Court convicts defendant of drunk driving while serving license suspension and imposes combined sentence.

Lietas arhīva Nr. K69-0304-22/13

ECLI:LV:KURT:2022:0505.11261011122.1.S

Krimināllietas Nr.11261011122

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2022.gada 5.maijā

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

piedaloties prokuroram Modrim Grīnvaldam

aizstāvei Viktorijai Borinai

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262.panta

pirmās daļas un 312.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā ir

atņemtas), atrodoties alkohola ietekmē un izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, un konkrēti:

/pers. A/, kuram ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 19.augusta spriedumu, kurš stājies likumīgā spēkā 2019.gada 30.augustā, atņemtas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, 2022.gada 21.februārī ap plkst.19.38, atrodoties alkohola ietekmē (minimālā alkohola

koncentrācija izelpojamā gaisā 2,024 promiles), bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā ir atņemtas, tiesību ierobežošanas soda

izciešanas laikā, zinot, ka jāizcieš sods, vadīja transportlīdzekli – automašīnu /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, Liepājā

pa Brīvības ielu virzienā no Dzelzceļnieku ielas uz 1905.gada ielas pusi.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Motīvu daļa

[1] Saskaņā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta pirmo prim daļu, krimināllietas, kas nodotas tiesai izskatīšanā paātrinātā

procesa kārtībā vai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var iztiesāt rakstveida procesā, par to paziņojot procesa dalībniekiem.

Krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas saņemta Kurzemes rajona tiesā 2022.gada

17.martā. No lietas materiāliem un lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai paātrinātā procesa kārtībā norādītām ziņām izriet, ka apsūdzētais /pers. A/

pirmstiesas kriminālprocesā piekritis apsūdzībā minētajiem faktiskajiem apstākļiem un savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā viņam celtajā

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas atzinis pilnībā. /pers. A/ piekritis lietas iztiesāšanai tiesā neveicot

pierādījumu pārbaudi, kā arī piekritis tam, ka lieta tiek iztiesāta rakstveida procesā.

2022.gada 21.martā tiesa nosūtīja procesa dalībniekiem paziņojumu par krimināllietas iztiesāšanu rakstveida procesā neveicot pierādījumu

pārbaudi, un tika izskaidrotas procesuālās sekas neveicot pierādījumu pārbaudi.

[1.1] Dienvidkurzemes prokuratūras prokurors Modris Grīnvalds 2022.gada 24.martā tiesā iesniedzis rakstveida viedokli par /pers. A/

piemērojamo soda veidu un mēru (lietas 40.lapa).

Prokurors norādījis, ka nav iebildumi krimināllietas iztiesāšanai rakstveida procesā, tiesnesei nav pieteikts noraidījums.

[1.2] 2022.gada 1.aprīlī Kurzemes rajona tiesā saņemts zvērinātas advokātes Viktorijas Borinas iesniegums, kurā norādīts, ka apsūdzētais /pers.

A/ un aizstāve iebilst pret krimināllietas iztiesāšanu rakstveida procesā un lūdz nozīmēt krimināllietas iztiesāšanu mutvārdos, ar /pers. A/ noslēgta

vienošanās par aizstāvības veikšanu (lietas 41.lapa).

[2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas

atzina pilnībā pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem. /pers. A/ atzina, ka vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām un izvairījās no transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda izciešanas.

[2.1] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ piekrita pierādījumu pārbaudi neveikt. Arī prokurors Modris Grīnvalds un aizstāve Viktorija Borina

tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā viedoklim un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā izteikti trīs nosacījumi, lai tiesa varētu pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu:

apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu;

apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams veikt

pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurores un aizstāves

viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma

tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus.

[2.2] Tiesa konstatē, ka /pers. A/ vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā darbības pēc Krimināllikuma 262.panta

pirmās daļas un 312.panta otrās daļas kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai,

konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

[3] Nosakot /pers. A/ sodu, tiesa ievēro Krimināllikuma 35. un 46.pantā noteikto, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Nosakot sodu /pers. A/, tā veidam un apmēram jābūt tādam, lai tiktu sasniegts soda mērķis.

Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziegumu, resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[3.1] Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikts, ka nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas

klasificējams kā mazāk smags noziegums, jo sankcija paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas

klasificējams kā mazāk smags noziegums, jo sankcija paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

/pers. A/ skaidroja, ka alkoholu kopā ar draugiem lietojis iepriekšējā dienā 20.februārī, bet 21.februārī bija izdzēris kādu alu. Dzīvesbiedrei

sākušās veselības problēmas, asiņošana, un vajadzējis vest uz slimnīcu. Nepadomājis, ka varētu izsaukt neatliekamo palīdzību vai taksometru. Braucot no

slimnīcas automašīnai pārplīsusi riepa un apstājies uz Brīvības ielas. Alkohola reibumu nav jutis. Izdarīto ļoti nožēlo un lūdza piemērot naudas sodu.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku aizliegumus un pienākumus, kas jāievēro, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi,

kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu.

Transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, turklāt alkohola reibumā, vērsta gan pret satiksmes drošību, gan pret paša un

citu personu veselību. Konkrētā gadījumā /pers. A/ vadot transportlīdzekli ievērojamā alkohola reibumā apdraudēja savas dzīvesbiedres veselību, kurai

jau bija veselības problēmas. Tiesa piekrīt prokurora norādītajam, ka /pers. A/ nav pietiekami domājis par ģimenes drošību un labklājību pirms

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Pārbaudot /pers. A/ personu raksturojošos datus konstatējams, ka viņš no 2022.gada 4.marta strādā SIA “/Nosaukums/” par palīgstrādnieku

(lietas 34.-35.lapa).

No SIA “/Nosaukums/” raksturojas pozitīvi, ātri apgūst visu jauno, ievēro norādījumus, spējis sevi parādīt kā apzinīgu un centīgu darbinieku.

/pers. A/ apgādībā ir nepilngadīga meita. Ģimene dzīvo īrētā dzīvoklī, dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdzis /pers. A/.

No sodu reģistra izziņas izriet, ka /pers. A/ agrāk divas reizes sodīts, papildsods nav izciests, sodāmība nav dzēsta. Abas reizes sodīts par

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 262.panta ar piespiedu darbu (lietas 31.-33.lapa).

/pers. A/ jaunu analogu noziedzīgu nodarījumu izdarījis būdams neizcietis piemēroto papildsodu - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

/pers. A/ sodīts par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, piespriestie naudas sodi nav samaksāti (lietas 32.lapa).

Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu –mazāk smagi noziegumi, vadījis transportlīdzekli ievērojamā alkohola

reibumā - alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā bija – 2,024 promiles, kā arī ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst, ka /pers. A/

piemērojamais sods, kas vislabāk sasniegtu soda mērķi konkrētajā gadījumā būtu brīvības atņemšana.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams,

nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā arī Augstākās tiesas nolēmumos izteiktās atziņas, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana, nesasniegs soda mērķi –

sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem

ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda

prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas (Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 8.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK-24/2011, Augstākās tiesas Krimināllietu

departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014).

No iepriekš konstatētā, tiesa secina, ka /pers. A/ nav izpratis iepriekš piespriestā vieglāka soda veida - piespiedu darbs jēgu un mērķi, kas nav

atturējis no jauna, identiska rakstura nozieguma izdarīšanas. Viņa attieksme pret normatīvos aktos un tiesas spriedumos noteikto pienākumu ievērošanu ir

absolūti nihilistiska.

Apsūdzētais turpina vadīt transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, laikā, kad viņam ar spēkā stājušos tiesas spriedumu piemērots

papildsods transportlīdzekļu tiesību atņemšana, tādējādi parādot savu attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un apdraudot savu un citu

cilvēku drošību. Apsūdzētajam nav izveidojusies kritiska attieksme pret savu rīcību. Tiesa secina, ka šādā gadījumā tikai bargākais soda veids spēs

sasniegt Krimināllikuma 35.panta otrā daļā noteikto soda mērķi.

[3.2] Tiesa nosakot soda mēru ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā to nosaka Krimināllikuma 46.panta trešā daļa.

Par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajos noziedzīgos nodarījumos

vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto.

Par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās

daļas 1.punktu, atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas recidīvs nav atzīstams par atbildības pastiprinošu apstākli, jo šo noziedzīgo nodarījumu var

izdarīt tikai tāds subjekts, kuram ir īpaša pazīme – iepriekšējā sodāmība. Šādu atziņu izteikusi Augstākā tiesa 2017.gada 16.novembra lēmumā lietā

Nr.SKK-623/2017.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta otrās

daļas, atzīstams tas, ka /pers. A/ šo noziedzīgo nodarījumu izdarījis atrodoties alkohola ietekmē.

Tiesas ņem vērā, ka saskaņā ar Augstākās tiesas kopsapulces 2008.gada 25.aprīļa konferencē “Sodu piemērošanas politika” pieņemtā lēmuma

15. un 16.punktā pausto atzinumu atbildību pastiprinošo apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu

piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot, un atbildību pastiprinošo apstākļu esamība pati par sevi liedz tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto

minimālo sodu.

Tā kā apsūdzētam /pers. A/ par katru no izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību

pastiprinošs apstāklis, tiesa uzskata, ka ņemot vērā panta sankcijā paredzēto maksimālo robežu – brīvības atņemšana līdz vienam gadam, brīvības

atņemšanas sodu /pers. A/ iespējams noteikt tuvāk minimālam apmēram – īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.

[3.3] /pers. A/ arī piemērojams kā obligāts Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas soda sankcijā paredzētais papildsods – transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšana. Nosakot papildsoda apmēru, tiesa ņem vērā /pers. A/ konstatēto ievērojamo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā un

atbildību pastiprinošo apstākli, tāpēc papildsods nosakāms tuvu maksimālam apmēram.

[4] Nosakot apsūdzētajam sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tiesa, ņemot vērā konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli atzīst, ka saskaņā

ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro un ceturto daļu, sods nosakāms piemērojot apsūdzētajam labvēlīgo daļēju sodu saskaitīšanas principu.

[5]

Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 19.augusta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu mazāk smaga nozieguma izdarīšanā pēc Krimināllikuma

262.panta pirmās daļas un sodīts ar piespiedu darbu uz 130 (simtu trīsdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem)

gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2019.gada 30.augustā (lietas 23.lapa). Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja notiesātais pēc

sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai

daļēji pievieno sodu, kas

nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 2.punkts attiecīgi paredz, ka, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu

trešdaļu no neizciestā soda, ja ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs, tas ir sodāmība jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav dzēsta.

Savukārt otrā un trešā daļa noteic, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu

nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma, tomēr kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt ne vairāk kā pusi par

attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika.

Tādējādi /pers. A/ šajā lietā noteiktajam sodam, ņemot vērā konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli, daļēji pievienojams ar Kurzemes rajona tiesas

2019.gada 19.augusta spriedumu noteiktais neizciestais papildsods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu apsūdzētajam /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms šajā

kriminālprocesā aizturēšanā pavadītais laiks no 2022.gada 21.februāra plkst.19:54 līdz 2022.gada 23.februāra plkst.10.20 (lietas 25., 26., 27.lapa), kas

atbilst divām brīvības atņemšanas dienām.

[7] Apsūdzētajam/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (lietas 28.lapa) atstājams

negrozīts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta otro daļu CD disks ar video kameras ierakstu (lietas 17.lapa), nav uzskatāms par lietisko

pierādījumu, bet ir dokuments, kurā saturiski fiksētā informācija ir izmantojama kā pierādījums. Līdz ar to, tas atstājams krimināllietas materiālos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520., 524., 528.-530.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, otro un ceturto daļu /pers. A/ sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot

piespriestos sodus – brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu tiesas noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto papildsodu pēc Kurzemes rajona tiesas

2019.gada 19.augusta sprieduma un /pers. A/ galīgo sodu noteikt brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu aizturēšanā pavadīto laiku no 2022.gada 21.februāra plkst.19:54 līdz 2022.gada

23.februāra plkst.10.20 ieskaitīt brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā kā divas brīvības atņemšanas dienas.

Brīvības atņemšanas sodu izpilda Ieslodzījuma vietu pārvalde.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana, negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

CD disku ar videokameras ierakstu glabāt krimināllietas materiālos.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Tiesnese A.Eglija