Court partially allowed debt collection claim against individual for loan default and interest payments.

Lietas arhīva Nr. C-0630-23/7

ECLI:LV:RIRT:2023:1214.C33354622.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 14. decembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese Vita Vjatere, Aiviekstes ielā 6, Rīgā, izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Julianus Portfolio” prasībā pret /pers.

A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1 ] 2022. gada 17. februārī Rīgas rajona tiesā saņemts SIA “Julianus Portfolio” (pirms nosaukuma maiņas - SIA “Intrum Latvia” )

(turpmāk-prasītāja) prasība pret /pers. A/ (turpmāk-atbildētājs) par parāda piedziņu.

[2] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806, 1811,

1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946. pantu, Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97., 193., 195. pantu, Parādu ārpustiesas

atgūšanas likuma 6. pantu, Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru

un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu lūdz tiesu, piedzīt no atbildētāja aizdevuma summas parādu 3407,51 euro, aizdevuma lietošanas

procentus 133,84 euro par laika periodu no 2019. gada 27. novembra līdz 2020. gada 11. februārim, nokavējuma procentus par pamatsumma

atmaksas kavējumu 13,60 euro par laika periodu no 2019. gada 27. decembra līdz 2020. gada 11. februārim, līgumsodu par procentu samaksas

kavējumu 5,42 euro par laika periodu no 2019. gada 27. decembra līdz 2020. gada 11. februārim, likumiskos procentus 399, 94 euro par laika periodu

no 2020. gada 12. februāra līdz 2022. gada 26. janvārim, parāda piedziņas izdevumus 16,98 euro, valsts nodevu 393, 73 euro, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5, 37 euro, tulkošanas izdevumus 72, 38 euro, kā arī apstiprināt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no neapmaksātā

parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[2.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2020. gada 15. decembrī starp AS “Swedbank” (turpmāk tekstā – cedents), un prasītāju, noslēgts cesijas

līgums Nr. /numurs/, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

[2.2] 2018. gada 5. aprīlī starp atbildētāju un cedentu noslēgts patēriņa kredīta līgums Nr. /numurs/ (turpmāk tekstā – Līgums), saskaņā ar kuru

cedents Līguma pamatnosacījumos (I daļa) un Līguma noteikumu (II daļa) 2. punktā noteiktajā kārtībā izsniedza atbildētājam aizdevumu 5000 euro

apmērā, savukārt atbildētājs līguma 3.1. punktā apņēmās atmaksāt aizdevumu saskaņā ar Līguma noteikumiem un aizdevuma atmaksas un procentu

maksājumu grafiku, turpmāk tekstā - Grafiks.

Ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma atmaksu Grafikā noteiktajā kārtībā, kā arī to, ka atbildētāja maksājumu saistību kavējums

pārsniedza 60 (sešdesmit) dienas, cedents, atbilstoši Līguma II daļas 7.4.1. punktam, vienpusēji atkāpās no Līguma ar 2020. gada 11. februāri un

pieprasīja saistību pirmstermiņa izpildi.

Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētāja no Līguma Grafika izrietošās nenokārtotās saistības sastāda 3541,35 euro apmērā, kas

sastāv no neatmaksātā aizdevuma 3407,51 euro apmērā un procentiem par aizdevuma lietošanu 133,84 euro apmērā.

[2.3] Saskaņā ar Līguma II daļas 4.6. punktu atbildētājs maksā nokavējuma procentus no savlaicīgi neatmaksātā aizdevuma par kavējuma laiku.

Ar nokavējuma procentiem saprotama atlīdzība par aizdevuma lietošanu pēc Līgumā un Grafikā paredzētā aizdevuma atmaksas kavējumu.

Saskaņā ar Līguma II daļas 9.2. punktu atbildētājs maksā nokavējuma līgumsodu Līguma I daļā noteiktajā apmērā no nokavētās Līgumisko

aizdevuma lietošanas procentu maksājuma summas par nokavējuma laiku. Līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no neizpildīto saistību izpildes.

Ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma un citu no Līguma izrietošo maksājumu atmaksu Grafikā noteiktajā kārtībā, atbilstoši Līguma II daļas

4.6. punktam un 9.2. punktam, atbildētājam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus un/vai līgumsodu 0,1% apmērā no nokavētā/to maksājumu

summas par katru kavējuma dienu.

Ņemot vērā minēto, atbildētājam ir pienākums segt līgumiskos nokavējuma procentus 13,60 euro un/vai nokavējuma līgumsodu 5,42 euro

apmērā, kas aprēķināti līdz Līguma vienpusējas izbeigšanas datumam.

[2.4] Papildus prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 399,94 euro apmērā par laika periodu no 2020. gada

12. februāra līdz 2022. gada 26. janvārim. Likumiskie procenti tika aprēķināti pēc formulas: 6 / 100 / 365 * (dienu skaits) * (pamatsumma). Likumisko

procentu likme ir 6% gadā. 6 / 100 / 365 - likumisko procentu apmērs dienā. Dienu skaits (714 dienas) tika aprēķināts par laika periodu no 2020. gada

12. februāra līdz 2022. gada 26. janvārim. Pamatsumma, no kuras ir aprēķināmi likumiskie procenti ir 3407,51 euro. Likumisko procentu aprēķins: 6 /

100 / 365 * 3407,51 * 714 = 399,94 euro.

Kā arī ir pamats atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[2.5] Prasītāja uzskata, ka atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantam un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr.

61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi’’ 2. punktu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt

prasītājai, kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, radušos parāda atgūšanas izdevumus 16,98 euro apmērā, jo pirms prasības celšanas tiesā

atbildētājs Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros ir aicināts ar atgādinājuma vēstulēm labprātīgi nokārtot savas parādu saistības.

[2.6] Ievērojot iepriekš minēto, atbildētāja nenokārtotās saistības ir 3977,29 euro, kas sastāv no aizdevuma summas atlikuma 3407,51 euro,

procentiem par aizdevuma lietošanu 133,84 euro, nokavējuma procentiem par pamatsumma atmaksas kavējumu 13,60 euro, līgumsoda par procentu

samaksas kavējumu 5,42 euro, likumiskajiem procentiem 399,94 euro un parādu piedziņas izdevumiem 16,98 euro apmērā.

[2.7] Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja ir vērsusies pret atbildētāju ārpustiesas kārtībā, ar pieprasījumu samaksāt parādu, taču atbildētājs līdz

pat šim brīdim nav veicis parāda pilnīgu samaksu, tādējādi prasītāja ir spiesta savas tiesības aizsargāt tiesā.

[3] Saskaņā ar „Līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, un

krimināllietās”, Civilprocesa likuma 56.2 panta un 82. nodaļā noteiktajā kārībā, atbildētājam 2022. gada 5. maijā un 2023. gada 20. februārī uz viņa

deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts paziņojums paskaidrojuma sniegšanai, prasības pieteikums un paziņojums par lietas izskatīšanu datumu, noteikts

termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas.

[3.1] Atbildētājs par prasību rakstveida paskaidrojumu vai iebildumus tiesā nav iesniedzis.

[3.2] 2022. gada 16. septembrī un 2023. gada 17. augustā tiesā saņemts Krievijas Federācijas kompetentās iestādes apliecinājums par prasības

pieteikuma, paziņojuma paskaidrojuma sniegšanai un paziņojuma par lietas izskatīšanas datumu, izsniegšanu atbildētājam 2022. gada 7. februārī un 2023.

gada 15. maijā.

[4] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, ievērojot drošības pasākumus, tiesa atzina, ka lietā iespējams

nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, izskatot lietu rakstveida procesā, par ko pusēm nosūtīts tiesas paziņojums par lietas

nozīmēšanu izskatīšanai rakstveida procesā 2023. gada 14. decembrī, norādot tiesas sastāvu, sprieduma pieejamības datumu, izskaidrojot Civilprocesa

likuma 74. pantā noteiktās tiesības.

Tiesas noteiktajā termiņā lietā no pusēm nav saņemti ne lūgumi, ne noraidījums tiesai.

[5] Tiesā 2023. gada 21. novembrī no prasītājas saņemts paziņojums par nosaukuma un juridiskās adreses maiņu, kurā norādīts, ka ar 2023. gada

7. oktobri ir mainīts SIA „Intrum Latvia” nosaukums uz SIA „Julianus Portfolio”.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesību doktrīnā V.Bukovskis uzsvēris, ka prāvnieku strīdīgās attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai un vienīgi šie

dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls (V.Bukovskis, Civilprocesa mācības grāmata, Rīga, 1933., 235.lpp.).

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis

iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, jo atbildētājs tos nav

apstrīdējis, tomēr tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.

[8.1] No lietas materiāliem izriet, ka 2018. gada 5. aprīlī starp aizdevēju AS “Swedbank” un atbildētāju noslēgts auto kredīta līgums Nr. /numurs/.

Saskaņā ar Līgumu atbildētājam piešķirts aizdevums 5000 euro apmērā ar atmaksas termiņu 2022. gada 27. marts.

Atbildētājs Līguma 3.1.punktā apņēmās atmaksāt aizdevumu saskaņā ar Līguma noteikumiem un aizdevuma atmaksas un procentu maksājumu

grafiku. Atbilstoši Līguma 2. punktam kredīta mērķis ir mehāniskā transporta līdzekļa iegāde un atbildētāja īpašuma tiesību reģistrācija Ceļu satiksmes

drošības direkcijā.

[8.1.1] Aizdevuma summas izsniegšanu atbildētājam 2018. gada 5. aprīlī apliecina AS “Swedbank” kredīta izraksts un atbildētāja konta

informācija.

[9] Civillikuma 1801.pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Pamatojoties uz 2020. gada 15. decembrī noslēgto cesijas līgumu Nr. /numurs/ AS “Swedbank” savas prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma,

cedēja SIA “Julianus Portfolio” (pirms nosaukuma maiņas - SIA “Intrum Latvia” ). Saskaņā ar cesijas līgumu pielikumu Nr. 1 SIA “Julianus Portfolio”

(pirms nosaukuma maiņas - SIA “Intrum Latvia” ), ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma.

Prasītāja nosūtījusi atbildētājam paziņojumus par kreditora maiņu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības, kas AS “Swedbank” bija pret atbildētāju, un atbilstoši Civillikuma 1805. pantam ir tiesīga

izlietot iegūtās prasījuma tiesības.

[10] Saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad

to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ar lietā esošiem materiāliem ir apstiprināts, ka, ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma atmaksu noteiktajā kārtībā, kā arī to, ka atbildētāja

maksājumu saistību kavējums pārsniedza 60 (sešdesmit) dienas, AS “Swedbank”, atbilstoši Līguma II daļas 7.4.1. punktam, vienpusēji atkāpās no

Līguma ar 2020. gada 11. februāri un pieprasīja saistību pirmstermiņa izpildi, ko apliecina paziņojums par līguma laušanu

[11] Civillikuma 1838. pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav sniedzis tiesai paskaidrojumus un

pierādījumus, kas liecinātu, ka no Līguma izrietošās saistības būtu izpildītas un kredīts atmaksāts. Arī pēc prasības celšanas tiesā atbildētājs saistības nav

izpildījis.

Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasību par pamatparāda, kas izriet no noslēgtā Līguma, 3407, 51 euro piedziņu no atbildētāja.

[12] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja aizdevuma lietošanas procentus 133,84 euro par laika periodu no 2019. gada 27. novembra līdz 2020.

gada 11. februārim.

Civillikuma 1946. pants noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Līguma 4.1.punktā pielīgta, ka aizņēmējs maksā kreditoram kredīta procentus par visu kredīta faktiskās izmantošanas laiku.

[13] Prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par pamatsummas atmaksas kavējumu 13,60 euro par laika periodu no 2019. gada 27.

decembra līdz 2020. gada 11. februārim un līgumsodu par procentu samaksas kavējumu 5,42 euro par laika periodu no 2019. gada 27. decembra līdz

2020. gada 11. februārim.

Atbilstoši Civillikuma 3. pantam katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības

Atbilstoši Civillikuma 1753. pantam ar procentiem saprotama atlīdzība, kas dodama par parāda samaksas kavējumu.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu katram līgumam var pievienot līgumsodu, savukārt Civillikuma 1720. panta 2. punkts noteic, ka kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma 4.6. un 9.2. punktā pielīgta bankas tiesība aprēķināt un attiecīgi saņemt nokavējuma procentus par aizdevuma atmaksas kavējumu no

savlaicīgi neatmaksātā aizdevuma daļas un līgumsodu no nokavētās procentu maksājuma summas 0,1% apmērā no nokavēto maksājumu summas par

katru kavējuma dienu.

[14] Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 399,94 euro par laika periodu no 2020. gada 12. februāra līdz 2022.

gada 26. janvārim.

Civillikuma 1759. pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765. pantam, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[15] Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 2. panta 1. punktu, likuma mērķis ir reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Saskaņā ar minētā likuma 3. panta septīto daļu, parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā

likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās

darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

Ministru kabineta 2013 .gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri

nav atlīdzināmi” 2.1. apakšpunktā noteikts, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus

parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 euro. Savukārt, atbilstoši 2.2. apakšpunktam par citām

parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības

pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Ievērojot to, ka lietā iesniegti tikai divi atbildētājam adresēti paziņojumi, un par citām parāda atgūšanas darbībām, ko būtu veikusi prasītāja,

pierādījumu lietā nav, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi 7 euro apmērā. Savukārt

prasība daļā par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 9,98 euro piedziņu ir noraidāma.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..]

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765. panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % apmērā

gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei

[17] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, samaksātā valsts nodeva 393,33 euro.

[17.1] 2021. gada 1. decembrī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem 40. panta pirmā daļa izteikta šādā redakcijā: „Izdevumu

summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates

izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai

pagaidu aizsardzību, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu. Summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts.”.

Proti, no 2021. gada 1. decembra, iesniedzot prasību tiesā, prasītājam nav jāveic ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksa par tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu.

[17.2] Savukārt no 2022. gada 14. janvāra ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmēru noteic Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra

noteikumi Nr. 20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība”.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, veikusi ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu 5,37 euro apmērā.

[17.3] Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5. un

14. punktu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar tiesas dokumentu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi 6,59 euro apmērā.

[17.4] Civilprocesa likuma 3. panta noteikumi paredz, ka tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas,

atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro apmērā, kā arī,

ievērojot Civilprocesa likuma 3. panta un Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

aprēķināšanas kārtība” 5. un 14. punkta noteikumus no atbildētāja valsts labā piedzenama ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība 1,22 euro

(6,59-5,37 euro).

[18] Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: izdevumi sakarā ar

rakstveida pierādījumu iegūšanu - izdevumu faktiskajā apmērā.

Prasītājai ir radušies izdevumi saistībā ar lietā esošo dokumentu tulkošanu. Lietas materiālos atrodas SIA “POLYGLOT tulkojumi” 2022. gada 9.

februāra rēķins Nr. P22-46306 par 72,38 euro, par 11,960 lapas rakstisku tulkojumu krievu- latviešu valodā un biroja apliecinājumu. Ņemot vērā

minēto, tiesa atzīst, ka izdevumi par dokumentu tulkošanu 72,38 euro ir piedzenami no atbildētāja.

[19] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195. 204.1pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu par labu SIA “Julianus Portfolio”, reģistrācijas numurs 40203088409, aizdevuma

summas parādu 3407,51 euro, aizdevuma lietošanas procentus 133,84 euro par laika periodu no 2019. gada 27. novembra līdz 2020. gada 11.

februārim, nokavējuma procentus par pamatsummas atmaksas kavējumu 13,60 euro par laika periodu no 2019. gada 27. decembra līdz 2020. gada 11.

februārim, līgumsodu par procentu samaksas kavējumu 5,42 euro par laika periodu no 2019. gada 27. decembra līdz 2020. gada 11. februārim,

likumiskos procentus 399,94 euro par laika periodu no 2020. gada 12. februāra līdz 2022. gada 26. janvārim, parāda piedziņas izdevumus 7 euro,

samaksāto valsts nodevu 393,33 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5, 37 euro un izdevumus par dokumentu tulkošanu 72,38 euro, kopā

4366,01 euro (četri tūkstoši trīs simti sešdesmit seši euro 1cents).

Samaksa veicama SIA “Julianus Portfolio”, reģistrācijas numurs 40203088409, norēķinu kontā Nr. LV43RIKO0000081667899, AS “Luminor

Bank”.

Noteikt SIA Julianus Portfolio tiesības par laiku pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu 9,98 euro piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,22 euro (viens euro 22 centi) kas

jāiemaksā Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, norādot datus personas un lietas identificēšanai.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. A/, ka pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma valsts labā maksājamu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesas kancelejā Aiviekstes ielā 6, Rīgā, 110.kabinetā, vai nosūtāms uz tiesas elektronisko pasta

adresi riga@tiesas.lv, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pieejamības dienas tiešsaistes sistēmā

(www.elietas.lv) - 2023. gada 14. decembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Vita Vjatere