” piemērots naudas sods Ls 200 apmērā, kas pastāvot šādiem faktiskajiem apstākļiem,

atzīstams par samērīgu un atbilstošu konstatētajam pārkāpumam.

Ņemot vērā minēto, Latvijas APK 244.panta nosacījumus, pamatojoties uz Latvijas APK 287. pantapirmās daļas 1.punktā noteikto

kārtību, nolemts RPP Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka p.i. G.Skrides 02.07.2012. lēmumu Nr.D57/03/ZV105097 ,,Par

saukšanu pie administratīvās atbildības” administratīvā pārkāpuma lietā Nr.03/ZV106758 atstāt negrozītu, bet SIA ,, Kaņepes Kultūras

Centrs” valdes locekļa /pers. T/sūdzību noraidīt.

Tiesas sēde SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” pārstāvis sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.

RPP pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

Uzklausot procesa dalībniekus un izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma.

Administratīvais sods SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” uzlikts par RDSN Nr.80 15.punkta noteikumu neievērošanu. RDSN Nr.80

15.punkts nosaka, ka par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00,

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem. Ja pārkāpums ir izdarīts

laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz simt piecdesmit latiem, bet

juridiskajām personām no divsimt latiem līdz sešsimt latiem. Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda

uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz

divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem. RDSN Nr.80 4.1.apakšpunktā noteikts, ka Rīgas

administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav

saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par

pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai

robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Sabiedriskās kārtības noteikumi izdoti, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punktu, kas noteic, ka

pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu,

ja tas nav paredzēts likumos.

Ņemot vērā minēto, tiesības paredzēt sodu par Sabiedriskās kārtības noteikumu 4.1.punkta pārkāpšanu Rīgas domei ir tikai tādā

gadījumā, ja likumā jau nav noteikts sods par šāda pārkāpuma izdarīšanu.

Latvijas APK 167. 1panta pirmā daļa paredz atbildību par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts

stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu.

SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” neapstrīd administratīvā pārkāpuma protokolā ZVNr.105097 norādītos apstākļus, ka 2012.gada

9.jūnijā plkst.23:30 Kultūras centra teritorijā /adrese/SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” pieļāva mūzikas atskaņošanu pēc plkst.23 00, kas

traucēja apkārtējo personu mieru. Lietā pastāv strīds par to, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” ieskatā, veiktās komercdarbības

rezultātā radītajam troksnim ir pastāvīgs raksturs, līdz ar ko, SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” nevar saukt pie administratīvās atbildības

saskaņā ar RDSN Nr.80 4.1.apakšpunktu un 15.punktu.

RDSN Nr.80 4.1.apakšpunkts paredz minētajā tiesību normā paredzētās administratīvās atbildības izslēdzošu nosacījumu. Minētais

apakšpunkts paredz, ka saukt personu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo punktu var, ja attiecīgajam troksnim nav pastāvīga

rakstura.

No lietas materiāliem izriet, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” piederošajā izklaides un atpūtas vietā vakaros ir atvērts mūzikas klubs,

kur skan mūzika. Lietā nav strīda, ka mūzika tiek atskaņota, veicot komercdarbību. Kā izriet no lietas materiālos esošā /pers. J/

iesnieguma (l.l.15), tad SIA „Kaņepes Kultūras Centrā”, /adrese/, tiek skaļi atskaņota mūzika un tas notiek regulāri. No Lietā esošā

/pers. K/ iesnieguma (l.l.17) izriet, ka 9.jūnijā no plkst.20:00 līdz 23:30, /adrese/, kultūras centrā „Kaņepes” ļoti skaļi tika atskaņota

mūzika, kas traucē viņas mieru, šī nav pirmā reize, kad tiek skaļi atskaņota mūzika. No lietā esošā /pers. L/ paskaidrojuma (l.l.19)

izriet, ka 01.06.2012 plkst.2:00, 06.06.2012. plkst.23:15 un 09.06.2012 plkst.23:30 dzirdēja skaļu mūziku no nama /adrese/;

trokšņiem nebija pastāvīgs raksturs un tie traucēja ģimenes mieru, mūzika tika periodiski griezta skaļāk un klusāk; pasākumi namā

/adrese/notiek dažādos datumos un laikos, bet galvenokārt vakarā un nakts laikā.

RDSN Nr.80 nav dots skaidrojums, ko nozīmē troksnis ar pastāvīgu raksturu.

Saskaņā ar skaidrojošo vārdnīcu vārds „pastāvīgs” nozīmē tādu, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (par cilvēkiem,

organizācijām u. tml.) Tāds, kas ko dara regulāri. Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu. Saskaņā ar skaidrojošo vārdnīcu vārds

„regulārs” nozīmē tādu, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā

veidā (skat. http://www.tezaurs.lv/sv).

No lietā esošā iesnieguma un paskaidrojuma izriet, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” piederošajā izklaides un atpūtas vietā regulāri

tiek atskaņota mūzika, kas rada troksni. Kā izriet no lietā esošajām ziņām troksnis SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” piederošajā

izklaides un atpūtas vietā ir radies sūdzības iesniedzēja komercdarbības rezultātā. Secināms, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs”

darbība Rīgā, Skolas ielā 15, saistīta ar pasākumu organizēšanu, mūzikas atskaņošanu. Savukārt, tas norāda, ka SIA „Kaņepes

Kultūras Centrs” darbība – bārs, mūzikas atskaņošana, pasākumu organizēšana - rada troksni.

Saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu, komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā

veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Komerclikuma 1.panta trešā daļa nosaka, ka saimnieciskā

darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

/pers. J/ iesniegumā tiek norādīts, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” radītie trokšņi ir regulāri.

Vērtējot sūdzību un lietā esošos materiālus, tiesa secina, ka tiesu praksē šobrīd pastāv dažādi viedokļi RDSN Nr.80 jēdziena

„pastāvīgs raksturs” skaidrojumam.

Tiesu praksē atzīts, ka bāru, kafejnīcu, naktsklubu, mūzikas klubu radītais troksnis, skaļi atskaņojot mūziku, ir uzskatāms par

pastāvīgu un tādu, ka ir iespējams noteikt šāda trokšņa līmeni un izvērtēt, vai ir ievērots akustiskā trokšņa normatīvs.

Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra spriedumā lietā Nr.A420715910 atzīts, ka bāru, naktsklubu, kafejnīcu un citu

izklaides objektu radītajam troksnim ir pastāvīgs raksturs. Minētais secinājums izdarīts pamatojoties uz to, ka bāru, naktsklubu,

kafejnīcu un citu izklaides objektu radītais troksnis ir saistīts ar komercdarbības veikšanu, kam ir pastāvīgs raksturs.

Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 21.novembra spriedumā lietā Nr. 142131311 secināts, ka RDSN Nr.80 „Sabiedriskās

kārtības noteikumi Rīgā” nav dots skaidrojums, ko nozīmē troksnis ar pastāvīgu raksturu. Tiesas ieskatā nav pamata šo formulējumu

piemērot kafejnīcām, klubiem, bāriem un tamlīdzīgām iestādēm, jo šie iestādījumi parasti nedarbojas pastāvīgi, proti, nerada troksni

pastāvīgi, bet tikai noteiktos darba laikos.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 14.maija spriedumā Nr.130053812; 104AA-0500-13/21 norādīts, ka SIA

„Kaņepes Kultūras Centrs” atbilstoši savas komercdarbības specifikai rada pastāvīgu troksni noteiktā laika periodā, kuru ir iespējams

izmērīt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra spriedumā lietā Nr.A420715910 norādīts, ka likumprojekta „Grozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ar kuru Latvijas APK nolemts papildināt ar 167. 1pantu (2005.gada 22.decembra likums

„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, stājās spēkā 2006.gada 24.janvārī), anotācijā norādīts, ka nepieciešams

pastiprināt atbildību par atkārtotu akustiskā trokšņa normatīva pārkāpšanu, jo institūcijas nepārtraukti saņem sūdzības no

iedzīvotājiem par atkārtotiem pārkāpumiem, ko rada skaļa mūzikas atskaņošana dažādās sabiedriskās vietās – restorānos,

kafejnīcās, bāros u.c.

Tiesa pievienojas Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra spriedumā lietā Nr.A420715910 secinājumam, ka Latvijas

APK 167.1panta mērķis ir novērst nepamatoti skaļu mūzikas atskaņošanu restorānos un kafejnīcās, kas konstatēts arī konkrētajā

lietā, jo kā izriet no lietas materiāliem, tad personas sūdzoties par SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” radīto troksni ir norādījušas, ka tas

ir regulārs, līdz ar ko, tiesas ieskatā, uzskatāms par troksnim ar pastāvīgu raksturu.

Kā izriet no 2005.gada 22.decembra likuma „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, stājās spēkā 2006.gada

24.janvārī), anotācijas, tad Latvijas APK 167. 1panta iekļaušana Latvijas APK bija paredzēta tieši ar mērķi konstatēt, vai dažādos

izklaides objektos, kā, piemēram, restorānos, kafejnīcās, bāros, u.c., regulāri radot troksni, atskaņojot mūziku, tiek radīts tāds

troksnis, kas pārsniedz normatīvos aktos pieļaujamo akustiskā trokšņa vai vides trokšņa robežlielumu, kas var traucēt apkārtējiem.

Un, lai konstatētu administratīvo pārkāpumu ir nepieciešams veikt mērījumu akustiskā trokšņa vai vides trokšņa robežlieluma

noteikšanai.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka konstatējot SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” radīto troksni, būtu jāveic mērījumi, nosakot vai

troksnis pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu.

Vērtējot konstatētos apstākļus, tiesa secina, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” darbībā varētu būt saskatāms Latvijas APK

167.1pantā paredzētā pārkāpuma sastāvs, taču, lai pierādītu vainu šī pārkāpuma izdarīšanā, nav pietiekami konstatēt, ka radītais

troksnis traucē apkārtējiem, bet ir nepieciešams konstatēt, ka šāds troksnis pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā

trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu.

Ņemot vērā konstatēto, tiesa uzskata, ka SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” darbībās nav konstatējams RDSN Nr.80 4.1.apakšpunktā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz,

ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka Lēmums par SIA „Kaņepes Kultūras Centrs” saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā

ar RDSN 80 4.1.apakšpunktu ir nepamatots un atceļams, bet administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu, 243., 243.1, 244., 288., 289.6, 289.7, 289.12, 289.13 pantu tiesa

nosprieda

atcelt Rīgas pašvaldības policijas 2012.gada 17.augusta lēmumu Nr.D57/01/ZV105097/1 un izbeigt administratīvā pārkāpuma

lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2013.gada

9.septembrī.

Tiesnese A.Ignatjeva