Court imposes 4-day administrative detention for repeated drunk refusal to obey police in Latvia.

ECLI:LV:ZRT:2019:0621.173058619.1.S

Lietas Nr.173058619

Lietas arhīva Nr. 1-0586-19/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2019. gada 21.jūnijā

1. Zemgales rajona tiesas

2. tiesnese Jolanta Bebriša,

ar tiesas sēdes sekretāri Ivitu Šali,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/,

dzīvojoša /adrese /, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.

Aprakstošā daļa

2019. gada 4.jūnijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieks J.Jukšs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.

PC391469 par to, ka 2019. gada 4.jūnijā plkst. 13.25 /pers. B/, atrodoties sabiedriskā vietā Aizkrauklē, Bērzu

ielā 5, slimnīcas uzņemšanas nodaļā reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām (labprātīgi nesekoja uz policijas dienesta automašīnu, krita zemē, nekāpa dienesta automašīnā).

Protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175. pantā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- Iestādes) pārstāvis uz tiesas sēdi Zemgales

rajona tiesā 2019. gada 20.jūnijā plkst. 10.00 nav ieradies.

Iestādei par tiesas sēdi paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta kārtībā,

2019.gada 10.jūnijā nosūtot tiesas pavēsti uz tās elektroniskā pasta adresi (lietas 1., 12.lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā

pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav

iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas

izskatīšanas atlikšanu.

/pers. B/ neiebilda, ka administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta bez Iestādes pārstāvja

piedalīšanās.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez Iestādes pārstāvja

klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi Iestāde nav vēlējusies izmantot tai Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteiktās tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Tiesas sēdē /pers. B/ atzina faktiskās darbības, kādas norādītas administratīvā pārkāpuma

protokolā un paskaidroja, ka 2019.gada 4.jūnijā no rīta pie paziņas Aizkrauklē lietoja alkoholiskos dzērienus.

Paziņam vajadzēja iet uz novada domi un viņš aizgāja līdzi. Kas izsauca policiju, nezina. Atbrauca policija un

aizveda viņu uz slimnīcu, kur viņš atteicās nodot analīzes, bet iepūta alkometrā. Bija piedzēries, tāpēc bija grūti

paiet. Labprātīgi uz policijas automašīnu negāja, teica, ja grib, lai liek roku dzelžus un viņu kaut vai nes. Varbūt

piesēdās uz grīdas un kaut ko teica policistiem. Neatceras, jo bija piedzēries. Vai tā bija ļaunprātīga

nepakļaušanās, uzskata, ka tas ir strīdīgs jautājums.

Motīvu daļa

Noklausījusies /pers. B/ paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus,

tiesnese atzīst, ka /pers. B/ ir saucams pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais sods.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā

izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar

lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud

valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu

nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus.

Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, tad administratīvo atbildību par

nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības

sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā

tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu

departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta un

likuma „Par policiju” 22. panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam

rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA454/2006 10.punktu).

Likuma „Par policiju” 22. panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un

likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti

jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā likuma 12. panta pirmās

daļas 1.un 4. punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru

izpildi, sastādīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi aizturēt likumpārkāpējus. No

likuma „Par policiju” 12.panta satura izriet, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot

dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav

pretlikumīgs.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta

rotas kārtībnieks J.Jukša rakstveida ziņojumā norādījis, ka 2019.gada 4.jūnijā plkst.12.15, pildot dienesta

pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā Aizkraukles pilsētā kopā ar kārtībnieci A.Litovsku, no Jelgavas

Operatīvas vadības sistēmas saņēmuši rīkojumu doties uz Aizkraukli, Lāčplēša ielu 1A, kur iereibusi persona

nevēlas atstāt pašvaldības telpas.

Nonākot iepriekšminētajā vietā, sastapuši jau viņiem zināmo /pers. B/, personas kods /personas kods/,

kurš izskatījies manāmā alkohola reibumā. /pers. B/ tika uzrunāts un palūgts atstāt pašvaldības telpas un doties uz

dienesta automašīnu. Iesēdinot /pers. B/ dienesta auto tika piedāvāta alkohola pārbaude uz vietas, no kā /pers.

B/ atteicās. Sakarā ar to tika nolemts, ka /pers. B/ tika nogādāts uz Aizkraukles slimnīcas uzņemšanas nodaļu

alkohola ekspertīzes veikšanai. Ārstniecības iestādē /pers. B/ piekrita mediķa uzaicinājumam veikt alkohola

pārbaudi ar alkometru. Pēc ekspertīzes veikšanas /pers. B/ tika uzaicināts doties uz dienesta automašīnu Toyota

Proace, valsts reģistrācijas numurs LM9479, lai viņu varētu nogādāt uz policijas iecirkni Bērzu ielā 3,

administratīvās lietvedības nodrošināšanai. /pers. B/ kategoriski atteicies doties atpakaļ uz dienesta auto, sakot,

ja jums vajag, tad lai viņu nes uz automašīnu. /pers. B/ tika vairākkārtīgi brīdināts, ka viņš ar savām darbībām

ļaunprātīgi nepakļaujas policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Ar /pers. B/ tika veiktas pārrunas, lai viņš

dodas līdzi policijas darbiniekiem. /pers. B/ kategoriski atteicies, teicis, ka nekur netaisās iet un braukt, ka visi

menti ir vienādi un, lai viņi ieskrienās. /pers. B/ ar savu runasveidu sāka kļūt agresīvs un tika nolemts, ka /pers. B/

tiks uzlikti rokudzelži. Ņemot /pers. B/ aiz rokām, viņš rāvies ārā un nokritis uz zemes un teicis, ka nekur neies,

lai nes kaut viņu uz mašīnu. /pers. B/ tika nogādāts Aizkraukles policijas iecirknī Bērzu ielā 3 administratīvās

lietvedības nodrošināšanai. /pers. B/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 175.panta. /pers. B/ no paskaidrojumu sniegšanas atteicās (lietas 7.lapa).

Analogi notikuma faktiskos apstākļus ziņojumā norādījusi arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībniece A.Litovska (lietas 8.lapa).

No medicīniskās pārbaudes protokola Nr.49 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai kopijas

redzams, ka SIA „Aizkraukles slimnīca” 2019.gada 4.jūnijā plkst.12.58 /pers. B/ veikta medicīniskā pārbaude.

/pers. B/ konstatēta alkohola koncentrācija izelpā 2,78 promiles. /pers. B/ atteicies nodot asinis, urīnu, siekalas.

Atteicies parakstīt medicīniskās pārbaudes protokolu (lietas 5., 6.lapa).

No administratīvās aizturēšanas protokola Nr.75 kopijas redzams, ka 2019. gada 4.jūnijā plkst. 12.31

/pers. B/ administratīvi aizturēts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 171. pantā, lai nodrošinātu administratīvo lietvedību, atbrīvots 2019. gada 4.jūnijā plkst.

13.51 (lietas 4. lapa).

2019.gada 4.jūnijā /pers. B/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto

pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC391469 (lietas 2.lapa). /pers. B/ atteicies

parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu.

Lietā ir pierādīts, ka policijas darbinieki, kas izteica prasību /pers. B/ pārtraukt prettiesiskās darbības un

doties uz policijas dienesta automašīnu, veica savus dienesta pienākumus, un minēto pierāda lietas materiālos

esošajos ziņojumos norādītās ziņas (lietas 7., 8.lapa). Tiesnese konstatē, ka protokolā norādītās darbības /pers.

B/ veicis pēc tam, kad policijas darbinieks izteicis likumīgu prasību doties līdzi viņam uz policijas dienesta

automašīnu. Policijas darbinieku prasību neizpildīšana ir apzināta cilvēka darbība, un secināms, ka /pers. B/

apzināti veicis protokolā norādītās darbības.

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī ziņojumi) pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un

neapstrīdamām, policijas darbinieku ziņotajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta

pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada

9.decembra spriedumu lietā Nr.AA666-05/5). Policijas amatpersonu noformētiem dokumentiem a priori ir

publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Augstākās tiesas

2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-647/2008).

Norādāms, ka /pers. B/ tiesas sēdē atzina faktiskās darbības, kādas norādītas administratīvā protokolā,

nekādā veidā nav atspēkojis pierādījumos norādīto, nav iesniedzis pretējus pierādījumus, līdz ar to tiesnesei nav

šaubu, ka /pers. B/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, viņš ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto

administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta sankcija paredz sodu naudas soda veidā līdz 280

euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Nosakot sodu /pers. B/ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiek ņemts vērā

izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir

audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu noskaidrots, ka /pers. B/ nav pastāvīgas darba vietas, viņš strādā

gadījumu darbus, apgādībā personas neatrodas, ienākumu apmēru /pers. B/ nevarēja nosaukt. No Iekšlietu

ministrijas Informācijas centra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. B/

iepriekš administratīvi sodīts, tajā skaitā 2018.gada 20.jūlijā, 2019.gada 4.aprīlī par ļaunprātīgu nepakļaušanos

policijas darbinieku likumīgajām prasībām (lietas 10.-11.lapa), un tiesnese uzskata, ka /pers. B/ vērtējams

negatīvi.

Tiesnese nekonstatē /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus, kas norādīti Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 33.pantā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas

6.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka administratīvais pārkāpums izdarīts

alkohola ietekmē un atbilstoši minētā likuma 34.panta pirmās daļas 2.punktam /pers. B/ gada laikā atkārtoti

izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par ko jau administratīvi sodīts.

Tiesnese, ņemot vērā iepriekš spriedumā minētos soda apmēra un veida ietekmējošos apstākļus, soda

mērķi, uzskata, ka /pers. B/ piemērojams sods aresta veidā, jo iepriekš piespriestie naudas sodi nav sasnieguši

soda mērķi, /pers. B/ neaudzina un viņš turpina izdarīt administratīvos pārkāpumus. Tiesnese uzskata, ka

administratīvais arests ir nosakāms un četrām diennaktīm.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 175.pantu, 289.6, 289.16, 289.17,

289.18 pantu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

175. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar administratīvo arestu uz 4 (četrām) diennaktīm.

Spriedumu izpildei nosūtīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknim.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2019.gada

21.jūnija var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese J. Bebriša