Court partially allows bank's small claims debt suit, awarding interest and costs but rejecting full penalty claim.

Civillieta Nr.C12221514

C-0741-15

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī, 2015.gada 14.aprīlī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kromāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu. Tiesa

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 15.oktobrī tiesā saņemta AS „NORVIK BANKA” (turpmāk arī Banka vai Prasītājs) prasība pret /pers. C/ (turpmāk arī Atbildētājs)

par naudas piedziņu, kas atbilst maza apmēra prasībai. Prasības pieteikumā tiek lūgts piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam kopējo parādu 1188,39

euro apmērā, kas sastāv no: 1) galvenā parāda summas 396,13 euro apmērā; 2) procentiem 396,13 euro apmērā; 3) līgumsoda 396,13 euro apmērā.

Papildus Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja arī visus Prasītāja samaksātos tiesāšanās izdevumus, kā arī kā arī noteikt Prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6 % gadā no tiesas piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.pantu, 1762.panta 1.punktu,

1764.pantu, 1811., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 23.pantu, 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta

pirmo daļu, 128.panta otrās daļas 5.1 punktu, 195.pantu un 406.6 panta trešo daļu.

Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka 2007.gada 17.augustā starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.VK10027127 par VIVA

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (turpmāk tekstā arī - Līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 569,15 euro (Ls 400)

apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,79 %. Saskaņā ar Līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru Prasītājs piešķir Atbildētājam un kas tiek uzskaitīts

kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts Prasītāja noteiktā limita

ietvaros, savukārt Līguma 1.14.punktā noteikts, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz Prasītāja noteikto limitu. Atbilstoši Līguma 1.9. un

1.10.punktam Atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar Prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša maksājumi.

Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas Atbildētāja saistības pret Prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais kredīts,

tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi obligātie maksājumi saskaņā ar tarifiem. Saskaņā ar Līguma 1.22.

punktu, tarifi ir spēkā esošs Prasītāja pakalpojumu cenrādis, kuros tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir

Līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar Līguma 5.10.punktu par neatļautā kredīta izmantošanu Atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar

Līguma tarifiem (0,167% par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad Prasītājs saņem

informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai. Saskaņā ar Līguma 1.11. un 5.11.punktu ja

Atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, Atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu 0,25% dienā no

nesamaksātās ikmēneša summas. Saskaņā ar Līguma noteikumiem, Atbildētājam ikmēneša maksājumi bija jāveic līdz katra mēneša 25.datumam,

nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret Prasītāju. Atbildētājs nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši Līguma

apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums no Atbildētāja tika saņemts 2009.gada 18.jūlijā 14,23 euro apmērā.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Prasības pieteikuma noraksts un atbildes veidlapa Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 148. un 250.21 panta prasībām tika nosūtīti ierakstītā

sūtījumā pēc Atbildētāja prasības pieteikumā norādītās deklarētās dzīvesvietas adreses. Atbildētājs paskaidrojumus noradītājā termiņā lietā nav

iesniedzis, kā arī tiesas sūtītos dokumentus nav saņēmis (lietas 32.-33.lapa).

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neatzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesnese pieņēma lēmumu lietu skatīt rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.panta piekto daļu ierakstītajos sūtījumos tika nosūtīti paziņojumi (lietas 1., 30.-31.lapa). Prasītājs tiesas sūtīto paziņojumu ir saņēmis (lietas

34.lapa). Atbildētājs tiesas sūtīto paziņojumu pēc deklarētās dzīvesvietas adreses nav saņēmis, jo pasta sūtījums tika atgriezts tiesai atpakaļ ar norādi, ka

adresāts pēc norādītās adreses nebija sastopams, pēc aicinājuma uz pasta nodaļu nav ieradies, tādēļ ir beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 35.lapa).

Sakarā ar norādīto tiesa secina, ka Atbildētāja paskaidrojumu nesniegšana un tiesas sūtījumu neizņemšana ir atkarīga tikai no paša Atbildētāja brīvas

gribas, jo Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu

adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā

norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tā kā Atbildētājam par celto prasību un lietas izskatīšanu tika ziņots,

nosūtot dokumentus un paziņojumu pēc viņa deklarētās dzīvesvietas adreses, ir atzīstams, ka par lietas izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā Atbildētājam

ir paziņots. Pie šādiem apstākļiem ir pamats uzskatīt, ka Atbildētājs labprātīgi ir atteicies no Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību

realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām sniegt paskaidrojumus par Prasītāja tiesā iesniegto prasību un lūgt tiesu izskatīt lietu tiesas sēdē.

Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.

Pārbaudot civillietas materiālus un izvērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka prasība

pret Atbildētāju par parāda naudas ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu (..). Ņemot vērā norādīto likuma prasību

izskatot lietu pēc būtības, visas naudas summas lietā ir nepieciešams no latiem konvertēt euro.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos

pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 17.augustā starp Prasītāju kā aizdevēju un Atbildētāju kā aizņēmēju tika noslēgts Līgums Nr.

VK10027127 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru Atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts Ls 400 jeb 569,15 euro

apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,79 % un ar aizdevuma atmaksas termiņu – 24 mēneši. Līgumā noteikts, ka ikmēneša maksājums ir Ls 20,65, kas

bija jāveic katra mēneša 25.datumā. Atbildētājs ar savu parakstu Līgumā apliecināja, ka iepazinās ar Līgumu un tā noteikumiem (lietas 12.lapa).

No Atbildētājas konta izraksta redzams, ka Atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts Ls 400 jeb 569,15 euro apmērā (lietas 14.-16.lapa). No

lietas materiāliem izriet, ka Atbildētājs ir veicis maksājumus, kas ir bijuši neregulāri, pēdējais maksājums no Atbildētāja saņemts 2009.gada 18.jūlijā

14,23 euro apmērā (lietas 20.-21.lapa).

No lietā iesniegtā parāda aprēķina secināms, ka Atbildētāja neatmaksātā aizdevuma summa sastāda 396,13 euro apmērā, kas sastāv tikai no

atļautā kredīta summas (lietas 20.-21.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas klienta saistības pret Banku, tai skaitā tiek atgriezts izmantotais

kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi saskaņā ar tarifiem klientam obligātie maksājumi. Līguma

6.1.punkts nosaka, ka maksājumu par bankas pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar kartes izsniegšanu, kā arī procentu un līgumsodu apmērus nosaka tarifi.

No tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai redzams, ka mēneša procentu likme par atļauto kredītu ir 1,79 procenti (lietas 18.- 19.lapa).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma 1757.pantam, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Prasītājs par aizdevuma summas izmantošanu par laika periodu no 2007.gada 31.augusta līdz 2014.gada 19.septembrim ir aprēķinājis procentus

456,41 euro apmērā, kurus ir samazinājis līdz pamatparāda apmēram un lūdz piedzīt 396,13 euro apmērā. Tiesa atzīst, ka Prasītāja aprēķinātie procenti

ir pamatoti un tādējādi piedzenami no Atbildētāja Prasītāja labā 396,13 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu, procentiem vienmēr ir nepieciešams galvenais parāds. Savukārt Civillikuma 1762.pants noteic, ka

pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, ka līgumsoda apmēru

nosaka līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants noteic, ka

kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par

neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma noteikumu 5.10.punkts nosaka, ka par neatļautā kredīta izmantošanu klients maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar tarifiem. Līgumsodi

par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad Banka saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā

dzēšanas dienai. No tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai redzams, ka līgumsoda procents par pārtēriņu dienā (uz neatļauta kredīta apjomu) ir 0,167

%. Līguma 5.11.punkts nosaka, ka ikmēneša maksājums ir jāsamaksā līdz noteiktajam ikmēneša maksājuma datumam. Ja klients līdz maksājuma

datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu (papildus aprēķināto pēdējo ikmēneša maksājumu), klientam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu

no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas saskaņā ar tarifiem. No tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai redzams, ka līgumsoda procenti dienā

par ikmēneša maksas nokavēšanu (uz ikmēneša maksas apjomu) ir 0,25 % (lietas 18. -19.lapa).

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumsodu 396,13 euro apmērā, kurš aprēķināts līdz 2014.gada 19.septembrim (lietas 20.-21.lapa).

Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā judikatūru, tajā skaitā Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212

izteiktās atziņas par līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanu. Minētajā spriedumā Senāts ir norādījis, ka līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu

atlīdzināšanas funkcija, un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārējo principu tiesībās ir atzīstams soda

samērīguma princips. Senāts norādīja, ka: „jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas

sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu

un vispārīgiem tiesību principiem”.

Tiesas ieskatā Līguma 5.11.punktā paredzētajam līgumsodam 0,25 % dienā par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša maksājumu

summas saskaņā ar līguma tarifiem ir izteikti sodošs raksturs, tādējādi Prasītājs šajā gadījumā nav darbojies atbilstoši Civillikuma 1.pantā nostiprinātam

labas ticības principam, saskaņā ar kuru ne tikai pienākumi pildāmi, bet arī tiesības izlietojamas pēc labas ticības. Tiesa ņem vērā arī faktu, ka ar

2014.gada 1.janvāri spēkā stājušies grozījumi Civillikumā un Civillikuma 1716.panta trešajā daļā ir noteikts, ka līgumsods par

saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 % no

pamatparāda. Tātad likumdevējs jau ir noteicis samērīga un taisnīga līgumsoda apjomu, kas netiešā veidā attiecināms arī uz

iepriekš noslēgtiem līgumiem. Līdz ar to tiesas ieskatā līgumsods samazināms līdz 39,61 euro apmēram, kas ir uzskatāms par

samērīgu un taisnīgu līgumsodu. Šādā apmērā prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā prasība par līgumsoda 356,52 euro

apmērā piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Taču Atbildētājs paskaidrojumus par prasību vai

pierādījumus, kas liktu apšaubīt Prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai ka pielīgtās saistības ir izpildītas un parāda summu pilnā apmērā

samaksāta nav iesniedzis. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst par pamatotu no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzīt neatmaksāto aizdevuma

summu 396,13 euro apmērā, procentus 396,13 euro apmērā un līgumsodu 39,61 euro apmērā, kopā piedzenot 831,87 euro.

Prasītājs lūdz atzīt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet

nesamaksātās summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma

1765.pantā pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par

naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta pirmā ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma

procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā aizdevuma pamatparāda summas. Piemērojot minētās tiesību normas, tiesa atzīst

par pamatotu Prasītāja lūgumu atzīt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētāja 6 % gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei kā likumiskos nokavējuma procentus.

Saskaņā Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kursa labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasības apmierinātajai daļai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.un

3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no Atbildētājas Prasītāja labā ir piedzenama arī Prasītāja lietā

samaksātā valsts nodeva proporcionāli prasības apmierinātajai daļai 124,78 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro

apmērā, kas kopā sastāda 129,48 euro.

No lietas uzziņas lapas un izziņas par tiesas izdevumiem (lietas 1.- 2.lapa) izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu lietā ir radušies

faktiskie izdevumi 11,66 euro apmērā. Prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa sastāda 6,96 euro un kas ir jāpiedzen Tiesu administrācijas labā no Atbildētāja.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka Atbildētājam ir

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no Civilprocesa likuma 3., 8., 41.panta pirmās daļas, 97., 190., 193., 250.25, 250.27 panta, 204.1panta, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, parādu 831,87

euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda summas 396,13 euro apmērā, procentiem 396,13 euro apmērā un līgumsoda 39,61 euro apmērā, kā arī

piedzīt lietā samaksātos tiesas izdevumus 129,48 euro apmērā, kopā piedzenot 961,35 euro (deviņi simti sešdesmit vienu euro 35 centus), piedzītās

naudas summas ieskaitot Prasītāja kontā: AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, SWIFT: LATB LV22, konts Nr.:

LV03LATB0000VIVAKARTE, saistības pēc līguma Nr.VK10027127.

Atzīt AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus 6 procentus gadā no tiesas piespriestās un nesamaksātās pamatparāda summas – 396,13 euro - par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka likumisko procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 356,52 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, Tiesu administrācijas labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,96 euro (sešu euro

96 centu) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -

2015.gada 14.aprīļa, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Kromāne