Court dismissed appeal against police fine for parking in no-stopping zone, upholding strict statutory penalty.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul the police authority's decision imposing a fine for parking in a prohibited zone. The plaintiff argued they entered the area from a commercial base due to lack of parking, but the court found no evidence supporting this claim. The court ruled that the specific statutory provision mandates a fixed fine with no discretion for the authority to consider individual circumstances or alternative actions.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.10 panta piektās daļas 12. punkts; CSN 135.11. punkts: When a specific administrative offense is defined by law with a fixed penalty, the administrative body has no discretion to vary the sanction or consider individual circumstances, and the decision must be strictly applied.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42564706;
A1461-08/09
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 18.septembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,
piedaloties pieteicējam A.L. un viņa pārstāvei Ž.K., atbildētājas Latvijas
Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
pārstāvim Mārtiņam Birkmanim,
atklātā tiesas sēdē izskatīja A.L. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2006.gada 26.oktobra lēmuma Nr.2202
atcelšanu.
Aprakstošā daļa:
[1] 2006.gada 2.augustā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Ceļu
policijas bataljona jaunākais inspektors noformēja administratīvā pārkāpuma
protokolu-paziņojumu (turpmāk – protokols) Nr.110567103 par to, ka
2006.gada 2.augustā plkst.11:20 transportlīdzeklis Opel, valsts reģistrācijas
Nr./dzēsta numura zīme/ (turpmāk – a/m Opel), novietots stāvēšanai
F.Sadovņikova ielā 9, 326.ceļa zīmes darbības zonā. Inspektors konstatēja, ka ir
pārkāpts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu
satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.11.punkts, par ko ir paredzēta
atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10
panta piektās daļas 12.punktā, un nolēma transportlīdzekļa vadītājam uzlikt
naudas sodu Ls 10 (desmit latu) apmērā.
[2] Izskatot A.L. (turpmāk arī - pieteicējs) apstrīdēšanas iesniegumu,
Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
(turpmāk arī – RGPP KPP vai atbildētāja) priekšnieka vietnieks 2006.gada
26.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.2202 (turpmāk arī - Lēmums), ar kuru tika
atstāts negrozīts RGPP Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora 2006.gada
2.augusta lēmums.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] 2006.gada 2.augustā plkst.11:20 policijas inspektors D.S.
konstatējis, ka a/m Opel novietota stāvēšanai Rīgā, F.Sadovņikova ielā
9, 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā, tādējādi pārkāpjot CSN
135.11.punktu, un noformējis protokolu Nr.110567103. Atbildība par šo
pārkāpumu ir paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā – par
stāvēšanu 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. Saskaņā ar LAPK
149.10 panta piektās daļas 12.punktu policijas inspektors transportlīdzekļa
vadītājam piemērojis naudas sodu Ls 10 (desmit latu) apmērā.
[2.2] Pieteicējs iesniegumā norādījis, ka sastādītajam protokolam
nepiekrīt, jo F.Sadovņikova ielā viņš iebraucis no Dzirnavu ielas puses un
iebraucis tirdzniecības bāzē, kas ir nākamais pagrieziens uz labo pusi aiz ieejas
Latgales tirgū. Tā kā brīvu vietu stāvvietā nav bijis, izbraucis no minētās
teritorijas un atstājis transportlīdzekli F.Sadovņikova ielā pretī namam Nr.9
pirms ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts”, kur drīkst apstāties. Ņemot vērā
minētos apstākļus pieteicējs lūdz atcelt uzlikto sodu.
[2.3] Policijas inspektors D.S. 2006.gada 11.septembra dienesta ziņojumā
norādījis, ka 2006.gada 2.augustā, pildījis dienesta pienākumus, un ap plkst.
11:20, pamanījis a/m OPEL Rīgā, F.Sadovņikova ielā Nr.9, ceļa zīmes Nr.326
darbības zonā. Tā kā transportlīdzekļa vadītājs neatradās pārkāpuma izdarīšanas
vietā, tika noformēts protokols.
[2.4] Administratīvās lietas izskatīšanas laikā tika apsekota pārkāpuma
izdarīšanas vieta, kur tika veikta fotografēšana un tika noskaidrots, ka iebraukt
F.Sadovņikova ielā var tikai no Dzirnavu ielas puses. F.Sadovņikova ielas
sākumā abās ielas pusēs ir uzstādītas ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts”. Uz
minētās ielas labajā pusē pretī namam Nr.9 ir uzstādīta ceļa zīme Nr.501
„Vienvirziena ceļš” un ceļa zīme Nr.326 „Apstāties aizliegts”. Respektīvi, no
minētās vietas sakās vienvirziena ceļš. Iebraukšana F.Sadovņikova ielā no
Lāčplēša ielas puses aizliegta, jo ielas sākumā uzstādīta ceļa zīme Nr.301
„Iebraukt aizliegts”.
[2.5] Izvērtējot administratīvās lietas materiālus ir konstatēts un pierādīts,
ka A.L. ir izdarījis CSN 135.11.punktā minēto prasību pārkāpumu. Tādējādi
protokols ir noformēts likumīgi un pamatoti, iesniedzēja norādītie apstākļi nevar
būt par pamatu pieņemtā lēmuma atcelšanai.
[3] 2006.gada 30.novembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta
administratīvā lieta pēc A.L. pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2006.gada 26.oktobra lēmuma Nr.2202
atcelšanu.
Pieteicējs pieteikumu pamato ar turpmāk minētiem argumentiem.
[3.1] 2006.gada 2.augustā ap plkst.11:20 pieteicējs novietojis savu a/m
Opel F.Sadovņikova ielā, pretī mājai Nr.9. Plkst.11:20 policijas inspektors D.S.
izrakstīja pieteicējam protokolu un uzlika naudas sodu Ls 10 apmērā par
apstāšanos ceļa zīmes Nr. 326 „Apstāties aizliegts” darbības zonā.
Pieteicējs norāda, ka ir iebraucis F.Sadovņikova ielā un tālāk iebraucis
tirdzniecības bāzē (nākamais pagrieziens uz labo pusi aiz ieejas Latgales tirgus
teritorijā) ar mērķi atstāt tur savu automašīnu. Bet sakarā ar to, ka tur vietas
nebija, pieteicējs izbrauca no šīs teritorijas un atstāja savu automašīnu
F.Sadovņikova ielā pretī mājai Nr.9 tieši pirms, nevis aiz aizliedzošās ceļa zīmes
Nr.326, kur acīmredzami apstāties atļauts.
[3.2] Pieteicējs pamanot, ka inspektors izraksta protokolu, piegājis pie
viņa. Inspektors paskaidrojis, ka ielas otrā pusē arī ir uzlikta zīme Nr.326, kuras
darbība attiecās arī uz šo ielas daļu. Pieteicējs inspektoram parādījis ceļa zīmi,
pie kuras bija novietota viņa automašīna un pateica, ka šajā gadījumā šīs divas
zīmes atrodas pretrunā viena ar otru un tā nav pieteicēja vaina, jo pieteicējs
orientējās pēc redzes lokā esošajām zīmēm. Inspektors atbildējis, ka tās ir
pieteicēja problēmas un pieteicējs var sūdzēties un lūgt, lai pretrunā esošās
zīmes tiktu noņemtas. Pieteicēja teikto var apstiprināt arī vairāki liecinieki, kas
bija klāt pie sarunas, kā arī pieteicēja automašīnas izvietošanas vietu var pieradīt
fotouzņēmumi, kurus pieteicējs nobildēja tajā pašā laikā, lai apstiprinātu savus
vārdus.
[4] Atbildētāja tiesā iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un
pamato to ar Lēmumā minētajiem argumentiem, papildus norādot, ka lietā nav
strīda par vietu, kurā pieteicējs novietojis savu transportlīdzekli. Tāpat lietā nav
strīda par ceļa zīmju izvietojumu notikuma vietā. No lietas materiāliem redzams,
ka pieteicējs novietojis savu transportlīdzekli Rīgā, F.Sadovņikova ielā pie nama
Nr.9. Iebraukt F.Sadovņikova ielā var tikai no Dzirnavu ielas puses.
F.Sadovņikova ielas sākumā abās ielas pusēs ir uzstādītas ceļa zīmes Nr.326. Uz
minētās ielas labajā pusē pretī namam Nr.9 ir uzstādīta ceļa zīme Nr.501
„Vienvirziena ceļš” un ceļa zīme Nr.326 „Apstāties aizliegts”, un no minētās
vietas sakās vienvirziena ceļš. Iebraukšana F.Sadovņikova ielā no Lāčplēša ielas
puses aizliegta, jo ielas sākumā uzstādīta ceļa zīme Nr.301 „Iebraukt aizliegts”.
Pamatojoties uz teikto, atbildētājs pieteicēja pieteikumu par Lēmuma atcelšanu
neatzīst.
[5] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotā pārstāve pieteikumu uzturēja,
pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem papildus norādot, ka
braucot no Dzirnavu ielas puses 326.ceļa zīme, pie kuras pieteicējs bija
novietojis savu transportlīdzekli, nebija redzama.
[6] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteicējas prasījumu neatzina,
pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[7] Izvērtējot lietas materiālus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, tiesa
atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantu
administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota
administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības
apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Tiesa administratīvajā procesā noskaidro,
vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst APL noteikumiem un
citām tiesību normām.
[9] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi.
[9.1] 2006.gada 2.augustā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes
Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors sastādīja protokolu Nr.110567103
par transportlīdzekļa OPEL, valsts reģistrācijas Nr./dzēsta numura zīme/,
novietošanu stāvēšanai F.Sadovņikova ielā 9, konstatējot, ka izdarīts
administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK
149.10 panta piektās daļas 12.punktā, un pieņēma lēmumu transportlīdzekļa
vadītājam piemērot naudas sodu Ls 10 (desmit latu) apmērā (lietas 17.lapa).
[9.2] 2006.gada 11.septembra ziņojumā RGPP KPP PPV inspektors
norāda, ka 2006.gada 2.augustā ap plkst.11:20, pildot dienesta pienākumus un
atrodoties savā postenī, ieraudzījis automašīnu OPEL, reģistrācijas Nr./dzēsta
numura zīme/, kura bija novietota stāvēšanai Rīgā, F.Sadovņikova ielā pie nama
Nr.9 ceļa zīmes Nr.326 („Apstāties aizliegts”) darbības zonā. Tā kā vadītājs
neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, sastādījis administratīvā pārkāpuma
protokolu – paziņojumu Nr.110567103. Protokola sastādīšanas laikā pienācis
vadītājs un jautājis vai ceļa zīmes neatrodas pretrunā viena ar otru, uz ko
atbildējis, ka ceļa zīmju izvietošana atrodas citas institūcijas pārziņā (lietas
18.lapa).
[9.3] Pārkāpuma vietā uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzama ielas labajā
malā pie 326.ceļa zīmes („Apstāties aizliegts”) stāvēšanai novietota automašīna
ar valsts numuru /dzēsta numura zīme/, kā arī ceļa zīmju izvietojums
Sadovņikova ielā posmā no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai (lietas 19.-
21.lapa).
[9.4] 2006.gada 26.oktobrī RGPP KPP priekšnieka vietnieks pieņēma
lēmumu Nr.2202, ar kuru atstāja negrozītu Rīgas pilsētas Galvenās policijas
pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora 2006.gada 2.augusta
lēmumu (lietas 6.-8.lapa).
[10] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to,
ka pieteicēja a/m Opel 2006.gada 2.augustā plkst.11:20 stāvēja Rīgā,
F.Sadovņikova ielā pie nama Nr.9. Tāpat lietā nav strīda par ceļa zīmju
izvietojumu notikuma vietā.
Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs, novietojot transportlīdzekli
minētajā vietā, ir pārkāpis normatīvo aktu prasības, kas nosaka transportlīdzekļu
apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kārtību.
[11] Saskaņā ar CSN 282.26.punktu aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ
noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. CSN 135.11 apakšpunkts nosaka, ka
aizliegts apstāties un stāvēt ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” darbības
zonā.
Ar stāvēšanu CSN 1.40.punkta izpratnē saprotama transportlīdzekļa
apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai
izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī
transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir
saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas
iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.
Savukārt LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punkts (redakcijā, kas bija
spēkā pārkāpuma konstatēšanas brīdī) paredz, ka par stāvēšanu 326.ceļa zīmes
darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu
apmērā.
[12] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama
prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai
bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu
tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta
administratīvā atbildība.
Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, institūcijai, kas
ir tiesīga konstatēt pārkāpumu un saukt vainīgo pie atbildības, katrā atsevišķā
gadījumā jākonstatē prettiesiska, vainojama darbība vai bezdarbība. Tā kā
LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma
objektīvā puse (stāvēšana) izpaužas kā aktīva darbība, proti, transportlīdzekļa
apturēšana saskaņā ar CSN 1.40.punktu, tad gadījumā, kad persona tiek saukta
pie administratīvās atbildības, ir jākonstatē šī darbība.
[13] Kā redzams no lietas materiāliem, pieteicēja automašīnas apturēšanas
vieta administratīvā pārkāpuma lietas materiālos ir Rīga, F.Sadovņikova iela, pie
nama Nr.9. Lietā nav strīda par to, ka minētajā ielas pusē pie nama Nr.9 ir
uzstādīta 326.ceļa zīme „Apstāties aizliegts”. Šo faktu apliecina arī lietas
materiālos esošās fotogrāfijas (lietas 20.lapa) un protokols (lietas 16.lapa). Šāda
informācija ietverta arī Lēmumā (lietas 6.-8.lapa) un policijas darbinieka, kurš
sastādīja protokolu, 2006.gada 11.septembra dienesta ziņojumā (lietas 18.lapa).
Pieteicējs pret to arī nav iebildis, taču ir norādījis, ka novietojis savu
automašīnu F.Sadovņikova ielā, pretī mājai Nr.9, tieši pirms aizliedzošās ceļa
zīmes Nr.326 nevis pēc tās un ir orientējies pēc viņa redzes lokā esošajām
zīmēm, tādējādi uzskatot, ka pirms aizliedzošās ceļa zīmes Nr.326 acīmredzami
apstāties ir atļauts.
Tomēr tiesa nepiekrīt šādai pieteicēja veiktajai CSN interpretācijai, jo kā
redzams no lietā esošajām fotogrāfijām (lietas 20.-21.lapa) iebraukt
F.Sadovņikova ielā var tikai no Dzirnavu ielas puses, kur F.Sadovņikova ielas
sākumā abās ielas pusēs ir uzstādītas ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts”.
Savukārt iebraukšana F.Sadovņikova ielā no Lāčplēša ielas puses ir aizliegta, jo
ielas sākumā uzstādīta ceļa zīme Nr.301 „Iebraukt aizliegts”. Divvirzienu
kustība uz F.Sadovņikova ielas ir iespējama tikai ceļa posmā no Dzirnavu ielas
līdz namam F.Sadovņikova ielā Nr.9. Aiz nama Nr.9 F.Sadovņikova ielā,
virzienā uz Lāčplēša ielu, labajā pusē uzstādīta ceļa zīme Nr.501 „Vienvirziena
ceļš”, bet kreisajā pusē ceļa zīme Nr. 532 „Stāvvieta”. Savukārt pie nama Nr.9
F.Sadovņikova ielā, virzienā uz Dzirnavu ielas pusi, abās ielas pusēs uzstādītas
ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts”.
Saskaņā ar CSN 291.punktu 326.ceļa zīmes darbība ir spēkā no tās
uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes (..) Zīmju darbības
zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma,
stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.) (..). Savukārt CSN
292.punkts paredz zīmju darbības zonu samazināšanu, kur citu starp norādīts, ka
326. zīmes darbības zona beidzas vietā, kur sākas uz brauktuves un ietves
ierīkota un ar 532. vai 533.zīmi apzīmēta stāvvieta.
Tādējādi, pieteicējam, iebraucot F.Sadovņikova ielā no Dzirnavu ielas
puses, ko viņš nenoliedz, bija skaidri redzamas abās ielas pusēs uzstādītās
326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts”, kā arī bija zināms, ka saskaņā ar CSN
291.punktu kreisajā pusē braukšanas virzienā uzstādītās ceļa zīmes Nr.326
darbības zona beidzas aiz nama Nr.9 pie 532.ceļa zīmes „Stāvvieta”. Līdz ar to
jau iebraucot F.Sadovņikova ielā pieteicējam bija nepārprotami redzams, ka
apturēt mašīnu ir iespējams tikai aiz nama Nr.9 stāvvietā.
Tiesa kritiski vērtē pieteicēja paskaidrojumus, ka viņš ir iebraucis
F.Sadovņikova ielā un tālāk iebraucis tirdzniecības bāzē (nākamais pagrieziens
uz labo pusi aiz ieejas Latgales tirgus teritorijā) ar mērķi atstāt tur savu
automašīnu, bet sakarā ar to, ka tur vietas nebija, pieteicējs izbrauca no šīs
teritorijas un atstāja savu automašīnu F.Sadovņikova ielā pretī mājai Nr.9 tieši
pirms, nevis aiz aizliedzošās ceļa zīmes Nr.326, kur acīmredzami apstāties
atļauts.
Braucot no Dzirnavu ielas puses pa F.Sadovņikova ielu, tirdzniecības
bāzē var iebraukt tikai pagriežoties pa kreisi, nevis pa labi kā to norādījis
pieteicējs. Savukārt, izbraucot no tirdzniecības bāzes un griežoties pa labi,
automašīnu pirms zīmes varētu novieto tikai braucot pretēji kustības virzienam,
kas ir aizliegts, un ar skatu uz Dzirnavu ielas pusi t.i., orientējoties pēc vadītāja
redzes lokā esošajām zīmēm. Kā redzams no fotogrāfijas a/m Opel tika
novietota pretējā braukšanas joslā ar skatu uz Lāčplēša ielas pusi aiz
aizliedzošās ceļa zīmes.
[14] CSN 4.punktā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo
noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes
dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi,
kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju
un ceļa apzīmējumu prasības. Nekādas atkāpes no šiem noteikumiem nav
pieļaujamas
Līdz ar to vadītāja apzinātas darbības, novietojot automašīnu stāvēšanai
un zinot, ka attiecīgajā vietā stāvēšana nav atļauta, ir CSN pārkāpums, par kuru
paredzēta atbildība. Pretēja tiesību normu iztulkošana būtu neatbilstoša šo
normu mērķim un līdz ar to nepieļaujama. Tādējādi saskaņā ar protokolu
Nr.110567103, kurš apliecina pārkāpuma izdarīšanas faktu, pieteicējs pamatoti
saukts pie administratīvās atbildības.
[15] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo
pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība
par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par
administratīvajiem pārkāpumiem.
Savukārt LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punkts noteic, ka par
stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa
vadītājam desmit latu apmērā.
Izvērtējot minēto normu secināms, ka, pastāvot noteiktiem faktiskajiem
apstākļiem, ir iespējamas tikai viena veida stingri noteiktas tiesiskās sekas, proti,
par automašīnas novietošanu (stāvēšanu) 326.ceļa zīmes darbības zonā,
pārkāpējam ir iespējams piemērot naudas sodu, kuram likumdevējs ir noteicis
konkrētu apmēru – Ls 10.
Iestādei šajā gadījumā netiek piedāvātas nedz vairākas rīcības iespējas,
nedz arī piešķirta noteikta rīcības joma. Līdz ar to likumdevējs nav arī piešķīris
iestādei tiesības veikt lietderības apsvērumus ar mērķi radīt individuālus
lēmumus un Lēmums par administratīvo sodu pieteicējam ir uzskatāms par
obligāto administratīvo aktu, jo piemērojamā tiesību normā noteikts, ka,
pastāvot noteiktiem faktiskajiem apstākļiem, izdodams konkrēta satura
administratīvais akts.
Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka atbildētāja Lēmumā ir objektīvi
izvērtējusi visus lietas apstākļus un rezultātā pamatoti piemērojis pieteicējam
administratīvo sodu LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā noteiktajā
apmērā.
[16] Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka atbildētāja
pareizi izvērtējusi konkrētos lietas apstākļus, pierādījusi pieteicēja vainu
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un pamatoti sodījusi pieteicēju par LAPK
149.10 panta piektās daļas 12.punktā norādītā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu. Līdz ar to Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības
policijas pārvaldes 2006.gada 26.oktobra lēmums Nr.2202 ir tiesisks un nav
atceļams.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. un 289. –
291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt A.L. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes 2006.gada 26.oktobra lēmuma Nr.2202 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā
no sprieduma sastādīšanas dienas.
Spriedums sastādīts 2008.gada 18.septembrī.
Tiesnese (paraksts) L. Andersone
NORAKSTS PAREIZS
Tiesnese____________________________L.Andersone
Administratīvā rajona tiesa
Rīgā, 2008. gada 18.septembrī