Court partially allowed management company's claim for debt and reduced excessive penalty to 10%.

Lietas Nr. C28454412

Lietas arhīva Nr. C-0840-14/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Viļumsone

izskatīja rakstveida procesā 2014.gada 16.janvārī civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda un līgumsoda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 18.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”

maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda un līgumsoda piedziņu. Maza apmēra prasība pamatota sekojoši:

2010.gada 29.decembrī reģistrēta Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs”

reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un

tiesību pārņēmēja ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu

pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību

pārņēmēja, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju Rīgā,

/adrese/. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L.Eglītes lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas

nodalījumā Nr./numurs/ atbildētājai no 2006.gada 15.decembra ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kadastra

Nr./numurs/, Rīgā, /adrese/. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu,

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās valdīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku spēju līgumu pilnvarotai personai”. Dzīvojamas mājas Rīgā, /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav

pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas

pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt to.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (bija spēkā līdz 31.12.2010.) 8. panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”

12.panta pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram

sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas

obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet panta ceturtā daļa nosaka,

ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Savukārt, minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta pamatojoties uz LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 ,, Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem

noteikta pamatojoties uz LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2006. gada 8. augustā prasītājs ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.0031136. Ar

Līgumu prasītājs apņēmās sniegt atbildētājai dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētāja,

atbilstoši līguma 4.1.2. punktam, apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt prasītāja izrakstītos un nosūtītos rēķinus. Saskaņā ar

līguma 3.3.punktu atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi

līdz mēneša 30. datumam, bet prasītājam saskaņā ar līguma 3.7. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un

saņemt no atbildētājas līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Prasītājs ir izpildījis savas no

līguma izrietošās saistības, tas ir, sniedzis dzīvojamās uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja savus

pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījusi, paskaidrojumus nav sniegusi. Prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu

apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2012.gada

1.oktobrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 1418,06 apmērā un

līgumsods par laiku no 2009.gada 3.novembra līdz 2012.gada 1.oktobrim Ls 985,83 apmērā.

Maza apmēra prasība pamatota ar likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu un 12.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10. panta pirmo daļu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.135,,Kārtība, kādā nosakāma maksa par

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”, LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014,,Kārtība, kādā aprēķināma maksa

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 ,,Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Maza apmēra prasībā lūgts:

- piedzīt no /pers. A/ prasītāja labā parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem Ls 1418,06 par laiku

no 2009.gda 1.septembra līdz 2012.gada 1.oktobrim un līgumsodu par laiku no 2009.gada 3.novembra līdz 2012.gada 1.oktobrim Ls

985,83, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 - SWEDBANK AS;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 - Citadele banka AS;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 - SEB banka AS;

LV63 RĪKO 0002 0131 9759 6 - DnB banka AS;

LV93 BATR 0051 8028 6010 0 - GE Money bank AS;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 -Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle AS.

-atzīt prasītājam tiesības saņemt 6% (sešus procentus) gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

-piedzīt no /pers. A/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks” tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts

nodevu Ls 185,10, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls3,30.

Atbildētāja /pers.A/ rakstveida paskaidrojumus lietā nav sniegusi, maza apmēra prasības pieteikums atbildētājai nosūtīts uz prasītāja

norādīto un deklarētu dzīvesvietas adresi.

Motīvu daļa

Novērtējot lietas materiālus un pierādījumus, prasība daļā par pamatparāda piedziņu - atzīstama par pamatotu un ir apmierināma,

daļā par līgumsoda piedziņu - apmierināma daļēji sekojošu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu

pamatojumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu, prasības izskatīšana notiek, nepārsniedzot prasījuma robežas.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Kurzemes

namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-

910-lī ir apsaimniekojusi dzīvojamo māju Rīgā, /adrese/. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ /pers. A/ no

2006.gada 15.decembra reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kadastra Nr. /numurs/, Rīgā, /adrese/. Saskaņā ar

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās valdīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku spēju

līgumu pilnvarotai personai. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (red.spēkā līdz 31.12.2010.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu

īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami

dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet panta

ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt, minētā

panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksa noteikta pamatojoties uz LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 ,,Kārtība, kādā aprēķināma maksa

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem noteikta pamatojoties uz

LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2006.gada 8.augustā prasītājs ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.0031136. Ar

Līgumu prasītājs apņēmās sniegt atbildētājai dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētāja,

atbilstoši līguma 4.1.2. punktam, apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt prasītāja izrakstītos un nosūtītos rēķinus. Saskaņā ar

līguma 3.3.punktu atbildētājai bija jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo

mēnesi līdz mēneša 30.datumam. Prasītājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistības, taču atbildētāja savus pienākumus

saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījusi. Prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem un

atbildētājai ir izveidojies parāds par laiku no 2009.gada 1.novembra l īd z 2012.gada 1.oktobrim par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem Ls 1418,06 apmērā.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punktā ir paredzēts līgumsods 0,2% apmērā par katru kavējuma

dienu. Prasībā lūgts piedzīt līgumsodu par laiku no 2009.gada 3.novembra līdz 2012.gada 1.oktobrim Ls 985,83 apmērā. Saskaņā ar

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu, /pers. A/ kā patērētājai līgumā noteikts neproporcionāli liels

pielīgto līgumsoda procentu apmērs 0,2% dienā no termiņā nesamaksātās summas, kas ir 73% gadā, turklāt var noteikts procentuāli

un var pārsniegt pamatparāda apmēru, līdz ar to tas uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu. Līgumā nav atrunas, ka tas būtu

iepriekš apspriests ar patērētāju /pers. A/. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta otro daļu, 6.panta trešo daļu,

piekto daļu, sesto daļu, neapspriestie līgumsoda nosacījumi minētajā līgumā nav atzīstami par atbilstošiem Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma patērētāja kreditēšanas noteikumiem, nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma

prasībām, līgumā pārkāpts pušu tiesiskās vienlīdzības princips.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā Nr.SKC-212 izteikts viedoklis,

ka līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija; gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc

tā apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana

vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un

taisnīguma principiem. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Tādējādi prasībā norādītais līgumsoda apmērs atzīstams par nesamērīgu un līdz ar to prasība šajā daļā ir apmierināma daļēji –

nepārsniedzot 10 % no pamatparāda summas – t.i., Ls 240,39 jeb EUR 342,04.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astotajā daļā paredzētas sekas, kas iestājas, ja tiek konstatēti netaisnīgi līguma

nosacījumi, - ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā

no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.

Līdz ar to sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasība pret /pers. A/ daļā par parāda

piedziņu atzīstama par pamatotu un ir apmierināma un daļā par līgumsoda piedziņu – apmierināma daļēji. Prasība daļā par

līgumsoda piedziņu Ls698,44 jeb EUR 993,78 apmērā – noraidāma kā nepamatota.

No atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par laiku no 2009.gada 3.novembra līdz 2012.gada 1.oktobrim Ls 2403,89

apmērā jeb EUR 3420,43, līgumsods Ls 240,39 jeb EUR 342,04, kā arī tiesāšanās izdevumi par valsts nodevu Ls185,10, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30, - kopsummā Ls 188,40 jeb EUR 268,07.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Līdz ar to /pers. A/ nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš par naudas summu un

tiesāšanās izdevumu piedziņu - 10 dienas, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 189.-193.pantiem, 195.pantu, 204.1pantu, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasība pret /pers. A/ daļā par parāda piedziņu -

apmierināt, prasību daļā par līgumsoda piedziņu – apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

numurs 40003657187, labā parādu par laiku no 2009.gada 3.novembra līdz 2012.gada 1.oktobrim EUR 3420,43 (trīs tūkstoši

divdesmit euro 43 centi), līgumsodu EUR 342,04 (trīs simti četrdesmit divi euro 4 centi), kā arī tiesāšanās izdevumus EUR 268,07

(divi simti sešdesmit astoņi euro 7 centi).

Prasību daļā par līgumsoda piedziņu EUR 993,78 (deviņi simti deviņdesmit trīs euro 78 centi) apmērā – noraidīt.

Noteikt /pers.A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu piedziņu,

sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ 6% (sešus procentus) gadā no

parāda summas EUR 3420,43 (trīs tūkstoši divdesmit euro 43 centi) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas 2014.gada 16.janvāra

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīga pilsētas Kurzemes rajona

tiesā.

Tiesnese G.Viļumsone

NORAKSTS PAREIZS.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese G.Viļumsone

Rīgā, 2014.gada 16.janvārī