Court fully allowed bank's debt collection claim against individual for unauthorized card transactions.

Lietas Nr. C07031014 Lietas arhīva Nr. C-0072-15/5 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 23.aprīlī

Aizkraukles rajona tiesa tiesnese L.Baltmane-Zepa, ar tiesas sēdes sekretāri G.Volkmani, piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers.K/, atklātā tiesas sēdē iztiesāja civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 24.februārī AS “SEB banka” Aizkraukles rajona tiesā cēlusi prasību par parāda piedziņu pret /pers. B/. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 15.septembrī atbildētājs vērsies pie prasītājas ar pieteikumu, lūdzot izsniegt norēķinu karti atbilstoši studentu bankas līguma noteikumiem. Pieteikumā atbildētājs ir apliecinājis, ka ir iepazinies, piekrīt, kā arī apņemas godprātīgi pildīt noteikumus. Noteikumu 3.7.punkts paredz, ka līgums stājas spēkā ar datumu, kad prasītāja apstiprina pieteikumu. Līgumu veido pieteikums, noteikumi, studentu bankā ietilpstošo bankas pakalpojumu noteikumiem

atbilstoši atbildētāja izvēlei un iesnieguma par valsts fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāja un

iesnieguma plāna izvēli. Pamatojoties uz atbildētāja iesniegto pieteikumu, prasītāja apstiprināja atbildētāja pieteikumu un piešķīra atbildētājam norēķinu karti, ko apliecina atbildētāja konta izraksts. Noteikumu 2.2.punkts notiec, ka gadījumā, ja pušu attiecības nav noteiktas noteikumos, ir jāpiemēro studentu bankā ietilpstošo pakalpojumu atbilstošie noteikumi. Saskaņā ar norēķinu karšu līguma noteikumu fiziskām personām 11.1.punktu darījumiem ar karti tiek izmantoti norēķinu kontā pieejamie līdzekļi. Atbilstoši noteikumu 11.3.punktam atbildētāja pienākums ir patstāvīgi sekot līdzi darījuma summām un raudzīties, lai darījumu summu kopējais apmērs viena aprēķina perioda ietvaros nepārsniegtu kontā pieejamos naudas līdzekļus. Saskaņā ar noteikumu 11.5.punktu atbildētājam ir pienākums nekavējoties atmaksāt prasītājai pārtērētos naudas līdzekļus, ja atbildētājs ir veicis darījumus, kuru apmaksai nepietiek esošo naudas līdzekļu. Atbilstoši noteikumu 15.1.punktam līdzēji ir atbildīgi par otrai pusei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Saskaņā ar noteikumu 15.2.punktu atbildētājs ir atbildīgs par darījumiem ar visām līguma ietvaros izsniegtajām kartēm un to lietošanu atbilstoši noteikumiem, savukārt atbilstoši noteikumu 15.3.punktam

atbildētājs ir atbildīgs par darījumiem ar kartēm līdz brīdim, kad kartes lietotājs ir pieteicis prasītājam

kartes nozaudēšanu vai nozagšanu. Prasītājas rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu atbildētājam izsniegtās norēķinu kartes nozaudēšanu vai nozagšanu. Atbildētāja norēķina konta lietošanu maksājuma pakalpojumu izmantošanai apliecina norēķina konta izraksts. Kā redzams no konta izraksta, tad atbildētājs ir veicis vairākus desmitus darījumus ar norēķinu

karti Igaunijas teritorijā par aptuveni vienādām summām vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās, šādu

darbību rezultātā atbildētājam ir izveidojies negatīvs atlikums - parāds prasītājai 2146,28 Ls apmērā. 2013.gada 10.decembrī prasītāja nosūtīja atbildētājam vēstuli, kurā lūdza atbildētājam nomaksāt radušos parādu līdz 2013.gada 20.decembrim. Prasītāja savas saistības pret atbildētāju izpildīja, veicot norēķinu konta atvēršanu un norēķinu

karšu izsniegšanu maksājuma pakalpojuma izmantošanai, līdz ar to prasītāja ir tiesīga prasīt no atbildētāja

saistību izpildi līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 3053,88 EUR apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Prasītāja lūdz noteikt tās tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda. Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1759., 1765., 2391.pantu. Paskaidrojumu par prasību atbildētājs tiesai nav iesniedzis. Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. No lietas materiāliem redzams, ka par lietas izskatīšanas laiku un vietu atbildētajam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.2 pantā noteiktajai kārtībai, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto adresi Apvienotajā Karalistē. 2015.gada 9.februārī tiesā saņemts apstiprinājums, ka dokumenti atbildētājam izsniegti 2015.gada 20.janvārī, līdz ar to uzskatāms, ka atbildētājs par tiesas sēdes laiku un vietu ir informēts. Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, ņemot vērā, ka atbildētajam par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, uzskata par iespējamu lietu izskatīt atbildētāja prombūtnē. Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka prasību uztur, norādot, ka atbildētājam norēķinu karte izsniegta un atvērts norēķinu konts, pamatojoties uz pieteikumu līguma noslēgšanai. Parakstot šo pieteikumu, atbildētājs piekrita ievērot līguma noteikumus.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, un personas (..) paskaidrojumi un argumentācija ir viens no līdzekļiem, kā panākt tiesisku spriedumu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-233). Tomēr atbildētājs savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasību nav izmantojis, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta

piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tomēr tiesa tos vērtē atbilstoši

Civilprocesa likuma 97.panta prasībām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai

izbeigšanu. Savukārt raksturojot šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē, līgums ir vairāku personu savstarpējs ar

vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei

tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu, savukārt Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. 2008.gada 15.septembrī atbildētājs iesniedzis prasītājai pieteikumu līguma noslēgšanai fiziskām personām (lietas 8.lapa), kas saskaņā ar līguma noteikumu 3.3.punktu ir uzskatāms par neatsaucamu piedāvājumu bankai noslēgt līgumu, izdot karti un klienta piekrišanu cenrāža un noteikumu piemērošanu līdzēju attiecībām. Savukārt līguma noteikumu 3.6.punkts noteic, ka pieteikuma apstiprināšanas gadījumā banka izdod klientam karti (lietas 9.lapa). Kā redzams no lietas materiāliem, tad, pamatojoties uz atbildētāja pieteikumu, atbildētājam izsniegta karte, kas piesaistīta kontam (lietas 17.-19.lapa), līdz ar to starp pusēm noslēgts līgums, ko atbildētājs nav apstrīdējis vai cēlis kādus citus iebildums tā sakarā, tas ir saistošs abām pusēm, un atbildētājam ir jāizpilda saistības, kuras viņš ir uzņēmies. Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja parādu 3053,88 EUR apmērā. Starp pusēm noslēgtā līguma noteikumu 11.5.punkts noteic, ka atbildētājam ir pienākums nekavējoties atmaksāt prasītājai pārtērētos naudas līdzekļus, ja atbildētājs ir veicis darījumus, kuru apmaksai nepietiek esošo naudas līdzekļu. Atbilstoši noteikumu 15.1.punktam līdzēji ir atbildīgi par otrai pusei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. No lietas materiālos esošajiem atbildētāja konta izrakstiem redzams, ka atbildētājs, veicot darījumus ar karti Aizkrauklē un ārvalstī - Igaunijā, proti, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem, pārtērējis kontā esošos naudas līdzekļus 2146,28 Ls jeb 3053,88 EUR apmērā (lietas 17.-18.lapa). Prasītāja 2013.gada 10.decembrī paziņojusi atbildētājam par neizpildītajām saistībām, lūdzot tās nokārtot līdz 2013.gada 20.decembrim (lietas 19.lapa), taču kā izriet no prasības pieteikumā norādītā un lietas materiāliem, atbildētājs parādu nav samaksājis. Tiesa secina, ka atbildētājs ir labprātīgi uzņēmies saistības, taču tās nav izpildījis, kā rezultātā atbildētājam pret prasītāju izveidojies parāds 3053,88 EUR apmērā un tas piedzenams par labu prasītājai. Civilprocesa likuma 195.pantu, kas noteic, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas

piedziņu, tā rezolutīvajā daļā jānorāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt procentus, minot to apmēru. Ievērojot prasītājas lūgumu un to ka prasītājas naudas līdzekļu lietojums turpinās, pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1757.,1765.pantu, minēto Civilprocesa likuma pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja sešus procentus gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei. Vienlaicīgi tiesa norāda, ka prasītāja savu prasījumu nepamatoti saistījusi gan ar Civillikuma 2391.pantu, gan 1587.pantu. Kā vairākkārt norādīts judikatūrā (sk., piemēram Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 20.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-246), tad gadījumā, ja netaisna iedzīvošanās ir tiesiski pamatota un attaisnojama, tas ir, ja mantiskās vērtības nonākušas atbildētāja mantā, pamatojoties uz (..) tiesisku darījumu, nevar runāt par atprasījumu iedzīvošanās dēļ. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 356,90 EUR apmērā (lietas 5.lapa.), kas piedzenama no atbildētāja par labu prasītājai. Prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,42 EUR apmērā (lietas 6., 46., 65.lapa) apmērā, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai. Prasītājas nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,55 EUR apmērā atbilstoši Civilprocesa likuma 41. un 42.panta jēgai piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos. Tiesa ņem vērā Eiro ieviešanas kārtības likuma 3.panta pirmo daļu un 6.pantu, kas noteic, ka euro ieviešanas diena Latvijas Republikā ir 2014.gada 1.janvāris. Līdz ar to summas, kas norādītas latos, konvertējamas uz euro pēc Eiropas Padomes noteiktā maiņas kursa, kur 1 LVL ir 0,702804 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 415. pantu tiesa nosprieda

AS „SEB banka” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu 3053,88 EUR (trīs tūkstošu piecdesmit trīs euro un 88 centu) apmērā, valsts nodevu 356,90 EUR (trīs simti piecdesmit sešu euro un 90 centu) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,42 EUR (astoņu euro un 42 centu) apmērā. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,55 EUR (viena euro un 55 centu) apmērā. Noteikt AS „SEB banka” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot šīs summas apmēru. Noteikt personai B. termiņu spieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015.gada 23.aprīļa, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā. Atbildētājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa