Court orders eviction and debt collection for tenant who failed to pay rent for over three months.

Lietas Nr. C15179616

Lietas arhīva Nr. C-1796-16/17

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016.gada 23.novembrī

Jelgavas tiesa

tiesnese M.Griķe

tiesas sēžu sekretāre A.Paņkiva

civillietā

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2016.gada 23.maijā uzsākta tiesvedība, ierosinot civillietu strīdā starp prasītāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā

īpašuma pārvalde” un atbildētāju /pers. B/, ar celtiem prasījumiem izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, 2013. gada 27. martā noslēgto dzīvojamās telpas

īres līgumu Nr.32; izlikt /pers. B/ līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņam piederošām mantām no dzīvokļa/adrese/, bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas; piedzīt no /pers. B/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” parādu par dzīvojamās telpas

īri un pakalpojumiem EUR 257,21, tiesas izdevumus un noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda

summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 2., 3., 4., 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1828., 1832., 1833., 1838. pantu, Dzīvesvietas

deklarēšanas likuma 2., 3. pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11.1 , 11.2 , 11.3 , 12., 18., 28.2 pantu.

Prasībā norādīti apstākļi, ka uz noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma pamata atbildētājam nodrošināta dzīvojamās telpas lietošana, viņš

saņem ar to saistītus pakalpojumus, bet ilgstoši, vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par īri un pakalpojumiem. Pirms prasības celšanas nosūtīts brīdinājums,

izskaidrojot iespējamās sekas un aicinot veikt norēķinu. Iebildumi nav celti, samaksa nav veikta.

Pēc tiesvedības uzsākšanas tiesa atbildētājam nosūtījusi prasības pieteikuma norakstu, pieprasot sniegt paskaidrojumus un izskaidrojot procesuālās

tiesības un pienākumus. Dokumenti nosūtīti uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi un atgriezti tiesai, jo beidzies to glabāšanas laiks pasta iestādē.

Atbildētājs nav gādājis, lai sūtījumus saņemtu. Tas neliedz lietu izskatīt pēc būtības. Veiktas likumā noteiktās darbības lietas sagatavošanai izskatīšanai.

Tas, ka persona kā lietas dalībnieks nepilda savus pienākumus un neizlieto savas tiesības, nevar kavēt nolēmuma taisīšanu strīdā. Par tiesas sēdes laiku un

vietu ticis paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Prasītājas vārdā uz pilnvaras pamata /pers. C/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā. Paskaidroja, ka apstākļi nav mainījušies. Iebildumi no

atbildētāja nav celti, lūgumi nav pieteikti. Atbildētājs dzīvokli lieto, pakalpojumus saņem. Prasībā norādītais parāds aprēķināts par īri un pakalpojumiem

laikā no 2015. gada 1. maija līdz 2016. gada 1. aprīlim. Lūdza piedzīt arī par brīdinājuma nosūtīšanu un izsniegšanu 2016. gada 16. aprīlī, saistītos

izdevumus EUR 3,23.

Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem, pamatojoties uz prasītājas prasībā

norādītajiem apstākļiem un paskaidrojumiem, un lietā esošajiem materiāliem, jo tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu, nav konstatēti.

Motīvu daļa

Prasītājas prasījuma tiesības, atbilstoši Civillikuma 1483. panta 4. punktam, pierāda pārvaldīšanas līgums un pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kas

noteic tai rīkoties pašvaldības kā dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašnieka tiesībās un pienākumos.

Uz Jelgavas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas 2013. gada 27. marta lēmuma pamata, ar /pers. B/ kā īrnieku 2013. gada 27. martā noslēgts

beztermiņa dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgums, tā nodota atbildētāja lietošanā ar pieņemšanas nodošanas aktu.

Grāmatvedības uzskaite un pirmstiesas brīdinājums, kas atbildētājam nosūtīts un ticis izsniegts 2016. gada 16. aprīlī, pierāda parādu par dzīvojamās

telpas īri un pakalpojumiem, kā arī ar likumu noteikta nosacījuma iestāšanos prasības celšanai.

Īpašumu konversijas pārvalde izziņā apliecina, ka kopš 2013. gada 28. marta atbildētājs deklarējis savu dzīvesvietu strīdus dzīvojamā telpā,

atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam un Civillikuma 7. pantam, izsakot savu nodomu attiecībā uz to un to noteikti deklarējot likumā noteiktā

kārtībā.

Iesniegtie aprēķini – izziņas un Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses [..] 2015. gada 22. jūlija lēmums lietā Nr.3-12/0572 pierāda, ka

par strīdus dzīvojamo telpu maksājumi par īri un pakalpojumiem nav veikti ilgstoši, nodota piespiedu izpildīšanai saistība EUR 436,53 apmērā, kas ir

parāds par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem līdz 2015. gada 1. maijam.

Kopumā tas pierāda, ka vairāk kā trīs mēnešus nav veikti maksājumi par īri un pakalpojumiem, kas dod tiesības prasītājam celt prasību par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasītāja puses iesniegtie pierādījumi apliecina parāda esamību, summu, aprēķinu. To apšaubīt nav pamata, jo pretēji pierādījumi nav iesniegti,

iebildumi nav celti.

Nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs būtu izpildījis pienākumu samaksāt par dzīvokļa īri un pamatpakalpojumiem, to pierādīt ir atbildētāja

pienākums, atbilstoši Civillikuma 1838. pantam un Civilprocesa likuma 8., 9., 10., 93. pantam.

Nav pamata apšaubīt, ka atbildētājam bija nodrošināta iespēja dzīvokli lietot, pamatpakalpojumus saņemt, vairāk kā trīs mēnešus nav maksājis par

īri un pamatpakalpojumiem.

Pirms prasības celšanas prasītājs saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 pantu atbildētāju brīdinājis par sekām, ja parāds netiks

samaksāts, ar likumu noteiktais termiņš ticis ievērots.

Atbildētājs tiesā nav ierosinājis strīdu par to, ka dzīvojamās telpas nav varējis lietot vai nav saņēmis kādu no pamat vai papildpakalpojumiem,

saistītiem ar dzīvojamās telpas lietošanu laikā līdz brīdinājumam par prasības celšanu, kā arī pēc tam.

Iebildumi par iesniegtajiem pierādījumiem nav celti, uz celtās prasības pamatu un priekšmetu attiecināmus pretējus secinājumus izdarīt nav pamata.

Dzīvokļa īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana par maksu (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. pants). Pienākums maksāt maksu par

īri un pamatpakalpojumiem noteikts ar likumu un īres līgumu.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvokļa īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un

kārtībā.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres

maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, ja īrnieks vairāk

nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu. Ievērojot to, ka atbildētājs brīdināts par parāda nenomaksāšanas sekām likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā un

termiņā, kā arī to, ka atbildētājs par īri un pamatpakalpojumiem nav maksājis vairāk nekā trīs mēnešus, ir dota iespēja parādu samaksāt, bet tas nav

izdarīts, tiesa secina, ka īres attiecības ir izbeidzamas un atbildētājs kopā ar visām no viņa atkarīgām personām un viņam piederošām mantām ir izliekams

no strīdus dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai, tas noteikts ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 panta pirmo daļu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa atzīst, ka atbildētājam jānosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas, kas ir maksimālais, ar likumu noteiktais termiņš, jo ir saistāms ar citas dzīvesvietas atrašanu.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36. 1 pants nosaka īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība pašvaldībā, ja tie izlikti no dzīvojamās

telpas 28. 2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

Novērtējusi paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tāpēc no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, atbilstoši

iesniegtajiem maksājumu uzdevumiem, kā arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 3,23, saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3.

punktu, ko pierāda Latvijas pasta kvīts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru - Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada 26.aprīļa spriedums lietā

Nr. SKC-1106, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas

summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri", Civilprocesa likuma 8., 10., 12., 41., 93., 97., 190., 193.., 204.1, 208.1 -208.4 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnīgi sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu un

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, 2013. gada 27. martā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.32.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņam piederošām mantām no dzīvokļa/adrese/,

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”,

reģistrācijas Nr.43603011548, parādu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem no 2015. gada 1. maija līdz 2016. gada 1. aprīlim EUR 257,21 (divi

simti piecdesmit septiņi eiro un 21 eiro cents), tiesas izdevumus EUR 137,90 (viens simts trīsdesmit septiņi eiro un 90 eiro centi), ar lietas vešanu saistītos

izdevumus EUR 3,23 (trīs eiro un 23 eiro centi), ieskaitot tos pēc maksātāja izvēles SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas

Nr.43603011548, norādītos kontos:

AS “SEB banka”, konta Nr. LV02UNLA0008000508001,

AS CITADELE BANKA konta Nr.LV97PARX0001112130019,

AS SWEDBANKA konta Nr.LV36HABA0551011242542,

Nordea Bank LV04NDEA0000081520541,

DnB banka konta Nr.LV83RIKO0002013142819.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, tiesības līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda summas.

Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2016. gada 23. novembra, kad taisīts un pasludināts pilns sprieduma teksts, Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jelgavas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas

izskatīšanu no jauna.

Jelgavas tiesas tiesnese M.Griķe