Court dismisses administrative penalty case due to missing specific facts in the police violation protocol.

Lieta Nr.126039816

Arhīva Nr.1-0398-16/2

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 28.septembrī

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par biedrības “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un

konstatēja:

2016.gada 12.augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors A.Omuls sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu PC 167564, kurā norādīts, ka 2016.gada 9.maijā plkst. 16.26 Rēzeknē, Pils ielas un Atbrīvošanas alejas krustojumā

rīkotajā gājienā biedrība “/Nosaukums/”, kas ir pasākuma organizatore, ir pārkāpusi likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības. Pasākuma

organizatoru rīcībā ir saskatāma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 174.3panta pārkāpšana. Atbildība par šādu

pārkāpumu paredzēta LAPK 174.3panta pirmajā daļā (lietas 2.lapa).

Tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokolā un citos lietā esošajos dokumentos biedrība “/Nosaukums/” nosaukta par biedrību “/Nosaukums

A/”. Tiesa atzīst to par pārrakstīšanas kļūdu un turpmāk lietos pareizo biedrības nosaukumu.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknim (turpmāk tekstā – iestāde) par tiesas sēdi paziņots savlaicīgi. 2016.gada 30.augustā no

iestādes saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez policijas pārstāvja klātbūtnes (lietas 46.lapa).

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo iestādei likumā noteiktā kārtībā

paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, no iestādes saņemts lūgums izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11panta

pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana.

Tiesas sēdē biedrības “/Nosaukums/” pārstāvis /pers. C/ biedrības “/Nosaukums/” vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK

174. panta pirmajā daļā, neatzina. Paskaidroja, ka uztur savu kā biedrības “/Nosaukums/” pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumu (lietas 22.-23.lapa). /pers. C/

paskaidroja, ka no lietai pievienotā videoieraksta redzams, ka ne visi gājēji paspēja šķērsot krustojumu pie zaļas gaismas. Tad krustojumā iebrauca SIA

“Apsargs R” automašīnas un tikai pēc tam gājiena dalībnieki turpināja šķērsot krustojumu. Līdz ar to uzskata, ka SIA “Apsargs R” pēc savas iniciatīvas

bloķēja satiksmi un biedrībā “/Nosaukums/” tajā nav vainojama.

/pers. C/ tiesas sēdē iesniedza rakstveida paskaidrojumu un uzturēja to, norādot, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts pārkāpuma

apraksts, nav aprakstīti administratīvā pārkāpuma apstākļi, ar ko pārkāptas LAPK 248.panta prasības. Biedrībai nav zināma administratīvā pārkāpuma

būtība un saturs. Tāpat no administratīvā pārkāpuma protokola nav iespējams saprast ko tieši pārkāpa biedrība – “gājiena organizēšanas kārtību” vai “gājiena

norises kārtību”, kā arī nav norādīts kādas konkrēti darbības, pasākumi tika pārkāptas. Konstatējot šādas nepilnības biedrība uzskata, ka tiek aizskartas tās

tiesības uz savu interešu aizstāvēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto /pers. C/ lūdza tiesu izbeigt administratīvo lietvedību.

Tiesas sēdē tika pārbaudīti šādi lietā esošie pierādījumi:

1) 2016.gada 12.augusta administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC 167564 (lietas 2.lapa);

2) 2016.gada 11.maija lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu (lietas 6.lapa);

3) Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieces V.Netles-Galejas 11.05.2016. ziņojums

policijas priekšniekam, kurā norādīts, ka Rēzeknes pilsētas dome saskaņā ar biedrības “/Nosaukums/” pieteikumu deva atļauju gājienam 2016.gada 9.maijā no

plkst. 16.00 līdz plkst. 22.00 pie pieminekļa Rēzeknes atbrīvotājiem Latgales ielā 1, Rēzeknē. Atļaujā norādīts, ka pasākuma dalībnieki pārvietojas pa gājēju

ietvēm. Rēzeknes pilsētas dome atļauju slēgt pasākuma laikā ceļu satiksmi Rēzeknes pilsētā nav devusi. 2016.gada 9.maijā biedrības “/Nosaukums/”

organizētā gājiena laikā no Festivāla parka Rēzeknē uz pieminekli Latgales ielā 1 2016.gada 9.maijā ap plkst. 16.26 tika bloķēta ceļu satiksme Rēzeknē, Pils

ielas un Atbrīvošanas alejas krustojumā, kur minētajā krustojumā iebrauca divas automašīnas ar uzrakstiem uz automašīnu sāniem “Apsargs R”, ar

ieslēgtām dzeltenas krāsas bākugunīm. Satiksme tika traucēta un nebija iespējas braukt 5 automašīnām (lietas 7.lapa);

4) Rēzeknes pilsētas domes 06.05.2016. atļauja atklātās sapulces rīkošanai, kurā norādīts, ka pasākuma dalībnieki pārvietosies pa gājēju ietvēm (lietas

9., 14.lapa);

5) Biedrības “/Nosaukums/” 28.04.2016. pieteikums par pasākuma - atklātas sapulces - rīkošanu pie pieminekļa Rēzeknes atbrīvotājiem (Atbrīvošanas

alejas un Latgales ielas krustojumā) 2016.gada 9.maijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 22.00 (lietas 10.-13.lapa);

6) Drošības policijas iesniegtais CD-disks ar videomateriālu un četras fotobildes (lietas 15.-19.lapa);

7) Biedrības “/Nosaukums/” pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka ņemot vērā, ka uz plānoto pasākumu 2016.gada 9.maijā

ieradās vairāk cilvēku, nekā bija plānots, ar vienu luksofora zaļas gaismas posma laiku pāriet Atbrīvošanas aleju visiem gājiena dalībniekiem neizdevās. Kad

zaļa gaisma (kura paredzēta gājējiem) pārslēdzās, braucamajā daļā palika gājiena dalībnieku daļa, kuru starpā pārsvarā bija bērnu un vecie cilvēki.

Krustojumā atradās 4-5 automašīnas, kuru autovadītāji, redzot šādu situāciju, neuzsāka kustību un ar roku žestiem sāka rādīt, lai dalībnieki turpinātu pāriešanu

pāri ielai. Apsardzes firmas “Apsargs R” (ar kuru b9ija noslēgts līgums par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu) darbinieki, redzot šādu situāciju, ka

luksofora sarkanas gaismas posma laikā uz brauktuves atrodas cilvēki, pieņēma pareizo lēmumu – lai nepieļaut sadursmes iespēju, izbrauca ar savām

automašīnām uz krustojuma, ieslēdzot speciālo gaismas signālu. Izveidojušās situācijas rezultātā nevienai personai netika nodarīts nekāds kaitējums vai

zaudējums. Kustība tika apturēta tikai uz 40 sekundēm, turklāt automašīnu vadītāji pat nemēģināja uzsākt kustību, un ar žestiem rādīja, lai gājiena dalībnieki

turpinātu pāriešanu Atbrīvošanas alejai. Uzskata, ka gājiena norise netika pārkāpta, tas notika pēc pieteiktā apraksta. Lūdza nesaukt biedrību “/Nosaukums/”

pie administratīvās atbildības vai, konstatējot biedrības darbībās administratīvo pārkāpumu, piemērot APL ((iespējams domāts - LAPK) 21.pantu, izbeidzot

administratīvo lietvedību maznozīmīguma dēļ, un izteikt mutisko aizrādījumu (lietas 22.-23.lapa);

8) /pers. E/ 22.07. un 27.07.2016. paskaidrojums, kurš ir analogs Biedrības “/Nosaukums/” pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ paskaidrojumam (lietas 25.,

26.lapa);

9) /pers. F/ 21.07.2016. paskaidrojums, kas ir analogs Biedrības “/Nosaukums/” pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ paskaidrojumam (lietas 27.lapa);

10) /pers. G/ 05.08.2016. paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2016.gada 9.maijā biedrības “/Nosaukums/” rīkoja pasākumu – gājienu no Festivāla parka

līdz piemineklim Latgales ielā. Viņš gāja kolonnas priekšā. Biedrībai bija noslēgts lūgums ar SIA “Apsargs R” par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu

pasākuma laikā. Kad sākas gājiens un kolonna uzsāka kustību pāri Pils ielas un Atbrīvošanas alejas krustojumam, minētajā krustojumā iebrauca divas SIA

“Apsargs R” automašīnas ar ieslēgtām dzeltenas krāsas bākugunīm un pāršķērsoja braucamo daļu automašīnām, kas atradās uz braucamās daļas. SIA

“Apsargs R” automašīnas atradās minētajā krustojumā līdz tam brīdim, kamēr visi gājiena dalībnieka šķērsoja krustojumu, tas ilga 3-5 minūtes. Viņš nebija

devis rīkojumu SIA “Apsargs R” darbiniekiem bloķēt satiksmi. Viņam ir zināms, ka SIA “Apsargs R” darbinieki, redzot pasākuma dalībnieku skaitu, paši

pieņēma lēmumu iebraukt ar mašīnām krustojuma un slēgt satiksmi (lietas 28.lapa);

11) 06.05.2016. līgums starp biedrību “/Nosaukums/” un SIA “Apsargs R” par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pasākumā 2016.gada 9.maijā no

plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 (lietas 29.-31.lapa);

12) SIA “Apsargs R” darbinieku /pers. H/ un /pers. I/ paskaidrojumiem, kuros norādīts, ka 2016.gada 9.maijā ap plkst. 16.28 viņi ar dienesta

transportlīdzekļiem stāvēja uz Pils ielas un Atbrīvošanas alejas krustojuma. Viņi izbrauca uz ceļa krustojuma un bloķēja ceļu satiksmi uz laiku, kamēr

pasākuma dalībnieki pabeidza šķērsot krustojumu. Tas bija darīts, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumu (lietas 33., 35.lapa). Par LAPK 149. 10panta piektās

daļas 4.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. H/ un /pers. I/ uzlikts naudas sods (lietas 34., 36.lapa).

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējusi tajā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka

lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, noklausoties pie administratīvās atbildības saucamās personas pārstāvja paskaidrojumus, tiesai radās šaubas par to

vai pie administratīvās atbildības saucamā persona biedrība “/Nosaukums/” pamatoti tika saukta pie administratīvās atbildības.

No administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC 167564 izriet, ka administratīvā pārkāpuma būtība izpaužas tādējādi, ka 2016.gada 9.maijā plkst. 16.26

Rēzeknē, Pils ielas un Atbrīvošanas alejas krustojumā rīkotajā gājienā biedrība “/Nosaukums/”, kas ir pasākuma organizatore, ir pārkāpusi likuma “Par

sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības. Līdz ar to biedrības “/Nosaukums/” rīcībā ir saskatāma LAPK 174.3panta pārkāpšana.

Saskaņā ar LAPK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā

noteiktajā kārtībā; lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Likumības princips tiek nodrošināts tā, ka katrā

nākamajā stadijā tiek pārbaudīta iepriekšējās stadijas likumība un pieņemto lēmumu pamatotība.

LAPK 9.panta pirmā daļa nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība

vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta

administratīvā atbildība. Panta otrā daļa nosaka, ka administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem

pēc to rakstura, saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, nav paredzēta kriminālatbildība.

No šīs administratīvā pārkāpuma definīcijas izriet, ka administratīvās atbildības vienīgais pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāva esamība.

Pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts LAPK paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts - tas, pret

ko ir vērsts administratīvais pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums; subjekts - persona, kas izdarījusi

administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse - vainojama darbība (skat. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra spriedums lietā Nr.SKA-571/2006).

LAPK 246.pants nosaka, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarotā persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Atbilstoši LAPK

248.panta pirmajai daļai, protokolā norādāma pārkāpuma būtība. Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokola juridisko dabu, Augstākās tiesas Senāts ir

norādījis, ka tas ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar

protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir

pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Senāts secinājis, ka no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā,

izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no

otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto

pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus) (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada

25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-157/2007 9.2.punktu).

Tātad, administratīvā pārkāpuma protokolā ir jābūt norādītam, kādas tieši prettiesiskās darbības veido administratīvo pārkāpumu un kāda persona ir

izdarījusi šīs darbības.

LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums,

vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, un citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tiesa konstatē, ka protokolā ir norādīts, ka biedrība “/Nosaukums/” ir pārkāpusi likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības, līdz ar ko

biedrības rīcībā ir saskatāma LAPK 174.3panta pārkāpšana.

LAPK 174.3pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un

norises kārtības pārkāpšanu.

Taču no administratīvā pārkāpuma protokola, kas uzskatāms kā sākotnējā apsūdzība turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā, nav

saprotams, kādas prettiesiskās darbības veica biedrība “/Nosaukums/”, jo šo prettiesisko darbību saturs (konkrētas darbības) protokolā nav norādīts. Tiesa

uzskata, ka no administratīvā pārkāpuma protokola nav saprotams, kā izpaudusies administratīvā pārkāpuma objektīvā puse un par kādām konkrēti darbībām

juridiskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.

Kā norādījusi Latgales apgabaltiesa, ka LAPK 248.pants, kurā norādītas prasības administratīvā pārkāpuma protokola saturam, jāaplūko kopsakarā ar

izrietošām no Satversmes 92.panta pārkāpēja tiesībām uz aizstāvību. Proti, pārkāpuma aprakstam administratīvā pārkāpuma protokolā jābūt tādam, lai pie

atbildības saucamā persona varētu zināt ne tikai to, pēc kāda LAPK panta viņa tiek saukta pie atbildības, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas

darbības, kas veido pārkāpuma objektīvo pusi, amatpersona, sastādot protokolu, atzinusi par pierādītām. Pārkāpuma aprakstam administratīvā pārkāpuma

protokolā jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus lietas materiālos (skat. Latgales apgabaltiesas 2014.gada 23.aprīļa

spriedums lietā Nr.12603513).

Izskatot pēc būtības administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa nevar grozīt vai paplašināt darbību aprakstu, kas atbilstu administratīvā pārkāpuma sastāvam,

jo tad tiktu pārkāptas pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības uz aizstāvību. Policijas darbinieku nepietiekama izpratne vai pieredze par

administratīvā pārkāpuma protokolā norādāmās informācijas saturu, apjomu un pārkāpuma būtību nevar būt attaisnojums tam, lai tiesa paplašinātu vai būtiski

grozītu administratīvā pārkāpuma protokola saturu. Administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētā lietas būtība nosaka lietas izskatīšanas robežas tiesā. Tiesas

tiesības konstatēt citus, no protokola satura atšķirīgus apstākļus, ir ierobežotas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīta LAPK 174.3panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva

objektīvā puse, t.i., nav norādīts kādas tieši prettiesiskās darbības veica biedrība “/Nosaukums/”.

LAPK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai

tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Savukārt 275.panta trešās daļas 3.punkts nosaka, ka lēmums par lietvedības izbeigšanu jāpieņem gadījumos, kad

konstatējami LAPK 239.pantā paredzētie apstākļi.

Ņemot vērā to, ka tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā konstatētā notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, lietvedība administratīvā pārkāpuma

lietā par biedrības “/Nosaukums/” saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 174.3panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu

ir izbeidzama.

Pamatojoties uz LAPK 275.panta trešās daļas 3.punktu, 289.6panta septīto daļu un 289.16pantu, tiesa

nos pr ie da :

izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību par biedrības “/Nosaukums/” saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 174.3panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas

dienas.

Tiesnesis I.Dzindzuks