Tenant wins rent reduction due to landlord's failure to provide essential water services.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' request to reduce the rent and instead ordered a reduction to EUR 0.36 per square meter. The plaintiff argued that the landlord failed to provide essential water services, forcing the family to buy water at high costs. The court found the landlord's failure to supply water justified a significant rent reduction under the lease agreement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 193. panta 1. daļa; 208.1 pants: When a landlord fails to provide essential services like water, the tenant is entitled to a substantial reduction in rent.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C17119114
Nr. C-1191-14/01
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2014.gada 10.novembrī
Jūrmalas pilsētas tiesa
tiesnese S.Beļajeva
ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani
piedaloties prasītājas pārstāvei Alevtinai Grigorenko,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par īres maksas
apmēra samazināšanu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 23.maijā tiesā saņemts prasītājas /pers. A/ prasības pieteikums pret atbildētājiem /pers.
B/ un /pers. C/ par īres maksas apmēra samazināšanu. Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar
noslēgto 1999.gada 4.februāra dzīvojamās telpas īres līgumu starp izīrētāju Jūrmalas pašvaldības SIA
„Jūrmalas namsaimnieks” un prasītāju /pers. A/ kā īrnieci, prasītāja un viņas ģimene aizņem un lieto
dzīvojamo platību 36,28 kv.m. dzīvoklī Nr.4, /adrese/. 1999.gada 21.oktobrī namīpašumu /adrese/,
pārņēma un nostiprināja savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā /pers. D/. Līgums ar namīpašnieci nav
pārslēgts un spēkā ir esošais 1999.gadā noslēgtais līgums. 2007.gada 17.janvārī /pers. D/ pārdeva savu
īpašumu /pers. C/ un /pers. B/. No 2007.gada janvāra visu dokumentāciju, tajā skaitā rēķinus, prasītāja
saņem no namīpašnieka /pers. B/. Reālos darbus namīpašuma apsaimniekošanā (uzturēšanā) izpilda paši
īrnieki – tīra teritoriju, uzkopj koplietošanas telpas, izved atkritumus un apmaksā dūmvadu pārbaudi, par
ko viņiem tiek piestādīti rēķini apmaksai. Dzīvoklis Nr.4 līdz tiesību pārkāpumiem, tika labiekārtots ar
krāsns apkuri, tualeti dzīvokļa robežās, balonu gāzi, vietējo kanalizāciju, vietējo ūdeni un elektrību. No
2010.gada 19.oktobra prasītāja un viņas ģimene palikusi bez pamatpakalpojuma – aukstā ūdens, jo
namīpašnieks /pers. B/, likvidējot iekšpagalma ūdens statni, koplietošanas telpā – virtuvē, ir uzstādījis
ūdens sistēmu, ūdens padeve notiek ar sūkni, kam ir nepieciešama elektrība, savukārt elektrība ir atslēgta,
sūknis salauzts, kā rezultātā ūdens padeve nenotiek. Namīpašnieks par pamatpakalpojuma nesniegšanu
2011.gada 12.janvārī tika administratīvi sodīts. Lēmumā ir norādīts, ka fakta konstatācija notika
2010.gada 23.novembrī. Prasītāja uzskata, ka namīpašnieks pārkāpj viņas tiesības uz pamatpakalpojuma
saņemšanu. Prasītāja ir spiesta pirkt ūdeni par saviem līdzekļiem veikalā lielos apjomos, tikai tādā veidā
nodrošinot savai ģimenei atbilstošus dzīves apstākļus. Ar atbildētāju /pers. B/ pēdējā laikā sazināties nav
iespējams, viņa faktiskā dzīvesvieta nav zināma, telefona zvani tiek ignorēti. Rēķini un maksājuma kvītis
pārsvarā tiek saņemti no namīpašnieka starpniekiem. Laika periodā no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada
maijam netika izsniegti rēķini un nav arī informācijas par kontu, uz kuru jāveic maksājumi. Līdz ar to nav
iespējams izpildīt īres saistības. Prasītājai nav parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Ievērojot
to, ka namīpašnieks /pers. B/ 2010.gada oktobrī ir likvidējis iekšpagalma ūdens statni, kas nodrošināja
prasītāju un viņas ģimeni ar ūdeni, prasītāja uzskata, ka namīpašnieks nav tiesīgs prasīt un saņemt īres
maksu tādā apjomā, kas eksistēja līdz tiesību pārkāpumam. Ņemot vērā, ka izīrētājs ir radījis prasītājai kā
īrniecei traucējumus pilnvērtīgi lietot izīrēto dzīvojamo telpu un neveic nekādas darbības, lai novērstu
tiesības pārkāpumu, prasītāja ir spiesta lūgt tiesu samazināt esošo īres maksu no Ls 0,72 līdz Ls 0,25
(EUR 0,36) par vienu kvadrātmetru mēnesī. Uzskata, ka īres maksa Ls 0,25 jeb EUR 0,36 ir samērīga un
patiesa par dzīvojamās telpas lietošanu, jo dzīvokļa labiekārtojums neatbilst līguma noteikumiem un
likumdošanas prasībām. Jūrmalas pašvaldība īrniekiem noteikusi īres maksas maksimālo apjomu Ls 0,37
(EUR 0,53) apmērā par vienu kvadrātmetru labiekārtotam dzīvoklim. Minētais īres maksas apmērs nav
saistošs namīpašniekam, bet to pēc analoģijas var piemērot, salīdzinot sniegto pakalpojumu apjomu un
atbilstību dzīvojamās telpas labiekārtošanas kritērijiem. Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu
īri” 2., 8., 11., 11.3, 40., 41., 50.pantu, Civillikuma 1., 2134.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 26.panta
pirmo daļu, 43.panta ceturto daļu, 127.panta pirmo daļu.
Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesā nav iesnieguši.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem,
papildus norādot, ka pamatpakalpojums – aukstais ūdens – prasītajai nav nodrošināts no 2010.gada
oktobra. Pamatpakalpojums ir pieejams tikai periodiski, vasaras mēnešos. Ziemā tas nav pieejams, jo
ūdens padeves sistēma nav siltināta un ziemā aizsalst. Ūdens vads mājā ievilkts 2011.gada pavasarī.
Ūdens bija pieejams 2012.gada vasaras mēnešos, 2013.gadā pāris mēnešus, jo namīpašnieks nebija veicis
elektrības apmaksu. 2013.gada un 2014.gada rudens mēnešos ūdens nav pieejams. Fakts ir pierādīts ar
aktu. 2014.gada 1.jūnijā ūdens padeve bija atjaunota, bet kopš 23.oktobra ūdens vairs nav, jo ir aizsalis.
Prasītāja un viņas ģimene pastāvīgi dzīvo norādītajās telpās. Ūdeni pērk veikalā vai lūdz palīdzību
kaimiņiem. Izmanto sauso tualeti un paši maksā par izvešanu. Atbildētājs/pers. B//pers. B/ ierodas reizi
pusgadā, lai piestādītu rēķinus par vairākiem mēnešiem uz priekšu. Pēdējo reizi kvīts tika izsniegta
1.oktobrī par 4 mēnešiem uz priekšu. Rēķinā norādīta īres maksa Ls 0,72 vai EUR 1,03, kā par
labiekārtotu dzīvokli. Prasītājas dzīvoklis ir bez ērtībām. Maksa nav samērīga. Šajā maksā ietilpst arī
pamatpakalpojums – ūdens, jo bez tā dzīvojamās telpas lietošana nav iespējama. Prasītāja pati maksā par
visiem citiem pakalpojumiem. Īres maksa EUR 0,36 ir samērīga, līdz nav atrisināts jautājums par ūdens
padevi. Atbildētājiem ir sniegts priekšlikums par īres līguma grozīšanu. Atbilde netika saņemta.
Priekšlikums atbildētājiem nosūtīts 2014.gada 17.aprīlī, atbildētāji to ir saņēmuši. Prasītājas ģimenei
ūdens padeve bija nodrošināta ar ūdens statni pagalmā. Atbildētāji to patvaļīgi, bez jebkādas saskaņošanas
likvidēja. Īres maksa ir noteikta mutiski un tajā ir ietverta arī maksa par pamatpakalpojumu, kurš netiek
nodrošināts nepārtraukti. Prasītājai nav nodrošināta iespēja dzīvojamo telpu izmantot pilnvērtīgi, nav
nodrošināti normāli dzīves apstākļi. Līdz ar to ir pamats īres maksas samazināšanai. Ūdens padeve ir
nodrošināta tikai vasaras mēnešos, kad māju apdzīvo īrnieki. Mājas pastāvīgajiem iedzīvotājiem
pamatpakalpojums ir liegts. Šāda namīpašnieka rīcība ir negodprātīga. Esošais īres maksas apmērs nav
pamatots.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ liecināja, ka ir Pašvaldības policijas inspektors. Periodiski ir saņēmis
izsaukumus uz adresi /adrese/, ir bijuši arī rakstiski iesniegumi. Izsaukumi saistīti ar pamatpakalpojuma –
aukstā ūdens nesniegšanu /pers. A/ no namīpašnieka puses. Ir konstatēts gan fakts par ūdens esamību, gan
arī fakts par ūdens padeves pārtraukšanu.
Tiesas sēdē lieciniece /pers. F/ liecināja, ka ir prasītājas meita un dzīvo adresē /adrese A/, kopā ar
prasītāju, brāli un mazgadīgu dēlu. Norādītajā adresē dzīvo pastāvīgi, kopš dzimšanas, no 1985.gada. Īres
līgumā ir norādīts, ka dzīvoklī ir krāsns apkure, ūdens padeve nodrošināta ar ūdens statni pagalmā.
Namīpašnieks ūdens statni ir likvidējis. Esošā ūdens apgādes sistēma nav paredzēta ziemas periodam, jo
tā nav siltināta un pie mīnus grādiem tūlīt aizsalst. /pers. B/ ir darīts zināms par esošo situāciju, ir arī lūgts
atjaunot ūdens statni, bet nekas nav darīts situācijas uzlabošanai. Namīpašnieks nevēlējās atjaunot ūdens
statni pagalmā, jo vasarā mājā dzīvo īrnieki un viņu ērtībai mājā tika ierīkota ūdens padeve. Mājas 1.stāvā
divos dzīvokļos ir skalojamās tualetes, bet 2.stāvā, kur dzīvo prasītājas ģimene, ir sausās tualetes. Ziemā
ūdens mājā nav nekad. Tas tiek pieslēgts tikai vasarā. Pieslēdz, kad grib. Bija arī problēmas ar elektrību,
jo nebija samaksāti rēķini, tajā laikā sūknis nestrādāja. Prasītājas ģimenei ir atsevišķs elektrības skaitītājs.
Ūdens sūknis ierīkots bez prasītājas piekrišanas. Saskaņā ar līgumu, pagalmā jābūt ūdens pumpim. Sūknis
ierīkots un pumpis likvidēts bez jebkādām atļaujām un bez saskaņošanas. Līgums nav pārslēgts un nav
grozīts. Prasītājas ģimene nav brīdināta par to, ka tiks ierīkota jauna ūdens padeves sistēma. Ūdens statni
likvidēja, lai atvieglotu telpu izmantošanu vasarniekiem. Par visiem pakalpojumiem – atkritumu izvešanu,
teritorijas uzkopšanu, jumta un skursteņu apkopi, prasītāja maksā pati pakalpojuma sniedzējiem, lai gan šī
maksa ir iekļauta atbildētāju izrakstītajos rēķinos. Uzskata, ka īres maksa jāsamazina vai jāatjauno ūdens
statnis pagalmā. Uz lūgumiem atbildētāji nereaģē. Prasītājai un viņas ģimenei ir lieli zaudējumi, jo ūdens
jāpērk veikalā, jālūdz arī palīdzība kaimiņiem un radiem.
Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojuši. Par tiesas
sēdes laiku un vietu atbildētājiem paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēstes uz atbildētāju
deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemti atbildētāju lūgumi atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez
atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai
piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses (…). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai
tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (…).
Pie šādiem apstākļiem tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu
un 156.panta pirmo daļu, atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko
pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav
ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā paredzētais gadījums, kad ir taisāms
aizmuguriskais spriedums, un nav saskatāmi Civilprocesa likuma 208. 1panta otrajā daļā noteiktie
ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un liecinieku liecības tiesas sēdē, pārbaudījusi
un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
Lietā konstatēts, ka 1999.gada 4.februārī starp pašvaldības SIA “Jūrmalas namsaimnieks” kā
izīrētāju un prasītāju /pers. A/ kā īrnieci noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā ar kuru prasītājai
lietošanā nodota dzīvojamā telpa /adrese A/. Līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku (lietas 10.-12.lapa).
Saskaņā ar lietā esošo Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.6140 (lietas 13.lapa),
īpašuma tiesības uz visu nekustamo īpašumu /adrese/, 2000.gada 15.maijā tika nostiprinātas /pers. D/, bet
2007.gada 7.februārī tās nostiprinātas atbildētājiem /pers. C/ un /pers. B/, katram ½ domājamās daļas
apmērā.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas
juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie
dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā. No minētā izriet,
ka atbildētājiem ir saistošs 1999.gada 4.februārī ar prasītāju noslēgtais Dzīvojamās telpas īres līgums
(turpmāk tekstā – Īres līgums).
Kā norādījusi prasītājas pārstāve, atbildētāju rīcības rezultātā prasītājai un viņas ģimenei ir liegts
pamatpakalpojums – aukstais ūdens. Minētais izriet arī no lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem. Proti,
no lietā esošā 2010.gada 29.oktobra iesnieguma, kas adresēts Jūrmalas pilsētas prokuratūrai (lietas
14.lapa) izriet, ka prasītājai jau 2010.gada 19.oktobrī ir bijusi liegta aukstā ūdens padeve, atbildētājiem
likvidējot iekšpagalma ūdens statni.
Saskaņā ar lietā esošo Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 12.janvāra
lēmumu Nr.D58/53 (lietas 16.lapa), atbildētājs /pers. B/ sodīts pēc LAPK 150.3 panta ar administratīvo
sodu Ls 50,00 apmērā par pamatpakalpojuma – aukstā ūdens sniegšanas pārtraukšanu prasītājai /pers. A/,
atzīstot, ka atbildīgi par pārkāpumu ir atbildētāji Oskars un /pers. C/.
Saskaņā ar lietā esošo Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2014.gada 19.februāra informāciju
(lietas 20.lapa), atbildētājiem sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un lietas materiāli nosūtīti
Jūrmalas pilsētas domes Administratīvajai komisijai par LAPK 150.3 pantā paredzēto pārkāpumu “Par
pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam”.
Lai gan saskaņā ar lietā esošo 2014.gada 1.jūnija aktu (lietas 50.lapa) un Jūrmalas pilsētas
Pašvaldības policijas inspektora V.Voita dienesta ziņojumu (lietas 51.lapa), atbildētājs /pers. B/ ir
atjaunojis dzīvoklim Nr.4, /adrese/, aukstā ūdens padevi (pamatpakalpojums atjaunots pēc pārtraukšanas
perioda, kas ir turpinājies no 19.10.2010. līdz 31.05.2014.), tomēr kā tiesas sēdē norādīja prasītājas
pārstāve un lieciniece /pers. F/, ūdens padeve prasītājas ģimenei kopš 2014.gada 23.oktobra atkal ir
pārtraukta.
Bez tam, no prasības pieteikuma un tiesas sēdē prasītājas pārstāves un liecinieces /pers. F/
sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāji ne tikai nenodrošina prasītāju ar pamatpakalpojumu –
auksto ūdeni, bet nepilda arī tiem ar likumu noteiktos pienākumus dzīvojamās mājas uzturēšanā un
nenodrošina Īres līgumā norādītos pakalpojumus, tostarp nenodrošina atkritumu izvešanu, teritorijas
uzkopšanu, jumta un dūmvadu apkopšanu.
Neraugoties uz norādītajiem apstākļiem, atbildētāji regulāri izsniedz prasītājai rēķinus, kuros
iekļauta īres maksa Ls 31,43 mēnesī, kā arī maksa par atkritumu izvešanu Ls 1,70 mēnesī (lietas 18.lapa),
kuru faktiski sedz prasītāja, papildus atbildētāju izrakstītajiem rēķiniem.
Uz šī pamata prasītāja cēlusi tiesā prasību, lūdzot samazināt, pusēm mutiski vienojoties noteikto
īres maksas apmēru no EUR 1,03 uz EUR 0,36 par kvadrātmetru mēnesī. Tādējādi prasības pamats ir īres
līguma noteikumu grozīšana.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13.panta pirmo daļu, dzīvojamās telpas īres līguma
nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties. No minētās likuma normas izriet,
ka īres līguma nosacījumu grozīšana pieļaujama, īrniekam un izīrētājam rakstveidā par to vienojoties.
Lietā pierādīts, ka 2014.gada 17.aprīlī prasītāja nosūtījusi atbildētājiem priekšlikumu par īres
līguma grozīšanu (īres maksas samazināšanu) sakarā ar līguma noteikumu nepildīšanu (lietas 35.lapa),
lūdzot sniegt atbildi 10 dienu laikā no vēstules saņemšanas brīža. No lietā esošajiem pasta paziņojumiem
(lietas 38.-39.lapa) redzams, ka atbildētāji sūtījumu ir saņēmuši 2014.gada 24.aprīlī.
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 41.pants nosaka, ka izīrētāja pienākums ir pārrēķināt
dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pakalpojumiem, ja dzīvojamās telpas lietošana un
pakalpojumi nav nodrošināti atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, kā arī dzīvojamās
mājas (dzīvojamās telpas) tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.
Lai gan Īres līgumā nav norādīts, ka līdz ar līguma noslēgšanu prasītājai tiek nodrošināts
pamatpakalpojums - aukstais ūdens, tomēr lietā ir gūts apstiprinājums tam, ka aukstā ūdens padeve adresē
/adrese/, tika nodrošināta ar pagalmā esošu ūdens statni. Šo apstākli pierāda gan lietā esošie rakstveida
pierādījumi, gan tiesas sēdē sniegtie prasītājas pārstāves paskaidrojumi un liecinieku liecības. Turklāt,
faktu, ka adresē /adrese/, iekšpagalma ūdens statnis pastāvēja, atbildētāji nav apstrīdējuši, kā arī nav
apstrīdējuši faktu, ka iekšpagalma ūdens statni ir likvidējuši tieši atbildētāji.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka dzīvojamās telpas
īres līgumā nosakāmi pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu
(apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana).
Neskatoties uz to, ka īres līgumā nav norādīts pamatpakalpojums – aukstais ūdens, no likuma jēgas
ir nepārprotami skaidrs, ka aukstā ūdens padeve ir pamatpakalpojums, kas nesaraujami saistīts ar
dzīvojamo telpu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā
pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam
jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā
noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā konstatēts, ka atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās
tiesības – nav snieguši rakstveida paskaidrojumus, nav cēluši iebildumus par prasību, kā arī nav
apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, no kā secināms, ka atbildētājiem nav pamatotu iebildumu
pret prasību.
Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāju rīcības rezultātā prasītājai ir liegts
pamatpakalpojums – aukstais ūdens, nav nodrošināta dzīvojamās telpas lietošana atbilstoši dzīvojamās
telpas īres līguma nosacījumiem un mājas (dzīvojamās telpas) tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, kas
ir par pamatu izīrētāja pienākumam pārrēķināt dzīvojamās telpas īres maksu.
Kā norādīja prasītājas pārstāve tiesas sēdē, atbilde uz prasītājas priekšlikumu par īres līguma
grozīšanu no atbildētāju puses nav sniegta. Atbildētāji labprātīgi īres maksu nav samazinājuši,
pamatpakalpojuma sniegšanu nav nodrošinājuši. Pierādījumi par pretējo tiesā nav iesniegti.
Ievērojot minēto, īres maksa samazināma tiesas ceļā.
Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 5.pantu, spriežot pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību
principiem, kā arī ņemot vērā, ka atbildētāji nav iesnieguši lietā nekādus aprēķinus par reālajiem dzīvokļa
apsaimniekošanas izdevumiem, nav cēluši iebildumus par prasību, nav apstrīdējuši prasības pieteikumā
norādītos apstākļus un lietā iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka īres maksa samazināma prasītājas
norādītajā apmērā, tas ir no EUR 1,03 uz EUR 0,36 mēnesī par kvadrātmetru, kas tiesas ieskatā ir
samērīga maksa par to faktisko pakalpojumu apmēru, ko atbildētāji kā izīrētāji sniedz prasītājai, kā arī tā
nav pretrunā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” pārejas noteikumu 4.punktā noteiktajiem īres griestiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa
piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus (…).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to
samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai
prasījuma daļai.
Lietā konstatēts, ka prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta ceturtajai daļai, ir daļēji
atbrīvota no valsts nodevas samaksas, samaksājot valsts nodevu EUR 35,57 apmērā, kā arī prasītāja ir
veikusi ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksu EUR 7,83 apmērā un kancelejas nodevas samaksu
par liecinieku uzaicināšanu EUR 8,54 apmērā.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem par labu prasītājai ir piedzenami prasītājas
samaksātie tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva EUR 35,57, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
EUR 7,83 un kancelejas nodeva EUR 8,54.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka no atbildētājiem par labu valstij ir piedzenama atlikusī valsts nodeva EUR
35,57 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 21,03 apmērā - starpība, kuru nav segusi
prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no minētā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 33., 39., 41.panta pirmo daļu, 42.panta
pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 187.panta otro daļu, 193., 208.1 pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Noteikt īres maksu par dzīvojamo telpu /adrese A/, EUR 0,36 (nulle euro, 36 centi) par vienu
kvadrātmetru mēnesī, sākot no prasības celšanas dienas 2014.gada 23.maija.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas
kods/, valsts nodevu EUR 17,79 (septiņpadsmit euro, 79 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
EUR 7,84 (septiņi euro, 84 centi) un kancelejas nodevu EUR 4,27 (četri euro, 27 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 17,79
(septiņpadsmit euro, 79 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 10,52 (desmit euro, 52 centi).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas
kods/, valsts nodevu EUR 17,79 (septiņpadsmit euro, 79 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
EUR 7,84 (septiņi euro, 84 centi) un kancelejas nodevu EUR 4,27 (četri euro, 27 centi).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 17,79
(septiņpadsmit euro, 79 centi).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 10,52 (desmit euro, 52 centi).
Valsts nodeva par labu valstij iemaksājama, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs:
Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.
LV55TREL1060190911200, maksājuma mērķis: dati lietas identificēšanai.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja
bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģ. Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai.
Maksājumus apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Prasītājs ir tiesīgs spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.
Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai,
kura spriedumu taisījusi, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese S.Beļajeva