Court allows debt collection claim against property manager for unpaid management fees and services.

Lietas Nr. C30673112

Lietas arhīva Nr. CA-0175-15/10

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2015.gada 14. septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Sēbriņa,

tiesneši L.Pliča un J.Freimanis,

ar sekretāri A.Čugainovu,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2014.gada 28.janvāra spriedumu civillietā SIA /Nosaukums A/ prasībā pret AS /Nosaukums B/ par parāda piedziņu.

Civillietu tiesu kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Sēbriņas ziņojumu, noskaidroja:

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 12.jūlijā SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret AS /Nosaukums B/ (turpmāk – atbildētājs),

savukārt 2013.gada 21.maijā un 2014.gada 2.janvārī prasības pieteikuma precizējumus, norādot, ka atbildētājam pieder nekustamā īpašuma /adrese/,

domājamā daļa 1464/19576 apmērā. Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījumu atbildētājam īpašuma tiesības nostiprinātas pamatojoties uz 2010.gada

14.septembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu lietā Nr.C04394210, stājies likumīgā spēkā 2010.gada 25.septembrī. Saskaņā ar

2009.gada 26.novembra nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieku lēmumu, nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no

2010.gada 1.februāra veic prasītājs. Ar 2009.gada 26.novembra nekustamā īpašuma kopīpašnieku lēmumu apstiprināts nekustamā īpašuma

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk – pārvadīšanas līgums). Pārvadīšanas līgumā ir noteikti obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām

nepieciešamie izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi.

[1.1] Atbildētāja pilnvarotā persona ar 2011.gada 26.augusta vēstuli informēja prasītāju, ka atbildētājs ir ieguvis īpašuma tiesības uz nekustamā

īpašuma /adrese/, domājamo daļu 1464/19576. Vēstulē norādīts, ka 2011.gada 19.jūlijā atbildētājs ir ievests valdījumā un tikai no šī datuma apņemas

segt izdevumus par īpašuma uzturēšanu. Ar 2011.gada 7.oktobra vēstuli atbildētāja pilnvarotā persona informēja, ka neatzīst parādu, kas izveidojies

nekustamajam īpašumam līdz 2011.gada 16.jūnijam, t.i., datumam, kad atbildētājam īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Bez tam, ar minēto

vēstuli tika lūgts izsniegt dokumentus, kas apliecina prasītāja kā pārvaldnieka tiesības apsaimniekot nekustamo īpašumu.

[1.2] Prasītājs ar 2012.gada 22.marta vēstuli nosūtīja atbildētājam visus dokumentus, kas apliecina prasītāja tiesības pārvaldīt nekustamo īpašumu

/adrese/, kā arī piedāvāja noslēgt pārvaldīšanas līgumu. Atbildētājs nav apmaksājis nevienu prasītāja izstādīto rēķinu par nekustamā īpašuma /adrese/,

domājamās daļas 1464/19576 pārvaldīšanu. Par laika periodu no 2010.gada 25.septembra līdz 2012.gada 31.maijam atbildētājs nav samaksājis

prasītājam nekustamā īpašuma pārvaldīšanas izdevumus un saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma domājamās daļas

lietošanu Ls 3237,21 apmērā. Prasītājs uzskata, ka atbildētājam ir jāsedz pārvaldīšanas izdevumi no 2010.gada 25.septembra, kad stājās spēkā

2010.gada 14.septembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmums lietā Nr.C04394110, ar kuru tika apstiprināts izsoles akts.

[1.3] Fakts, ka atbildētājs savlaicīgi nav nostiprinājis īpašuma tiesības, nav pamats, lai nepildītu 2009.gada 26.novembra nekustamā īpašuma

kopīpašnieku lēmumu, ar kuru apstiprināts pārvaldīšanas līgums, kas nosaka pienākumu segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar nekustamā

īpašuma, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli kopīpašuma domājamai daļai.

[1.4] Atbildētājam katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins. Katra mēneša rēķinā tiek norādīts tekošais maksājums un parāds par iepriekšējo periodu,

tādējādi regulāri informējot atbildētāju par parāda lielumu.

[1.5] Prasība pamatota ar Civillikuma 1068., 1071., 1587., 1759.panta pirmo daļu, 1760., 1765. un 2086.pantu, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētāja

par labu prasītājam nekustamā īpašuma pārvaldīšanas izdevumus un saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma domājamās

daļas lietošanu par laika periodu no 2010.gada 25.septembra līdz 2013.gada 31.oktobrim Ls 5807,50 apmērā, tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt

prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] 2012.gada 22.augustā atbildētājs iesniedza lietā rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst.

[2.1] Uzskata, ka prasītājam nav tiesiska pamata pieprasīt maksājumus par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, jo atsevišķa kopīpašnieka rīcība bez

visu kopīpašnieku piekrišanas nav spēkā. Nekustamas īpašums /adrese/, nav sadalīts atsevišķos dzīvokļa īpašumos, tādēļ jebkādi saimnieciskie jautājumi,

tai skaitā, uzkrājumu veidošana, kosmētisko un citu remontu veikšana, teritorijas labiekārtošana un apsardze, kopīpašuma apdrošināšana, pārvaldnieka

izvēle un pārvaldīšanas uzdevumu uzdošana, tiek risināta ievērojot Civillikuma tiesisko regulējumu. Prasītājs savu prasību pamato ar 2009.gada

26.novembra nekustamā īpašuma kopīpašnieku lēmumu par apsaimniekošanas līguma izbeigšanu ar AS /Nosaukums D/ un līguma par nekustamā

īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ar prasītāju noslēgšanu. No minētā lēmuma secināms, ka divi nekustamā īpašuma kopīpašnieki (/pers. C/ un

/pers. D/) šādu kopīpašnieku lēmumu nav parakstījuši un tādējādi nav saņemta visu kopīpašnieku piekrišana. Atbildētājs nav arī slēdzis jebkādu atsevišķu

līgumu ar prasītāju par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Prasītājs bez tiesiska pamata lūdz piedzīt no atbildētāja maksājumus, kas aprēķināti par

laiku pirms nekustamais īpašums nostiprināts zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda. 2010.gada 14.septembra Rīgas apgabaltiesas lēmums civillietā

Nr.C04394110 ar atzīmi par spēkā stāšanos bija pieejams tikai 2011.gada 25.maijā. Tādējādi atbildētājam piespiedu izsolē iegūto domājamo daļu no

nekustamā īpašuma pārreģistrāciju zemesgrāmatā bija iespējams uzsākt tikai vairāk kā 6 mēnešus pēc izsoles akta apstiprināšanas. Atbildētāja

īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2011.gada 16.jūnijā, bet atbildētājs ievests nekustamā īpašuma valdījumā 2011.gada 19.jūlijā. Atbildētājs

kopīpašnieka statusu ieguva 2011.gada 16.jūnijā un sākot ar šo brīdi atbildētājam kā vienam no kopīpašniekiem būtu samērīgi ar savu daļu jāpiedalās arī

nekustamā īpašuma uzturēšanā. No šī pienākuma atbildētājs neizvairās un gatavs samērīgi ar savu domājamo daļu kompensēt pārējiem kopīpašniekiem

izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu. Taču prasītājs nav nekustamā īpašuma kopīpašnieks, kā rezultātā tam arī nav tiesību prasīt no

atbildētāja nekustamā īpašuma izdevumu segšanu saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu. Prasītājs nav norādījis pamatojumu rēķinos norādītajām cenām.

Saskaņā ar prasītāja iesniegtajiem dokumentiem no atbildētāja piedzenamā summa veidojas no vairākām pakalpojumu pozīcijām, taču nevienā no

iesniegtajiem dokumentiem nav norādīts cenas veidošanās mehānisms, kas turklāt ir atšķirīgs vienam un tam pašam pakalpojumam katrā mēnesī. Tā kā

atbildētājam nav nekādu līgumisku attiecību ar prasītāju saistībā ar nekustamo īpašumu, tad nevar atzīt nevienu no aprēķinā norādītajām summām,

iztrūkstot to aprēķinam un likumiskam vai normatīvo aktu pamatojumam.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 28.janvāra spriedumu prasība noraidīta.

[3.1] Lietā nav strīda un no lietā esošās Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/, kadastra

numurs /numurs B/(l.l.41-46), izriet, ka nekustamais īpašums /adrese/, pieder vairākiem kopīpašniekiem, tajā skaitā atbildētājam, par ko atbildētājam

nostiprinātas īpašuma tiesības 2011.gada 16.jūnijā, pamatojoties uz 2010.gada 14.septembra Rīgas apgabaltiesas lēmuma lietā Nr.C04394110 pamata,

kas stājies likumīgā spēkā 2010.gada 25.septembrī. Atbildētājs īpašumtiesības uz minēto nekustamo īpašumu 1464/19576 domājamām daļām ieguvis no

/pers. D/.

[3.2] Tāpat lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka 2009.gada 26.novembrī četri no sešiem nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašniekiem

parakstījuši kopīpašnieku lēmumu, kurā norādīts, ka ar 2010.gada 31.janvāri par namīpašuma apsaimniekošanu izbeigti līgumi ar AS /Nosaukums D/ un

noslēgti līgumi par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ar prasītāju, saskaņā ar pielikumā apstiprināto pārvaldīšanas līguma formu un

tajā iekļautajiem nosacījumiem no 2010.gada 1.februāra. Minēto kopīpašnieku lēmumu nav parakstījusi arī /pers. D/, kuras nekustamā īpašuma

domājamās daļas ieguva īpašumā atbildētājs.

[3.3] No Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/, izriet, ka nekustamais īpašums /adrese/,

nav sadalīts atsevišķos dzīvokļa īpašumos.

[3.4] Pirmās instances tiesa atsaucas uz Civillikuma 1068.panta pirmo daļu un trešo daļu.

[3.5] Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam, tiesa konstatēja, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts tiesisks darījums. No Civillikuma

1068.panta izriet, ka atbildētājam kā kopīpašniekam nav saistošas starp prasītāju un citiem kopīpašniekiem nodibinātās saistības. Savukārt pamatojoties

uz Civillikuma 1071.panta noteikumiem, kas nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie

izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, uz kuru prasītājs arī pamatojis prasību, atbildētājam ir pienākums atbildēt pret personām ar kurām

radušās saistību tiesības vai nu no tiesiska darījuma vai pēc likuma.

[3.6] Tiesa atzina, ka atbildētāju nesaista ar prasītāju ne līgums, ne likums, līdz ar to prasītāja prasība par parāda piedziņu nav pamatota un ir

pilnībā noraidāma. Tā kā tiesa konstatējusi pastāvīgu prasības noraidīšanas pamatu, nav nepieciešams analizēt atbildētāja iebildumus par parāda aprēķina

termiņu un rēķinos izrakstīto summu pamatojumu.

[4] Apelācijas sūdzību par minēto lēmumu iesniegusi prasītājs, pārsūdzot par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada

28.janvāra spriedumu pilnā apmērā.

[4.1] Norāda uz Civillikuma 1071.pantu, kas nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai

vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, uz kuru prasītājs arī pamatojis prasību, atbildētājam ir pienākums atbildēt pret

personām ar kurām radušās saistību tiesības vai nu no tiesiska darījuma vai pēc likuma.

[4.2] 2009.gada 26.novembra nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieku lēmumu nebija parakstījuši divi kopīpašniekiem no sešiem, proti, /pers.

D/ un /pers. C/, kuru kopīpašuma domājamā daļa ir 2415/19576 daļa pret visu kopīpašumu. /pers. C/ 2010.gada 1.februārī, atbilstoši 2009.gada

26.novembra nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieku lēmumam, noslēdza ar SIA “/Nosaukums A/” nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgumu Nr.AL-2009-367/84, tādējādi akceptējot kopīpašnieku pieņemto lēmumu. Vienīgais kopīpašnieks, kas neparakstīja

pārvaldīšanas līgumu bija /pers. D/, kuras īpašuma tiesības izbeidzās 2010.gada 25.septembrī un kuras īpašumā ir tikai 1464/19576 no visa nekustamā

īpašuma. Atbildētājs īpašuma tiesības ieguva, pamatojoties uz 2010.gada 14.septembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu lietā

Nr.C04394110. Atbildētājs ieguva īpašuma tiesības pēc kopīpašnieka lēmuma pieņemšanas par nekustamo īpašumu /adrese/, pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, un nevarēja piedalīties lēmuma pieņemšanā, respektīvi - iestājās tiesiskās attiecībās tikai pēc to nodibināšanās, jo prasītājs dzīvojamo

māju apsaimnieko jau no 2010.gada 1.februāra.

[4.3] Atbildētājs nav gatavs akceptēt izveidojušās tiesiskās attiecības, bet tai pat laikā 2009.gada 26.novembra nekustamā īpašuma /adrese/,

kopīpašnieku lēmumu nav apstrīdējis normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un tas ir spēkā.

[4.4] Norāda, ka atbildētājs šobrīd vēlas baudīt tikai labumus, bet nevēlas piedalīties īpašuma uzturēšanā. Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma

uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu nekustamā īpašuma kopīpašniekus ar komunālajiem pakalpojumiem, ir nepieciešams šo

īpašumu reāli apsaimniekot, veicot regulārus darbus, kā arī jāslēdz līgumi ar komunālo pakalpojuma sniedzējiem par komunālo pakalpojuma

nodrošināšanu.

[4.5] Tā kā nekustamais īpašums /adrese/, nav sadalīts reālās daļā, bet tikai domājamās daļās, nav iespējama tā dalīta apsaimniekošana.

[4.6] Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas datiem ēkā /adrese/, ir dzīvojamais fonds, proti, administratīvā ēkā atrodas

arī dzīvokļu īpašumi.

[4.7] Civillikuma normas neregulē attiecības par dzīvojamo un nedzīvojamo māju pārvaldīšanu, bet vispārīgi nosaka, katram kopīpašniekam

samērīgi ar viņu daļām ir jāsedz visi izdevumi, kuri vajadzīgi kopējās lietas uzturēšanai.

[4.8] Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, dzīvokļu īpašnieka pienākums ir nodrošināt pārvaldnieku ar nepieciešamo finansējumu

uzdoto uzdevumu izpildei. Prasītājs ir nodrošinājis apsaimniekošanas pakalpojumus ēkā /adrese/, par ko ir izstādīti rēķini.

[4.9] Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 2.pants kontekstā ar 5.pantu nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt dzīvojamo māju

ekspluatāciju un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību

saistītus riskus.

[4.10] Sakarā ar to, ka atbildētājs nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, veidojas parāds pret komunālo pakalpojuma sniedzējiem, kā

rezultātā netiek pildītas līguma saistības ar komunālo pakalpojuma sniedzējiem un tiek apdraudētas tiesības saņemt komunālos pakalpojumus visiem

kopīpašniekiem.

[4.11] Atsaucoties uz Civillikuma 865., 866. un 867.pantiem norāda, ka Pārvaldīšanas izdevumi, kas tiek prasīti piedzīt, ir uzskatāmi Civillikuma

izpratnē kā nepieciešamie izdevumi, tādēļ tie būtu atlīdzināmi prasītājam, neskatoties uz to, ka starp pusēm nav noslēgts tiesisks darījums.

[5] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. H/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajos norādītajiem pamatiem.

[6] Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. I/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[7] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, noklausoties prasītāja un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē,

pārbaudījusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[7.1] No lietā esošās Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs

B/(l.l.41-46), izriet, ka nekustamais īpašums /adrese/, pieder vairākiem kopīpašniekiem, tajā skaitā atbildētājam AS “/Nosaukums B/”.

[7.2] Atbildētājam AS “/Nosaukums B/” nostiprinātas īpašuma tiesības 2011.gada 16.jūnijā, pamatojoties uz 2010.gada 14.septembra Rīgas

apgabaltiesas lēmuma lietā Nr.C04394110 pamata, kas stājies likumīgā spēkā 2010.gada 25.septembrī.

[7.2.1] Atbildētājs īpašumtiesības uz minēto nekustamo īpašumu 1464/19576 domājamām daļām ieguva nekustamā īpašuma izsoles rezultātā.

Iepriekšējais minētā nekustamā īpašuma īpašnieks bija /pers. D/.

[7.3] 2009.gada 26.novembrī četri no sešiem nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašniekiem parakstījuši kopīpašnieku lēmumu, kurā norādīts, ka ar

2010.gada 31.janvāri par namīpašuma apsaimniekošanu izbeigti līgumi ar AS /Nosaukums D/ un noslēgti līgumi par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu ar prasītāju SIA “/Nosaukums A/”, saskaņā ar pielikumā apstiprināto pārvaldīšanas līguma formu un tajā iekļautajiem nosacījumiem.

[7.4] Lietā nav strīda par to, ka minēto kopīpašnieku lēmumu nav parakstījusi /pers. D/, kuras nekustamā īpašuma domājamās daļas ieguva

īpašumā atbildētājs AS “/Nosaukums B/”.

[7.5] No Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/, izriet, ka nekustamais īpašums /adrese/,

vēsturiski ir administratīvā ēka un nav sadalīts atsevišķos īpašumos.

[7.6] Civillikuma 1071.pantu, kas nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi

jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, uz kuru prasītājs arī pamatojis prasību, atbildētājam ir pienākums atbildēt pret personām ar kurām radušās

saistību tiesības vai nu no tiesiska darījuma vai pēc likuma.

[7.7] Ja 2009.gada 26.novembra nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieku lēmumu nebija parakstījuši divi kopīpašnieki no sešiem - /pers. D/ un

/pers. C/, kuru kopīpašuma domājamā daļa ir 2415/19576 daļa pret visu kopīpašumu, tad /pers. C/ jau 2010.gada 1.februārī (aptuveni pēc diviem

mēnešiem) atbilstoši 2009.gada 26.novembra nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieku lēmumam, noslēdza ar SIA “/Nosaukums A/” nekustamā

īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, tādējādi akceptējot kopīpašnieku pieņemto lēmumu. Vienīgais kopīpašnieks, kas neparakstīja

pārvaldīšanas līgumu bija /pers. D/, kuras īpašuma tiesības izbeidzās 2010.gada 25.septembrī un kuras īpašumā ir tikai 1464/19576 no visa nekustamā

īpašuma.

[7.8] Atbildētājs īpašuma tiesības ieguva pamatojoties uz tiesas nolēmumu, t.i., pamatojoties uz 2010.gada 14.septembra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu lietā Nr.C04394110, kas stājās spēkā 2010.gada 25.septembrī.

[7.9] Atbildētājs ieguva īpašuma tiesības laika ziņā pēc kopīpašnieku lēmuma pieņemšanas par nekustamo īpašumu /adrese/, pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, līdz ar to nevarēja piedalīties lēmuma pieņemšanā, respektīvi - iestājās tiesiskās attiecībās tikai pēc to nodibināšanās.

[7.10] Atbildētājs AS “/Nosaukums B/” nav gatavs akceptēt izveidojušās tiesiskās attiecības, bet tai pat laikā 2009.gada 26.novembra nekustamā

īpašuma /adrese/, kopīpašnieku lēmumu nav apstrīdējis normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un tas ir spēkā.

[7.11] Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu nekustamā īpašuma kopīpašniekus ar

komunālajiem pakalpojumiem, ir nepieciešams šo īpašumu reāli apsaimniekot, veicot regulārus darbus, kā arī jāslēdz līgumi ar komunālo pakalpojuma

sniedzējiem par komunālo pakalpojuma nodrošināšanu, kas ir vispārzināms fakts.

[7.12] Tā kā nekustamais īpašums /adrese/, nav sadalīts reālās daļā, bet tikai domājamās daļās, nav iespējama tā dalīta apsaimniekošana.

[7.13] Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas datiem ēkā /adrese/, ir dzīvojamais fonds, proti, administratīvajā ēkā

atrodas arī dzīvokļu īpašumi.

[7.14] Civillikuma normas neregulē attiecības par dzīvojamo un nedzīvojamo māju pārvaldīšanu, bet vispārīgi nosaka, katram kopīpašniekam

samērīgi ar viņu daļām ir jāsedz visi izdevumi, kuri vajadzīgi kopējās lietas uzturēšanai.

[7.15] Atbildētāja atsauce uz Civillikuma 1068.pantu, kas nosaka, ka “rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās

daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu (...), tamdēļ citu īpašnieku noslēgtie līgumi ar SIA “Namu pārvaldnieks” nevarot būt saistoši

atbildētājam, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā faktiskā situācija ir cita, un nav piemērojams šāds īpašuma aprobežojums, jo Civillikuma 1071.pants

nosaka, ka “uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.”

[7.16] Nepastāvot atsevišķam likumam, kas attiektos uz administratīvā statusa ēkām (faktiski namā ir arī dzīvokļu īpašumi), saskaņā ar

Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu ir piemērojams likums, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav,- vadās pēc vispārējiem

tiesību principiem un jēgas. Līdz ar to pēc savas būtības un jēgas ir piemērojams Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un tajā izdarītā atsauce uz

Dzīvokļu īpašuma likumu.

[7.17] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pants nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

[7.18] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai

atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam (turpmāk - pārvaldīšanas

uzdevums) un dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

[7.19] Prasītājs ir nodrošinājis apsaimniekošanas pakalpojumus ēkā /adrese/, par ko ir izrakstīti rēķini. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likumam, dzīvokļu īpašnieka pienākums ir nodrošināt pārvaldnieku ar nepieciešamo finansējumu uzdoto uzdevumu izpildei. Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas likuma 2.pants kontekstā ar 5.pantu nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus.

[7.20] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta piektā daļa nosaka, ka uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz

ikvienu dzīvokļa īpašnieku. SIA “/Nosaukums A/”, veicot nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanu, darbojas kā pilnvarnieks kopīpašnieku vārdā (Sk.

Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 2.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-706/2013).

[7.21] Ja atbildētājs nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, veidojas parāds pret komunālo pakalpojuma sniedzējiem, kā rezultātā netiek

pildītas līguma saistības ar komunālo pakalpojuma sniedzējiem un tiek apdraudētas tiesības saņemt komunālos pakalpojumus visiem kopīpašniekiem.

[7.22] Prasītājs, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veica savus pienākumus, nodrošinot īpašuma saglabāšanu, izdarot nepieciešamos uzturēšanas

darbus un remontdarbus, nodrošinot komunālos pakalpojumus.

[7.23] Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā celtā prasība pēc būtības ir pamatota ar Civillikuma 865. un 866. pantu, jo pārvaldīšanas izdevumi, kas tiek

prasīti piedzīt, ir uzskatāmi kā nepieciešamie izdevumi minēto tiesību normu izpratnē, tādēļ tie būtu atlīdzināmi prasītājam, neskatoties uz to, ka starp

pusēm nav noslēgts tiesisks darījums.

[7.24] Tā kā atbildētājs nav apstrīdējis Pārvaldīšanas līguma noslēgšanas tiesiskumu civiltiesiskā kārtībā, ir uzskatāms, ka SIA “/Nosaukums A/”

apsaimniekošanas darbības nekustamajā īpašumā ir veiktas minētā nekustamā īpašuma uzturēšanas nolūkā.

[7.25] Līdz ar to ir pamatoti ņemt vērā Civillikuma 1587.panta noteikumu saistībā ar izsolē iegūto īpašumu.

[7.26] Atbildētāja AS “/Nosaukums B/” apelācijas sūdzības arguments par to, ka atbildētājam kā kopīpašniekam nav saistošas starp prasītāju un

citiem kopīpašniekiem nodibinātās saistības, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā nav pamatots, jo pamatojoties uz Civillikuma 1071.panta noteikumiem, kas

nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu

daļām, uz kuru prasītājs arī pamatojis prasību, atbildētājam ir pienākums atbildēt pret personām ar kurām radušās saistību tiesības vai nu no tiesiska

darījuma vai pēc likuma.

[7.27] Apelācijas sūdzības arguments (tiesas sēdē) par to, ka prasītājs nav tiesīgs pieprasīt šos maksājumus, ko, iespējams, būtu tiesīgi pieprasīt citi

kopīpašnieki, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā nav pamats prasības noraidīšanai pret sabiedrību, jo saskaņā ar Pārvaldnieka pienākumiem un tiesībām

(Līguma 5.1.3.punkts) ir nodrošināt īpašnieku ar pakalpojumiem (ūdensapgāde un kanalizācijas lietošana, siltumenerģija, sauso sadzīves atkritumu

izvešana, elektroenerģija koplietošanas vajadzībām, ūdens koplietošanas vajadzībām, inženiertehnisko tīklu apkope, sniega tīrīšana no ēku jumtiem,

deratizācija, apsardze). Īpašnieku vārdā minētos līgumus slēdz prasītājs, līdz ar to ir atbildīgs par maksājumu veikšanu. Nav tiesiski uzlikt par pienākumu

citiem nekustamā īpašuma/adrese/, īpašniekiem norēķināties atbildētāja vietā par viņam piederošo nekustamā īpašuma daļu.

[7.28] Atbildētāja izteiktais iebildums jautājumā par to, no kura datuma atbildētājam ir pienākums veikt maksājumus, Civillietu tiesu

kolēģijas ieskatā ir vērtējams sekojoši. Uzskatāms par pamatotu prasītāja arguments, pretstatā atbildētāja argumentam šai sakarā.

[7.28.1] Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs AS “/Nosaukums B/” īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ieguva izsoles ceļā.

[7.28.2] Prasītājs pamatoti norāda uz Civillikuma 2086.pantu, kas nosaka, ka pārdevumam izsolē pēc savām sekām ir tāds pats spēks kā

parastam pārdevumam; no piesituma brīža risks pāriet uz vairāksolītāju, bet no tā paša brīža viņš, arī pirms lietas nodošanas, dabū no tās visus augļus un

labumus.

[7.28.3] Atbildētāja atsauce uz Civillikuma 994.pantu, kas nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts

zemes grāmatās, tiesu kolēģijas ieskatā nevar radīt tiesības atbildētājam maksājumus veikt tikai no ieraksta brīža zemesgrāmatā, jo lietā nepastāv strīds

par īpašuma iegūšanas tiesiskumu. Kā arī ir ņemams vērā, ka īpašumtiesības iegūtas ar tiesas nolēmumu.

[7.28.4] Lietā nav strīda par to, ka AS “/Nosaukums B/” īpašuma tiesības ieguva ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada

14.septembra lēmumu, kas stājās spēkā 2010.gada 25.septembrī, uz ko ir atsauce nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā. Prasītājs nav izteicis

prasījumu par parādu sākot ar nekustamā īpašuma izsoles dienu, bet gan ar tiesas nolēmuma dienu, kas attiecīgi reģistrēts zemesgrāmatā.

[7.28.5] Atbildētāja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā tika aizkavēta, tas notika iepriekšējās īpašnieces /pers. D/ darbību sakarā, bet ne

prasītāja vainas dēļ.

[7.28.6] Tādējādi, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, neskatoties uz to, ka nekustamā īpašuma valdījums esot bijis pieejams tikai pēc 2011.gada

2.maija (no minētā datuma faktiski atzīst pārvaldīšanas izdevumu un komunālo pakalpojumu maksāšanas pienākumu), bet pie šī apstākļa nav vainojams

prasītājs /Nosaukums A/.

[7.29] Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā maksāšanas pienākuma laika perioda sākums ir uzskatāms 2010.gada 25.septembris, kā to

savā prasībā un apelācijas sūdzībā ir norādījis prasītājs.

[7.30] Uz šīs lietas izskatīšanas brīdi apelācijas instancē nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu izdevumu parāds par minētā

nekustamā īpašuma domājamo daļu par laika periodu no 2010.gada 25.septembra līdz 2013.gada 31.oktobrim ir pieaudzis no LVL 3237,21 līdz EURO

8263,33, prasība par parāda piedziņu celta tiesā 2012.gada 12.jūlijā. Lai arī atbildētāja pārstāvji atzīst, ka maksājumi ir veicami, tai pat laikā paskaidro,

ka maksājumi netiek veikti nekādā apmērā.

[7.31] Atbildētāja iebildumi prasības summas apmērā, norādot, ka no iesniegtajiem dokumentiem nav redzamas cenu veidošanās mehānisms, kas

esot arī atšķirīgs katrā mēnesī.

[7.32] Civillietu tiesu kolēģija, saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. un 97.panta noteikumiem, uzliekot par pienākumu atbildētājam norādīt uz

konkrētiem iebildumiem lietā, kā arī izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, secina, ka atbildētāja iebildumi ir formāli un nav pamatoti, savukārt, prasītājs

ir pierādījis parāda aprēķina pamatotību.

[7.32.1] Tā, atbildētājs 2014.gada decembra paskaidrojumos izteiktajos iebildumos par atšķirībām nepieciešamo izdevumu īpašuma pārvaldīšanai,

kur 01.01.2011. par vienu kv.m bija jāmaksā 1,463 EUR, bet 12.01.2011 par vienu kv.m bija jāmaksā 1,475 EUR.

[7.32.2] No prasītāja paskaidrojumiem izriet, ka gan 01.01.2011 rēķinā, gan 12.01.2011 rēķinā nepieciešamo izdevumu īpašuma pārvaldīšanai 1

kvm cena ir LVL 0,85, starpība rodas saistībā ar PVN, kas 01.01.2011 saskaņā ar likumu ir rēķināta 21 %, bet 12.01.2011 rēķināta 22 %. Tiesas

ieskatā minētais aprēķins ir korekts un atbilstošs Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasībām.

[7.32.3] Atbildētāja iebildums par to, ka 01.01.2011 nepieciešamie izdevumi īpašuma pārvaldīšanai aprēķināti ņemot vērā daudzumu 502, nav

izprotams kāpēc tā.

[7.32.4] Prasītājs iepriekšminētajā sakarībā ir paskaidrojis, ka nepieciešamie izdevumi īpašuma pārvaldīšanai izrakstīti par četriem mēnešiem – par

2010.gada septembri, oktobri, novembri, decembri (pa 125,50 kvm), kas kopā sastāda 502 kvm, grāmatvedības izdruka ir informatīva kopsavilkuma

apskatam. Tiesas ieskatā prasītājs ir pierādījis minēto datu pamatotību, savukārt, atbildētāja iebildums nav pamatots.

[7.32.5] Atbildētāja iebildumi par to, ka lietā nav atrodami kādi izdevumi ir iekļauti nepieciešamajos izdevumos īpašuma pārvaldīšanai, tiesas

ieskatā nav pamatoti, jo no /Nosaukums A/ uzņemtajām saistībām nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līguma 5.1.punkta ir redzams, kādā apjomā ir

realizējami pārvaldīšanas pienākumi [5.1.1. – 5.1.8. (...)] Pārvaldīšanas līguma projekts ir apstiprināts ar kopsapulces protokolu (1.sēj.l.l.17.), kā arī ar

nekustamā īpašuma, ar to funkcionāli saistīto ēku un būvju un zemes gabala /adrese/pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tāmēm par 2010., 2011., 2012.,

2013., 2014.gadiem, kas atspoguļo pārvaldīšanas darbus, kas nav mainījusies kopš 2010.gada februāra. (2.sēj.l.l.104.-128.)

[7.32.6] Atbildētāja iebildums par to, ka nav saprotams, kā tiek rēķināta koplietošanas elektroenerģija, jo atšķiras koplietošanas tarifs par vienu

KW un ka lietas materiālos neatrodas koplietošanas elektroenerģijas uzskaites grāmata.

[7.32.7] Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā prasītāja rīcība atbilst 2010.gada 1.februāra līguma Nr.1012073341, kas noslēgts ar AS “Latvenergo”

2.2.1.punktā noteikto par komercuzskaites mēraparātu rādījumu nolasīšanu un paziņošanu. Pie kam elektroenerģijas tarifs līdz 2014.gada 31.decembrim

bija noteikts atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Tarifu pakalpojuma saņēmēja kompetencē nav tos mainīt. Lietā pievienoti

pierādījumi, kas to apstiprina. (2.sēj.l.l.20.-103.)

[7.32.8] Atbildētāja iebildums par to, ka viņam nav saprotams, uz kāda pamata tiek piestādīts rēķins par fizisko apsardzi, jo atbildētājs nav devis

piekrišanu šādai apsardzei, atbildētājs ir uzstādījis savu apsardzi.

[7.32.9] Tiesu kolēģijas ieskatā ir pamatots prasītāja paskaidrojums par to, ka saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 5.1.3.punktu pārvaldnieks

apņemas īpašnieku vārdā noslēgt līgumu un nodrošināt īpašnieku ar sekojošiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem, tai skaitā – apsardzi. Ņemot

vērā, ka no nekustamā īpašuma koplietošanas telpām 2011.gada nogalē bija notikusi zādzība, tāpēc objektā tiek nodrošināta arī fiziskā apsardze.

[7.32.10] Atbildētājam tāpat nav skaidrs, ar ko ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu un kāpēc mainās atkritumu izvešanas tarifs par vienu kvm.

[7.32.11] Tiesas ieskatā prasītājs ir pamatoti atsaucies uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.panta pirmās daļas nosacījumiem par sadzīves

atkritumu sākotnējā radītāja vai valdītāja pienākumiem, kā arī pamatoti norādījusi uz to apstākli, ka nekustamā īpašuma pārvaldīšanas rezultātā atkritumi

rodas ne tikai konkrētas personas lietošanā esošajās telpās (domājamās daļās), bet arī koplietošanas telpās un teritorijā. Līdz ar to atbildētājam rodas

pienākums maksāt arī par sadzīves atkritumu izvešanu. Attiecībā uz rēķinos norādītās cenas mainību, saskaņā ar pārvaldīšanas līguma 6.4.1.apakšpunktā

noteikto proporcionāli īpašnieka domājamās daļas lielumam kopīpašumā apmaksā [...] sauso sadzīves atkritumu izvešanu. Minēto apstiprina SIA “Veolia

vides serviss” izstādītie rēķini (2.sēj.l.l.18.-19.,128.-231.)

[7.32.12] Atbildētāja iebildums par 01.01.2011 apkuri rēķinā ar daudzumu 251, tiesas ieskatā nav pamatots, jo no prasītāja izklāsta ir redzams,

ka rēķins par apkuri izrakstīts par diviem mēnešiem 2010.gada oktobri un novembri (par 125 kvm x 2), kā arī atspoguļots parāda aprēķinā.

[7.32.13] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvja /pers. I/ uzdotie jautājumi pretējās puses pārstāvei par elektroenerģijas tarifu veidošanās mehānismu,

par atkritumu izvešanas aprēķinu maiņu, par fiziskās apsardzes apmaksas jautājumu, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, neatbilst Civilprocesa likuma

93.panta pirmās daļas prasībām, kas nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus un iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tiesas sēde atkārtoti tika atlikta atbildētāja pārstāves lūgumu

dēļ, pēc kā tiesa uzlika par pienākumu konkretizēt atbildētāja iebildumus un attiecīgi prasītājam iesniegt paskaidrojumus un pievienot tiem pierādījumus,

kas lietā ir arī iesniegti. Atbildētāja puse lietā nav izteikusi papildus iebildumus saistībā ar izrakstītajiem rēķiniem.

[7.32.14] Tādējādi tiesa uzskata no prasītāja puses par pierādītiem elektroenerģijas tarifu veidošanās mehānisma pamatotību, tai skaitā pēc

prasītāja pārstāves paskaidrojuma par to, kanbsp; Latvenergo un AS Sadales tīkli ir panākuši vienošanos, un rēķini tiek izstādīti kopīgi, kas arī ir

izskaidrojams kā atšķirības tarifā. Tāpat lietā jau tika dots rakstveida paskaidrojums, ka aprēķins atšķiras pamatojoties uz pievienotās vērtības nodokļa

maiņu. Savukārt, tiesas ieskatā prasītāja puse ir pilnībā sniegusi rakstveida paskaidrojumu, atbildot uz atbildētāja pārstāvja jautājumu, kāpēc mainās

atkritumu izvešanas rēķini. Bez tam tika nodrošināta nekustamā īpašuma fiziskā apsardze, kas apstiprinās ar rēķina izrakstīšanas brīdi. Atbildētāja puse

līdz prasības iesniegšanai tiesā nav izteikusi iebildumus un nav interesējusies par minētajiem jautājumiem, lietā šādi pierādījumi nav iesniegti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam, prasītājs ir iesniedzis pierādījumus lietā, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem prasītājs ir pierādījis savu prasījumu pamatotību. Atbildētājs nav pierādījis savu

iebildumu pamatotību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta noteikumiem, tiesa nonāk pie secinājuma, ka prasība ir pilnībā pamatota.

[8] Tādējādi apelācijas instances tiesas ieskatā prasība un apelācijas sūdzība kā pamatotas ir apmierināmas pilnībā, atbildētāja iebildumi prasībai

nav pamatoti. Pirmās instances tiesa bez pamata ir atzinusi, ka atbildētāju nesaista ne līgums, ne likums, noraidot prasību par parāda piedziņu pilnībā,

neanalizējot atbildētāja iebildumus par parāda aprēķina termiņa sākumu un rēķinos izrakstīto summu pamatojumu.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

[9.1] Ceļot prasību tiesā SIA /Nosaukums A/ samaksājis tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 374,10 EUR

(lietas 1.sējums 185.lapa) + valsts nodeva par prasības iesniegšanu tiesā 293,01 EUR apmērā (205,93 Ls lietas 1.sējums 8.lapa) = 667,11 EUR un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (Ls 3,30 lietas 1.sējums 9.lapa), kopā 671,81 EUR (seši simti septiņdesmit viens euro un 81 cents),

lūdzot pārskaitīt tos uz A/S “/Nosaukum Z/”, konta Nr. /konta numurs/.

[9.2] Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi 671,81 EUR (seši simti septiņdesmit viens euro un 81 cents)

apmērā.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, apelācijas instances tiesā ar lietas izskatīšanu saistītie nesamaksātie izdevumi

sakarā ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi sastāda 10,80 EUR, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta

pirmo daļu, tie ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[10.1] Līdz ar to no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,80 EUR apmērā.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās

pamatsummas (EUR 8263,33) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda

summu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

[12.1] Tiesu kolēģija nosaka prasītājam 10 dienas no sprieduma stāšanās likumā spēkā labprātīgai sprieduma izpildei.

[13] Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, piedzenamās

summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Rezolutīvā daļa

Civillietu tiesu kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434. un 2041.pantu,

n o s p r i e d a:

apmierināt SIA /Nosaukums A/ prasību pret AS /Nosaukums B/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /Nosaukums B/ A/S filiāles Latvijā, Reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums A/, Reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas izdevumus un saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma domājamās

daļas lietošanu, par laika periodu no 2010.gada 25.septembra līdz 2013.gada 31.oktobrim EUR 8263,33 (astoņi tūkstoši divi simti sešdesmit trīs eiro,

trīsdesmit trīs eiro centi) jeb LVL 5807,50 (pieci tūkstoši astoņi simti septiņi lati, piecdesmit santīmi) apmērā, pārskaitot uz A/S “/Nosaukum Z/”, konta

Nr. /konta numurs/.

Piedzīt no /Nosaukums B/ A/S filiāles Latvijā, Reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums A/, Reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, tiesāšanās izdevumus (374 EUR (205,93 Ls) + 293,01 EUR) = 667,11 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR

(Ls 3,30), kopā 671,81 EUR (seši simti septiņdesmit viens euro un 81 cents) pārskaitot uz A/S “/Nosaukum Z/”, konta Nr. /konta numurs/.

Noteikt SIA /Nosaukums A/, Reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /Nosaukums B/ A/S filiāles Latvijā, Reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, likumiskos procentus 6 (sešus) % gadā no parāda (EUR 8263,33) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma

izpildei vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

Piedzīt no /Nosaukums B/ A/S filiāles Latvijā, Reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus - ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 10,80 (desmit euro un 80 centus).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama šādā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs tiesu administrācija, konta numurs

LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22. iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (lietas numurs, atbildētāja nosaukums un Reģ. numurs).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Motivēts spriedums sastādīts 2015.gada 28.septembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Sēbriņa

Tiesnesis J.Freimanis

Tiesnese L.Pliča