Court convicted defendant of drunk driving without license and sentenced to 100 hours forced labor and one year license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle while under the influence of alcohol and without a license, resulting in a guilty verdict. The defendant admitted guilt, and the court found the prosecution's evidence regarding blood alcohol levels and lack of licensing sufficient to establish criminal liability. Consequently, the court imposed a sentence of 100 hours of forced labor and revoked the defendant's driving rights for one year.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Ceļu satiksmes likuma 28. panta 1. punkta b. apakšpunkts: Driving a vehicle while intoxicated and without a license constitutes a crime punishable by forced labor or restriction of rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11130081616
Lietvedības Nr.K39-0405/16
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2016.gada 21.decembrī
Valmieras rajona tiesa:
tiesnesis A.Melbergs
ar tiesas sēdes sekretāri S.Miesnieci,
piedaloties prokurorei D.Langinai
un aizstāvei G.Bemerei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 262.panta
pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un
ko nstatēja:
Apsūdzētais/pers. B/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas)
vadīja transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē.
Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2016.gada 26.novembrī ap plkst.05.30 Kocēnu novada Kocēnu pagastā, pa autoceļa Valmiera-
Mazsalaca 6.km, virzienā uz Mazsalacu, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā
nav iegūtas) vadīja transportlīdzekli – automobili Honda Civic, valsts reģ. Nr. /TL numurs/, būdams alkohola ietekmē (alkohola
koncentrācija izelpas gaisā, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, sākotnējā pārbaudē 0,41 promile, bet atkārtotā – 0,28 promiles).
Apsūdzētais/pers. B/, vadot transportlīdzekli, nobrauca no ceļa braucamās daļas, un viņa vadītais transportlīdzeklis grāvī apgāzās.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. B/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) savu vainu Krimināllikuma 262.panta
pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta pirmo daļu, jo
apsūdzētais bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) vadīja
transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē. Alkohola koncentrācija apsūdzētā organismā, kad apsūdzētais tika aizturēts vadot
transportlīdzekli, pārsniedza Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta b.apakšpunktā norādīto pieļaujamo alkohola
koncentrāciju transportlīdzekļa vadītāja organismā.
Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā
ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu – atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.
Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas sabiedriskās intereses transportlīdzekļu kustības drošības jomā,
radot potenciālus draudus citu personu veselībai, dzīvībai un īpašumam.
Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētajam pašlaik ir septiņpadsmit gadu.
Apsūdzētais agrāk kriminālā kārtā nav sodīts (lietas 25.lapa). Apsūdzētais pirms šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bija vienu reizi
sodīts administratīvi (lietas 26.lapa). Apsūdzētajam ir deklarēta dzīvesvieta (lietas 21.lapa). Apsūdzētais mācās arodizglītības iestādē.
Mācību iestāde – /nosaukums/ raksturo apsūdzēto kā audzēkni, kurš ir labi iekļāvies kursa kolektīvā, piedalās kursa rīkotajos
pasākumos, un kuram dienesta viesnīcā bijuši pārkāpumi, kas saistīti ar alkohola lietošanu (lietas 55.lapa).
Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.
Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā tiesas sēdē
pausto vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.
Atbildību pastiprinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu
brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem,
konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 65.panta otro daļu nepilngadīgajiem par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem
brīvības atņemšanas sods nav piemērojams.
Krimināllikuma 65.panta ceturtā daļa noteic, ka naudas sods ir piemērojams tikai tiem nepilngadīgajiem, kuriem ir savi
ienākumi.
Tiesa, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar piespiedu darbu, piemērojot apsūdzētajam
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto obligāto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.
Tiesa, ņemot vērā to, ka transportlīdzeklis, ko alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām vadīja apsūdzētais, kā
tas izriet no lietas materiāliem, nepieder apsūdzētajam, secina, ka apsūdzētajam nav piemērojams Krimināllikuma 262.panta pirmās
daļas sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmās daļas otro teikumu piespiedu darbu var noteikt no četrdesmit līdz divsimt
astoņdesmit stundām.
Atbilstoši Krimināllikuma 44.panta otrajai daļai tiesību ierobežošanas soda minimālais apmērs ir viens gads.
Tiesa, ievērojot vienu atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā un to, ka atbildību pastiprinoši apstākļi apsūdzētā rīcībā
netika konstatēti, secina, ka apsūdzētajam piespiedu darbs ir nosakāms uz simt stundām, bet tiesību ierobežošanas sods – uz vienu
gadu.
Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais sods, tā veids un apmērs ir samērīgs un pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko attiecību
taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.
Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana pēc būtības ir pabeigta, un apsūdzētajam tiek noteikts sods, kas nav saistīts ar
brīvības atņemšanu, atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, drošības līdzeklis nav izraugāms.
Tiesa, ņemot vērā to, ka aizstāve apsūdzētā aizstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā ir pieaicināta pēc procesa virzītāju
uzaicinājuma, atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas noteikumiem no
apsūdzētā un viņa vecākiem par labu valstij ir piedzenami procesuālie izdevumi par aizstāves kriminālprocesā sniegto juridisko
palīdzību.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam lietā ir veikta alkohola koncentrācijas konstatēšanas pārbaude, atzīst, ka saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 8.punkta un 368.panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu
Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 14.punkta noteikumiem no apsūdzētā un viņa
vecākiem par labu valstij ir piedzenami procesuālie izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanas veikto pārbaudi.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514.pantu, 520.panta pirmo daļu, 523., 527., 528., 529.pantu
un 530.panta pirmo un otro daļu,
no sprieda:
/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar piespiedu
darbu uz simt (100) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz vienu (1) gadu, nepiemērojot papildsodu – mantas
konfiskāciju.
Drošības līdzekli /pers. B/ kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, neizraudzīt.
Piedzīt no /pers. B/ subsidiāri ar vecākiem /pers. F/ un /pers. G/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāves
kriminālprocesā sniegto juridisko palīdzību EUR 130 (simt trīsdesmit euro), nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā –
30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no /pers. B/ subsidiāri ar vecākiem /pers. F/ un /pers. G/ par labu valstij procesuālos izdevumus, kas saistīti ar alkohola
koncentrācijas konstatēšanas veikto pārbaudi, EUR 15,65 (piecpadsmit euro 65 centus), nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei
šajā daļā – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10
dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns spriedums, apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu)
Valmieras rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 30.decembris.
Tiesnesis A.MELBERGS