Court vacated administrative penalty decision due to procedural error but dismissed appeal on statute of limitations grounds.

NORAKSTS

Lieta Nr.42927209

A00308-10/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2010.gada 29.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties pieteicējas Dienvidlatgales virsmežniecības pārstāvei J.T.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta sakarā

ar Dienvidlatgales virsmežniecības pieteikumu par Krāslavas novada Domes

Administratīvās komisijas 2009.gada 26.augusta lēmuma Nr.N07-8-117 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas amatpersona V.N. 2009.gada 28.jūlijā sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA622279 par to, ka Dienvidlatgales

virsmežniecības darbinieki Krāslavas rajona Kaplavas pagastā mājās

„/Nosaukums/” veikuši patvaļīgu būvgružu kraušanu un utilizēšanu, tos sadedzinot

uz R.K. piederošās zemes, bez viņa piekrišanas. Par minēto pārkāpumu paredzēta

administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -

LAPK) 58.pantā.

[2] Ar Krāslavas novada Domes Administratīvās komisijas 2009.gada

26.augusta lēmumu Nr.N07-08-117 (turpmāk – Lēmums), pamatojoties uz LAPK

275.panta trešo daļu, izbeigta lietvedība un nodoti materiāli izskatīšanai

iepriekšējās izmeklēšanas iestādei, jo materiāli par administratīvo pārkāpumu

sastādīti nepilnīgi.

[3] 2009.gada 16.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts

Dienvidlatgales virsmežniecības (turpmāk arī pieteicēja) pieteikums par Lēmuma

atcelšanu un lietas izbeigšanu.

Pieteikumā norādīts, ka Lēmums ir prettiesisks un atceļams un lietvedība

lietā izbeidzama saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu, pamatojoties uz šādiem

argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar LAPK 245.pantu materiālus nodod prokuroram vai

pirmstiesas izmeklēšanas iestādei, ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka

pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Lēmumā nav norādes

par noziedzīga nodarījuma pazīmju esamību vai konstatēšanu. Turklāt

Administratīvā komisija lietas materiālus saņēma no Krāslavas rajona policijas

pārvaldes, kas jau bija pārbaudījusi, ka kriminālprocesa uzsākšanai nav pamata, jo

R.K. savā iesniegumā lūdza uzsākt kriminālprocesu pret virsmežniecības

amatpersonām.

[3.2] Lietas materiālu nepilnīga noformēšana nav virsmežniecības vaina un

nekādā gadījumā nenorāda uz noziedzīga nodarījuma pazīmju esamību. To, ka

dokumenti ir nepilnīgi Administratīvajai komisijai saskaņā ar LAPK 268.panta

2.un 4.punktu vajadzēja pārbaudīt un konstatēt, sagatavojot administratīvā

pārkāpuma lietu izskatīšanai un attiecīgi rīkoties, atliekot lietas izskatīšanu vai

pieprasot papildmateriālus.

[3.3] No Lēmuma secināms, ka Administratīvā komisija lietu nemaz nav

skatījusi pēc būtības, jo nav iespējams, ka pilnīgi visi dokumenti ir nepilnīgi

sastādīti un neļauj konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu un virsmežniecības

vainu šajā pārkāpumā. Pretējā gadījumā Administratīvā komisija būtu konstatējusi,

ka virsmežniecības darbinieku darbībās nav saskatāmas LAPK 58.pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes. Būvgružu nokraušana tālākai

transportēšanai nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīta par piegružošanu vai

piesārņošanu ar vielām, atkritumiem un materiāliem. Tāpat par piegružošanu

nevar uzskatīt transportēšanai nepiemēroto materiālu sadedzināšanu stingrā

virsmežniecības darbinieku uzraudzībā un tai sekojošu dedzināšanas vietas

sakopšanu.

[4] Krāslavas novada Dome (turpmāk arī atbildētāja) tiesai iesniegtajos

rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir pamatots un pieteikumu atzīst

pilnībā. 2009.gada 26.augustā Administratīvā komisija, izskatot administratīvo

materiālu Nr.178 konstatēja, ka administratīvās lietas materiālos, izņemot R.K.

iesniegumu, nav citu pierādījumu tam, ka būvgružu kraušana un utilizācija notika

tieši uz R.K. piederošā zemes gabala, līdz ar to Administratīvā komisija lēma par

papildu materiālu pieprasīšanu. Pieņemot Lēmumu, kļūdaini tika piemērota LAPK

275.panta trešās daļas norma. Administratīvā komisija, izskatot lietu, nav

konstatējusi noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, līdz ar to LAPK 275.panta

trešās daļas normas piemērošana nav pamatota. Tādējādi secināms, ka Lēmums ir

nepamatots un atceļams.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto

motīvu pamata, precizēja lūgumu, lūdzot atcelt Lēmumu un izbeigt lietu,

pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu, jo pagājis LAPK 37.pantā noteiktais

termiņš.

[6] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies. Tiesā 2010.gada 7.aprīlī

saņemta faksogramma (lietas 42.lapa) ar lūgumu skatīt lietu bez atbildētājas

pārstāja klātbūtnes. Ievērojot, ka par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā

noteiktā kārtībā un ir saņemts lūgums skatīt lietu atbildētājas pārstāvja prombūtnē,

tiesa, uzklausot pieteicējas pārstāves viedokli, nolemj lietu skatīt bez atbildētājas

pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies administratīvā procesa

dalībnieka paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[8] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[8.1] Krāslavas rajona policijas pārvaldē 2009.gada 30.maijā saņemts R.K.

iesniegums, ka Dienvidlatgales virsmežniecības darbinieki veikuši patvaļīgu

būvgružu nokraušanu un utilizāciju tos sadedzinot uz viņam piederošās zemes

(lietas 21.lapa).

[8.2] Valsts policijas amatpersona V.N. 2009.gada 28.jūlijā sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA622279 par to, ka Dienvidlatgales

virsmežniecības darbinieki Krāslavas rajona Kaplavas pagastā mājās

„/Nosaukums/” veikuši patvaļīgu būvgružu kraušanu un utilizēšanu, tos sadedzinot

uz R.K. piederošās zemes, bez viņa piekrišanas. Par minēto pārkāpumu paredzēta

administratīvā atbildība LAPK 58.pantā (lietas 7.lapa).

[8.3] Ar Krāslavas novada Domes Administratīvās komisijas 2009.gada

26.augusta lēmumu Nr.N07-08-117, pamatojoties uz LAPK 275.panta trešo daļu,

izbeigta lietvedība un nodoti materiāli izskatīšanai iepriekšējās izmeklēšanas

iestādei, jo materiāli par administratīvo pārkāpumu sastādīti nepilnīgi (lietas

5.lapa).

Par konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem lietā strīda nav.

[9] Lietā ir strīds par to, vai atbildētāja, ievērojot Lēmumā minēto

pamatojumu, ir pamatoti izbeigusi administratīvo lietvedību Dienvidlatgales

virsmežniecības administratīvā pārkāpuma lietā.

[10] Administratīvo pārkāpumu lietvedību regulē LAPK, kas paredz speciālu

regulējumu attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietvedības ietvaros

pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tiesas kompetenci, izskatot sūdzības par

lēmumiem administratīvā pārkāpuma lietā.

LAPK 275.panta pirmā daļa nosaka trīs lēmumu veidus, kādus var pieņemt

institūcija (amatpersona), izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu:

1) par administratīvā soda uzlikšanu;

2) par lietvedības izbeigšanu;

3) par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības

administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam.

Savukārt LAPK 275.panta trešā daļa, kas nosaka gadījumus, kad pieņem

lēmumu par lietvedības izbeigšanu, paredz šādu lēmumu pieņemt arī nododot

materiālus izskatīšanai iepriekšējās izmeklēšanas iestādei.

Tiesa atbilstoši LAPK 285.pantam pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un

pamatotību.

[11] LAPK 275.panta trešajā daļā noteiktie gadījumi, kad pieņem lēmumu

par lietvedības izbeigšanu, pēc būtības ir lietvedības izbeigšanas pamatojumi, kam

jābūt lēmumā par lietvedības izbeigšanu.

2009.gada 26.augustā Krāslavas novada Domes Administratīvā komisija

pieņēmusi pārsūdzēto Lēmumu, ar kuru izbeigta administratīvā lietvedība.

Lēmuma pamatojumā atbildētāja norādījusi, ka, izskatot lietu konstatēts, ka

materiāli par administratīvo pārkāpumu sastādīti nepilnīgi, tādējādi administratīvā

lietvedība izbeidzama un materiāli nododami izskatīšanai iepriekšējās

izmeklēšanas iestādei. Proti, pamatojums lietvedības izbeigšanai lietā Lēmumā ir

tas, ka materiāli par administratīvo pārkāpumu sastādīti nepilnīgi.

[12] LAPK 245.pants noteic, ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka

pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram

vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei. No minētās tiesību normas secināms, ka

materiālus var nodot pirmstiesas izmeklēšanas iestādei, ja ir konstatētas noziedzīga

nodarījuma sastāva pazīmes.

Kā konstatējams no Lēmuma, tad Lēmums nesatur nekādu pamatojumu

attiecībā uz noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju esamību. Kā norāda atbildētāja

savos rakstveida paskaidrojumos tiesai, tad, pieņemot Lēmumu, kļūdaini tika

piemērota LAPK 275.panta trešās daļas norma, jo Administratīvā komisija,

izskatot lietu, nav konstatējusi noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, bet

konstatējusi pierādījumu trūkumu. Līdz ar to Administratīvā komisija pārsūdzētajā

Lēmumā ir kļūdījusies un nepamatoti izbeigusi lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā saskaņā ar LAPK 275.panta trešo daļu.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka atbildētāja ir kļūdījusies

materiālo tiesību normu piemērošanā un šī kļūda ir novedusi pie prettiesiska

lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to pārsūdzētais Lēmums ir atzīstams par prettiesisku

administratīvo aktu un ir atceļams.

[13] Lietvedības kārtību administratīvo pārkāpumu lietās nosaka LAPK IV

sadaļa. Līdz ar to ar lietvedību administratīvā pārkāpuma lietās ir jāsaprot visas tās

procesuālās darbības, kuras ir norādītas šajā sadaļā. Tas nozīmē, ka, konstatējot, ka

ir pagājis LAPK 37.pantā noteiktais termiņš administratīvā soda uzlikšanai,

institūcijai, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu, ir pienākums izbeigt

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Proti, pēc šī termiņa institūcija nav

tiesīga veikt nekādas procesuālas darbības, lai turpinātu lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā. Tai skaitā institūcija nav tiesīga vākt pierādījumus, tos izvērtēt un

konstatēt, vai persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk

kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir

ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, pārkāpums izdarīts 2009.gada

28.maijā, līdz ar to LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš beidzās

2009.gada 28.septembrī. Tādējādi nav konstatējams leģitīms pamats pārsūdzētā

Lēmuma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai, proti, konkrētajā lietā

tiesai ir pienākums izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu tā iemesla dēļ, ka

lietvedību šajā lietā turpināt ir aizliegts, jo ir pagājis termiņš administratīvā soda

uzlikšanai.

Līdz ar to lietā ir piemērojams LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punkts, kas

noteic, ka tiesa lēmumu atceļ un izbeidz lietu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu,

286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu,

289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu tiesa

nolēma:

apmierināt Dienvidlatgales virsmežniecības, reģistrācijas numurs

90002304738, pieteikumu.

Atcelt Krāslavas novada Domes Administratīvās komisijas 2009.gada

26.augusta lēmumu Nr.N07-08-117 ar tā pieņemšanas dienu un administratīvā

pārkāpuma lietu izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā

no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ S.Pujāte

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese S.Pujāte

Rēzeknē, 2010.gada 29.aprīlī