Court allows landlord's claim for rent arrears, damages, and court costs against tenants for unauthorized vacancy.

Lietas arhīva Nr. C-2372-19/4

ECLI:LV:RPPT:2019:0321.C68512218.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 21.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese V.Vjatere rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/

un /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 4.decembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) vienkāršotās procedūras prasības pieteikums par

naudas piedziņu pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk – atbildētāji).

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2018.gada 11.decembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir namīpašuma /adrese/ un /adreseA/ īpašnieks. 2016.gada 19.septembrī, 2017.gada 19.septembrī un

2018.gada 19.februārī tika noslēgts īres līgums ar /pers. B/. 2018.gada 19.februāra īres līgums tika noslēgts līdz 2018.gada 19.martam. Līguma

termiņam beidzoties atbildētāji dzīvokli nav atbrīvojuši un nav nodevuši prasītājam atbilstoši līguma 4.4. un 4.8.punkta noteikumiem. Atbildētāji dzīvokli ir

pametuši paslepeni 28.marta dienas laikā, atstājot dzīvokļa durvis atvērtas. 29.martā prasītājs ar pieaicinātām personām ir apskatījis dzīvokli un

konstatējis, ka dzīvoklī uz grīdām ir izmesti papīri, lupatas, saplēsti stikli, mēsli, salauzto mēbeļu gabali, tapetes ir norautas, logi ir aizlīmēti ar celtniecības

pūtām, virtuvē ir sabojāta un nestrādā dūšas kabīne, ūdens boilers ir sabojāts, gāzes plīts un gāzes balons ir izvests. Parakstot īres līgumu atbildētājs

apliecinājis, ka viņš savā lietošanā pieņem visas dzīvoklī esošās iekārtas.

Atbildētāji ir nodarījuši prasītājam mantiskus zaudējumus jaunu iekārtu cenas apmērā.

Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 2152.pantu norādot, ka prasītājs bija spiests nopirkt gāzes plīti 139,99 euro apmērā. Par dzīvokļa sakopšanu

prasītājs samaksājis 60 euro, bet par konteinera izvešanu 135 euro. Tā kā atbildētāji nebija nodevuši dzīvokļa atslēgas prasītājs bija spiests nomainīt

dzīvokļa ārējo durvju slēdzeni par 90, 75 euro.

Prasītājs atsaucas uz 1775., 1779.pantu, norādot, ka atbildētāji atbrīvoja dzīvokli ar 9 dienu nokavējumu - atbildētājiem bija pienākums atbrīvot

dzīvokli 2018.gada 19.martā, bet faktiski viņi pameta dzīvoklī 28.martā. Par Dzīvokļa lietošanu pēc līguma noteikta termiņa notecējuma atbildētājiem ir

pienākums samaksāt 78,39 euro.

Atbrīvojot dzīvokli atbildētāji palika parāda par saņemto elektrību 42,76 euro.

Kopā prasītājam nodarītie zaudējumi un atbildētāju parāds ir 824,85 euro.

Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1692.pantu norādot, ka atbildētāja /pers. C/ parakstījusi līgumu uzņemoties galvot par īrnieka saistībām.

Prasītājs, pamatojoties likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12., 27.pantu, Civillikuma 1587., 1672., 173., 1682., 1683., 1692., 1702., 1756., 1757.,

1759., 1775., 1779.un 2141.pantu lūdz piedzīt solidāri no /pers. B/, un /pers. C/, par labu /pers. A/, pamatparādu 121,15 euro, zaudējumu atlīdzību

703,70 euro un tiesāšanas izdevums, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt 6% par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civilprocesa 250.21 panta pirmajai daļai vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam

nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu - 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums

nosūtīts atbildētājam. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības.

2019.gada 14.decembrī paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un nolēmuma pieejamību nosūtīts atbildētājiem uz deklarēto

dzīvesvietas adresi, līdz ar to atzīstams, ka par lietas izskatīšanu rakstveida procesā atbildētājiem ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1

pantam.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāju rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu. Saskaņā ar minētā panta 2.1

daļu tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta 2.3 daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spiedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma

saturam.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots.

Tiesa atzīst, ka lietā sagatavojams spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsinātu spriedumu.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izskatot lietu.

Tiesa atzīst, ka prasība par parāda 121,15 euro piedziņu ir pamatots un apmierināms pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta

pirmo daļu, 12.panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 1401., 1402., 1587., 1652.panta 3.punktu, 1672., 1692., 1828., 1838. un 2112.pantu,

Civilprocesa likuma 10., 74., 93.panta pirmo daļu un 96.panta piekto daļu.

Tiesa atzīst, ka prasība par zaudējuma 703,70 euro atīdzību ir pamatots un apmierināms pamatojoties uz Civillikuma 1771., 1772., 1775. un

1779.pantu.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.

pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā (sk. sal. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.

SPC-166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa likuma 631. panta pirmā daļa).

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus

no simta gadā, no piedzītās, bet neapmaksātās parāda summas. Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad

vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus,

līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunkta prasībām 123,73 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 5,46 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 129,19 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājiem 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezultatīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195., 250.25, 204.1pantu, tiesa

no s pri e da

apmierināt /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par naudas piedziņu.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods

/personas kods/, pamatparādu 121,15 euro, zaudējumu atlīdzību 703,70 euro un tiesas izdevumus 129,19 euro, kopā 954,04 euro (deviņi simti

piecdesmit četri euro 04 centi).

Samaksa veicama AS „SEB banka” kontā Nr. LV38UNLA0050004641132.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods

/personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai), ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt atbildētājiem, sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsināts spriedums nav pārsūdzams. Saīsināts spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai

un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu. Ja puse būs iesniegusi

sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 11.aprīlī.

Saīsināts spriedums ir sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 21.martā.

Tiesnese V.Vjatere