115021007 / AA43-0580-08 · Administratīvā apgabaltiesa

Lieta Nr.115021007/2 143/AA43 – 0580 – 08/15

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 9.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai J.G. un viņa pilnvarotajam pārstāvim E.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par J.G., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešās daļas sakarā ar J.G. apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 22.marta lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 11.martā Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 156056 par to, ka 2007.gada 11.martā plkst.18.10 Jelgavā pa Rūpniecības ielu virzienā no Vīgriežu ielas uz Filozofu ielas pusi vadītājs J.G. vadīja automašīnu Audi S6 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, atrodoties alkohola ietekmē. Pārbaudes laikā personas izelpas gaisā ar alkometru Lion SD - 400 Nr.033103D konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 1,47 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Protokolā norādīts, ka ar savām darbībām J.G. izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta trešajā daļā.

[2] Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 22.marta lēmumu (turpmāk

– Lēmums) J.G. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu Ls 400 (četri simti latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu. Lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] 2007.gada 11.marta pašrocīgi rakstītajā paskaidrojumā J.G. paskaidroja, ka 2007.gada 10.martā bijis kāzās, kur lietojis alkoholiskos dzērienus. Tā kā nākošās dienas vakarā bija jādodas uz darbu, alkoholu daudz neesot lietojis. Bijis pusceļā uz darbu, kad atcerējies, ka mājās aizmirsis dokumentus, tādēļ steidzies tos paņemt.

Steidzoties pārkāpis pieļauto braukšanas ātrumu, kā rezultātā viņu apturēja ceļu policijas ekipāža un piedāvāja uz vietas veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi, kurai viņš labprātīgi piekritis. Alkometrs uzrādījis, ka ir pārsniegtas pieļaujamās promiles, kas viņu ļoti izbrīnīja, jo pašsajūta bijusi laba. Savu vainu pārkāpuma izdarīšanā atzina, administratīvā pārkāpuma protokolam piekrita. [2.2] Administratīvās lietas izskatīšanas sēdē J.G. savu vainu administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanā noliedza pilnībā un norādīja, ka jau ilgstoši ir darba nespējīgs, lūdzot lietas materiāliem pievienot pierādījumus par šo faktu, t.i., viņam izsniegto darba nespējas lapas kopiju un ģimenes ārstes L.P. izsniegto izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes.

Paskaidroja, ka ārstēšanās laikā alkoholu nav lietojis, arī 2007.gada 11.martā transportlīdzekli nav vadījis alkohola ietekmē. Nenoliedza, ka kopš 2007.gada 2.marta pēc ārsta norādījuma ik dienas lieto medikamentu - korvalolu, bet pēc savas iniciatīvas ārstēšanās nolūkā lieto Māteru tinktūru. Abu medikamentu sastāvā ir etanols, kas, iespējams, bija par iemeslu apstāklim, ka alkohola koncentrācijas pārbaudes laikā viņa izelpas gaisā tika uzrādīts alkohola saturs. Par savu darba nespēju un medikamentu lietošanas faktu jau sākotnēji informējis policijas darbiniekus, taču neesot norādījis, tieši kādus medikamentus viņš lieto.

Paskaidroja, ka viņa pašrocīgi rakstītajā paskaidrojumā sniegtā informācija ir policijas darbinieku izdomājumi, kuru saturs viņam tika nodiktēts policijas telpās. Paskaidrojumu un transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu parakstījis tikai tāpēc, ka vēlējies ātrāk nokļūt mājās, iebildumus vai pretenzijas pret to saturu neesot izteicis. Savukārt attiecībā par administratīvā pārkāpuma protokola saturu viņam iebildumu nav. Nenoliedza, ka administratīvās lietas materiālu sastādīšanas laikā nav lūdzis advokāta juridisko palīdzību un viņam bijušas saprotamas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi.

Bijuši iebildumi pret policijas darbinieku aizliegumu viņam pirms protokola sastādīšanas sazināties un konsultēties ar darba devēju. Administratīvās lietas izskatīšanas sēdē izteica lūgumu atlikt administratīvā aresta izpildi līdz 2007.gada 28.martam un ņemt vērā darba devēja iesniegto raksturojumu. Izteikt citus lūgumus un iesniegt pierādījumus J.G. nevēlējās. [2.3] Novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, kā arī uzklausot J.G. paskaidrojumu, tiesnese secināja, ka viņš ir izdarījis LAPK 149.15panta trešajā daļā paredzētu administratīvi sodāmu pārkāpumu.

J.G. 2007.gada 11.martā ir vadījis transportlīdzekli, ja personas izelpotā gaisa pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles. J.G. vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā, proti, ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 156056, liecinieka D. Dementjeva. liecību, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB 208363, transportlīdzekļa izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā, lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā un citiem rakstveida pierādījumiem. [2.4] Lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 11.martā plkst.18.10 J.G. vadīja transportlīdzekli Audi S6 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ Jelgavā pa Rūpniecības ielu virzienā no Vīgriežu ielas uz Filozofu ielas pusi un viņa vadīto transportlīdzekli sakarā ar pieļaujamā braukšanas ātruma pārsniegšanu apturēja Ceļu policijas darbinieks, taču pastāv strīds par transportlīdzekļa vadīšanu, J.G. atrodoties alkohola reibumā, un par to, kā lietā ir sastādīti atsevišķi tajā esošie dokumenti. [2.5] Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 156056 konstatēts, ka 2007.gada 11.martā plkst.18.10 Jelgavā pa Rūpniecības ielu virzienā no Vīgriežu ielas uz Filozofu ielas pusi vadītājs J.G. vadīja automašīnu Audi S6 ar valsts reģistrācijas numuru dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme, atrodoties alkohola ietekmē.

Pārbaudes laikā personas izelpas gaisā ar alkometru Lion SD - 400 Nr.033103D konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 1,47 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. [2.6] No liecinieka policijas darbinieka D.Dementjeva sniegtās liecības administratīvās lietas izskatīšanas sēdē redzams, ka 2007.gada 11.martā viņš kopā ar jaunāko inspektoru A.Bernānu, pildot dienesta pienākumus ceļu policijas patruļas sastāvā, atradās Jelgavā, Rūpniecības ielā, kur strādāja ar mērierīci ,,Stalker”. Tika apturēta automašīna Audi S6, kura saskaņā ar minētās mērierīces datiem pilsētas teritorijā brauca ar ātrumu 130 km/h.

Vadītājs apturēja automašīnu, pēc kā viņš piegāja pie automašīnas un tā vadītājam, stādoties priekšā, lūdza uzrādīt nepieciešamos dokumentus, tajā brīdī sajūtot alkohola smaku. Vadītājs tika uzaicināts doties līdzi uz dienesta automašīnu, lai veiktu alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā ar alkometru Lion SD – 400, un, veicot divus mērījumus, tika konstatēts, ka personas izelpas gaisā ir pārsniegta pieļaujamā alkohola koncentrācijas norma. Notikuma vietā transportlīdzekļa vadītājs neizteica nekādus iebildumus par veiktās pārbaudes rezultātiem, kā arī neinformēja policijas darbiniekus, ka šobrīd viņam ir veselības problēmas, kā rezultātā viņš lieto medikamentus un viņam ir izsniegta darba nespējas lapa.

Vadītājs nenorādīja, ka alkohola koncentrācija izelpas gaisā varēja rasties no medikamentu lietošanas, jo par medikamentu lietošanas faktu policijas darbinieki netika informēti. Tieši otrādi, vadītājs nenoliedza, ka iepriekšējā dienā ir lietojis alkoholu. Norādes par nepieciešamību veikt medicīnisko pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai no vadītāja puses netika saņemtas. Administratīvās lietas dokumentu sastādīšanas laikā transportlīdzekļa vadītājs labprātīgi un bez iebildumiem parakstīja gan administratīvā pārkāpumu protokolu, gan transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, ar parakstu apliecinot, ka viņš piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem, kā arī pašrocīgi uzrakstīja paskaidrojumu par administratīvā pārkāpuma apstākļiem.

Tā kā vadītājs nezināja, kas protokolā jāraksta, kolēģis paskaidroja, kā jānoformē paskaidrojums un kādam jābūt tā saturam. Ne notikuma vietā, ne atrodoties Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes telpās, noformējot administratīvās lietas materiālus, nekādu konfliktu ar transportlīdzekļa vadītāju nebija, viss notika korekti. Norādīja, ka administratīvajā lietā nav bijis šaubu par to, ka alkohola koncentrācijas pārbaudes rezultāti transportlīdzekļa vadītājam ir radušies no alkohola lietošanas, bet ne no medikamentu lietošanas. [2.7] No administratīvās lietas materiāliem redzams, ka transportlīdzekļu vadītāja apliecība AA 431707 ar tiesībām vadīt „B” kategorijas transportlīdzekļus J.G. izsniegta 2001.gada 25.oktobrī, tās derīguma termiņš ir līdz 2011.gada 25.oktobrim.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta 1.punktu un 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.2.apakšpunktu, transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles. [2.8] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmo dalu, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki (..) ir ,,tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļu vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaina pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem”. 2007.gada 11.martā Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors D.Dementjevs, pildot dienesta pienākumus, veica transportlīdzekļa Audi S6 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ vadītāja J.G. dokumentu pārbaudi.

Transportlīdzeklis tika apstādināts sakarā ar pieļaujamā braukšanas ātruma pārsniegšanu pilsētas teritorijā. Pārbaudes laikā policijas darbiniekam radās aizdomas par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibuma stāvoklī, kā rezultātā J.G. uz vietas tika piedāvāts veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā, kam transportlīdzekļa vadītājs piekrita. [2.9] Alkohola koncentrācija J.G. izelpotajā gaisa tika noteikta atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”.

No lietas materiāliem pievienotā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB 208363 un alkohola koncentrācijas testēšanas izdrukām redzams, ka 2007.gada 11.marta ar kontroles aparātu Lion SD – 400 Nr.033103D plkst.18.19 J.G. izelpojamā gaisā konstatētas 1,47 promiles alkohola satura, bet plkst.18.35 - 2,46 promiles alkohola satura. Mēraparātam Lion SD – 400 Nr.033103D 2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.977 „Prasības mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpotajā gaisā” noteiktajā kārtībā 2006.gada 19.oktobrī izsniegts verificēšanas sertifikāts Nr.F6710V06 un uzlīme Nr.139716 ar sertifikāta derīguma termiņu līdz 2007.gada 18.aprīlim.

J.G. ir parakstījis abas testa izdrukas, kā arī bez iebildumiem parakstījis transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu. Atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 9.punktam transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem. [2.10] Tiesnese atzina, ka J.G. ir izdarījis 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.2.apakšpunkta pārkāpumu un ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem - administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 156056, liecinieka D.Dementjeva liecību, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB 208363 un paša J.G. sākotnēji sniegto rakstveida paskaidrojumu ir pilnībā pierādīta viņa vaina LAPK 149.15panta trešās daļas administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanā.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, pārkāpējs saucams pie administratīvā atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu LAPK 149.15panta trešās daļas soda sankcijas ietvaros. [2.11] Tiesnese J.G. sākotnēji sniegtajam paskaidrojumam deva priekšroku salīdzinājumā ar viņa sniegto paskaidrojumu administratīvās lietas izskatīšanas sēdē. Tiesnese atzina, ka administratīvās lietas izskatīšanas laikā nav gūti pierādījumi, ka J.G. par medikamentu lietošanas faktu būtu informējis policijas darbiniekus, viņš nav iebildis pret veiktajiem alkohola koncentrācijas mērījumiem viņa izelpas gaisā, ar parakstu apliecinājis, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem, nav lūdzis veikt medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Tāpat dokumentu noformēšanas laikā nav lūdzis advokāta juridisko palīdzību un ir piekritis administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, kuriem piekrita arī lietas izskatīšanas sēdē. Rakstveida paskaidrojumu par lietas apstākļiem J.G. sniedza, to rakstot pašrocīgi. Ņemot vērā apstākli, ka J.G. dienē Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā, viņa darba specifika un personai izvirzītās prasības, kādām jāatbilst, lai dienētu šajā dienesta vieta, tiesnesei rada pamatotas šaubas par J.G. tiesas sēdē izteikto apgalvojumu, ka policijas darbinieki paskaidrojuma tekstu viņam pilnībā nodiktējuši, izdomājot lietas apstākļus.

Savukārt J.G. norāde, ka administratīvās lietas dokumentus parakstījis, neiebilstot pret to saturu, tikai tāpēc, ka vēlējies ātrāk nokļūt mājās, tiesnesei rada pamatotas aizdomas par viņa vēlmi izvairīties no barga soda piemērošanas iespējamības administratīvā pārkāpuma lietā, kas savukārt varētu radīt problēmas viņa turpmākam dienestam Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā. Tiesnese atzina, ka nav pamata neticēt policijas darbinieka D.Dementjeva tiesas sēdē sniegtajās liecībās norādītajai informācijai par administratīvās lietas apstākļiem, jo nav konstatēta policijas darbinieka personiska ieinteresētība J.G. saukšanai pie administratīvās atbildības. [2.12] Vienlaikus tiesnese kritiski vērtēja J.G. apgalvojumu par medikamentu iespējamo ietekmi uz viņa organismu, kā rezultātā pārbaudes laikā viņa izelpotā gaisa pārbaudē uzrādīta minimālā alkohola koncentrācija 1,47 promiles.

No J.G. administratīvās lietas izskatīšanas sēdē iesniegtā izraksta no viņa ambulatorās pacienta medicīniskās kartes redzams, ka ģimenes ārste L.P. viņam uzstādījusi gripas diagnozi un stāvokli pēc operācijas (izraksts sagatavots pēc J.G. pieprasījuma 2007.gada 13.martā) un ārstnieciskajos norādījumos minēts, ka J.G. jālieto Corvaloli tinktūra 30-40 pilieni. Tiesnese atzina, ka, lai gan korvalola un Mātera tinktūras, ko persona lietoja pēc savas iniciatīvas, sastāvos ietilpst etanols, šo medikamentu terapeitiskā lietošana nevar uzrādīt J.G. uzrādīto alkohola koncentrāciju - 1,47 promiles un 2,46 promiles. [2.13] Nosakot sodu, tiesnese ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli.

Vienlaikus vērtēja j.g. dienesta raksturojumu, kurā viņš raksturots kā erudīts, izglītots un profesionāls karavīrs. Atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus nekonstatēja. [2.14] Saskaņā ar LAPK 15.panta otro daļu karavīrus un citas disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļautās personas var pakļaut administratīvajai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot administratīvo arestu. No lietas materiāliem redzams, ka J.G. dienē Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā un šobrīd pilda Valsts prezidenta apsardzes Stacionārās apsardzes strēlnieka dienesta pienākumus, ko pierāda lietas materiāliem pievienotais J.G. dienesta raksturojums un administratīvās lietas izskatīšanas sēdē uzrādītā J.G. dienesta apliecība.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta otrās daļas 6.punktu Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests ietilpst Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, tādēļ J.G. administratīvais arests konkrētajā situācijā nav piemērojams.

[3] Par Lēmumu J.G. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot Lēmumu atcelt un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [3.1] Administratīvā pārkāpuma protokols un tiesas lēmums tika balstīts uz lietas izspriešanā ļoti svarīgu apstākli – 1,47 promiļu alkohola koncentrāciju J.G. izelpā, kas atbilstot alkohola koncentrācijai asinīs. Šāds administratīvo pārkāpumu protokolā un apstrīdamā tiesas lēmumā norādītais apstāklis neatbilst patiesībai, jo Ceļu policijas darbinieki, kas sastādīja protokolu par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, neveica J.G. pārbaudi par alkohola koncentrāciju asinīs pretēji tam, kā ir norādīts administratīvo pārkāpumu protokolā Nr.PA 156056.

Līdz ar to tiesa, pieņemot savu lēmumu, nevarēja balstīties uz „it kā” administratīvajā pārkāpumā noskaidroto un pierādīto apstākli par l,47 promiļu alkohola koncentrāciju J.G. izelpā, kas atbilstot alkohola koncentrācijai asinīs. LAPK 7.pants nosaka, ka lietvedība par administratīvo pārkāpumu veicama, stingri ievērojot likumību. No šejienes izriet, ka tiesa nav pareizi izvērtējusi apstākļus par administratīvā pārkāpuma esamību un stingrās likumības ievērošanu administratīvā pārkāpuma lietvedībā, jo administratīvā pārkāpuma protokolā un tiesas lēmumā apstāklis par 1,47 promiļu alkohola koncentrāciju J.G. izelpā, kas atbilstot alkohola koncentrācijai asinīs, neatbilst patiesībai, un līdz ar to rada šaubas par administratīvā pārkāpuma un tiesas lēmuma atbilstību likumībai LAPK 7.panta izpratnē. [3.2] Tiesas sēdē J.G. norādīja uz ļoti būtisku apstākli, kas varēja iespaidot alkometra Lion rādījumus.

Sakarā ar to, ka viņš bija slims ar gripu, tika lietojis bezrecepšu medicīniska rakstura preparātus – „korvalols”, „Māteru tinktūra” un „aflubins”, lai uzlabotu savu veselības stāvokli. J.G. pilnīgi pieļauj, ka alkometra Lion rādījumus varēja iespaidot J.G. iepriekšminētie bezrecepšu medicīniskie preparāti, kurus viņš regulāri lietoja gripas laikā šajā periodā. [3.3] Tiesa ir nepareizi izvērtējusi faktu, ka J.G. parakstījis alkohola pārbaudes protokolu. Ar savu parakstu viņš apliecināja pārbaudē izmantota alkometra rādījumus, nevis piekrišanu savam alkohola reibumam. [3.4] No lietā esošajiem materiāliem un tiesas lēmuma nav skaidrs, kas un kur ir testējis un sertificējis alkometru Lion Nr.033103D, līdz ar to ir pamats apšaubīt šī aparāta rādījumus.

[4] Tiesas sēdē J.G. apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem apsvērumiem. Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks G.Š.

Motīvu daļa

[5] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos materiālus, kā arī liecinieka liecības, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka J.G. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] APL 307.panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka – ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas Lēmuma motivācijai (šā sprieduma [2] punkts) un APL 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā nenorāda.

[7] Izvērtējot J.G. apelācijas sūdzībā minēto argumentu, ka gan administratīvā pārkāpuma protokolā, gan Lēmumā norādītais par to, ka viņa asinīs alkohola koncentrācija ir bijusi 1,47 promiles, neatbilst patiesībai, jo viņa asiņu pārbaude nemaz nav notikusi, Administratīvā apgabaltiesa šādu argumentu noraida kā nepamatotu turpmāk minēto apsvērumu dēļ. Lietā nav strīda par to, ka policijas darbinieki 2007.gada 11.martā ir veikuši J.G. izelpas pārbaudi ar alkometru Lion un viņš šīs pārbaudes rezultātiem ir piekritis, un ka J.G. nav veikta medicīniskā pārbaude, kas ietver arī bioloģiskās vides paraugu (asiņu un urīna) ņemšanu un izmeklēšanu. Minētā pārbaude ir notikusi saskaņā ar 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 2.punktu, kurš paredz, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks (..), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs. No minētās tiesību normas secināms, ka pārbaudes rezultāti, kas iegūti, izmantojot mēraparātu alkohola koncentrācijas noteikšanai transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisā, tiek pielīdzināti rezultātiem asinīs. Tādējādi secināms, ka gan administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 156056, gan Lēmumā ir pamatoti konstatēts, ka minimālā alkohola koncentrācija J.G. asinīs ir bijusi 1,47 promiles.

[8] Ņemot vērā apstākli, ka pirmās instances tiesas tiesnese jau ir izvērtējusi J.G. argumentus par medikamentu lietošanu un to iespējamo ietekmi uz viņa alkohola koncentrācijas pārbaudi un apgabaltiesa tiesneses apsvērumus ir atzinusi [6] par pareiziem, tā atkārtoti šos argumentus nevērtē.

[9] Izvērtējot lietā esošo verificēšanas sertifikātu Nr.F6710V06 (lietas lapa 36), Administratīvā apgabaltiesa noraida kā nepamatotu J.G. argumentu, ka nav saprotams, kas un kur ir testējis un sertificējis alkometru Lion Nr.033103D. No minētā verificēšanas sertifikāta izriet, ka alkometrs Lion SD – 400 Nr.033103D (uzlīmes Nr.139716) 2006.gada 19.oktobrī ir ticis verificēts SIA „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” Siltumtehnisko mērījumu laboratorijā. Minētais sertifikāts ir derīgs līdz 2007.gada 18.aprīlim.

[10] Kā nepamatots ir noraidāms J.G. arguments, ka tiesa ir nepareizi izvērtējusi faktu, ka viņš, parakstot transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, ir piekritis tam, ka ir atradies reibuma stāvoklī. J.G. norāda, ka ir piekritis tikai veiktās pārbaudes rezultātiem. Atbilstoši 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 9.punktam transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā, parakstot transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu un alkometra izdrukas, J.G. ir apliecinājis faktu, ka, pirmkārt, minētā pārbaude ir notikusi, veicot tieši viņa izelpas kontroli, un, otrkārt, ka viņš piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā tam apstāklim, vai transportlīdzekļa vadītājs atzīst vai neatzīst to, ka ir bijis reibuma stāvoklī, nav būtiskas nozīmes pareizai pārkāpuma, par kuru atbildība noteikta LAPK 149.15panta trešajā daļā, kvalificēšanai. Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.15panta trešo daļu, ir jākonstatē, ka viņa 1) ir vadījusi transportlīdzekli un 2) viņas izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles. Izskatāmajā gadījumā nav strīda par to, ka J.G. 2007.gada 11.martā plkst.18.10 Jelgavā ir vadījis transportlīdzekli un pēc tā apturēšanas, veicot pārbaudi ar alkometru, J.G. izelpas gaisā ir konstatētas 1,47 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.

[11] Izvērtējot liecinieka G.Š. apelācijas instances tiesā sniegtās liecības (lietas lapa 83), ka J.G. 2007.gada 11.martā vizuāli neizskatījās iereibis un no viņa mutes bija jūtama zāļu smaka, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka minētās liecības neizslēdz iespēju, ka J.G., kad viņa vadīto automašīnu apturēja policijas darbinieki, bija alkohola reibumā (1,47 promiles), jo minētais liecinieks policijā ieradās tikai tad, kad jau tika noformēti administratīvā pārkāpuma materiāli, proti, stundu pēc J.G. vadītās automašīnas apturēšanas, kad viņa pārbaude uz alkohola koncentrāciju izelpā jau bija pabeigta.

[12] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums kā tiesisks ir atstājams negrozīts, bet J.G. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atstāt negrozītu Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 22.marta lēmumu par J.G. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešo daļu, bet J.G. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga