Court allows resident to remove unclear postal fees from HOA invoice and orders cost reimbursement.

Lietas Nr. C30628312

Lietas arhīva Nr. CA-1698-14/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 20.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Ābele

tiesneši I.Celmiņa un V.Vazdiķis

ar sekretāri S.Ozolnieci,

piedaloties dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „PAVADONIS” pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Aivaram

Kaparšmitam,

izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību

„PAVADONIS” par pienākuma izpildi, sakarā ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „PAVADONIS” apelācijas sūdzību par

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 29.janvāra spriedumu, un

konstatēja

2012.gada 25.maijā /pers. B/ iesniedzis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret DzĪKS “PAVADONIS” par

pienākuma izpildi.

/pers. B/, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.pantu, 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu

Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.3.punktu, lūdz atzīt par

nelikumīgu un uzlikt par pienākumu atbildētājam izslēgt no prasītājam izsniegtā 2011.gada septembra rēķina pozīciju ,,Pakalpojumi”

1,20 Ls apmērā, kā arī piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu, kā arī citus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja īpašumā atrodas dzīvokļa īpašums pēc adreses /adrese A/ un dzīvokļa īpašums pēc

adreses /adrese A/.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pēc adreses /adrese A/ pārvaldīšanas funkcijas realizē atbildētājs uz likuma pamata, jo

pārvaldīšanas līgums ar atbildētāju un dzīvokļu īpašnieku kopību nav noslēgts.

2011.gada septembrī atbildētājs prasītājam izsniegtajā rēķinā ir ietvēris neskaidru apmaksas pozīciju ,,pakalpojumi” par kopējo

summu 1,20 Ls. Par šīs neskaidrās pozīcijas saturu un apmaksas summu prasītājam radās neskaidrības, jo dzīvokļu īpašnieku kopība

daudzdzīvokļu mājā pēc adreses /adrese A/ nav lēmusi, turklāt jēdziens ,,pakalpojumi” nav saturiski izskaidrots.

2011.gada 4.oktobrī prasītājs vērsās pie atbildētāja ar lūgumu sniegt prasītājam detalizētu skaidrojumu par prasītājam apmaksai

pieprasīto neskaidro pozīciju ,,pakalpojumi”.

2011.gada 27.oktobrī prasītājs saņēma atbildētāja atbildes vēstuli ar pielikumā pievienoto atbildētāja 2011.gada 6.septembra valdes

sēdes protokolu Nr. 13., kurā ir nolemts iekļaut parādnieku rēķinos sadaļā ,,pakalpojumi" izdevumus, kas iztērēti par pasta

pakalpojumiem. - 1,20 Ls apmērā. Prasītāja ieskatā šīs izmaksas ir neatbilstošas un nepamatotas.

Prasītājs, kā dzīvokļa īpašnieks, šādu pakalpojumu no atbildētāja nav pieprasījis un pušu starpā nepastāv nekādas vienošanās par

prasītājam adresēto sūtījumu nosūtīšanu ar ierakstīta sūtījuma nosūtīšanu, kuru prasītājs būtu apņēmies apmaksāt. Turklāt, arī dzīvokļu

īpašnieku kopība ar prasītājam saistošo kopības lēmumu šādu pārvaldīšanas pakalpojuma papildinājumu arī nav izlēmusi. Tādējādi,

prasītājs uzskata, ka prasīt no prasītāja kā dzīvokļa īpašnieka atlīdzināt ar privāta komersanta pārvaldes institūcijas izlemtu vienpusēju

gribu apmaksāt sūtītās vēstules 1,20 Ls apmērā, ir prasītāja intereses aizskaroši, nepamatoti un diskriminējoši. Turklāt, nav

saprotams, kuros gadījumos atbildētājs pieņem lēmumu sūtīt paziņojumu, izmantojot ierakstīta sūtījuma paziņošanas veidu un kuros

gadījumos vienkārša sūtījumu pakalpojumu ar AS ,,Latvijas Pasts” starpniecību. Vēl jo vairāk, ka tik būtisks paziņojums kā kārtējais

rēķins, tiek vienkārši ielikts katra dzīvokļa īpašnieka pastkastītē un šos dokumentus piegādā atbildētāja algotais darbinieks -

sētnieks.

Šos argumentus prasītājs norādījis arī atbildētājam 2012.gada 19.marta iesniegumā, taču 2012.gada 5.aprīļa atbildes vēstule bija

visai formāla bez turpmākām iespējām atrisināt radušos konfliktu ārpustiesas ceļā.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ir rupji pārkāpis Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.panta prasības, jo prasītājam izsniegtajos

rēķinos ir ietvertas pozīcijas, par kurām nav pieņemts dzīvokļu īpašnieku lēmums. Tādējādi, pozīcija ,,Pakalpojumi” ir pretrunā ar

norādītajām likuma normām.

Turklāt, 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.3.apakšpunkts nosaka, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējami šādi uzturēšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumi: mājas pārvaldīšanas pakalpojumi (tai skaitā finanšu uzskaites un juridiskie pakalpojumi, lietvedības

nodrošināšana), tātad, neviens normatīvais akts neparedz atsevišķi no pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumiem, kuros

ietilpst lietvedības nodrošināšana, pieprasīt dzīvokļa īpašniekam apmaksāt cita privāto tiesību subjekta - komersanta, sūtītās vēstules,

kuru izmaksāt jau būtu jābūt ietvertām pozīcijā ,,lietvedības nodrošināšana”.

No minētā secināms, ka atbildētājs pieprasot apmaksāt 0,98 Ls par marku, 0,05 Ls par aploksni un 0,17 Ls administratīvos

izdevumus, kas kopsummā sastāda 1,20 Ls, pieprasa prasītājam veikt divkāršā apmērā maksājumu par vienu un to pašu darbību, t.i.,

par administratīvajiem izdevumiem, kas ietverti rēķinā kā apsaimniekošanas maksa. Turklāt, šo noteikumu 1.pielikumā Obligāti

veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotā ieņēmumu un izdevumu tāme, pozīcijā ,,Mājas

pārvaldīšanas pakalpojumi” ir ietvertas pozīcijas ,,Parādu piedziņa (tiesvedības dokumentu sagatavošana, pārstāvniecība tiesā,

darbs ar parādniekiem u.tml.)”, kas tikai atkārtoti pierāda, ka atbildētājs pieprasa nosegt atkārtoti pozīciju, kurai jau ir jābūt ietvertai

dzīvojamās mājas pēc adreses /adrese A/ mājas pārvaldīšanas pakalpojumos.

Uzskata, ka atbildētājs kā pakalpojuma sniedzējs attiecībā pret prasītāju kā dzīvokļa īpašnieku ir vienpusēji uzspiedis savu gribu, kas

nav saskaņota un nav atbilstoša dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtajiem lēmumiem, pieprasot apmaksāt neakceptētu pakalpojumu

izmaksas. Turklāt, atsakoties radušos jautājumu mēģināt atrisināt ārpustiesas ceļā, būtiski ir aizskartas prasītāja likumiskās tiesības

un intereses.

Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasība ir atstājama bez izskatīšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma

219.panta pirmās dalās 1.punktu. Konkrētajā gadījumā, prasītājs tiesā mēģina apstrīdēt atbildētāja 2011.gada 6.septembra

valdes lēmumu (protokols Nr.13) par pasta izdevumu iekļaušanu parādnieku rēķinos, bet saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma

un atbildētāja statūtu noteikumiem, tiesā ir iesniedzamas prasības tikai par sabiedrības kopsapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumiem.

Atbildētāja atsaukusies uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 13.panta pirmās daļas 15.punktu, 39.panta otrās daļas 4.punktu, statūtu

3.5.12. un 5.5.6.punktu. Līdz ar ko secināms, ka prasītājam nelabvēlīgais valdes lēmums bija jāapstrīd iesniedzot attiecīgu sūdzību

biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), un tikai sev nelabvēlīgu biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu prasītājs ir tiesīgs

pārsūdzēt tiesā.

Atbildētāja iesniegusi papildus paskaidrojumus, kuros norāda, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2013.gada 17.maija

lēmumu civillietā Nr.C30796212 ir nodibināts, ka prasītājs ir atbildētāja biedrs.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses,

tādejādi nevar pastāvēt strīds par to, vai prasītājs ir vai nav atbildētāja biedrs.

Prasītāja arguments par to, ka viņam atbildētāja apsaimniekotajā mājā pieder divi dzīvokļi un kā biedrs viņš ir tikai attiecībā uz vienu

dzīvokli, ir aplams un nepareizs, jo iegūstot īpašumā otru dzīvoklī, kooperatīvās sabiedrības biedram sabiedrībā nav jāstājas atkārtoti

un kooperatīva biedrs viņš ir neatkarīgi no viņa īpašumā esošo dzīvokļu skaita, proti, biedrs nevar būt dubultā. Minētais izriet no

Kooperatīvo sabiedrību likuma 19.panta pirmās daļas 3.punkta.

Atbildētāja atsaukusies uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 26.panta trešo daļu, 40.panta pirmo daļu, 21.panta pirmās daļas 1.punktu,

39.panta otrās daļas 4.punktu. Tādejādi sūdzību iesniegšana par valdes lēmumiem ir viena no formām, kā sabiedrības biedrs var

realizēt savas Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktās tiesības piedalīties sabiedrības darbībā un pārvaldē.

Iesniedzot prasību uzreiz tiesā, prasītājs nepamatoti vēlas liegt iespēju sabiedrības augstākajai izpildinstitūcijai - biedru kopsapulcei

(pilnvaroto sapulcei) izlemt jautājumus, kas ir tās kompetencē.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Pusēm ir jādara viss iespējamais, lai

strīdu atrisinātu bez tiesas iesaistīšanas. Konkrētajā gadījumā, prasītājam pirms prasības celšanas tiesā bija iespēja strīdu noregulēt

un atrisināt sabiedrības institūcijā - biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), ko viņš nav darījis.

Turklāt Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība (Kooperatīvo sabiedrību likuma 1.panta 5.punkts),

un ja biedrs nevēlas jautājumus risināt tādā kārtībā, kā to nosaka sabiedrības statūti un likums, neapmierina sabiedrības darbība,

nevēlas pildīt sabiedrības izpildinstitūciju lēmumus, viņam jebkurā laikā ir tiesības izstāties no sabiedrības (Kooperatīvo sabiedrību

likuma 22.panta otrās daļas 7. punkts). Ņemot vērā augstāk minēto, atbildētājs lūdz prasītāja prasību noraidīt kā nepamatotu.

Atbildētāja iesniegusi papildus paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasītājam, kā kooperatīva biedram, 2011.gada septembra rēķinā

pozīcijā ,,Pakalpojumi” tika iekļauta summa Ls 1,20 par izdevumiem, kas saistīti ar ierakstītas vēstules – parādnieka brīdinājuma

sagatavošanu un nosūtīšanu. Juridiskais pamats iekļautajai pozīcijai ir 2011.gada 6.septembra valdes sēdes lēmums, punkts Nr. 3.

Faktiski minētā summa parādnieku rēķinos tika iekļauta pamatojoties uz 2011.gada 26.septembra ,,Ierakstīto vēstuļu sarakstu”, kuru

sastādīja sekretāre-referente Valsts amatpersona. 2011.gada septembra mēneša rēķins prasītājam tika nogādāts un ievietots

pastkastē vienlaicīgi ar brīdinājuma nosūtīšanu. Rēķina apmaksas termiņš - līdz mēneša beigām.

Par to, ka 2011.gada 26.septembra brīdinājums ir attiecināms uz 2011.gada septembra rēķinu, liecina brīdinājumā norādītā parāda

summa Ls 539,05, kas sakrīt ar rēķinā norādīto parāda summu uz 2011.gada 1.septembri. Brīdinājuma parāda summā netika

iekļauts tekošais maksājums Ls 33,95, kuram samaksas termiņš iestājās tikai 2011. gada 1. oktobrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo un piekto daļu, tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem

aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām. Ja nav likuma, kas regulē

strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc tiesību

vispārējiem principiem un jēgas.

Saskaņā ar 2009.gada 1.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.983 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas

kārtība” trešās daļas 13.punktu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumus vienam pasta

sūtījumam veido veidlapas izgatavošanas, tajā skaitā tonera patēriņa, izmaksas, aploksnes izmaksas, vēstules marķēšanas

izmaksas, sūtījuma sagatavošanas izmaksas, pasta pakalpojumu izmaksas. Iesniedzot prasību tiesā, prasītājam lietā ar vienu

atbildētāju ir jāmaksā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu.

Saskaņā ar 2013.gada 29.janvāra Ministru Kabineta noteikumu Nr.61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo

apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.1 punktu, par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā

sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības,..., - kopā ne vairāk kā piecus

latus.”

Saskaņā ar ,,Kooperatīvo sabiebrību likuma” 3.panta pirmās daļas 8.punktu, kooperatīvās sabiedrības darbības izmaksas finansē

biedri paši, veidojot uzkrājumus un sedzot zaudējumus.

Saskaņā ar „Kooperatīvo sabiebrību likuma” 17.panta pirmās daļu: “Par kooperatīvās sabiedrības biedriem var būt personas, kuras

izmanto sabiedrības pakalpojumus, atzīst un pilda sabiedrības statūtus un ir izdarījušas ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā tās

statūtos noteiktajā kārtībā, kā arī veic citus statūtos un sabiedrības lēmumos noteiktos maksājumus.” Saskaņā ar ,,Kooperatīvo

sabiebrību likuma” 21. panta pirmās daļas 1.punktu ,,Kooperatīvās sabiedrības biedra pienākumi ir pildīt sabiedrības statūtos

paredzētos pienākumus un tās pārvaldes un revīzijas institūciju lēmumus.

Saskaņā ar 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1014 „ Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu.” 2.punktu, noteikumi ir piemērojami dzīvojamā mājā, kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un kurā

dzīvokļu īpašnieci likumā noteiktajā kārtība nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to.”

Līdz ar to atbildētājs nav šo noteikumu subjekts.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 29.janvāra spriedumu /pers. B/ prasība apmierināta un nospriests atzīt

DzĪKS “PAVADONIS” 2011.gada septembra rēķina, par /adrese/, pozīciju “pakalpojumi” Ls 1,20 (EUR 1,71) apmērā par nelikumīgu

un uzlikt par pienākumu DzĪKS “PAVADONIS” izslēgt no /pers. B/ izsniegtā 2011.gada septembra rēķina, pozīciju “pakalpojumi” Ls

1,20 (EUR 1,71); piedzīt no DzĪKS “PAVADONIS” par labu /pers. B/ tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu EUR 71,14 apmērā, ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 107,43, kopā piedzenot EUR

183,27.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nepastāv strīds un ar lietas materiāliem apstiprinās, ka prasītājam uz īpašuma tiesību pamata pieder

dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/, un pie tā piederošā 8/1000 kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas, un dzīvokļa īpašums

Nr. /adrese/, un pie tā piederošā 592/97547 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas. Tāpat lietā nepastāv strīds, ka

atbildētājs DzĪKS „PAVADONIS” veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un starp pusēm nav noslēgts dzīvojamās mājas

kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanas līgums.

Kā redzams no atbildētāja prasītājam izsniegtā rēķina, dzīvokļa īpašumam Nr./adrese/, par 2011.gada septembri, atbildētājs tajā ir

iekļāvis pozīciju „pakalpojumi” Ls 1,20, rēķinā norādot, ka rēķina apmaksas termiņš noteikts līdz 2011.gada 25.septembrim.

No lietai pievienotā prasītāja 2003.gada 22.septembra iesnieguma atbildētāja valdei, prasītājs lūdzis pieņemt prasītāju par DzĪKS

“PAVADONIS” biedru sakarā ar dzīvokļa pirkšanu, mantojumu, pēc adreses /adrese E/ no 2003.gada 1.oktobrī.

Lietā nav strīda, ka prasītājs, kā DzĪKS “Pavadonis” biedrs vairākkārtīgi vērsies pie atbildētāja valdes ar iesniegumiem.

Lietai pievienotā prasītāja 2011.gada 31.augusta iesniegumā atbildētāja valdes priekšsēdētājai, prasītājs norādījis, ka pēc viņa rīcībā

esošās informācijas atbildētāja valde plāno sūtīt dzīvokļu īpašniekiem vēstules, lai vēlāk iekasētu naudu, lūdz prasītājam šādas

vēstules nesūtīt, jo prasītājam ir skaidras pakalpojumu cenas un to apmaksas termiņi, un dzīvokļu īpašuma apliecinošus dokumentus

jau iesniedzis kooperatīvai sabiedrībai personīgi.

No lietai pievienotā 2011.gada 6.septembra DzĪKS “PAVADONIS” valdes sēdes protokola Nr.13, redzams, ka valde nolēmusi iekļaut

parādnieku rēķinos sadaļā “Pakalpojumi” izdevumus, kas iztērēti par pasta pakalpojumiem, Zemes grāmatai un citiem

pakalpojumiem: - pasta pakalpojumi Ls 1,20, Zemesgrāmata Ls 5 un citi izdevumi, kas iztērēti par lietotiem līdzekļiem.

2011.gada 26.septembrī atbildētājs sastādījis prasītājam, kā dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniekam brīdinājumu, par maksājuma

neizpildi, brīdinājumā norādot, ka pēc stāvokļa uz 2011.gada 26.septembri komunālo maksājumu neapmaksāto rēķinu parāds

sastāda Ls 539,05.

Lietā nav strīda, ka 2011.gada 26.septembrī sastādītais brīdinājums Latvijas pasta nodaļā, Rīga – 35 nodots 2011.gada

28.septembrī.

No lietai pievienotās 2011.gada 17.novembra atbildētāja atbildes prasītājam, atbildētājs paskaidrojis, ka pasta pakalpojumu

izmaksas Ls 1,20 sastāda: Ls 0,98 marka, ja sūtīta ar ierakstīto vēstuli, Ls 0,05, aploksne un Ls 0,17 administratīvie izdevumi

(transporta ekspluatācijas izdevumi, darba samaksa un citi).

Lietā pastāv strīds par pozīcijas „pakalpojumi” - Ls 1,20 apmērā iekļaušanu 2011.gada septembra rēķinā pamatotību.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.pantu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi ir, pamatojoties uz dzīvojamās

mājas īpašnieka lēmumu, noteikti maksājumi: 1) šā likuma 6.panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas

darbībām nepieciešamie izdevumi; 2) šā likuma 6.panta trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētie izdevumi

(turpmāk - citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi); 3) atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Un likuma 6.panta otrā un trešā daļa nosaka, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska

saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas

nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana, c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā

apkope un kārtējais remonts, d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, e) dzīvojamās mājas

energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana; 2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un

pārraudzība, tajā skaitā: a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana, b)

attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, c) finanšu uzskaites organizēšana; 3) dzīvojamās mājas lietas vešana; 4) līguma par

piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku; 5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas

īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo

pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

Saskaņā ar 09.12.2008. MK noteikumu Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” (redakcijā uz 18.12.2008. - 24.09.2013.) 7.3.apakšpunktu, kas nosaka, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējami

šādi uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi: mājas pārvaldīšanas pakalpojumi (tai skaitā finanšu uzskaites un juridiskie

pakalpojumi, lietvedības nodrošināšana).

Atbildētāja viedokli, ka pozīcija „pakalpojumi Ls 1,20” iekļaušana 2011.gada rēķinā ir pamatota, jo 2011.gada 6.septembra DzĪKS

valdē pieņemts lēmums par pozīcijas „pasta pakalpojumi Ls 1,20” iekļaušanu rēķinos un prasītājam, kā parādniekam ierakstītā

vēstulē 2011.gada 28.septembrī nosūtīts brīdinājums par maksājuma neizpildi, tiesa uzskatījusi par nepamatotu.

Tiesa uzskatījusi, ka, ņemot vērā, ka tikai 2011.gada 6.septembra DzĪKS “PAVADONIS” Valdes sēdē tika lemts iekļaut parādnieku

rēķinos sadaļā “Pakalpojumi” izdevumus Ls 1,20 apmērā un prasītājam, kā parādniekam 2011.gada 28.septembrī nosūtījusi

brīdinājumu, nav pamata uzskatīt, ka 2011.gada septembrī, tas ir pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas un brīdinājuma nosūtīšanas

atbildētājs bija tiesīgs iekļaut rēķinā izdevumus, kas tikai tiks tērēti.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs rēķinus par kārtējo mēnesi izraksta mēneša sākumā un dzīvokļu īpašniekiem rēķini pastkastītē tiek

iemesti mēneša pirmajos datumos.

Tiesa atzinusi, ka lietā nav iegūti pierādījumi atbildētāja apgalvojumam, ka šajā gadījumā ticis pieļauts izņēmums, jo 2011.gada

septembrī izrakstītais, konkrētais prasītājam piestādītais rēķins ticis sastādīts un iemests pastkastītē tikai 2011.gada 26.septembrī t.i.

pēc brīdinājuma sastādīšanas.

Tiesa atzīst, ka prasītājs izpildīja ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu uzlikto pienākumu pierādīt sava prasījuma pamatotību.

Prasītāja iesniegtie rakstveida pierādījumi ir ticami un pietiekami pieteiktā prasījuma apmierināšanai.

Līdz ar to prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma, atzīstot atbildētāja 2011.gada septembra rēķina, par /adrese/, pozīciju

“pakalpojumi” Ls 1,20 (EUR 1,71) apmērā par nelikumīgu un uzlikt par pienākumu atbildētājam izslēgt no prasītājam izsniegtā

2011.gada septembra rēķina, pozīciju “pakalpojumi” Ls 1,20 (EUR 1,71).

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu

EUR 71,14 (Ls 50) ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, t.i. EUR 4,70

(Ls 3,30) apmērā.

Tiesa uzskatījusi, ka prasība daļā par Ls 75,50 ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu ir apmierināma un no atbildētāja prasītāja

labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 107,43 (Ls 75,50) apmērā.

Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 29.janvāra spriedumu iesniegusi DzĪKS

“PAVADONIS”, pārsūdz spriedumu pilnā apmērā.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 189.panta trešo daļu, 190.pantu, 193.panta piekto daļu, norāda, ka tiesa spriedumā nepareizi

izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un

kļūdaina sprieduma taisīšanas, kā arī spriedumā nav norādījusi, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu

pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

Tiesa uzskatījusi, ka ņemot vērā, ka tikai 2011.gada 6.septembra DzĪKS “PAVADONIS” valdes sēdē tika lemts iekļaut parādnieku

rēķinos sadaļā „Pakalpojumi” izdevumus Ls 1,20 apmērā un prasītājam, kā parādniekam, 2011.gada 28.septembrī nosūtījusi

brīdinājumu, nav pamata uzskatīt, ka 2011.gada septembrī, tas ir pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas un brīdinājuma nosūtīšanas

atbildētājs bija tiesīgs iekļaut rēķinā izdevumus, kas tikai tiks tērēti.

Tiesa atzinusi, ka lietā nav iegūti pierādījumi atbildētāja apgalvojumam, ka šajā gadījumā ticis pieļauts izņēmums, jo 2011.gada

septembrī izrakstītais, konkrētais prasītājam piestādītais rēķins ticis sastādīts un iemests pastkastītē 2011.gada 26.septembrī, t.i. pēc

brīdinājuma sastādīšanas.

Atbildētājs nevar piekrist spriedumā norādītajam tiesas atzinumam, jo savos 2014.gada 13.janvāra rakstveida papildus

paskaidrojumos ir norādījis, ka:

Prasītājam, kā kooperatīva biedram, 2011.gada septembra rēķinā pozīcijā „Pakalpojumi” tika iekļauta summa Ls 1,20 par

izdevumiem, kas saistīti ar ierakstītas vēstules - parādnieka brīdinājuma sagatavošanu un nosūtīšanu.

Juridiskais pamats 2011.gada 6.septembra valdes sēdes lēmums, punkts Nr.3 (protokols Nr.13).

Faktiski minētā summa parādnieku rēķinos tika iekļauta pamatojoties uz 2011.gada 26.septembra „Ierakstīto vēstuļu sarakstu”, kuru

sastādīja sekretāre-referente Valsts amatpersona.

2011.gada septembra mēneša rēķins prasītājam tika nogādāts un ievietots pastkastē vienlaicīgi ar brīdinājuma nosūtīšanu. Rēķina

apmaksas termiņš - līdz mēneša beigām.

Nav saprotams, uz kādiem pierādījumiem un faktiem tiesa ir pamatojusies, nonākot pie secinājuma, ka minēto summu atbildētājs

rēķinā ir iekļāvis pirms valdes lēmuma un brīdinājuma nosūtīšanas. Lietā atbildētājs ir iesniedzis gan 2011.gada 6.septembra valdes

lēmumu, gan 2011.gada 26.septembra „Ierakstīto vēstuļu sarakstu”, gan 2011.gada septembra rēķinu, un neviens no šiem

dokumentiem neliecina par to, ka summa Ls 1,20 būtu iekļauta rēķinā pirms šo dokumentu pieņemšanas un sastādīšanas.

Arī atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos ir norādījis uz hronoloģiju konkrētajā gadījumā, proti, sākumā bija

valdes lēmums, pēc tam tika gatavoti brīdinājumi parādniekiem, pēc tam tika gatavots ierakstīto vēstuļu saraksts Latvijas pastam šo

brīdinājumu nosūtīšanai, un tikai pēc saraksta sagatavošanas tajā iekļautajām personām tika rēķinos iekļauta summa Ls 1,20 un

rēķini nogādāti adresātiem.

Turklāt, prasītājs pats tiesai ir norādījis, ka vērsies pie atbildētāja ar lūgumu izskaidrot septembra rēķinā iekļauto neskaidro pozīciju

2011.gada 4.oktobrī. Ja rēķins prasītājam būtu piegādāts septembra sākumā, tad prasītājs noteikti ar šādu lūgumu būtu griezies pie

atbildētāja vēl septembrī.

Tiesa atzinusi, ka prasītājs izpildīja ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu uzlikto pienākumu pierādīt sava prasījuma pamatotību.

Prasītāja iesniegtie rakstveida pierādījumi ir ticami un pietiekami pieteiktā prasījuma apmierināšanai.

Šajā sakarā atbildētājs norāda, ka tiesa nav atsaukusies ne uz vienu konkrētu prasītāja iesniegto rakstveida pierādījumu, nav veikusi

to vērtējumu un analīzi, un nav saprotams, kas tie vispār ir par pierādījumiem (daudzskaitlī) un cik lielā mērā tie var būt par pamatu

prasības apmierināšanai, atšķirībā no atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem.

Tiesa nav sniegusi pamatojumu tam, kamdēļ nav ņemti vērā atbildētāja iesniegtie pierādījumi un izteiktie argumenti, sprieduma

motīvu daļā nav norādījusi argumentus, kamdēļ noraidīti atbildētāja pierādījumi.

Tiesas pienākums bija pārbaudīt visus lietā iesniegtos pierādījumus un iedziļināties to būtībā, nevis izvēlēties, kurus pierādījumus

vērtēt un kurus atstāt bez vērtēšanas.

Prasītājs iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kuros norāda, ka nepiekrīt apelācijas sūdzībā norādītajiem

argumentiem, uzskata, ka pirmās instances tiesa vispusīgi un pilnīgi izvērtējusi visus lietā iesniegtos pierādījumus, tajā skaitā arī

atbildētāja sniegtos paskaidrojumus. Līdz ar to tiesas spriedums ir argumentēts un pamatots.

Atbildētāja apelācija sūdzība sava satura un tajā norādītajiem motīviem ir formāla rakstura un neatspoguļo atbildētāja norādīto

apgalvojumu pamatotību.

K ā sprieduma nepareizības pamatojumu atbildētāja norāda sprieduma 6.lapā 4. un 6.rindkopā tiesas secinājumus par strīda

apstākļiem.

Atbildētājs šo rindkopu citējumus ir “izrāvis” no sprieduma konteksta, ņemot vērā, ka pirms tam tiesa ir izvērtējusi normatīvā

regulējuma prasības par attiecīgo jautājumu un paša atbildētāja veiktās darbības, kā arī atbildētāja pretrunīgos paskaidrojumus

attiecībā uz šajā gadījumā pieļauto “izņēmumu” izrakstīt rēķinu nevis mēneša sākumā kā visos gadījumus, bet gan mēneša beigās.

Konstatējot pretrunas atbildētāja paskaidrojumos, tiesa ir ņēmusi vērā, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā un

trešajā daļā tieši ir norādītas veicamās pārvaldīšanas darbības un to, ka rēķinos ietveramās pozīcijas var apstiprināt tikai un vienīgi

attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, bet nevis viņu nolīgtā pilnvarnieka – pārvaldīšanas funkciju

veicēja pārvaldes institūcija.

Tiesas strīdīgie secinājumi pilnā apjomā atbilst paša atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem.

Tiesas sēdē prasītājs nav ieradusies. Lietā no /pers. B/ saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja klātbūtnes, sakarā

ar prasītāja atrašanos ārpus Latvijas robežām.

Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotais pārstāvis prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja spēkā. Sniedza paskaidrojumus

analogus apelācijas sūdzībā norādītajiem motīviem. Paskaidroja, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi visus lietas apstākļus.

Rēķins izsūtīts 2011.gada 26.septembrī, tāpēc rēķinā varēja iekļaut pasta pakalpojumus. Minētais lēmums bija par izdevumu

samazināšanu, jo par šādu pakalpojumu tika lemts pirms 2011.gada 6.septembra valdes sēdes. Vērā ņemams apstāklis, ka citos

rēķinos prasītājam tika iekļauta pozīcija “pakalpojumi”.

Tiesu kolēģija uzskata par iespējamu izskatīt lietu prasītāja prombūtnē, jo par lietas izskatīšanas laiku un vietu likumā noteiktā kārtībā

ticis paziņots.

Tiesu kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieka paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi

pierādījumus un novērtējusi to kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 426.panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību

un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Atbildētāja ir pārsūdzējusi spriedumu pilnībā.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums attiecībā par to, ka pozīcija “pakalpojumi” Ls 1,20

apmērā nav iekļaujami 2011.gada septembra rēķinā saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 7.pantu un 2008.gada

9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu (redakcijā uz 2008.gada 18.decembri – 2013.gada 24.septembrim) 7.3. apakšpunktu ir pareizs un pilnībā

pietiekams, līdz ar ko, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma

motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

Pamatoti pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētājas 2011.gada 6. septembra valdes sēdē pieņemtais lēmums, iekļaut

parādnieka rēķinos “pakalpojumi” Ls 1,20 apmērā, nebija norādāms 2011.gada septembra rēķinā, jo brīdinājums prasītājam nosūtīts

tikai 2011.gada 28.septembrī. 2011.gada septembra rēķins sastādīts pirms faktisko izdevumu par sūtījumu rašanās.

Apelācijas sūdzībā atbildētāja norāda, ka 2011.gada septembra rēķinā iekļautā pozīcija – pakalpojumi Ls 1,20 apmērā pamatota ar

2011.gada 6.septembra valdes sēdes lēmumu un saskaņā ar 2011.gada 26.septembra ierakstīto vēstuļu sarakstu. 2011.gada

septembra rēķins prasītājam nogādāts un ievietots pastkastītē vienlaicīgi ar brīdinājuma nosūtīšanu. Rēķina apmaksas termiņš - līdz

mēneša beigām.

Tiesu kolēģijai nav pamata atsaukties uz apelācijas sūdzībā norādīto. No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 6.septembra

valdes sēdē pieņemts lēmums iekļaut parādnieka rēķinos “pakalpojumi” izdevumus, kas iztērēti par pasta pakalpojumiem Ls 1,20

apmērā. Valdes lēmumā nav norunāti dokumenti par kuru nosūtīšanu apmaksājami pasta pakalpojumi Ls 1,20 apmērā, bet lietas

izskatīšanas laikā atbildētāja norādījusi, ka pasta pakalpojumi Ls 1,20 apmērā prasītājam aprēķināti sakarā ar 2011.gada

26.septembra brīdinājuma nosūtīšanu 2011.gada 28.septembrī. Izdevumus Ls 1,20 apmērā veido pasta pakalpojuma apmaksa Ls

0,98 – ierakstīta vēstules izmaksas, aploksne Ls 0,05 un Ls 0,17 administratīvie izdevumi.

Lietas izskatīšanas laikā pierādījumi tam, ka ar 2011.gada 28.septembra brīdinājuma nosūtīšanu prasītājam izsniegts rēķins par

2011.gada septembri netika nodibināts. Pretēji atbildētājas norādītajam, tiesu kolēģija konstatējusi, ka rēķins par 2011.gada

septembri prasītājam izsniegts pirms 2011.gada 28.septembra brīdinājuma nosūtīšanas. Minēto apliecina lietas materiālos esošais

rēķins par 2011.gada septembri (lietas lapa 106), kurā ir norāde par to, ka rēķins apmaksājams līdz 2011.gada 25.septembrim.

Vēlāk rēķina izdrukā uz 2013.gada 27.decembri norādīts, ka rēķina uz 2011.gada 1.septembri apmaksa veicama līdz mēneša

beigām (lietas lapa 113).

Minētais norāda, ka rēķins par 2011.gada septembri tika izsniegts pirms brīdinājuma nosūtīšanas 2011.gada 28.septembrī un

atbildētājai nebija pamata rēķinā iekļaut izdevumus par brīdinājuma nosūtīšanu Ls 1,20 apmērā.

Kā redzams no lietas materiāliem, proti, rēķiniem par 2011.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, augustu (lietas lapa 75-80), tad

atbildētāja iekļāvusi rēķinā pakalpojumu, kuru apmērs ir mainīgs.

Tiesu kolēģija noraida atbildētājas paskaidrojumus tiesas sēdē, ka ar atbildētājas 2011.gada 6.septembra lēmumu tika

samazinātas pakalpojuma izmaksas, jo iepriekš rēķinos tika iekļauta pakalpojuma apmaksa. Tiesu kolēģija vadās no prasījuma

robežām, kuras neparedz vērtēt citu atbildētājas izsniegtu rēķinu pozīcijas kā tikai 2011.gada septembra rēķina pozīciju –

pakalpojumi. Pie šādiem apstākļiem nav pamata uzskatīt, ka citos atbildētājas rēķinos bija iekļauti pakalpojumi - pasta izdevumi.

Tāpat no 2011.gada 6.septembra lēmuma izriet, ka nav lemts par pakalpojuma samazināšanu, bet par pasta pakalpojuma izdevumu

iekļaušanu parādnieka rēķinā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav atsaukusies ne uz vienu konkrētu prasītāja iesniegto rakstveida

pierādījumu, nav veikusi to vērtējumu un analīzi, un nav saprotams, kas tie vispār ir par pierādījumiem un cik lielā mērā tie var būt par

pamatu prasības apmierināšanai, atšķirībā no atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem.

Tiesu kolēģija konstatējusi, ka pirmās instances tiesas spriedums ir motivēts un atbilstošs Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai un

trešajai daļai. Atbildētāja nav norādījusi uz konkrētiem pierādījumiem vai apstākļiem, kurus pirmās instances tiesa nav vērtējusi.

Tiesu kolēģija konstatējusi, ka pirmās instances tiesa nav devusi skaidrojumu atbildētājas iebildumiem attiecībā uz kooperatīvas

sabiedrības tiesībām pieņemt lēmumu, kas skar kooperatīva biedrus, tai skaitā iekļaut rēķinā pasta pakalpojumus Ls 1,20 apmērā.

Atbildētāja norāda, ka minētais lēmums nav apstrīdēts un ir saistošs kooperatīva biedriem saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību

likuma 3.panta pirmās daļas 8.punktu, 17.panta pirmo daļu, 21.panta pirmās daļas 1.punktu. Atbildētāja uzskata, ka nav piemērojami

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu”, jo atbildētāja nav minēto noteikumu subjekts.

Tiesu kolēģija norāda, ka minētais apstāklis nevar tikt uzskatīts kā pamats prasības noraidīšanai. Pamatoti atbildētāja norāda, ka

kooperatīvai sabiedrībai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas skar kooperatīva biedrus. Tomēr kooperatīvās sabiedrības lēmums iekļaut

apsaimniekošanas rēķinā pasta izdevumus nav likumīga pamata. Šāds viedoklis tiek pamatots ar to, ka atbildētāja veic mājas

pārvaldīšanu un atbildētājai ir saistošas tiesību normas, kuru regulē mājas pārvaldīšanu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

6.panta otrā un trešā daļa, 7.pants noteic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja norādījusi uz tiesībām pieņemt lēmumu, bet nav sniegusi paskaidrojumus attiecībā par lēmumā

iekļautā pakalpojuma saistību ar mājas pārvaldīšanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa

īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas

zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās

sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un

raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu

īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās

mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt

iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Minētā likuma 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās

mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo

dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)

pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tiesu kolēģija konstatējusi, ka no minētās tiesību normas izriet, ka atbildētājas rēķinā iekļaujami pakalpojumi, kurus sniegusi

atbildētāja saistībā ar mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Izdevumi, kas radušies citu pakalpojumu apmaksai saistībā ar

brīdinājumu, nav uzskatāmi kā pakalpojumi un nav iekļaujami rēķinā.

Līdzīgs viedoklis pausts Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 30.aprīļa spriedumā Nr. SKC-185/2014, kur teikts, ka

likuma “Par dzīvokļa īpašumu” normas, kas reglamentē daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetenci, nepiešķir

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei absolūtas tiesības lemt par jebkuru jautājumu, bet gan tikai tādiem, kas attiecas uz daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tam apstāklim, ka dzīvokļa īpašnieku kopsapulces un biedrības valdes lēmums

nav apstrīdēti, Civillietu departamenta ieskatā, nav būtiskas nozīmes, jo situācijā, kad prasītāja lūdz piedzīt terminētus maksājumus,

tiesai ir pienākums pārbaudīt to tiesiskumu.

Pie šādiem apstākļiem prasība uzskatāma kā pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos

apmēros - izdevumi advokāta palīdzības samaksai - atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav

mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājam ir bijuši izdevumi saistībā ar prasības pieteikuma sastādīšanu – Ls 15 un juridiskā

palīdzība lietā DzĪks “Pavadonis” 1.instances tiesā – Ls 60,50, kopā Ls 75,50, kas atbilst 107,43 euro.

Tiesu kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktu minētie ar lietas vešanu

saistītie izdevumi piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu (..) saistītie izdevumi.

Ievērojot minētās tiesību normas, prasītāja veiktos maksājumus - valsts nodeva 71,14 euro apmērā par prasības iesniegšanu tiesā un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 75,84 euro apmērā.

No lietas materiāliem – uzziņas lapas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu sastāda 9,50 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

(Ls 3,30, kas atbilst 4,70 euro) piedzenami no prasītājas par labu valstij - 4,80 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu noteikt atbildētājai DzĪKS „PAVADONIS” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 pantu, 430., 432., 434.pantu, tiesu kolēģija

n o s p ri e d a

/pers. B/ prasību pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „PAVADONIS” par pienākuma izpildi apmierināt.

Atzīt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „PAVADONIS”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 2011.gada

septembra rēķina, par /adrese/, pozīciju “pakalpojumi” Ls 1,20 (EUR 1,71) apmērā par nelikumīgu un uzlikt par pienākumu dzīvokļu

īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „PAVADONIS” izslēgt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, izsniegtā 2011.gada

septembra rēķina, pozīciju “pakalpojumi” Ls 1,20 (EUR 1,71).

Piedzīt no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „PAVADONIS”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu

/pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu EUR 71,14, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 4,70 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 107,43, kopā piedzenot EUR 183,27 (viens simts astoņdesmit trīs euro un 27

centi).

Piedzīt no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „PAVADONIS”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu

valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,80 euro (četri euro un 80 centi).

Noteikt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai „PAVADONIS” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā Rīgas apgabaltiesā iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu

samaksu valstij.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama sekojošā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs tiesu

administrācija, konta numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22.

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds, ja

atbildētājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas nosaukums).

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Ābele

Tiesnese I.Celmiņa

Tiesnesis V.Vazdiķis