Court allows building permit request by ruling administrative agency cannot refuse based on unapproved flood zone plans.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42487107

(A-2509 – 08/2)

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 15.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Mednis,

piedaloties pieteicējam I.K. un pieteicēja pārstāvei uz pilnvaras pamata A.G.,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās Vides ministrijas Vides pārraudzības

valsts biroja pārstāvim zvērinātam advokātam J.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.K.

pieteikuma par Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 23.marta

lēmuma Nr.27-s atcelšanu un par pienākuma uzlikšanu izdot tehniskos noteikumus

nekustamā īpašuma, Krasta ielā 11, ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/, Baltezerā,

Garkalnes novadā, Rīgas rajonā apbūvei, un tiesa konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1.1] Izskatot I.K. (turpmāk – pieteicējs) 2006.gada 21.septembra iesniegumu, ar

Vides ministrijas (turpmāk – VIDM) Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) Lielrīgas

reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – RVP) direktora vietnieka 2006.gada 3.novembra

lēmumu Nr.7 „Par atteikumu izdot tehniskos noteikumus” (turpmāk – sākotnējais

lēmums, lietas 13.-14.lp.) atteikts izdot tehniskos noteikumus dzīvojamās mājas

būvniecībai un lauksaimniecības zemes transformācijai nekustamajā īpašumā „Krasta

iela 11”, zemes kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/, Baltezerā, Garkalnes novadā,

Rīgas rajonā (turpmāk – Īpašums).

[1.2] Pieteicēja apstrīdētais sākotnējais lēmums atstāts negrozīts ar VIDM Vides

pārraudzības valsts biroja (turpmāk – atbildētājs vai VPVB) direktora 2007.gada

23.marta lēmumu Nr.27-s (turpmāk – Lēmums, lietas 7.-12.lp.), kurā norādīts:

[1.2.1] Pieteicējs iesniegumā apgalvo, ka tikai daļa no Īpašuma atrodas Lielā Baltezera

aizsargjoslas teritorijā ar appludinājuma varbūtību reizi simts gados, kur aizliegts celt

ēkas un būves, un, atsaucoties uz detālplānojumu, daļa teritorijas neatrodas plūdu

draudu teritorijā un tajā iespējama būvniecība, kā arī atsaucas uz Garkalnes novada

(turpmāk – Novads) saistošajiem noteikumiem Nr.31 un detālplānojumu, norādot, ka

šajos dokumentos nav aprobežojumu plānotajai būvniecībai, detālplanojumā nav

noteikti aprobežojumi, kas aizliegtu paredzēto darbību, kā arī Novada domes 2006.gada

27.septembra saistošo noteikumu Nr.31 „Par nekustamā īpašuma Kraujas ielā 9, Krasta

ielā 6, Krasta ielā 5, Krasta ielā 7, Krasta ielā 9, Krasta ielā 11 apbūvi” 3.punkts paredz,

ka minētos nekustamos īpašumus atļauts sadalīt un apbūvēt saskaņā ar detālplānojumu.

[1.2.2] Sākotnējā lēmumā norādīts, ka paredzētā darbība ir pretrunā ar vides

normatīvajos aktos noteikto, atsaucoties uz „Aizsargjoslu likuma” 37.panta 1.punkta

4.apakšpunktu, kurā noteikts, ka virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā aizliegts celt ēkas

un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados, izņemot

īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētas

aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu.

[1.2.3] 2004.gada 17.februāra Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu Nr.91

„Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai

darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums” (turpmāk – 91.

noteikumi) 11. punktā RVP deleģētas tiesības pēc iesnieguma par paredzēto darbību

izsniegt atteikumu, ja darbība ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Lai Lielrīgas RVP izdotu tiesību normām atbilstošus tehniskos noteikumus

būvniecībai lielā Baltezera aizsargjoslā, jābūt viennozīmīgi zināmiem teritorijas

plānojuma un detālplanojumā nosacījumiem, t.sk. informācijai par applūstošajām

teritorijām, kuru uzbēršanu un apbūvi būvniecībai aizliedz „Aizsargjoslu likuma”

37.panta 1.punkta 4.apakšpunkts. Tā 2004.gada 19.oktobra MK noteikumos Nr.883.

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (turpmāk – 883. noteikumi)

noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu, līdz ar to nav pamatota pieteicēja atsauce uz detālplānojuma

spēkā esamību, jo detālplānojums var tikai detalizēt teritorijas plānojuma prasības. Līdz

ar to nav spēkā esošu tiesību aktu, uz kuriem savu iesniegumu balstījis iesniedzējs, bet,

nezinot šo tiesību aktu nosacījumus, nav iespējams izdot tehniskos noteikumus.

[1.2.4] Izvērtējot tiesību normas un materiālus, t.sk. Latvijas Republikas Satversmes

tiesas lēmumu lietā Nr.2006-09-03, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

(turpmāk - RAPLM) informāciju, ka Novada teritorijas plānojuma 2004.-2016.gadam

darbība apturēta no 2006.gada 23.novembra, un VIDM 2006.gada 22.decembra vēstuli -

atzinumu Nr.3-07/6899, Lielrīgas RVP sākotnējo lēmumu pieņēma saskaņā ar

normatīvajos aktos deleģēto kompetenci un tas ir pamatots ar tiesību aktos ietvertām

saimnieciskās darbības prasībām (Aizsargjoslu likuma 37.panta 1.daļas 4.punkts).

Analizējot pieteicēja argumentus par teritorijas applūšanu, VPVB konstatēja, ka

administratīvās lietas izskatīšanas laikā šai teritorijai nav spēkā esoša teritorijas

plānojuma un detālplānojuma, kas šai gadījumā ir obligāts priekšnoteikums tehnisko

noteikumu izsniegšanai. Atceltajā Novada teritorijas plānojumā un detālplānojumā

informācija par applūstošo teritoriju noteikta neprecīzi un pretrunīgi, šie plānojumi

atcelti pamatojoties uz to risinājumu neatbilstību Aizsargjoslu likuma prasībām saistībā

ar applūstošo teritoriju apbūvi, lietas izskatīšanā ņemta vērā Administratīvā procesa

likuma (turpmāk – APL) 15.panta otrajā daļā noteiktā ārējo normatīvo aktu juridiskā

spēka hierarhija, saskaņā ar kuru pašvaldību saistošie noteikumi ir zemākā hierarhiskajā

pakāpē kā Latvijas Republikas likumi, un Satversmes tiesas lēmumi. Pamatojoties uz

minētā likuma panta sestajā daļā noteikto, ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā

spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.

Vadoties no iepriekš minētā, atbildētājs, pieņemot lēmumu administratīvajā lietā, ievēro

Aizsargjoslu likumā 37.panta 1.daļas 4.punktā noteikto tiesību normu, kas bijusi par

pamatu arī minētajam RAPLM rīkojumam, Satversmes tiesas lēmumam un RVP

atteikumam izsniegt tehniskos noteikumus, un atbildētājam nav tiesiska pamata uzdot

RVP izsniegt tehniskos noteikumus.

[1.2.5] Lēmumā piemēroti APL 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 15.pants, 55.panta

3.daļa, 59. un 64.pants, 65.panta 4.daļa, 66., 67., 77.pants, 81.panta 1.daļa un 2.daļas

1.punkts; Aizsargjoslu likuma 4., 5., 7. un 37. pants; Būvniecības likuma 1.panta

3.punkts; Vides aizsardzības likuma 3.pants; 91.noteikumu 11., 11.1., 24.punkts;

883.noteikumu 4.punkts.

[1.2.6] Lēmumā norādīts, ka VPVB saskaņā ar APL 65.un 66.pantā noteikto, apsverot

administratīvā akta izdošanas lietderību, izvērtēja lietas materiālus un spēkā esošās

tiesību normas, kā arī piemēroja APL 4.pantā definētos vispārējos tiesību principus.

Pieteicēja paredzēto dzīvojamās mājas būvniecību Īpašumā un saistīto zemes

transformāciju plānots īstenot zemes gabalā, kas atrodas Lielā Baltezera aizsargjoslā,

kuras apbūves izvērtēšanai obligāti izstrādājams gan vietējās pašvaldības teritorijas

plānojums, gan detālplānojums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas Aizsargjoslu

likuma 5.pantā noteiktas kā vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un tās tiek

noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu

aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt

vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas

aizsargjoslas. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta 1.daļas 4.punktā noteikto, zemes

īpašnieku tiesības izmantot viņu zemes īpašumus šajā teritorijā ir aprobežotas - tai

skaitā ir aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi

simts gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam

īpaši paredzētas aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Apbūves teritoriju veidošana

virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas applūstošajās zonās var radīt būtisku negatīvu

ietekmi uz virszemes ūdensobjektu, kā arī pastiprināt plūdu draudus apkārtējās

teritorijās, ja tiek plānota teritorijas uzbēršana. Tā kā Īpašumā šobrīd nav spēkā esoša

teritorijas un detālplānojuma, kā arī neatbilstība Aizsargjoslu likuma prasībām saistībā

ar applūstošo teritoriju apbūvi bijusi par pamatu teritorijas plānojuma atcelšanai, par ko

lēmusi gan RAPLM, gan Satversmes tiesa, kā arī ņemot vērā, ka par t.sk. Īpašuma

detālplānojuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām saņemts gan VIDM, gan RAPLM

atzinums, tad VPVB secina, ka RVP saskaņā ar 91. noteikumu 11.punktā deleģētajām

tiesībām pieņēma argumentētu un tiesisku lēmumu - atteikt izdot tehniskos noteikumus

pieteicēja paredzētajai darbībai - dzīvojamās mājas būvniecībai Īpašumā.

[2] 2007.gada 23.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums

(lietas 3.-4.lp.), kurā lūgts atcelt Lēmumu un uzlikt par pienākumu izdot tehniskos

noteikumus Īpašuma apbūvei, un 2007.gada 2.maijā ierosināta administratīvā lieta.

Pieteikums pamatots ar to, ka:

[2.1] Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam, aizliegts celt

ēkas un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot

īslaicīgās lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās

aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu, taču teritorija nekustamajā īpašumā nav pilnībā

applūstoša teritorija. Saskaņā ar topogrāfiskajiem uzmērījumiem augstuma atzīmes

detalplānojumā pieļaujamā apbūves teritorijā pieaug no +1.8 līdz +5.79, kas ir

ievērojami virs appludinājuma ar varbūtību vismaz reizi simts gados līmeņa.

[2.2] Sākotnējā lēmuma izdošanas brīdī Īpašumam bija spēkā Garkalnes pagasta

teritorijas plānojums 2004.-2006.gadam (apstiprināts ar Garkalnes pagasta padomes

2004.gada 30.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.13), ar kuru Īpašums atrodas

savrupmāju retinātās apbūves zonā, tā lietošanas mērķa kods ir 0601- vienģimeņu,

divģimeņu dzīvojamo māju apbūves zemes, kā arī Īpašumu ir atļauts sadalīt un apbūvēt.

[2.3] Pamatojoties uz Lielrīgas RVP 2006.gada 29.septembra sākotnējo ietekmes uz

vidi izvērtējumu Nr.5-7/4592, VPVB 2006.gada 18.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.721

nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ierosinātajai darbībai, jo saskaņā ar

RVP sākotnējo izvērtējumu ierosinātās darbības ietekme uz vidi paredzama nebūtiska,

un tehnisko noteikumu ievērošana novērsīs objekta iespējamo ietekmi uz vidi.

[2.4] Lai gan atbildētājs Lēmumā norāda, ka Novadam nav spēkā esoša teritorijas

plānojuma, un Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004.-2016.gadam daļa, kas

paredz Lielā Baltezera aizsargjoslas applūstošās teritorijas apbūvi, ar Satversmes tiesas

lēmumu atzīta par spēkā neesošu no 2005.gada 5.janvāra, līdz ar to nav pamatota arī

iesniedzēja atsauce uz izstrādātā detālplānojuma spēkā esamību, jo detālplānojums var

tikai detalizēt teritorijas plānojuma prasības, un līdz ar to nav spēkā esošu tiesību aktu,

uz kuriem savu iesniegumu balstījis pieteicējs, bet, nezinot, šo tiesību aktu nosacījumus,

nav iespējams izdot tehniskos noteikumus, tomēr pieteicējs norāda, ka detālplānojums

bija spēkā sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī, līdz ar to sākotnējais lēmums un arī

Lēmums ir pretrunā esošu ar APL 10.pantā noteikto tiesiskās paļāvības principu.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā (lietas 20.-21.lp.) pieteikumu neatzīst,

norādot, ka nav pārkāpts APL 10.pantā noteiktais tiesiskās paļāvības princips. Nav

strīda par to, ka Lielrīgas RVP pieņemot sākotnējo lēmumu, bija spēkā Garkalnes

pagasta teritorijas plānojums un detālplānojums teritorijai, kurā pieteicējs vēlas veikt

apbūvi. Iestāde rīkojusies konsekventi, jo jau sākotnējā lēmumā norādīts, ka plānotā

darbība ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta 1.daļas 4.punktu. Tādējādi iestāde,

izdodot sākotnējo administratīvo aktu ievērojusi APL 15.panta 2.daļā noteikto ārējo

normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju un APL 15.panta 6.daļā noteikto ārējo

normatīvo aktu piemērošanu, ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību

normām, t.i., piemērota augstāka juridiska spēka norma - Aizsargjoslu likums.

Ņemot vērā to, ka apstrīdēšana augstākā iestādē ir sākotnējās administratīvās

lietas turpinājums (APL 76.panta 3.daļa), VPVB bija jāpiemēro tie normatīvie akti un

jāvērtē tie apstākļi, kas bija spēkā brīdī, kad atbildētājs pieņēma Lēmumu. Tādēļ pilnīgi

pamatoti atbildētājs norādījis uz Satversmes tiesas lēmumu lietā Nr.2006-09-03, kā arī

RAPLM sniegto informāciju par Novada teritorijas plānojumu 2004.-2016.gadam. Bez

tam, norādot uz minēto Satversmes tiesas spriedumu, kā arī RAPLM informāciju,

VPVB pamatoja arī to, kādēļ sākotnējais lēmums ir pamatots un likumīgs.

Pieteicējs norādījis uz atbildētāja 2006.gada 18.oktobra lēmumu Nr.721, ar kuru

nolemts nepiemērot ierosinātajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Šis

lēmums nav uzskatāms par ierosinātās darbības akceptu, bet gan tikai un vienīgi par

lēmumu, ar ko iestāde ir izlēmusi, vai paredzētā darbība var ietekmēt vidi tādā mērā, ka

nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši likumam „Par ietekmes uz

vidi novērtējumu”. Bez tam arī šajā lēmumā jau ietverta atsauce uz Lielrīgas RVP

norādi par Aizsargjoslu likuma 37.pantā noteikto aprobežojumu attiecināšanu uz

paredzēto darbību, tai skaitā par apbūves aprobežojumu teritorijās, kuru appludinājuma

varbūtība ir vismaz reizi simts gados.

[4] Pieteicējs un pieteicēja pārstāve tiesas sēdē pieteikuma prasījumus uzturēja ar

tajā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka Īpašums nav applūstošs; ka

pieteicējs nav prasījis būvatļauju būvniecībai Īpašumā, jo no atbildētāja vajag

sākotnējos tehniskos noteikumus un tikai pēc tam varēs prasīt pārējo.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikuma prasījumus neatzina ar Lēmumā un

paskaidrojumos norādītajiem argumentiem, atgādinot, ka Lēmuma izdošanas brīdī

nebija spēkā Novada teritorijas plānojums, tātad arī Īpašuma detālplānojums.

Atbildētājs neveica mērījumus, vai Īpašums ir applūstošs, vai nav applūstošs, jo tikai

vietējās pašvaldības kompetencē ir ar saistošajiem noteikumiem apstiprināt teritorijas

plānojumu, kurā atbilstoši apstiprinātai metodikai noteikt, kuras teritorijas ir

applūstošas.

Motīvu daļa

[6] Uzklausot administratīvā procesa dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus,

tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms turpmāko iemeslu dēļ.

[7] Lietā nav strīda, ka pieteicējs sākotnēji ar 2006.gada 21.septembra iesniegumu,

VIDM VVD Lielrīgas RVP prasīja izdot tehniskos noteikumus dzīvojamās mājas

būvniecībai un lauksaimniecības zemes transformācijai Īpašumā, uz ko Lielrīgas RVP

atteica izdot tehniskos noteikumus ar sākotnējo lēmumu (lietas 13.-14.lp.), ko pieteicējs

apstrīdēja VPVB, kura direktors atstāja sākotnējo lēmumu un atteikumu negrozītu ar

Lēmumu, ko atbilstoši APL 81.panta piektajai daļai pieteicējs pārsūdz tiesā, lūdzot

uzlikt pienākumu atbildētājam izdot tehniskos noteikumus Īpašuma apbūvei.

[8] Pārbaudot tiesību normas, kas reglamentē atbildētāja rīcību attiecībā uz prasīto

tehnisko noteikumu izdošanu, tiesa konstatē, ka atbildētāja atteikums Lēmumā pamatots

t,sk, ar 91.noteikumu 11.punktu, kas paredz, ka RVP „(..) mēneša laikā pēc iesnieguma

vai papildu informācijas saņemšanas sagatavo un izsniedz iesniedzējam tehniskos

noteikumus (2.pielikums) vai atzinumu, kurā norādīts, ka iesniegumā minētās darbības

veikšanai tehniskie noteikumi nav nepieciešami, vai atteikumu, kurā norādīts, ka: 11.1.

darbības uzsākšana ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām (..)”

[9] Judikatūrā, t.sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departamenta (turpmāk arī – Senāts) 2006.gada 2.novembra spriedumā lietā SKA-

415/2006 atzīts, ka pieteikumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai

jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi.

Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja

prasījumu, šādā gadījumā vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas

izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar

pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā

akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa,

ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod

pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt. Tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iepriekš

izdotais atteikums automātiski zaudē spēku. Tādējādi atteikuma izdot labvēlīgu

administratīvo aktu atcelšana, vienlaikus neuzliekot pienākumu izdot labvēlīgu

administratīvu aktu, nerada tiesiskas sekas, bet atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo

aktu tiesiskums pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, nevis kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta atcelšanu.

[10] Tātad šajā lietā tiesai kā primārais prasījums jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības

uz to, lai pieteicējs saņemtu tehniskos noteikumus Īpašuma apbūvei, bet Lēmuma

izvērtēšana ir tikai sekundārs prasījums.

Pie tam tiesa uzskata, ka gadījumos, kad atbildētājs tehniskajos noteikumos

paredz ierobežojumus, tad šādi tehniskie noteikumi ir administratīvs akts, jo nodibina

vai konstatē konkrētas tiesiskās attiecības attiecībā uz Īpašuma apbūvi.

Ja atbildētājs Īpašuma apbūvei nekādus ierobežojumus neparedz, tad šāda

tehnisko noteikumu izsniegšana ir atbildētāja faktiskā rīcība vai arī starplēmums, jo

rada adresātam tikai faktiskas sekas vai vispār nekādas sekas nerada – ļauj adresātam

gala rezultātā saņemt būvatļauju.

[11] Pārbaudot atbildētāja Lēmumā un paskaidrojumos tiesas sēdē norādītos šķēršļus

tehnisko noteikumu izdošanai, tiesa konstatē, ka atbildētājs atteikumu pieteicējam

izsniegt tehniskos noteikumus Īpašuma apbūvei Lēmumā pamatojis ar to, ka Pieteicēja

paredzēto darbību - dzīvojamās mājas būvniecību Īpašumā un saistīto zemes

transformāciju plānots īstenot Īpašumā, kas atrodas Lielā Baltezera aizsargjoslā, kuras

apbūves izvērtēšanai obligāti izstrādājams gan vietējās pašvaldības teritorijas

plānojums, gan detālplānojums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas Aizsargjoslu

likuma 5.pantā noteiktas kā vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un tās tiek

noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu

aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt

vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas

aizsargjoslas. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta 1.daļas 4.punktā noteikto, zemes

īpašnieku tiesības izmantot viņu zemes īpašumus šajā teritorijā ir aprobežotas - tai

skaitā ir aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi

simts gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam

īpaši paredzētas aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Apbūves teritoriju veidošana

virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas applūstošajās zonās var radīt būtisku negatīvu

ietekmi uz virszemes ūdensobjektu, kā arī pastiprināt plūdu draudus apkārtējās

teritorijās, ja tiek plānota teritorijas uzbēršana. Tā kā Īpašumam šobrīd nav spēkā esoša

teritorijas un detālplānojuma, kā arī neatbilstība Aizsargjoslu likuma prasībām saistībā

ar applūstošo teritoriju apbūvi bijusi par pamatu Novada teritorijas plānojuma

atcelšanai, par ko lēmusi gan RAPLM, gan Satversmes tiesa, kā arī ņemot vērā, ka par

izstrādātā detālplānojuma, kurā ietverts arī Īpašums, neatbilstību normatīvo aktu

prasībām ir saņemts gan VIDM, gan RAPLM atzinums, tad LRVP saskaņā ar 91.

noteikumu 11.punktā deleģētajām tiesībām pieņēmusi argumentētu un normatīvajos

aktos noteiktajam atbilstošu lēmumu - atteikt izdot tehniskos noteikumus pieteicēja

paredzētajai darbībai - būvniecībai Īpašumā, un atbildētājam nav tiesiska pamata uzdot

Lielrīgas RVP izsniegt tehniskos noteikumus.

[12] Pārbaudot tiesību aktus, uz kuriem atsaucies atbildētājs Lēmumā, tiesa konstatē,

ka pēc 2008.gada 1.aprīļa spēkā esošajā redakcijā Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās

daļas 4.punkta (e) apakšpunkts paredz, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās

applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī

aizsargdambjus, ar turpmākajās tiesību normās paredzētajiem izņēmumiem.

Aizsargjoslu likuma 1.panta 11.punkts paredz, ka applūstošā teritorija ir

ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji

applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā

noteiktajai metodikai.

Teritorijas plānošanas likuma 7.panta sestā daļa t.sk. paredz, ka vietējā

pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu: „1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās

vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un

īstenošanu; 2) apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumus un

to grozījumus kā saistošos noteikumus”.

Atbilstoši 883.noteikumiem: „3. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā

nosaka: 3.1. teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu; 3.2. teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumus, kas ietver prasības zemes vienībām un to apbūvei, kā arī katras

teritorijas daļas (ar noteiktu atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu) labiekārtojumam;

3.3. plānotās administratīvās teritorijas, pilsētu un ciemu robežas; 3.4. teritorijas

apdzīvojuma struktūras attīstību. 4. Nosakot šo noteikumu 3.punktā minēto, ņem vērā:

4.12. virszemes ūdeņu pirmās pakāpes pieteku sateces baseinus, ūdenstilpju

izvietojumu, ūdens ņemšanas un notekūdeņu novadīšanas vietu, ūdens attīrīšanas būvju

un organizēto peldvietu izvietojumu, pazemes ūdeņu aizsardzības teritorijas un plūdu

riska teritorijas”.

[13] Ņemot vērā minētās tiesību normas, tiesa konstatē, ka pamatots ir atbildētāja

pārstāvja arguments tiesas sēdē, ka tikai pašvaldības kompetencē ir ar saistošajiem

noteikumiem apstiprināt teritorijas plānojumu un Īpašuma detālplānojumu, kurā

atbilstoši apstiprinātai metodikai noteikt, kuras teritorijas ir applūstošas.

Lietā nav strīda, ka ar Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra spriedumu lietā

Nr.2006-09-03 Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004. – 2016. gadam daļa, kas

paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atzīta par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no 2005. gada 5. janvāra un

saskaņā ar RAPLM informāciju, Novada teritorijas plānojuma 2004.-2016.gadam

darbība apturēta no 2006.gada 24.novembra ar RAPLM rīkojumu nr.2-02/536 (lietas

44.-45.lp.)

Līdz ar to tiesa konstatē, ka Lēmuma izdošanas brīdī un šī sprieduma taisīšanas

laikā Īpašuma teritorijai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma un detālplānojuma.

Attiecīgi, tiesa konstatē, ka Īpašums atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1.panta

11.punkta, 37.panta 1.daļas 4.punkta noteikumiem un 7.panta sestajā daļā noteiktajai

metodikai nav noteikts kā applūstošā teritorija spēkā esošā vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā.

Tā kā Īpašums Novada spēkā esošā teritorijas plānojumā un detālplānojumā nav

noteikts kā applūstošā teritorija, tad nav pamata uzskatīt Īpašumu par applūstošu

teritoriju un atbildētājam nebija pamata Lēmumā atsaukties uz Aizsargjoslu likuma

37.panta 1.punkta 4.apakšpunktu, ka virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā aizliegts celt

ēkas un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados, un

91.noteikumu 11.punktā paredzētajā kārtībā nebija pamata atteikt izsniegt pieteicējam

tehniskos noteikumus apbūvei Īpašumā, tātad Lēmums ir prettiesisks un atceļams,

atbilstoši APL 250.pantam un 253.panta pirmajai daļai.

[14] Ja Novada pašvaldība nav izstrādājusi spēkā esošu teritorijas plānojumu un

detālplānojumu Īpašumā un nav normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā noteikusi

applūstošās teritorijas aizsargjoslās, tad tas nedod tiesības atbildētājam patvaļīgi noteikt

Īpašumu kā iespējamo applūstošo teritoriju un nav pamata atteikt izdot pieteicējam

labvēlīgu administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību, ņemot vērā APL 15.panta

divpadsmitās daļas paredzēto iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegumu:

„[i]estāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis

jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu [...]. Tās nedrīkst

atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz

piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas

tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu”.

Tātad, atbildētājs nedrīkst atteikties izsniegt pieteicējam tehniskos noteikumus

apbūvei Īpašumā arī gadījumos, kad Novada pašvaldībai kā saistošos noteikumus bija

jāapstiprina teritorijas plānojumu un detālplānojumu, bet Novada pašvaldība to nav

izdarījusi. Ja Novada pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma saistošos

noteikumos nav apstiprināta applūstošā teritorija Īpašumā, tad Īpašumā nekādas

applūstošas teritorijas nav.

[15] Šajā lietā atbilstoši APL 249.panta noteiktajām prasījuma robežām tiesa neskata,

vai un ar kādiem noteikumiem Novada pašvaldībai jāizsniedz pieteicējam būvatļauja

Īpašuma apbūvei, bet konstatē, ka pieteikums par pienākuma uzlikšanu RVP izsniegt

pieteicējam 91.noteikumu 11.punktā paredzētos tehniskos noteikumus apbūvei Īpašumā

pēc pieteicēja 2006.gada 21.septembra iesnieguma ir pamatots un apmierināms, un

RVP ir pienākums izsniegt pieteicējam tehniskos noteikumus apbūvei Īpašumā vai

norādīt, ka iesniegumā minētās darbības veikšanai tehniskie noteikumi nav

nepieciešami, atbilstoši APL 254.panta trešajai daļai ņemot vērā šajā spriedumā

konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 253.panta pirmo daļu, 254.panta

trešo daļu un 255.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt I.K. pieteikumu.

Atcelt Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 23.marta

lēmumu Nr.27-s ar tā izdošanas dienu un uzlikt par pienākumu Lielrīgas reģionālajai

vides pārvaldei viena mēneša laikā pēc šī sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdot

administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību - izsniegt I.K. tehniskos noteikumus

dzīvojamās mājas būvniecībai un lauksaimniecības zemes transformācijai nekustamajā

īpašumā „Krasta iela 11” (zemes kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/), Baltezerā,

Garkalnes novadā, Rīgas rajonā, vai atzinumu, ka iesniegumā minētās darbības

veikšanai tehniskie noteikumi nav nepieciešami.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu pieteicējam I.K. viņa samaksāto valsts

nodevu 10 latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas

Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona

tiesā.

Spriedums sastādīts 2008.gada 15.decembrī.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis

Rīgā, 2008.gada 15.decembrī.