Court partially allows small claims debt recovery but reduces excessive legal fees to ensure fairness.

ECLI:LV:RIRT:2018:0329.C33629917.3.S

Lieta Nr.C33629917

Lietas arhīva Nr.C-2983-18/30

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā 2018.gada 29.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas siltums” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 21.novembrī tiesā saņemta prasītājas SIA “Jūrmalas siltums” maza apmēra prasība par parāda piedziņu pret atbildētāju /pers. B/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2015.gada 29.jūlija dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi kā izīrētāju un

atbildētāju kā īrnieku, atbildētājai nodotas dzīvokļa /adrese/, lietošanas tiesības. Īres līgumā noteikts, ka atbildētājai lietošanā nodotais dzīvoklis ir

aprīkots ar centrālās apkures sistēmu un karstā ūdens apgādi. Saskaņā ar 2004.gada 1.oktobra siltumenerģijas piegādes līgumu, kas noslēgts starp SIA

“Jūrmalas namsaimnieks” un prasītāju, prasītājai noteikts pienākums piegādāt siltumenerģiju līdz SIA “Jūrmalas namsaimnieks” apsaimniekošanā esošo

dzīvojamo māju, tai skaitā dzīvojamās mājas /adrese/, piederības robežai. Prasītāja savas saistības ir pildījusi godprātīgi un sniegusi atbildētājai

siltumenerģijas pakalpojumus, taču atbildētāja laika posmā no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.jūlijam maksājumus prasītājai ir veikusi neregulāri

un nepietiekamā apmērā, pēdējais maksājums veikts 2017.gada martā 20,00 euro apmērā. Atbildētāja prasītājas sagatavotos rēķinus nav apstrīdējusi,

apliecinot, ka neiebilst rēķinos norādītajām maksām. Atbildētājas pamatparāds prasītājai ir 184,99 euro. Papildus pamatparādam prasītāja ir

aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.jūlijam 8,98 euro. 2016.gada 21.decembrī

prasītāja ir izsniegusi atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu, taču līdz prasības pieteikuma sagatavošanai atbildētāja parādu nav samaksājusi, kā arī

iebildumus par brīdinājumā norādīto nav cēlusi. Prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1753., 1754., 1756., 1757.,

1759., 1760., 1765.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 pantu, Civilprocesa likuma 5., 26., 44., 75., 127., 128., 129., 130., 195.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētājas parādu 193,97 euro, kas sastāv no pamatparāda 184,99 euro un likumiskajiem procentiem 8,98 euro, piedzīt samaksāto valsts

nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, samaksātos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 58,19 euro, kā arī

noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus. Prasībā norādīts, ka pirms prasības celšanas prasītāja nav

izmantojusi mediāciju strīda risināšanai ar atbildētāju, kā arī turpmāk nevēlas to izmantot, kā arī prasītāja norāda, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana

tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2017.gada 28.novembrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, tiesa nosūtījusi prasības

pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

2017.gada 21.decembrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja parādu atzīst daļēji, proti atzīst galveno parādu un

nolīgtos vai likumiskos procentus, bet valsts nodevu sakarā ar izlīguma slēgšanu atzīst 50% apmērā. Kā arī paskaidrojumos norādīts, ka atbildētāja vēlas

slēgt izlīgumu un vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2018.gada 28.martā tiesā saņemta prasītājas atsauksme uz atbildētājas paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka atbildētāja nav vērsusies pie prasītājas

ar piedāvājumu izlīguma noslēgšanai, līdz ar to prasītāja uzskata, ka izlīguma noslēgšana šobrīd nav iespējama, taču norāda, ka izlīguma noslēgšana

iespējama arī vēlāk, pēc sprieduma taisīšanas, proti sprieduma izpildes stadijā.

Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts

pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa

atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

2011.gada 1.oktobrī Civilprocesa likumā tika iekļauta un stājās spēkā jauna 30.3 nodaļa „Lietas par maza apmēra prasībām”, ar ko likumdevējs ir

ieviesis būtiskas procesuālās izmaiņas paātrinātai un vienkāršotai maza apmēra prasību izskatīšanai, paredzot šīs lietas skatīt rakstveida procesā un

pieļaujot lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tikai izņēmuma gadījumos. Tādējādi noteikums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā izriet no likuma, līdz

ar ko tam ir leģitīms raksturs.

Lai gan atbildētāja ir norādījusi, ka vēlas lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tomēr nekādu motivāciju lūgumam par lietas izskatīšanu tiesas sēdē

nav norādījusi. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētāja ir iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumus, izklāstot savu attieksmi pret celto prasību.

Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē nepieciešamību lietu izskatīt tiesas sēdē, bet atzīst par iespējamu lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (..).

Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2018.gada 24.janvārī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus norādot

sprieduma noraksta pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu, vienkāršotās procedūras lietas (..) tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Ar lietā esošo 2015.gada 29.jūlija dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-16.2.1/1171, tā pielikumu Nr.1 un dzīvojamās telpas nodošanas un

pieņemšanas aktu pierādīts, ka atbildētājai lietošanā nodota dzīvojamā telpa ar palīgtelpām, kā arī nepieciešamām ierīcēm, iekārtām un aprīkojumu, kas ir

atsevišķs dzīvoklis un kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā /adrese/(lietas 10.-18.lapa).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietā esošā 2004.gada 1.oktobra siltumenerģijas piegādes līguma Nr.321 un 2005.gada 1.augusta vienošanās pie minētā līguma izriet, ka

siltumenerģiju līdz objektam /adrese/, piegādā prasītāja (lietas 25.-30.lapa).

2015.gada 29.jūlija dzīvojamās telpas īres līguma 2.6.punktā pielīgts, ka īrnieks patstāvīgi vienojas un slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par

šādiem pakalpojumiem – siltumenerģijas piegādi (..), un patstāvīgi norēķinās par tiem.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka līgums par siltumenerģijas piegādi starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts. Neskatoties uz minēto,

prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājai izīrētās dzīvojamās telpas ar siltumenerģijas pakalpojumiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta otro daļu, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Minētā likuma 11. 3 panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka izīrētājs ir tiesīgs būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku,

ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta trešās daļas 1.punktu, īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi

norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

2006.gada 12.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu

sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”, nosaka kārtību, kādā īrnieks norēķinās ar izīrētāju par siltumenerģiju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Lietā ir nodibināts, ka prasītāja ir sniegusi atbildētājai siltumenerģijas pakalpojumus, ko tiesai nav pamata apšaubīt.

Kā norādījusi prasītāja, atbildētāja laika posmā no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.jūlijam maksājumus prasītājai nav veikusi pienācīgā

kārtā. Pēdējais maksājums veikts 2017.gada martā 20,00 euro apmērā. Minēto apstiprina lietā esošie norēķinu pārskati (lietas 22.lapa), no kuriem

redzams, ka atbildētājai ir izveidojies parāds par siltumenerģiju 184,99 euro apmērā.

Lietas materiāli apstiprina, ka prasītāja 2016.gada 21.decembrī nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu, norādot par parāda esamību un lūdzot to

samaksāt 14 dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas (lietas 23.lapa).

Tāpat prasītāja pirms vēršanās tiesā sagatavojusi un nosūtījusi atbildētājai 2017.gada 31.jūlija rēķinu, kurā iekļauts parāds un kavējuma nauda

(lietas 24.lapa).

Lietā konstatēts, ka atbildētāja 2017.gada 21.decembrī sniegusi paskaidrojumus, kuros norādījusi, ka parādu atzīst daļēji, proti atzīst galveno

parādu un nolīgtos vai likumiskos procentus, savukārt valsts nodevu sakarā ar izlīguma slēgšanu atzīst 50% apmērā. Līdz ar to lietā nodibināts, ka

atbildētāja parādu atzīst un par to lietā strīda nav.

Savukārt attiecībā uz iebildumiem par piedzenamās valsts nodevas apmēru, tiesa tos atzīst par nepamatotiem, jo saskaņā ar prasītājas 2018.gada

28.marta atsauksmē norādīto, izlīguma noslēgšana lietā nav iespējama, jo atbildētāja nav vērsusies pie prasītājas ar konkrētu piedāvājumu par izlīguma

slēgšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams

pamatparāds par laiku no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.jūlijam 184,99 euro apmērā.

Bez tam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus par laiku no 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.jūlijam 8,98 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētāja nav veikusi samaksu par saņemto siltumenerģiju pilnā apmērā, kā arī ievērojot to, ka

pienākumu maksāt procentus un prasītājas norādīto procentu apmēru atbildētāja nav apstrīdējusi, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas pienākumu maksāt

nokavējuma procentus prasītājas norādītajā apmērā.

Bez tam, prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā

gadā no galvenā parāda summas 184,99 euro, līdz sprieduma izpildes dienai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 3,30 euro.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve pieteikusi lūgumu piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus, proti izdevumus advokāta palīdzības

samaksai 58,19 euro apmērā. Pamatojot minēto lūgumu, tiesā ir iesniegts zvērinātas advokātes Lindas Zaušas orderis, kas apliecina uzdevumu advokātei

sniegt juridisko palīdzību prasītājai, kā arī 2017.gada 3.augusta rēķins Nr.32 ar pielikumu un maksājuma apstiprinājums (lietas 39.-42.lapa).

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas pirmais punkts noteic apmēru, kādā atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta

palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas

sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir nosakāms mazāks apmērs atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, jo civillieta nav sarežģīta,

tajā lūgts piedzīt parādu, lieta nav apjomīga, tā izskatīta rakstveida procesā pirmās instances tiesā, atbildētāja iebildumus par prasību nav cēlusi, kā arī

nav cēlusi pretprasību.

Tiesas ieskatā, prasītājas pārstāves pieprasītie atlīdzināmie izdevumi par advokāta palīdzību 58,19 euro apmērā nav taisnīgi un samērīgi ar kopējo

prasījuma 193,97 euro apmēru, lietas sarežģītību un apjomīgumu, tādējādi rīcība, lūdzot piedzīt izdevumus norādītajā apmērā, neatbilst Civillikuma

1.pantā nostiprinātajam labas ticības principam, saskaņā ar kuru, ne tikai pienākumi pildāmi, bet arī tiesības izlietojamas pēc labas ticības.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atlīdzināmie izdevumi par advokāta palīdzību, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, ir samazināmi,

atzīstot, ka atbildētājai ir pienākums samaksāt atlīdzināmos izdevumus par advokāta palīdzību 50,00 euro apmērā. Šādā apmērā prasījums par ar lietas

vešanu saistīto izdevumu piedziņu ir apmierināms, bet pārējā daļā, proti 8,19 euro apmērā, tas ir noraidāms kā netaisnīgs un nesamērīgs.

Tiesa uzskata, ka tādējādi lietā tiek atrasts patiess un taisnīgs lietas risinājums. Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā.

Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā Nr.2002-06-01 ir norādījusi, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas

risinājumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1,

250.25, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas siltums”, reģ. Nr.42803008058 (bankas konts naudas līdzekļu

iemaksai: AS “SEB banka”, SWIFT kods UNLALV2X, konta Nr.LV59UNLA0010000206401), pamatparādu 184,99 euro par laika periodu no

2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.jūlijam, likumiskos procentus 8,98 euro par laika periodu 2016.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.jūlijam, kā

arī tiesas izdevumus lietā – valsts nodevu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro un izdevumus advokāta palīdzības samaksai

50,00 euro kopā – 318,41 euro (trīs simti astoņpadsmit euro, 41 cents).

Atzīt SIA “Jūrmalas siltums” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda 184,99 euro par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

Noraidīt prasību daļā par izdevumu piedziņu advokāta palīdzības samaksai 8,19 euro apmērā.

Noteikt atbildētājai tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa