Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for condominium maintenance fees and damages.

NORAKSTS

Civillieta Nr.C30446616/24

Lieta Nr.C-1452-17/24

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 27.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Dzenis,

ar tiesas sēžu sekretāru R.Šnēvelu,

piedaloties prasītāja, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajam pārstāvim /Pārstāvis/,

2017.gada 13.februārī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /Atbildētājs/ par parāda piedziņu,

noskaidroja:

Aprakstošā daļa

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”(turpmāk tekstā – Prasītājs) cēlusi prasību pret /Atbildētājs/ (turpmāk tekstā – Atbildētājs) par naudas piedziņu,

lūdzot: piedzīt parādu 2405,99, līgumsodu 240,59 EUR un tiesas izdevumus un atzīt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos procentus, tas

ir 6% (seši procenti) gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzīvokļu māja Rīgā, /adrese/ atrodas Rīgas pašvaldības valdījumā, kas saskaņā ar 2002.gada 21.oktobra

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.1-9-02-611 tika nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu

pārvaldes “Rīgas centrs” apsaimniekošanā, kas 2004.gada 01.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3547, tika

reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra apsaimniekotājs”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas centra apsaimniekotājs” tika reorganizēta, apvienojoties ar citām komercsabiedrībām un reģistrēta LR

Uzņēmumu reģistrā par Prasītāju, kā reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmēja. Atbildētājam, pamatojoties uz 2006.gada 26.aprīļa

pirkuma līgumu, pieder īpašuma tiesības uz dzīvojamo telpu /adrese/, ar kadastra reģistra numuru 01009028081 un kopējo platību 85,12 m2. Atbilstoši

“Par dzīvokļa īpašumu” 10.panta prasībām Atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”

12.panta noteiktajam, īpašniekam ir jāmaksā par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā vai

ir noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums vai nē. 2006.gada 07.augustā Atbildētājs un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas centra

apsaimniekotājs” noslēdza mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem Atbildētājam izveidojies par laika posmu no 2006.gada 26.aprīļa, proti, īpašuma iegūšanas laika, līdz 2009.gada

24.oktobrim, kad stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas lēmums lietā Nr.C04318509 un sastāda EUR 2405,99 (divi tūkstoši četri simti

pieci eiro un 99 centi). Neskatoties uz to, ka Līguma 3.6.punkts paredz līgumsoda apmēra noteikšanu 0,15% apmērā no pamatparāda summas par katru

nokavēto dienu, bet nevar pārsniegt 10% no pamatparāda summas. Līgumsoda apmērs izveidojies par laika posmu no 2006.gada 26.aprīļa, proti,

īpašuma iegūšanas laika, līdz 2009.gada 24.oktobrim, kad stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas lēmums lietā Nr.C04318509 un sastāda

240,59 EUR. Atbildētājs jau ilgāku laiku nav veicis parāda samaksu vai noslēdzis vienošanās par parāda samaksu pa daļām. Mediācija nav veikta, kā arī

Prasītājs norāda, ka mediācijai nepiekrīt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1punktu.

Prasības pieteikums pamatots uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 3.pantu, 8.panta pirmo daļu, 10.pantu, 12.pantu, 35.pantu, Civillikuma

1402.pantu, 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 127.-

130.pantu.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 26.panta otro daļu Atbildētājam nosūtīja prasības pieteikuma noraktu paskaidrojuma

sniegšanai uz Atbildētāja deklarēto dzīves vietu, kas saskaņā ar „Dzīvesvietas deklarēšanas likuma” 3.panta 1.punktu ir personas brīvi izraudzīta ar

nekustamo īpašumu saistīta vieta, kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

Atbildētājs tiesas sēdē atkārtoti nav ieradies, kaut arī tiesas pavēste Atbildētājam nosūtīta uz Atbildētāja deklarēto dzīves vietu, kā arī,

noklausoties Prasītāja pilnvarotā pārstāvja viedokli un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, 208.1panta pirmo daļu, nolēma izskatīt

civillietu bez Atbildētāja klātbūtnes.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādīto apstākļu kopuma pamata. Tiesas sēdē sniegtie

paskaidrojumi atbilst pieteikumā norādītajam. Lūdza prasību apmierināt.

Tiesa, noklausoties Prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem, atzīst

prasību par pamatotu un apmierināmu pilnā apmērā.

Motīvu daļa

Lietā nav strīds par prasības pieteikumā norādītajiem hronoloģiskajiem notikumiem, kas apstiprinās ar lietā esošajiem dokumentiem.

No prasības pieteikumam pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdrukas (l.l.23-24) redzams, ka

Atbildētājam no 2006.gada 26.aprīļa līdz 2009.gada 24.oktobrim piederēja nekustamais īpašums - dzīvoklis /adrese/, kura apsaimniekošanu veic

Prasītājs (l.l.8-12, 13-15, 16-20, 21-22, 32), pamatojoties uz 2006.gada 7.augusta dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (l.l.25-

28).

Atbildētāja saistību apmēru pret Prasītāju apliecina prasības pieteikumam pievienotais piedzenamās summas aprēķins un rēķins (l.l.30-31, 29).

Ar prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem apstiprinās starp pusēm nodibinātās saistības, kā arī to, ka Atbildētājs pieņēmis

Prasītāja sniegto pakalpojumu, kā arī to, ka Atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.

Ar lietā esošajiem dokumentiem apstiprinās, ka Prasītājs ir izpildījis pret Atbildētāju ar Līgumiem pielīgtās saistības un Atbildētājs tās ir pieņēmis.

Atbildētāja saistību apmēru apstiprina Līgumu nosacījumi un prasības pieteikumā norādītais aprēķins un pievienotais rēķins.

Tiesas rīcībā nav ziņas, ka Līgums būtu apstrīdēts pilnībā vai kādā to daļā, kā dēļ secina, ka Līgums noslēgts tiesiski un ir saistoši kā Prasītājam, tā

arī Atbildētājam.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat

arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Civillikuma 1651.pants nosaka, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka ja parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai ar likumu, vai līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā).

Civillikuma 1716.panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.apnta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos – par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs: šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai

pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto

pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-4.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

2006.gada 7.augusta dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 4.1.2.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks (Atbildētājs) apņemas

savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksas pakalpojumiem saskaņā ar šo līgumu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ar prasības pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem un parāda aprēķinu ir pierādītas Prasītāja prasījuma tiesības pret Atbildētāju un

saistības apmērs.

Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 240,59 EUR apmērā, ko tiesa atzīst par atbilstošu Civillikuma 1716.panta trešās daļas nosacījumiem un pamatotu.

Lietā ir pietiekami pierādījumu, kas apstiprina pušu saistības un to, ka Prasītājam ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju, bet Atbildētājs, savukārt,

nav apstrīdējis prasību vai Prasītāja tiesības pēc saistības izpildes, nav maksājis Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā norādītos maksājumus, kā arī

Atbildētājs atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam un Civillikuma 1838.panta prasībām nav iesniedzis pierādījumus par savas saistības izpildi pret

Prasītāju, kādēļ prasība ir atzīstama par pierādītu un apmierināma.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. No Atbildētāja par labu Prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta noteikumiem piedzenami atbilstošie tiesāšanās izdevumi, t.i.

Prasītāja samaksātā valsts nodeva par prasību 340,60 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu norādāmas Prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā (Civillikuma 1765.pants) no piespriestās summas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 204.1 pantu,

nosprieda:

prasību apmierināt:

piedzīt par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese Aleksandra Čaka iela 42, Rīgā, no /Atbildētājs/,

personas kods /personas kods/, pamatparādu 2405,99 EUR, līgumsodu 240,59 EUR, tiesas izdevumus – valsts nodevu 340,60 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, pavisam kopā piedzenot 2991,88 (divi tūkstoši deviņi simti deviņdesmit vienu euro 88 centus), norādot

prasītāja tiesības saņemt 6% procentus gadā no piespriestās parāda summas (2405,99 EUR) par laiku no sprieduma datuma līdz sprieduma izpildei.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 dienas no dienas, kad spriedums stāsies spēkā.

/Atbildētājs/ minētā summa iemaksājams kādā no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem: konts Nr./numurs/ AS “DNB banka”; konts

Nr./numurs/ AS “Citadele banka”; konts /numurs/ AS “Swedbank”; konts Nr/numurs/ AS “Nordea Bank”; konts Nr./numurs/ AS “SEB Banka”; konts

Nr./numurs/ AS “Norvik banka”.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas

izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma teksts tiks sastādīts 2017.gada 27.februārī.

Tiesnesis (paraksts) I.Dzenis

NORAKSTS PAREIZS.

Tiesnesis I.Dzenis