Legislator Case Law & Legislation
C771423423 / C-04659-24 ECLI:LV:RPT:2024:0105.C771423423.4.S AI generated

Court dismisses insurance claim against property manager for flood damage due to lack of causation.

Case Number C771423423 / C-04659-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's claim for insurance reimbursement against the property management company. The plaintiff argued that the manager failed to act after the water supply system reached the end of its operational life, while the manager contended that no defects were found during official inspections. The court ruled that the manager fulfilled statutory duties and that the insurance payout alone does not prove the manager's liability or a causal link to the flood.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 97., 250.25 panta pirmā daļa; The burden of proof lies with the claimant to establish causation between the defendant's conduct and the loss, and an insurance payment does not automatically prove the defendant's fault.

Keywords

AI generated
insurance claim dismissal property management duties causation burden of proof flood damage liability operational life expiration

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 250.25 para. 1
Civil Procedure Law Art. 250.27 para. 2
Civil Law Art. 1635
Civil Law Art. 1652
Civil Law Art. 1753
Civil Law Art. 1756
Civil Law Art. 1775
Civil Law Art. 1779
Insurance Contract Law Art. 45
Apartment Ownership Law Art. 4
Apartment Management Law Art. 4-6
Apartment Management Law Art. 5
Apartment Management Law Art. 9

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-04659-24/98

ECLI:LV:RPT:2024:0105.C771423423.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2024.gada 5.janvārī

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese M.Šalta rakstveida procesā izskatīja civillietu AAS “/nosaukums A/” vienkāršotās procedūras prasībā pret SIA

“/nosaukums B/” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 31.augustā AAS “/nosaukums A/” (turpmāk arī prasītāja) iesniedza tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret SIA “/nosaukums

B/” (turpmāk arī atbildētājs) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. A/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru apdrošināts dzīvoklis

Nr.82, /adrese/. Polises darbības termiņš noteikts no 2023.gada 31.marta līdz 2024.gada 30.martam.

Polises darbības laikā tika appludināts dzīvoklis Nr.82, par ko dzīvojamās mājas pārvaldnieks- SIA “/nosaukums B/” sastādīja aktu, kurā

konstatēts, ka applūšanas cēlonis ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bojājumi (karstā ūdens stāvvada bojājums).

Eksperts izvērtējot apdrošināšanas lietas materiālus, sastādīja attiecīgo tāmi un aprēķināja būvizdevumus 1326,63 euro, atskaitīja pašrisku 70 euro

un izmaksāja cietušā dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 1256,63 euro.

[1.1] Saskaņā ar Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma

4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-6.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 1256,63 euro par gadījumu /adrese/. Tāpat

prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja tiesas izdevumus un lūdz noteikt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.

[2] 2023.gada 27.septembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros saskaņā ar Civillikuma 93., 1773., 1775., 1776.pantu, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 5., 9., 10.pantu norādīts, ka prasība netiek atzīta.

Atbildētājs norāda, ka dzīvokļa /adrese/, saliešanas notika no lietus ūdens kanalizācijas stāvvada.

Atbildētājs norāda, ka iesniedzis dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumu 2013.gadam, kurā norādīts, ka ūdensvada (auksta un

karsta) un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas termiņš ir beidzies. Atbildētājs izteicis dzīvokļu īpašniekiem priekšlikumu līdz 2012.gada 3.decembrim

pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, kā arī brīdināja, ka gadījumā, ja lēmums netiks pieņemts, pārvaldnieks

neuzņemas atbildību par sekām, kas var iestāties.

[2.1] Tāpat atbildētājs norāda, ka nav iespējams pārbaudīt tāmē norādītā aprēķina pamatotību un pareizību, jo nav iespējams identificēt kuras

dzīvoklī esošās telpas un kādā platībā tika sabojātas.

[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

2023.gada 5.decembrī lietas dalībniekiem paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, nosūtot paziņojumus uz pušu norādītajām e-pasta

adresēm.

[3.1] 2024.gada 8.janvārī tiesā saņemts prasītāja iesniegums par pilna sprieduma sastādīšanu.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

[5] Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs.

Starp prasītāju un dzīvokļa Nr. 82, /adrese/, īpašnieku tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta īpašuma apdrošināšanas polise.

Lietā nav strīda, ka polises darbības laikā, dzīvoklis Nr.82 tika appludināts, par ko atbildētājs sastādīja aktu, kurā tika konstatēts, ka applūšanas

cēlonis ir karstā ūdens stāvvada bojājums dzīvoklī Nr.82.

Tāpat atlīdzības pieteikumā dzīvokļa īpašnieks norādījis, ka plīsusi stāvvada truba, visticamāk karstā ūdens truba.

Lietas materiālos atrodas eksperta /pers. B/ sastādītā tāme par dzīvoklī nepieciešamajiem remontdarbiem un to apjomu. Tiešās izmaksas

aprēķinātas 1326,63 euro. Apdrošinātājs atskaitīja pašrisku 70 euro un izmaksāja cietušā dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 1256,63 euro.

[6] Prasītājs norāda, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētājs kā pārvaldnieks ir atbildīgs

par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Pienākums rūpēties par komunikāciju uzturēšanu ietver sevī ne

tikai pienākumu novērst bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt komunikāciju stāvokli.

[6.1] Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums

(arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, bet Civillikuma 1775.pants paredz, katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un

neatļauto darbību (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 2.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–143).

Iztrūkstot kādam no minētajiem pamatiem, zaudējumu atlīdzības pienākums neiestājas.

No minētā izriet, ka, lai noteiktu atbildētāja pienākumu atlīdzināt zaudējumus, jākonstatē atbildētājas vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), kas

ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem.

[6.2] Par appludināšanas faktu dzīvojamas mājas apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" 2023.gada 21.aprīlī sastādīja aktu Nr. 1-

8/13300, kurā tika konstatēts, ka Dzīvokļa saliešanas cēlonis ir karstā ūdens stāvvada bojājums dzīvoklī.

Tiesa atzīst, ka stāvvada bojājums pats par sevi nepierāda atbildētāja vainojamu rīcību (darbību vai bezdarbību), kā arī cēlonisko sakaru starp

zaudējumiem un neatļauto darbību, t.i., ka stāvvada bojājums ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja vainojamu rīcību (darbību vai bezdarbību), nenodrošinot

pienācīgu apsaimniekošanu, kā rezultātā applūdis dzīvoklis.

Ministru Kabineta noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 3. un 31 punkts

paredz, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē [..]. Dzīvojamās mājas

konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā,

ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju [..].

No atbildētāja 2022.gada 2.jūnija un 2023.gada 9.maija Aktiem par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu izriet, ka karstā ūdens apgādes sistēma

ir apmierinošā stāvoklī. Stāvvadu ekspluatācijas termiņš ir beidzies, nomaiņas piedāvājums iekļauts 2025.gada piedāvājumā.

Ievērojot minēto, atbildētājs atbilstoši noteikumiem ir veicis karstā ūdens apgādes sistēmas vizuālo apskati.

[6.3] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmo daļu, pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes

noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunktam

atbildētājam kā dzīvojamās mājas pārvaldniekam jānodrošina dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un

kārtējais remonts.

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”

5.punktu obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros

veicamajiem dzīvojamās mājas remonta darbiem tāmē ietver, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi.

[6.4] Lietas materiālos atrodas 2013.gada Dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojums, kuros ietverta informācija par konstruktīvo

elementu un inženierkomunikāciju (tai skaitā ūdensvada (aukstā un karstā)) ekspluatācijas termiņa beigām.

2022.gada 2.jūnija un 2023.gada 9.maija aktos par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu izriet, ka karstā ūdens apgādes sistēmai nav konstatēti

defekti, proti, to stāvoklis vērtēts kā apmierinošs.

Līdz ar to, atzīstams, ka atbildētājs kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir ievērojis likumā noteiktās prasības, veicis dzīvojamās mājas vizuālo

apsekošanu, informējis dzīvokļu īpašniekus par komunikāciju ekspluatācijas termiņu.

Pārvaldniekam nav pienākums veikt ārkārtas remontdarbus vai piestādīt izdevumus par remontdarbiem tikai uz tā pamata, ka ir beidzies

ekspluatācijas termiņš, ja apskatē bojājumi nav konstatēti. Savu pienākumu informēt dzīvokļu īpašniekus par konstruktīvo elementu un

inženierkomunikāciju ekspluatācijas termiņa beigām atbildētājs ir veicis, tāpat izteicis aicinājumu pieņemt lēmumu par to nomaiņu.

[7] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā neatrodas pierādījumi cēloniskajam sakaram starp nodarītajiem zaudējumiem un neatļauto

darbību/bezdarbību tieši no atbildētāja puses.

Viens no Civilprocesa likuma pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma

apmēru, pati izvēlas izmantojamos procesuālos līdzekļus, pierādījumus savu iebildumu pamatošanai un pretējās puses prasījumu atspēkošanai.

Prasītājai, ceļot tiesā prasību, jāapsver savā rīcībā esošie pierādījumi, kas iesniedzami tiesai, lai pamatotu prasību. Apdrošināšanas atlīdzības

izmaksa pati par sevi nepierāda personas, kas tiek vainota zaudējumu nodarīšanā, prettiesisko rīcību un cēloņsakarību starp zaudējumiem un personas

rīcību. Apstākļos, kad atbildētājs prasību neatzīst, prasītājai ir pienākums pierādīt visu zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pastāvēšanu, kas

konkrētajā gadījumā nav izdarīts.

[7.1] Tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājs nav pieļāvis neattaisnojamu bezdarbību dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kas būtu cēloņsakarībā ar

dzīvokļa applūšanas rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Līdz ar to lietā nav konstatējama atbildētāja vainojamu rīcība (darbība vai bezdarbība) un

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

[8] Šādos apstākļos prasība ir noraidāma pilnībā, un secīgi, noraidot prasību, nepastāv pamats tiesas izdevumu atlīdzināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 250.25 panta pirmo daļu, 250.27 panta otro daļu panta, tiesa

nosprieda

noraidīt AAS “/nosaukums A/” vienkāršotās procedūras prasību pret SIA “/nosaukums B/” par naudas piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts 2024.gada 5.februārī.

Tiesnese /personiskais paraksts/ M.Šalta