Court allows debt collection claim against individual for loan, interest, penalty, and costs via assignment.

Lietas arhīva Nr. C-0343-18

ECLI:LV:REZT:2018:0411.C26154817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2018.gada 11.aprīlī

Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā, reģistrācijas

Nr. 40103595574, maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods PERSONAS KODS, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 21.jūnijā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā (turpmāk – prasītāja) iesniedza Rēzeknes tiesā maza apmēra prasību

pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 14.08.2007. starp LAS “Latvijas Krājbanka” un atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.RE00-07-P-

447 (turpmāk tekstā - Aizdevuma līgums). Saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājai izsniegts naudas aizdevums LVL 1000 apmērā jeb 1422.87 euro.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 28.08.2010. saskaņā ar atmaksas grafiku. Saskaņā ar

Aizdevuma līguma noteikumiem procentu likme 22% gadā. Līgumsods saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem par termiņā neatmaksātu aizdevumu

un/vai nesamaksātiem procentiem 0,5% dienā.

30.05.2008. LAS „Latvijas Krājbanka” un SIA ,,MG Projekts” noslēdza aizdevuma līgumu Nr. RC61-08-A-032, kura saistību izpildes

nodrošināšanai 30.05.2008. LAS „Latvijas Krājbanka” un SIA ,,MG Projekts” noslēdza komercķīlas līgumu Nr.RC61-08-A-032. Saskaņā ar

komercķīlas līgumu SIA ,,MG Projekts” ieķīlāja mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, tai skaitā prasījuma tiesības.

Ņemot vērā, ka SIA ,,MG Projekts” neveica savu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi pret LAS „Latvijas Krājbanka”, LAS „Latvijas

Krājbanka” 23.07.2012. iesniedza SIA „MG Projekts” un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu. 30.08.2012.

Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 6/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju, tādējādi LAS „Latvijas Krājbanka”

radās tiesības pārdot no komercķīlas līguma izrietošo komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.

31.08.2012. LAS „Latvijas Krājbanka” un LAS „Latvijas Krājbanka” meitas kompānija SIA „Atlantijas Nami”, reģistrācijas Nr.40103283318,

ievērojot Komerclikuma 38.panta un 43.panta noteikumus, noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu saskaņā, ar kuru LAS „Latvijas

Krājbanka” pārdeva SIA „Atlantijas nami” SIA „MG Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tai

skaitā prasījuma tiesības.

2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA „Atlantijas Nami” (likvidēts 23.11.2016.), SIA „Krājinvestīcijas”, reģistrācijas

Nr.40003687374, (likvidēts 03.01.2017.) (turpmāk tekstā – Kreditors) un PlusPlus Baltic OU noslēgts prasījumu tiesību (Cesijas līgums) Nr.83/68,

saskaņā ar kuru Kreditors cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU un PlusPlus Baltic OU pieņēma no Kreditora no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma

tiesības pret atbildētāju.

Atbildētājas no līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ Kreditors, pamatojoties uz Līgumu, 24.11.2015. nosūtīja paziņojumu

par parādsaistībām, kurā informēja, ka tiek kavēti no Aizdevuma līguma izrietošie maksājumi, kā arī 28.08.2010. ir iestājies Aizdevuma līgumā noteiktais

atmaksas termiņš, taču izsniegtais aizdevums Kreditoram nav atmaksāts, kā arī nav samaksāts līgumsods un likumiskie nokavējuma procenti.

2016.gada 3.maijā prasītāja nosūtīja atbildētājai paziņojumu par to, ka 2016.gada 5.aprīlī starp Kreditoru un PlusPlus Baltic OU ir noslēgts

prasījuma tiesību (cesijas līgums) Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditors cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU un PlusPlus Baltic OU pieņēma no Kreditora

no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības, kas sastāv no neatmaksātā pamatparāda summas 1406.96 euro, procentiem 1385.52 euro un

līgumsoda 140.69 euro, kopā 2954.61 euro.

Tāpat prasītāja norādīja, ka 28.08.2010. ir iestājies Aizdevuma līguma pilnīgas apmaksas termiņš, taču aizdevums nav atmaksāts, kā arī nav

samaksāts līgumsods un līgumiskie nokavējuma procenti. Pēdējais maksājums no atbildētājas saņemts 28.10.2007.

Prasītāja vienlaicīgi norāda, ka nav izmantojusi mediāciju pirms prasības celšanas un nevēlas izmantot mediāciju strīda risināšanai. Atbildētāja

parāda samaksu nav veikusi un iebildumus nav cēlusi. Atbildētāja nav izrādījusi interesi par parādsaistību dzēšanu un maksājumus parāda dzēšanai nav

veikusi. Atbildētājas parāda saistību apjoms pret prasītāju saskaņā ar līgumu uz prasības sagatavošanas brīdi ir 3310.83 euro kas sastāv no neatmaksātā

pamatparāda summas 1406.96 euro, līgumiskiem procentiem par laika periodu no 14.08.2007.līdz 28.08.2010. 906.45 euro, līgumsoda par laika

periodu no 14.08.2007. līdz 28.08.2010. 140.69 euro, likumiskiem procentiem par laika periodu no 28.08.2010. līdz 12.06.2017. 500.51 euro, valsts

nodevas 352.92 euro un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 3.30 euro.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, Civillikuma

1757.pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti. Prasītāja,

pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu ir aprēķinājusi likumiskos 6% (sešus procentus) no Aizdevuma līguma termiņa beigu datuma 28.08.2010. līdz

prasības sagatavošanai 12.06.2017. 500.51 euro, kas aprēķināti no neatmaksātās pamatsummas.

PlusPlus Baltic OU ir pilnvarojusi ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā pārstāvēt to pilnā apjomā saistībā ar prasījumiem, kas izriet

no 2016.gada 5.aprīlī noslēgtā Prasījuma tiesību (Cesijas līgums) Nr.83/63.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1934. un 1943.pantu, Civilprocesa likuma 41., 128., 250.19,

250. pantu.

Prasītāja lūdza piedzīt no atbildētājas nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 1406.96 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 906.45

euro, likumiskos procentus 500.51 euro, līgumsodu 140.69 euro, samaksāto valsts nodevu 352.92 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30

euro apmērā, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2017.gada 27.jūnijā atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai uz viņas deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesā paskaidrojumu (lietas 38.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka personai paziņots par attiecīgā dokumenta saturu septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti pa pastu.

Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai tika izskaidrotas procesuālās tiesības,

2017.gada 27.jūnijā puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 38.lapa).

Ar tiesneses 2017.gada 25.jūlija lēmumu lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2018.gada 11.aprīlī, par ko pusēm saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.25 panta pirmo daļu savlaicīgi paziņots (lietas 39.lapa).

Tiesā nav saņemti pušu pieteikumi par noraidījumu tiesnesei.

Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No 2007.gada 14.augustā starp AS “Latvijas Krājbanka” un atbildētāju noslēgtā Patēriņa kredīta līguma Nr.redzams, ka atbildētājai piešķirts

aizdevums LVL 1000 jeb 1422.87 euro apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2010.gada 28.augustam un ikmēneša maksājumu LVL 38.68 jeb 55.04 euro

ar procentu likmi 22% gadā. Aizdevuma līgumam pievienoti patēriņa kredīta noteikumi, kurus atbildētāja parakstījusi, tādā veidā apliecinot iepazīšanos ar

tiem (lietas 12.,14.lapa)

Līguma 5.1. un 5.2.punktā puses vienojušās par aizdevuma atmaksas pirmo maksājuma datumu un procentu samaksas pirmo maksājuma datumu

2007.gada 28.septembris, savukārt, līguma 5.5.punktā puses vienojušās par līgumsodu 0,5% dienā.

Faktu, ka aizdevums LVL 1000 jeb 1422.87 euro apmērā izsniegts 2007.gada 14.augustā, apliecina izraksts no atbildētājas konta

LV78UBAL3400B80879001 (lietas 13.lapa)

No lietai pievienotā 2016.gada 5.aprīļa Prasījuma tiesību pirkuma (Cesijas) līguma Nr.83/86 starp likvidējamo AS “Latvijas Krājbanka”, SIA

“Atlantijas Nami”, SIA “Krājinvestīcijas” un ārvalsts komersantu PlusPlus Baltic OU redzams, ka prasītāja pieņēma cedenta prasījumus pēc iepriekš

minētā līguma ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām pret atbildētāju (lietas 15.-16.lapa).

Civillikuma 1798.pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp

tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora

tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tiesa atzīst, ka pie norādītajiem apstākļiem prasītājai ir visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no atbildētājas un AS „Latvijas

Krājbanka” saistībām.

Likvidējamā AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “Atlantijas nami” 2013.gada 9.janvārī nosūtīja atbildētājai paziņojumu par to, ka likvidējamā AS

“Latvijas Krājbanka” un SIA “Atlantijas nami”, ievērojot Komercķīlas likuma 38.panta un 43.panta noteikumus, noslēdza Komercķīlas priekšmeta

pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru AS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA “Atlantijas Nami” visu SIA “MG Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību,

ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, t.sk. prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 19.-21.lapa).

2015.gada 24.novembrī SIA “Atlantijas Nami” nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu, kas izriet no 2007.gada 14.augusta noslēgtā

Patēriņa kredīta līguma (lietas 22.-23., 24-25.lapa).

2016.gada 3.maijā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā nosūtīja atbildētājai paziņojumu, kurā norāda, ka SIA “Atlantijas Nami” ir

cedējusi atbildētājas parādu PlusPlus Baltic OU, kā arī atbildētājai tika nosūtīts paziņojums par notikušu cesiju, kurā tā aicināta samaksāt parādu

1406.96 euro apmērā, procentus par aizdevuma lietošanu 1385.52 euro, līgumsodu 140.69 euro, parāda atgūšanas izdevumus 7 euro, samaksu veicot līdz

2016.gada 26.maijam (lietas 26., 27., 28.-31.lapa).

Civillikuma 1828.pants nosaka, ka ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

(…). Savukārt Civillikuma 1832.pants paredz, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. un 1811.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Katra saistības tiesība

izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar

samaksu. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi.

Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Atbildētāja nav apstrīdējusi savu samaksas pienākumu pret prasītāju, parāda summu un tā aprēķinu, nav cēlusi nekādus iebildumus pret prasību, kā

arī neuzskatīja par savu pienākumu sniegt paskaidrojumus tiesai. Līdz ar ko, tiesa uzskata par pierādītu, ka atbildētājas no aizdevuma līguma izrietošās

parādsaistības jeb parāda pamatsumma ir 1406.96 euro, kas jāpiedzen no atbildētājas par labu prasītājai.

Prasītāja lūdza piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus 906.45 euro par laika periodu no 14.08.2007. līdz 28.08.2010.(lietas 7.lapa).

Civillikuma 1765.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

No Patēriņa kredīta līguma 4.5.punkta izriet, ka par aizdevuma izmantošanu tiek aprēķināti lietošanas procenti pēc likmes 22 % gadā

(lietas 12.lapa).

Atbilstoši Patēriņa kredīta noteikumu 5.punktam, procentus banka aprēķina no neatmaksātā patēriņa kredīta atlikuma. Procenti jāmaksā

no dienas, kas patēriņa kredīts izsniegts, līdz patēriņa kredīta pilnīgas atmaksas dienai. Procenti tiek aprēķināti pēc formulas 365/360, aprēķinos tiek

pieņemts attiecīgā mēneša faktiskais dienu skaits mēnesī un 360 dienas gadā (lietas 14.lapa).

Tiesa konstatē, ka prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus par kredīta lietošanu par laika periodu no 14.08.2007. līdz 28.08.2010.

906.45 euro apmērā, ir prasītājas aprēķins (lietas 35.lapa).

Tiesa secina, ka lietā nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt procentu apmēra aprēķina pamatotību, jo atbildētāja konkrēto

prasījumu nav apstrīdējusi.

Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1946.pantu un līguma noteikumu 1.2.punktu, tiesa atzīst, ka atbildētāja, parakstot līgumu apņēmusies

samaksāt procentus par izmantoto aizdevuma limitu saskaņā ar noteikto procentu likmi, līdz ar to, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas pienākumu maksāt

līgumiskos procentus 906.45 euro par laika periodu no 14.08.2007. līdz 28.08.2010.

Prasītāja lūdza piedzīt no atbildētājas līgumsodu 140.69 euro apmērā.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas, bet Civillikuma 1662.pants paredz, ka nokavējums uzliek parādniekam

pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts

vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma 5.5.punktu par līgumā noteikto maksājumu termiņu neievērošanu aizņēmējs maksā bankai līgumsodu

0,5% (nulle un 50/100 procenti) dienā (lietas 12.lapa).

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt kreditoram

labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots),

un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa secina, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstama par

patērētāju. Tādējādi pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju

tiesību aizsardzības likumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi,

kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību

neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus patēriņa kredīta līgumā noteiktā apmērā un

termiņā, ir radījuši prasītājai tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 140.69 euro apmērā, kas ir 10% no pamatparāda 1406.96 euro, tas

vērtējams kā samērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas un nepienācīgās izpildīšanas radīto zaudējumu, attiecībā pret atbildētāju un viņas neizpildītajām

saistībām.

Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, izvērtējot normas par

līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumsoda samazināšanas iespēja nav izslēgta. Jautājums par

līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Civillikuma 1716.pantā (redakcijā, kas spēkā kopš 01.01.2014.) paredzēts līgumsoda aprobežojums par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā, līdz 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Tiesa neapšauba prasītājas tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, kā arī atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu nokavējumu, līdz

ar ko tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 10% apmērā no pamatparāda - 140.69 euro ir taisnīgs un samērīgs, tādēļ apmierināms pilnībā.

Prasītāja par laika periodu no 28.08.2010. līdz 12.06.2017. aprēķināja atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus 500.51 euro

apmērā, kurus lūdz piedzīt prasītājas labā.

Civillikums neparedz svešas lietas bezmaksas lietošanu. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas

dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no

28.08.2010. līdz 12.06.2017. 500.51 euro apmērā.

Prasītāja lūdz tiesu noteikt tiesības par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, t.i., sākot ar 21.06.2017. līdz sprieduma pilnai izpildei

saņemt likumiskos procentus 6% gadā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 ir norādījis, ka

stājoties spēkā nolēmumam par naudas summas piedziņu, par piedziņas juridisko pamatu kļūst spriedums, kura labprātīga nepildīšana rada nokavējumu

Civillikuma 1759.panta izpratnē. Savukārt nokavējums dod pamatu likumisko procentu maksāšanai. To pamato apstāklis, ka sprieduma nepildīšana,

citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc likuma pienākas procentu samaksa. Valstij ir pienākums

nodrošināt likumīgā spēkā stājušos spriedumu izpildi. Minētā pienākuma izpilde, kas ir valsts uzdevums publisko tiesību jomā, tiek panākta ar dažādiem

tiesību instrumentiem, institūtiem un mehānismiem. Ievērojot minēto, apstāklis, ka likumdevējs pieļāvis civilprocesā publiskām tiesībām raksturīgo

regulējumu, varētu norādīt uz to, ka šajā gadījumā tiesības uz likumiskiem procentiem ir vērstas uz sprieduma izpildes stimulēšanu, t.i., ka minētās tiesības

ir sasaistē ar nokavējumiem, kas var rasties sprieduma izpildes procesā.

Arī juridiskajā literatūrā atzīts, ka likumiskie procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc satura ir cita veida prasījums, tas vairs nav prasījums par

uzturlīdzekļa maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma

izpildīšanas kavējumu, tātad nepakļaušanos kompetentās tiesu institūcijas spriedumam, kura izraisījusi nepieciešamību vērsties pie tiesu izpildītāja ar

pieteikumu par piespiedu izpildi (sk. Torgāns K. Likumisko procentu aprēķināšana. Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā. Latvijas

Universitātes 73.zinātniskās konferences rakstu krājums, 2015).

Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta, Civillikuma 1759.panta nosacījumiem un Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteiktajam par

likumisko procentu apmēru 6% (seši procenti no simta gadā), ar spriedumu ir nosakāmas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas un līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no

neatmaksātās pamatparāda summas 1406.96 euro. Saskaņā ar Civillikuma 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 352.92 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3.30 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumā norādīto, nolēmumā norādītās summas latos nolēmumā norādītas arī euro, konvertējot tās

saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1euro=0,702804 lati).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 191., 192., 193., 250.25, 250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods PERSONAS KODS, par labu ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā, reģistrācijas Nr.

40103595574, pamatparādu 1406.96 euro apmērā, līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no 14.08.2007. līdz 28.08.2010.

906.45 euro apmērā, līgumsodu par laika periodu no 14.08.2007. līdz 28.08.2010. 140.69 euro apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no

28.08.2010. līdz 12.06.2017. 500.51 euro apmērā, kā arī valsts nodevu 352.92 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30 euro

apmērā, pavisam kopā 3310.83 euro (trīs tūkstoši trīs simti desmit euro 83 centi), samaksu veicot kontā Nr.LV76HABA0551041569842.

Atzīt ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā, reģistrācijas Nr. 40103595574, tiesības saņemt likumiskos procentus - 6 (sešus)

procentus gadā no neatmaksātā aizdevuma pamatparāda summas (1406.96 euro), no sprieduma stāšanas likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai

izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikumā noteikto procentu pieauguma aprobežojumu.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas - 2018.gada 11.aprīļa var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rēzeknes tiesā Ludzā.

Tiesnese I.Marnauza