Court allows landlord's claim for water damage costs against property management company in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-0604-19/19

ECLI:LV:DAUT:2019:0204.C12236918.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2019.gada 4.februārī

Daugavpils tiesa: tiesnese A.Stikāne,

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu /pers. A/ prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un

komunālā saimniecība” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 1.novembrī /pers. A/ iesniedza Daugavpils tiesā prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā

saimniecība” par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/ar atbildētāju ir noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums. Saskaņā

ar līguma 5.1.punktu atbildētājam ir pienākums novērst konstatētos bojājumus, veikt kārtējos un ārkārtas remontus.

2017.gada 13.oktobrī atbildētājs ir sastādījis aktu par dzīvokļa nopludināšanas fakta konstatāciju. Kā izriet no šī akta, tad tika nopludināts viņai

piederošais dzīvoklis Nr./numurs/. kas atrodas /adrese/. Nopludināšanas cēlonis- kanalizācijas stāvvada caurules saplīšana dzīvoklī Nr./numurs/. Aktā ir arī

norādīts, ka viņai ir pretenzijas par dzīvokļa nopludināšanu.

Viņa griezās ar pretenziju Apdrošināšanas akciju sabiedrībā BTA, kur dzīvokļa Nr./numurs/ īpašnieks bija apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, bet

apdrošināšanas sabiedrība viņai atteica izmaksāt kompensāciju, jo kanalizācijas stāvvadi ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa, un par to nenes atbildību

dzīvokļa īpašnieks, bet atbildīgs ir apsaimniekotājs.

Viņa arī vairākkārt griezās ar rakstveida pretenzijām pret atbildētāju, taču atbildētājs atbildēja, ka atbildīgs esot dzīvokļa Nr./numurs/ īpašnieks, kurš

neesot nodrošinājis piekļuvi bojātajam kanalizācijas stāvvadam. Viņa nepiekrīt atbildētāja argumentam, jo dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgumi ir noslēgti ar visiem dzīvokļu īpašniekiem vienādi. Līguma 7.1.4. un 7.1.5.punkts dod tiesības atbildētājam ārkārtas gadījumos piekļūt

bojātajai kopīpašuma vietai arī bez dzīvokļa īpašnieka piekrišanas. Tas, ka atbildētājs, kā apsaimniekotājs, nav izpildījis pienācīgā kārtībā savu pienākumu un

nav izmantojis savas tiesības, kas noteiktas līgumā, nav un nevar būt viņas atbildība. Tas, ka dzīvokļa Nr./numurs/ īpašnieks, iespējams, nav izpildījis Dzīvokļu

īpašuma likuma 10.panta otrās daļas 7.punkta prasības, dod tiesības atbildētājam regresa kārtībā prasīt zaudējumu atlīdzību no šī dzīvokļa īpašnieka.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1772., 1773., 1778., 1779.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas prasītājas labā zaudējumu sakarā ar dzīvokļa

appludināšanu 334,72 euro, ko sastāda izlietotie materiāli 121,20 euro un samaksa par darbu 213,52 euro; visus tiesāšanās izdevumus- valsts nodevu 10,00

euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 50,00 euro.

Norādīja, ka nepiekrīt mediācijas izmantošanai un nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētāja par prasību iesniedza paskaidrojumus 2018.gada 28.novembrī, kuros norāda, ka prasību neatzīst, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas

sēdē. Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norāda, ka 2017.gada 11.oktobrī pulksten 09.00 sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā

saimniecība” saņēma pieteikumu no /adrese A/, īpašnieces /pers. B/ par kanalizācijas bojājumu. Ierodoties dotajā adresē, sanitārtehniķi konstatēja, ka nav

piekļuves pie kanalizācijas šahtas (stāvvada), bet īpašniece atteicās nekavējoties nodrošināt piekļuvi kopīpašuma komunikācijām, un bojājuma apsekošanas

laikā sanitārtehniķiem neizdevās novērst kanalizācijas ūdens noplūdes cēloni. Santehniķi izskaidroja /pers. B/, ka viņa rīkojas prettiesiski, un ar savu nepareizo

lēmumu, nenodrošinot piekļuvi pie kanalizācijas šahtas, var nodarīt materiālo zaudējumu citiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, jo kanalizācijas

koplietošanas stāvvadu noslēgt ne pilnīgi, ne atsevišķi katram dzīvoklim nav iespējams.

Pamatojoties uz Civillikuma 927. pantu, īpašniekam pēc vispārīgā principa, ir tiesības aizliegt jebkurai citai personai ietekmēt viņa lietu. Un ņemot vērā

minēto, sanitārtehniķiem nebija iespējams veikt visas nepieciešamās darbības bojājuma novēršanā, jo /adrese A/, īpašniece /pers. B/ neatvēra kanalizācijas

stāvvadu (šahtu).

2007.gada 2.februārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” noslēdza ar /pers. B/ dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.296 par /adrese A/ apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.

2017.gada 11.oktobrī pieteikuma no /adrese/, īpašnieces /pers. A/ par nopludināšanu nebija. Arī apsekot dzīvokli /adrese /, neizdevās īpašnieces /pers.

A/ prombūtnes dēļ.

Tikai 2017.gada 13.oktobrī pulksten 10.45 /adrese A/, īpašniece /pers. B/ atvēra kanalizācijas šahtu un atļāva apsekot viņas īpašumā esošās

komunikācijas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu. Sanitārtehniķi nomainīja kanalizācijas stāvvada posmu. Ir konstatēts,

ka /pers. B/ ir nopludināts dzīvoklis, tas ir grīdas linoleja segums 1 m2 platībā, bet materiālo pretenziju /pers. B/ nav, jo viņa saprata, ka viss notika viņas

vainas dēļ.

Pēc pieteikuma 2017.gada 13.oktobrī tika apsekots /pers. A/ īpašums /adrese/. Ir konstatēts, ka kanalizācijas stāvvada plīsuma rezultātā /pers. A/

nopludināts dzīvoklis, tas ir virtuvē samirkušas sienas tapetes apmēram 3m2 platībā, griestu tapetes l m2 platībā, grīdas lamināta segums l m2 platībā.

Nopludināšanas cēlonis- dzīvoklī pēc adreses /adrese / bojājums kanalizācijas stāvvada caurulē.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.296, 7.1.1.punktu, Pilnvarotājs nedrīkst Pilnvarnieka

(apsaimniekotāja) attiecīgiem speciālistiem liegt apsekot viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu

funkcionēšanu.

Un saskaņā ar līguma 7.1.6.punktu, Pilnvarotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies, nepildot šajā līgumā noteiktās saistības vai traucējot tās

veikt Pilnvarniekam. Ar savām darbībām /adrese A/, īpašnieks /pers. B/ neizpildīja dzīvokļa īpašuma likumā 10.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos

pienākumus: nodrošināt iespēju pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju

saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2358. un 2359.pantu, zaudējumu atlīdzība prasāma nevis no ēkas īpašnieka, bet no tā, kas tajā dzīvo, tāpēc sabiedrība ar

ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” uzskata, ka pamatojoties uz Civillikuma 2360.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir tiesība atprasīt

samaksāto zaudējumu atlīdzību no tā, kas patiesi vainīgs zaudējuma nodarīšanā.

Uzskata, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, kā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājs, veic savu

darbu godīgi un ar pienācīgu rūpību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 no 2010.gada 28.septembra apsaimniekotājs veic daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju vizuālo apsekošanu. Arī apsaimniekotājs veic tehnisko apkopi un kārtējo remontu, lai nodrošinātu

dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

Ņemot vērā minēto, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” prasību neatzīst un lūdz Daugavpils tiesu pilnīgi

noraidīt /pers. A/ prasības pieteikumu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu,

lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu. Datums, kad saīsinātā

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās

tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, kā arī tiesības iesniegt tiesā

sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā, tas ir- 2019.gada 4.februārī.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Lietas materiāli un pušu sniegtie rakstveida paskaidrojumi apliecina, ka /pers. A/ pieder dzīvokļa īpašums- dzīvoklis Nr./adrese / /pers. B/ pieder

dzīvokļa īpašums- dzīvoklis Nr./adrese A/

Saskaņā ar lietas materiāliem, /datums/starp prasītāju /pers. A/ un atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā

saimniecība” ir noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.66 par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu.

Kā arī, /datums/starp /pers. B/ un atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” ir noslēgts Dzīvojamās

mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.296 par dzīvojamās mājas /adrese A/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Kā redzams, tad saskaņā ar noslēgto līgumu 1.1 punktu, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” apņēmās

pārvaldīt un apsaimniekot /pers. A/ īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamās daļas ar kopējo platību 62,19 m2, kā arī ar dzīvojamo māju

funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, un /pers. B/ īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamās daļas ar kopējo

platību 60,80 m2, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu.

2017.gada 13.oktobra akts “Par dzīvokļa nopludināšanas fakta konstatāciju”, ko sastādīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un

komunālā saimniecība” pārstāvji /pers. C/ un /pers. D/, piedaloties /pers. A/, pierāda, ka /adrese A/saplīsa kanalizācijas stāvvada caurule un nopludināja

9.dzīvokli. Uz akta ir arī prasītājas uzraksts, ka viņai ir pretenzijas.

Kā norāda atbildētāja, tad /adrese/, īpašniece /pers. B/ atteicās nekavējoties nodrošināt piekļuvi kopīpašuma komunikācijām.

2017.gada 13.oktobrī pulksten 10.45 /adrese A/, īpašniece /pers. B/ ir atvērusi kanalizācijas šahtu un atļāvusi apsekot viņas īpašumā esošās

komunikācijas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu, ko pierāda izkopējums no “Sanitārtehniķu izsaukumu žurnāla”. Kā

redzams, sanitārtehniķi nomainīja kanalizācijas stāvvada posmu.

Saskaņā ar 2017.gada 16.oktobrī sastādīto aktu, ir konstatēts, ka /pers. B/ ir nopludināts dzīvoklis, tas ir grīdas linoleja segums 1 m2 platībā.

Saskaņā ar 2017.gada 16.oktobrī sastādīto aktu, ir konstatēts, ka kanalizācijas stāvvada plīsuma rezultātā /pers. A/ nopludināts dzīvoklis, tas ir virtuvē

samirkušas sienas tapetes apmēram 3m2 platībā, griestu tapetes- l m2 platībā, grīdas lamināta segums- l m2 platībā. Nopludināšanas cēlonis- dzīvoklī pēc

adreses /adrese / bojājums kanalizācijas stāvvada caurulē.

Tiesa ņem vērā, ka Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.66 un Nr.296, 7.1.4. un 7.1.5.punkts dod tiesības

atbildētājam ārkārtas gadījumos piekļūt bojātajai kopīpašuma vietai arī bez dzīvokļa īpašnieka piekrišanas.

Kā redzams, tad atbildētāja, kā dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāja, nav izpildījusi pienācīgā kārtībā savu pienākumu un nav izmantojusi savas

tiesības, kas noteiktas noslēgtajos līgumos ar dzīvokļu īpašniekiem.

Tiesa ņem vērā, ka “Dzīvokļa īpašuma likuma” 3.pants nosaka, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli

nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī — Kadastra informācijas sistēma).

Atsevišķā īpašuma elementi ir:

1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu

un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā

esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

Bet šī likuma 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju,

terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi

nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un

skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju

sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā

atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Tātad, ir secināms, ka bojājums bija radies dzīvojamās mājas kopīpašuma esošajā daļā, nevis /pers. B/ atsevišķā īpašumā esošajā daļā, un līdz ar to par

tās pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, un uzturēšanu pienācīgā kārtībā ir atbildīga atbildētāja.

Tas arī ir noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu

līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (turpmāk — dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums),

c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai),

d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

f) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.

Atbildētāja bija atbildīga par dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, un tajā skaitā par kanalizācijas stāvvada cauruļu uzturēšanu kārtībā-

apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Lietas materiāli apliecina, ka pēc dzīvokļa appludināšanas, prasītāja veica dzīvokļa remontu, kā izdevumi sastāda 334,72 euro, ko pierāda 2018.gada

22.augusta tāme par remonta darbiem par summu 213,52 euro, 2018.gada 29.augusta rēķins Nr.15/18 par virtuves grīdas seguma nomaiņu summa

213,52 euro, kvīts Nr.1 no 2018.gada 5.septembra par šīs summas 213,52 euro samaksu un čeks no 2018.gada 25.augusta par materiālu iegādi par

summu 121,20 euro.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Ņemot vērā teikto tiesa atzīst, ka prasītājai nodarītais zaudējums ir 334,72 euro, ko veido dzīvokļa remonta izdevumi.

Jāņem arī vērā, ka zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu) un tās pamati ir: 1) nodarītajā

prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA., Rīga, 2006., 172. un

246.Ipp.). Iztrūkstot kādam no minētajiem pamatiem, zaudējumu atlīdzības pienākums neiestājas.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Tiesa ņem vērā, ka juridiskajā literatūrā ir izteikta atziņa, ka “zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesisku aizskārumu seku

novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums” (Civillikuma komentāri. Saistību

tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna visp. zin. red.: Mans īpašums, Rīga, 2000, 266.lpp).

Ņemot vērā teikto, tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka /pers. A/ zaudējumi sakarā ar dzīvokļa remontu 334,72 euro radās sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” vainas dēļ, jo atbildētāja, kā mājas apsaimniekotāja, nenodrošināja pienācīgu kanalizācijas stāvvada

cauruļu uzturēšanu kārtībā- apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Jāņem vērā, ka prasītājai nodarītie zaudējumi ir pierādīti ar lietas materiālos esošajiem norādītajiem pierādījumiem, un ka nodarīto zaudējumu apmēru

334,72 euro atbildētāja nav apstrīdējusi.

Lietas materiāli apliecina, ka prasītāja ir vairākas reizes griezusies ar rakstveida iesniegumiem gan apdrošināšanas akciju sabiedrībā “BTA”, gan

sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, kur saņēma atteikumus.

Ņemot vērā teikto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 10,00 euro, par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu 3,20

euro un izdevumus par zvērinātas advokātes sniegto juridisko palīdzību 50,00 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesa atzīst par pamatotu šo lūgumu, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu un 44.pantu no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama valsts

nodeva 10,00 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro un ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 50,00 euro.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 34.pantu un 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas valsts labā ir piedzenama atlikusī valsts nodeva, no kuras prasītāja bija

atbrīvota 60,00 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 41., 42., 44., 97., 190., 194., 195., 204.1, 250.25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” reģistrācijas Nr.41503010497, /pers. A/, personas kods

/personas kods/, labā zaudējumu 334,72 euro ( trīs simti trīsdesmit četri euro un 72 centi), tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 10,00 euro (desmit euro 00

centi), par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu 3,20 euro (trīs euro un 20 centi) un izdevumus par zvērinātas advokātes sniegto juridisko

palīdzību 50,00 euro ( piecdesmit euro un 00 centi), kopā 397,92 euro (trīs simti deviņdesmit septiņi euro un 92 centi). Piedzīto summu samaksu veikt AS

Citadele Banka, konts /konta numurs/.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” reģistrācijas Nr.41503010497, valsts labā valsts nodevu 60,00

euro (sešdesmit euro 00 centi), ko ieskaitīt Valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, NMR 90000050138, konta

Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Puses 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2019.gada 4.februāra), tas ir līdz 2019.gada 14.februārim var iesniegt tiesā

sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puses būs iesniegušas sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 6.martā.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzas termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese (paraksts) A.Stikāne