Court dismissed appeal against police fine for running red light, upholding video evidence and officer credibility.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the appellant's complaint against a police fine for running a red light, ruling the original administrative decision valid. The police officer cited video footage showing the vehicle crossing the intersection while the red signal was active, and the appellant claimed the video was misleading or that the officer was biased. The court rejected these arguments, noting the video clearly captured the violation and found no evidence to suggest the officer acted unobjectively or incompetently.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12, 289.13, 289.17 un 289.18 panti: The court must uphold an administrative penalty decision if the evidence is reliable and the officer acted objectively, dismissing appeals based on unsubstantiated claims of bias or technical errors in video recording.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107008614
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2014. gada 12. augustā
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese S. Daukšte
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes 2014. gada 23. maija lēmumu Nr. 1242 par apstrīdēto administratīvo lēmumu lietā Nr. PF222301.
Aprakstošā daļa
[1]2014. gada 13. aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldes patruļpolicijas pārvaldes jaunākais inspektors S.
Lafinčuks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF 222301 (turpmāk- protokols) par to, ka 2014. gada 13. aprīlī plkst. 17.10 /pers. A/
vadīja transportlīdzekli FORD S MAX, reģistrācijas Nr. /TL numurs/ pa Satekles ielu no Kurbada ielas puses Lāčplēša ielas virzienā un krustojumā ar
Lāčplēša ielu aizbraucot taisnā virzienā, kad luksoforā dega sarkans aizliedzošais signāls. Vadītājam bija iespēja apstāties pirms luksofora. (lietas 7.
lapa).
[2] 2014. gada 23. maijā, izskatot /pers. A/ sūdzību, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.
i. Valsts amatpersona nolēmis 2014. gada 13. aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldes patruļpolicijas pārvaldes
jaunākā inspektora Valsts amatpersona pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF222301 atstāt negrozītu.
Lēmumā konstatēts, ka administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums lietā Nr. PF222301 ir pamatots un likumīgs. Lēmumā norādīts, ka lietā nav
iegūti pierādījumi, kas ļautu apšaubīt protokolā norādītās ziņas par to, ka sūdzības iesniedzējs ir vadījis transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma
protokolā norādītajā laikā un vietā. No video ieraksta konstatējams, ka 2014. gada 13. aprīlī policijas darbinieki atradās tieša Satekles un Lāčplēša ielas
krustojuma tuvumā ar skatu pret krustojumu, tā robežām un krustojumā uzstādīto luksoforu. Video ierakstā labi redzama stoplīnija, kura uzklāta pirms
luksofora. Pa Satekles ielu notiek satiksme abos braukšanas virzienos. Plkst. 17:09:56 luksoforā ieslēdzas sarkanais signāls transportlīdzeklis FORD
neatrodas videoiekārtas uztveres leņķa redzeslokā. Plkst. 17:10:00, apmēram pēc sekundes nesamazinot braukšanas ātrumu krustojumu pie sarkanā
luksofora signāla šķērso sarkanas krāsas Ford markas taksometrs. Policijas darbinieki ar dienesta transportlīdzekli uzsāk kustību, transportlīdzeklis uz
Satekles ielas aiz Lāčplēša ielas krustojuma tiek apturēts.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka krustojumu šķērsojis pie dzeltenā luksofora signāla. Lēmumā norādīts, ka no videoierakstā fiksētā konstatēts, ka
konkrētajā krustojumā luksofora dzeltenais (aizliedzošais) signāls deg apmēram 4 sekundes. Braucot ar atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h (kā to
norāda sūdzības iesneidzējs), vienā sekundē var nobraukt 13,8 m, četrās sekundēs- 55,2 m. Iesniedzējs brīdī, kad luksoforā četras sekundes dega
dzeltenais signāls, neatradās krustojuma robežās, tātad no krustojuma atradās apmēram 55,2 metru attālumā, kas ir pietiekoši liels attālums, lai laikus
varētu nobremzēt un apturēt transportlīdzekli.
Izvērtējot lietā esošos pierādīšanas līdzekļus- administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF222301, policijas darbinieka /pers. C/ dienesta ziņojumu,
sūdzības iesniedzēja iesniegumu, paskaidrojumu un videoierakstu, Iestādei nerodas šaubas par to, ka policijas darbinieks precīzi konstatējis
administratīvā pārkāpuma sastāvu sūdzības iesniedzēja darbībās. Iestāde secinājusi, ka pierādījumi ir pietiekami un ticami, lai konstatētu, ka sūdzības
iesniedzējs 2014. gada 13. aprīlī plkst. 17:10 šķērso krustojumu, kad luksoforā deg aizliedzošais (sarkanais) signāls.
Sūdzības iesniedzējam naudas sods 50 euro apmērā piemērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta pirmajā daļā noteiktās
sankcijas ietvaros, ņemot vērā atbildību pastiprinošu apstākli un tas atzīts par samērīgu un atbilstošu sodu. Iestāde nekonstatē objektīvus, likumīgus un
pamatotus iemeslus, lai /pers. A/ piemēroto sodu atceltu (lietas 13.-17. lapa).
[3] 2014. gada 16. jūnijā Aizkraukles rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums ( faktiski pēc satura – sūdzība) par Valsts policijas Rīgas
reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldes 2014. gada 23. maija lēmuma Nr. 1242 par lēmuma lietā Nr. PF222301 atcelšanu.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2014. gada 13. aprīlī ap plkst. 17.00 vadījis transportlīdzekli FORD S-MAX, reģistrācijas Nr/TL numurs/ pa
Satekles ielu virzienā no Valmieras ielas uz centru. Krustojumā ar Lāčplēša ielu, pirms luksofora, iedegās dzeltenais luksofora signāls, kā rezultātā, lai
neapdraudētu pārējos ceļu satiksmes dalībniekus, strauji bremzējot, un pamatojoties uz Ceļu satiksmes noteikumu 65. punktu, turpinājis kustību un
pabeidzis manevru. Ceļu policijas ekipāža apturējusi viņu un sastādījusi protokolu, pret ko viņš iebildis, jo uzskatījis, ka viņa rīcība nekādā veidā
nepārkāpj Ceļus satiksmes noteikumus. Tamdēļ neesot parakstījis protokolu un papildus pievienojis paskaidrojumu, kurā norādījis minētos apstākļus.
Noskatījies videoierakstu, kas pastiprinājis viņa norādītos apstākļus.
Sakarā ar to, ka neesot pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus un protokols sastādīts nepamatoti, lūdzis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldi atcelt protokolu Nr. PF 222301.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde 2014. gada 23. maija lēmumā Nr. 1242 pilnībā noraidījusi sūdzību un lēmumu
atstājusi negrozītu, kam sūdzības iesniedzējs kategoriski nepiekrītot. Tamdēļ sūdzībā lūdz tiesu atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības
policijas pārvaldes 2014. gada 23. maija lēmumu Nr. 1242.
Sūdzības iesniedzējs uzsver, ka tiešām izvairījies no straujas bremzēšanas un videoierakstā skaidri redzējis, kā tieši pirms luksofora šķērsošanas
iedegas dzeltenais signāls. Sūdzības iesniedzējs pieļauj, ka videoierakstā redzams cits taksometrs, jo tajā laikā satiksme bijusi intensīva.
Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt Iestādes apgalvojumam, ka sākotnēji esot piekritis un atzinis savu vainu, pretējā gadījumā nebūtu iemesla neparakstīt
protokolu un pievienot paskaidrojumus (lietas 2. lapa).
[4] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde lietā nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus.
Motīvu daļa
[5]Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.
[6] Transportlīdzekļa vadītājs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 56.4. punkta neievērošanu un viņam piemērots
administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta pirmo daļu.
[7] Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem pienākumus jāpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu
un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu, kuras pilnvarotas regulēt
satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Analoga norma ietverta arī Ceļu satiksmes noteikumu 4. punktā.
[8] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 55. 1. punktu, kas nosaka, ka satiksmi regulē ar luksoforiem, kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un
baltas gaismas signāli. Šo noteikumu 56.4. punktā noteikts, ka sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību.
[9]Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildībupar braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošs
signāls.
[10] Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta pirmo daļu,
jākonstatē, ka tā braukusi, kad luksoforā dedzis aizliedzošs signāls.
[11] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītas personas
savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību. un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pants nosaka sekojošus pierādīšanas līdzekļus: pie administratīvās atbildības
sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem,
rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
[12] Konkrētajā lietā par pierādīšanas līdzekļiem var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PF222301 (lietas 4. lapa), Valsts policijas
Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldes jaunākā inspektora Valsts amatpersona ziņojums (lietas 8. lapa), videoieraksts ( lietas19. lapa),
/pers. A/ rakstveida paskaidrojums( lietas 9.lapa), /pers. A/ 2014. gada 23. aprīļa iesniegums sūdzība (lietas 4. lapa).
[13] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos lietas faktiskos apstākļus:
[13.1] 2014. gada 13. aprīlī sūdzības iesniedzējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PF222301 par to, ka 2014. gada 13. aprīlī
plkst. 17.10 Rīgā /pers.A/ vadīja automašīnu FORD S-MAX, ar reģistrācijas numuru /TL numurs/ pa Satekles ielu no Kurbada ielas puses Lāčplēša
ielas virzienā, un krustojumā ar Lāčplēša ielu aizbraucot taisnā virzienā, kad luksoforā dega sarkans aizliedzošais signāls. Vadītājam bija reāla iespēja
apstāties pirms luksofora (lietas 4.lapa).
[13.2] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldes patruļpolicijas pārvaldes jaunākā inspektora Valsts amatpersona
ziņojumā norādīts, ka 2014. gada 13. aprīlī, pildot dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru Valsts amatpersona Lāčplēša un Satekles ielas
krustojumā pie luksofora uzsākuši video filmēšanu. Plkst. 17.10 ticis fiksēts video pārkāpums- /pers. A/ vadījis transportlīdzekli FORD, reģistrācijas Nr.
/TL numurs/ pa Satekles ielu no Kurbada ielas puses Lāčplēša ielas virzienā un krustojumā ar Lāčplēša ielu aizbraucis taisnā virzienā, kad luksoforā
dedzis sarkans aizliedzošais signāls. Apturot transportlīdzekli, izskaidrojis vadītājam pārkāpuma būtību. Sākotnēji transportlīdzekļa vadītājs atzinis savu
vainu un visam piekritis, bet kad bijis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, /pers. A/ atteicies parakstīt to, paskaidrojis, ka tam nepiekrīt (lietas
8. lapa).
[13.3.] /pers. A/ rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka plkst. 17.30 braucis ar automašīnu FORD S-MAX ar reģistrācijas Nr. /TL numurs/ pa
Satekles ielu virzienā uz Lāčplēša ielu. Krustojumā ar Lāčplēša ielu iededzies luksofora dzeltenais signāls. Lai strauji nebremzētu un neapdraudētu pārējos
ceļu satiksmes dalībniekus, turpinājis kustību un šķērsojis krustojumu. Uzskatot, ka viņa darbība bijusi adekvāta un atbilstoša Ceļu satiksmes
noteikumiem (lietas 9. lapa).
[13.4] Pārkāpuma konstatēšanas vietā veikta video filmēšana un videoierakstā fiksēts sekojošais: video ierakts veikts diennakts gaišajā laikā 2014.
gada 13. aprīlī. Ieraksta sākums plkst. 17:09:15. Ierakstā labi pārskatāms krustojums, kurā notiek video filmēšana. Līdz plkst. 17:09:45 automašīnas
brauc pāri krustojumam abos virzienos. Plkst. 17:09:45 pēdējā automašīna šķērso krustojumu pa Satekles ielu taisni virzienā uz pilsētas centru. Turpmāk
automašīnas no Satekles ielas nogriežas pa kreisi uz Lāčplēša ielu un automašīnas no Lāčplēša ielas – pa labi uz Satekles ielu. Plkst. 17:10:01 ierakstā
fiksēts, ka sarkanas krāsas automašīna Ford Taxi pa Satekles ielu šķērso „stop” līniju pirms krustojuma ar Lāčplēša ielu un aizbrauc taisnā virzienā. Šajā
laikā luksoforā deg sarkanais signāls ( lietas 19.lapa).
[13.5] 2014. gada 28. aprīlī /pers.A/Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldē iesniedzis sūdzību par lēmumu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF222301 (lietas 4.lapa)
[13.6] 2014. gada 23. maijā pieņemts lēmums, ar kuru atstāts negrozīts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF222301 (lietas 13.-17.
lapa).
[14] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Tiesa atzīst, ka iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai (skat. šī
sprieduma [2] punktu) un atkārtoti to nenorāda.
[15] Par sūdzības iesniedzēja sūdzības argumentiem tiesa papildus norāda turpmāk minēto.
[15.1] Tiesa atzīt, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas, proti, to, ka /pers. A/ vadītā automašīna Satekles un Lāčplēša ielas
krustojumu Rīgā 2014. gada 13. aprīlī plkst. 17.10 ir šķērsojusi laikā, kad luksoforā dega aizliedzošais sarkanais signāls, apstiprina gan videoierakstā
fiksētais, gan arī policijas darbinieka ziņojums.
[15.2] No policijas darbinieka /pers. C/ ziņojuma un videoierakstā fiksētā zināms, ka policijas automašīna bijusi novietota Rīgā Satekles un
Lāčplēša ielas krustojuma tiešā tuvumā, kur pie luksofora veikta filmēšana. Tiesa atzīst, ka /pers. C/ ziņojumam un videoierakstā fiksētajam piedodama
augsta ticamība. /pers. C/ ziņojumā secīgi un loģiski izklāstīts pārkāpums un tā fiksēšanas gaita un ziņojumā esošās ziņas apstiprina videoierakstā fiksētais.
[16] Tiesa nepiedod ticamību sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka viņš Satekles un Lāčplēša ielas krustojumu šķērsojis pie dzeltenā luksofora
signāla, lai izvairītos no straujas bremzēšanas un neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus, jo šie paskaidrojumi ir pretrunā ar pārējiem lietas materiāliem-
policijas darbinieka ziņojumā norādīto un arī videoierakstā fiksēto. Iestādes lēmumā detalizēti analizēts videoieraksts un no tā nepārprotami zināms, ka
sarkana automašīna Ford Taxi Satekles un Lāčplēša ielas krustojumu šķērso, kad luksoforā deg aizliedzošais sarkanais signāls.
[16.1 ] Kā zināms no policijas darbinieka ziņojuma, sūdzības iesniedzējs tūlīt pēc viņa vadītās automašīnas apturēšanas, kad viņš informēts par
pārkāpuma būtību, piekritis pārkāpumam, bet pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas noliedzis savu vainu pārkāpumā. Tiesas ieskatā
vainas noliegšana ir sūdzības iesniedzēja izvēlēta aizstāvības taktika administratīvā pārkāpuma lietā.
[17] Tiesa atzīst, ka policijas darbinieka ziņojumā norādītajam piedodama augsta ticamības pakāpe, jo to apstiprina arī citi lietas materiāli, proti,
videoieraksts. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Sk. Administratīvās
apgabaltiesas 2005. gada 3. decembra spriedumu lietā AA 13-05/5 17.1 punktu, 2005.gada 9. decembra spriedumu lietā 666-05/5 15.1
punktu). Lietā tiesa neatrod nevienu ticamu pierādījumu tam, ka policijas darbinieki būtu ieinteresēti bez pamata sastādīt administratīvā pārkāpuma
protokolu tieši sūdzības iesniedzējam, sniegt nepatiesas vai sagrozītas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem, ka būtu ieinteresēti lietas iznākumā, kas
nelabvēlīgs /pers. A/. Tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki būtu neobjektīvi vai nekompetenti sūdzības
iesniedzēja pārkāpuma konstatēšanā. Lietā nav ziņu par to, ka policijas darbinieki būtu personīgi pazīstami ar sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējs
nav norādījis un ar ticamiem faktiem pamatojis iemeslus, kāpēc policijas inspektori būtu ieinteresēti sniegt nepatiesas ziņas par lietas faktiskajiem
apstākļiem. Līdz ar to tiesai nav pamata neticēt administratīvā pārkāpuma protokolā un policijas darbinieka ziņojumā ietvertajai informācijai.
[18] Kā zināms no videoieraksta, tūlīt pēc tam, kad automašīna FORD Taxi šķērso krustojumu, kad luksoforā deg sarkanais aizliedzošais signāls,
policijas dienesta automašīna sāk sekot šai automašīnai un aptur to. Kā zināms no video ieraksta, ne pirms, ne pēc automašīnas FORD Taxi tai pat
virzienā, kurā brauca /pers. A/ vadītā automašīna, nebrauc neviena cita sarkanas krāsas automašīna FORD Taxi. Kā zināms no video ieraksta laika
posmā no plkst. 17:09:15 līdz plkst. 17:10, kad automašīnai FORD Taxi sāk sekot policijas dienesta automašīna, minētajā krustojumā virzienā no
Satekles ielas uz Lāčplēša ielu brauc tikai viena sarkanas krāsas automašīna, pie tam tas nav taksometrs, un šī automašīna plkst. 17:09:28 no Satekles
ielas nogriežas pa kreisi uz Lāčplēša ielu. Laika posmā no plkst. 17:09:45 līdz plkst. 17:10, kad krustojumam piebrauc sarkanas krāsas automašīna
FORD Taxi, pa Satekles ielu taisnā virzienā uz centru nebrauc vispār neviens transportlīdzeklis. Tāpēc tiesa atzīst, ka nepamatots ir sūdzības iesniedzēja
izteiktais apgalvojums, ka iespējams videoierakstā redzams cits taksometrs, jo bijusi intensīva satiksme un policija darbinieki kļūdījušies.
[19] Tiesa atzīst, ka iestāde ir objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pieņēmusi pamatotu lēmumu. Konkrētajā gadījuma policijas
darbinieks, izvērtējot konstatētos faktus, atzinis, ka ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt pie administratīvās atbildības
sūdzības iesniedzēju.
[20] Tiesa secina, ka sods pārkāpējam piemērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 4 panta pirmās daļas sankcijas ietvaros.
[21] Izvērtējot Lēmumu kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka Lēmums, par kuru iesniegta sūdzība, atzīstams par tiesisku un
pamatotu un atstājams negrozīts, bet par to iesniegtā sūdzība ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12, 289. 13, 289.17 un 289.18 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
atstāt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvaldes 2014. gada 23. maija lēmumu Nr. 1242 (administratīvā pārkāpuma
protokols Nr. PF222301) negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles
rajona tiesā.
Tiesnese S. Daukšte