Court partially allowed HOA debt collection claim against individual for unpaid management fees and costs.

Lietas arhīva Nr. C-2255-18/27

ECLI:LV:ZRT:2018:0423.C24106217.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2018.gada 23.aprīlī

Zemgales rajona tiesas tiesnese R. Krasovska,

rakstveida procesā izskatīja civillietu vienkāršotajā procedūrā dzīvokļu īpašnieku biedrības “Saulkalnes nams 32” prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu,

Aprakstošā daļa

2017.gada 18.jūlijā prasītājs dzīvokļu īpašnieku biedrība “Saulkalnes nams 32” (turpmāk - prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. A/

(turpmāk tekstā atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk tekstā-Atbildētāja) pieder nekustamais īpašums –

dzīvoklis ar adresi /adrese/, īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2001.gada 28 jūnijā. Dzīvoklis ir kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu

mājas un zemes (kadastra numurs /numurs A/) /adrese/. Biedrība „Saulkalnes nams 32, reģistrācijas Nr. 40008246152, tika dibināta 2016.gada

6.janvārī. 2016.gada 21.jūlijā mājas dzīvokļu īpašnieki balsoja ar aptaujas lēmuma projekta lapām par dzīvojamās mājas pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku

pārvaldīšanā. Dzīvojamās mājas „Saulkalne 32, Saulkalnē dzīvokļu īpašnieki aptaujā piedalījās (balsoja) 37 no visiem 60 mājas dzīvokļu īpašniekiem, un

„par" nobalsoja 35 dzīvokļu īpašnieki, „pret" nobalsoja 2 dzīvokļu īpašnieki un aptaujas lapu neiesniedza 23 dzīvokļu īpašnieki (saskaņā ar Dzīvokļa

īpašuma likuma 20.panta otro daļu tas nozīmē, ka balsoja pret lēmumu pieņemšanu). Pavisam dzīvojamā mājā ir 60 dzīvokļu īpašumi. Tā kā par visiem

jautājumiem „par" nobalsoja 35 dzīvokļu īpašnieki jeb 58.33%, tika pieņemti šādi lēmumi: 1. Lauzt apsaimniekošanas līgumu ar mājas esošo

apsaimniekotāju SIA „Salaspils celtnieks-dzīvokļu pārvalde"; 2. Piešķirt mājas apsaimniekošanas tiesības biedrībai DzīB „Saulkalnes nams 32";

2016.gada 4.augusta dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika apstiprināts Dzīvojamās mājas un tai pieguļošās teritorijas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

pilnvarojuma līguma projekts (turpmāk tekstā-Pārvaldīšanas līgums). Ar Pārvaldīšanas līgumu Prasītājs uzņēmās nodrošināt apsaimniekošanas un

pārvaldīšanas pakalpojumus, kas attiecas uz dzīvojamo māju un tai pieguļošo teritoriju (līguma 1.punkts), bet dzīvokļa īpašnieki apņēmās maksāt

apsaimniekotājam par tā sniegtajiem pakalpojumiem ikmēneša maksu 0.34 EUR LVL par 1 apsaimniekošanas kvadrātmetru (līguma 5.11.1.punkts) un

apmaksāt Pārvaldnieka sagatavotos rēķinus (līguma 5.21.punkts). Atbildētāja dzīvokļu īpašnieku 2016.gada 4.augusta kopsapulcē nepiedalījās un

Pārvaldīšanas līgumu neparakstīja, tomēr Prasītājs uzskata, ka tam nav būtiskas nozīmes, jo iebildumus par kopsapulces lēmumu vai noslēgto

Pārvaldīšanas līgumu nav cēlusi, tie ir spēkā, nav apstrīdēti. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa nosaka: „Dzīvojamās mājas

īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas

līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā

kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam." Prasītājs no 2016.gada 4.augusta uzsāka dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, tajā skaitā

par sniegtajiem pakalpojumiem izrakstīja rēķinus. Atbildētājai ir pienākums samaksāt piestādītos rēķinus Prasītājam līdz tekošā mēneša

29.datumam (Pārvaldīšanas līguma 5.21.punkts). Diemžēl Atbildētāja no 2016.gada augusta mēneša rēķinus vairs neapmaksā. Prasītājs vairākkārt

mutiski lūdza Atbildētājai parādu samaksāt, bet bez rezultāta. Prasītājs 2017.gada 23.maijā nosūtīja Atbildētājai 2017.gada 1.maija Brīdinājumu par

apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksas parāda samaksu. Prasītājs Brīdinājumā lūdza samaksāt izveidojušos apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

maksas parādu 593.28 EUR apmērā un līgumsodu 54.47 EUR. Diemžēl Atbildētāja parādu par iepriekšējo laika posmu nesamaksāja. Saskaņā ar

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2.un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), kā

arī segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajai daļai

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Atbildētājas parāds izveidojies par laika

periodu no 2016.gada augusta mēneša līdz 2017.gada jūnija mēnesim sniegtajiem dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem un sastāda 616.99 EUR. Prasītājs

pielikumā pievieno pamatparāda aprēķinu. Pārvaldīšanas līguma 5.18.punkts nosaka: „Puses vienojas, ka par apsaimniekošanas maksas kavējumu

Īpašnieks maksā līgumsodu 0.5% (nulle, pieci procenti) apmērā no nesamaksātās parāda summas par katru nokavēto dienu." Civillikuma 1716.panta

pirmā daļa nosaka: „Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā)." Civillikuma 1717.pants nosaka: „Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei." Prasītājs pielikumā pievieno līgumsoda aprēķinu. Līgumsods

par saistību nepildīšanu uz 2017.gada 30.jūniju ir 370.28 EUR. Civillikuma 1716.panta trešā daļa nosaka: „Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra."

Prasītājs tos samazina līdz 10% no, tas ir, līdz 61.70 EUR. Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka: „Procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz

likuma pamata, šādos gadījumos: par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem." Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka: „Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā." Prasītājs pielikumā pievieno likumisko procentu aprēķinu.

Likumiskie procenti par saistību nepildīšanu uz 2017.gada 30.jūniju ir 12.17 EUR. Prasītājs kopā lūdz piedzīt 690.86 EUR (pamatparāds 616.99 EUR+

līgumsods 61.70 +nokavējuma procenti 12.17 EUR).

Prasītājs norāda, ka puses nav izmantojuši mediāciju. Prasītājs piekrīt izmantot mediāciju, ja izdevumus par to segs Atbildētāja.

Prasītājs prasību pamato ar Civillikuma 1.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, Dzīvokļu īpašnieku likuma

10.panta 1., 2.un 3.punktu, 13.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 23.pantu, 24.pantu,

26.pantu, 34.panta pirmās daļas 1a.punktu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, 128.pantu, 129.pantu, 195.pantu.

2018.gada 16.aprīlī tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi par prasības summas pieaugumu. Prasības pieteikuma papildinājumos norādīts,

ka Prasītājs sākotnēji cēla prasību par izveidojušos parādu līdz 2017.gada jūnija mēnesim, kuru Atbildētāja arī joprojām nav dzēsusi, tāpēc kopš

prasības iesniegšanas brīža prasības summa un līgumsods palielinās. Atbildētāja nav maksājusi kārtējos rēķinus (apsaimniekošanas maksas un

pārvaldīšanas maksu), līdz ar to pamatparāds ir palielinājies (pieaudzis) par 293.72 EUR (divi simti deviņdesmit trīs eiro un 72 centi) un kopējais

pamatparāds par laika periodu no 2016.gada augusta mēneša līdz 2018.gada februārim sastāda 913,71 EUR (deviņi simti trīspadsmit eiro un 71 cents).

Līgumsodu Prasītājs aprēķināja līdz 2018.gada februārim, jo Atbildētāja iepriekšējo līgumsodu nav dzēsusi, kā arī ir izveidojies jauns līgumsods par

nākamo rēķinu neapmaksu. Līgumsods par laiku līdz 2018.gada februārim ir 1603,01 EUR, tomēr Prasītājs tos samazina to līdz 10% no pamatparāda

apmēra, tas ir, 91,37 EUR. Kā arī Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar

Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi

priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības

viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību. Pamatojoties uz Civillikuma 1775.pantu, Prasītājs lūdz

piedzīt no Atbildētājas nodarītos zaudējumus 40.25 EUR apmērā par kvalificētās juridiskās palīdzības izmantošanu, kas radušies Atbildētājas rīcības dēļ

un kuru dēļ bija nepieciešama tāda palīdzības izmantošana, kā arī piedzīt no Atbildētājas samaksāto valsts nodevu un citus tiesāšanas izdevumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu, 74.panta

trešās daļas 3.punktu, Prasītājs lūdz piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par labu Biedrībai „Saulkalnes nams 32, reģistrācijas Nr.

40008246152, 1048,49 EUR (viens tūkstotis četrdesmit astoņi eiro un 49 centi), kas sastāv no: pamatparāda - apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

maksas 913,71 EUR (deviņi simti trīspadsmit eiro un 71 cents);1īgumsoda 91,37 EUR (deviņdesmit viens eiro un 37 centi); likumiskajiem nokavējuma

procentiem 43,41 EUR (četrdesmit trīs eiro un 41 cents).Noteikt Biedrībai „Saulkalnes nams 32, reģistrācijas Nr. 40008246152, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā. Piedzīt no /pers. A/, personas kods:

/personas kods/, par labu Biedrībai „Saulkalnes nams 32, reģistrācijas Nr. 40008246152, zaudējumus 40.25 EUR (četrdesmit eiro un 25 centi) apmērā

par juridiskās palīdzības izmantošanu, valsts nodevu un citus tiesāšanas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu celtā prasība atzīstama par vienkāršotās procedūras lietu.

2017.gada 4.oktobrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi un uz atbildētāja deklarēto dzīves vietas adrese, nosūtīts prasības

pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 57.lapa).

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Par lietas skatīšanas rakstveida procesā datumu pusēm paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem. Neviena no pusēm nav

lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma daļēji, pārējā daļā prasība ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

No lietas materiāliem secināms, ka 2016.gada 21.jūlijā ar aptaujas balsošanas protokolu Nr.1-2016 par dzīvojamās mājas Saulkalnē 32,

Salaspils lauku teritorija, Salaspils novads pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā, kā arī pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tālāko nodrošināšanu

mājā, nolemts lauzt apsaimniekošanas līgumu ar mājas esošo apsaimniekotāju, piešķirt mājas apsaimniekošanas tiesības dzīvokļu īpašnieku biedrībai

“Saulkalnes nams 32”, noteikt mājas apsaimniekošanas tarifu 0,34 EUR par vienu apsaimniekošanas m2, mājas uzkrājuma fonda tarifu 0,12 EUR par

vienu apsaimniekošanas m2 (lietas 16.lapa).

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā neapstāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas/adrese/un teritorijas pārvaldnieks un apsaimniekotājs.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,

minētā panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt arī īpašuma pārvaldīšanas izdevumus.

Lietas materiāliem pievienotā izdruka apliecina, ka atbildētājam pamatojoties uz 2001.gada 28.jūnija pirkuma līgumu reģistrētas īpašuma tiesības uz

dzīvokli Nr./numurs/, /adrese/, kadastra numurs /numurs B/(lietas 51.-53.lapa).

Atbildētājs savus pienākumus nepildīja, piestādītos rēķinus neapmaksāja (lietas 39.-48. un 76.-83.lapa).

Kā redzams no prasītāja aprēķiniem (lietas 73.-75.lapa), ko atbildētājs nav apstrīdējis, atbildētāja parāds par saņemtajiem pakalpojumiem par

laika periodu no 2016.gada augusta līdz 2018.gada februārim sastāda 913,71 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Attiecīgi tiesa vadās pēc tā normatīvo aktu regulējuma, kas bija spēkā tiesiskās attiecības rašanās brīdī.

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu”, nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi

kalendāra gadam, aprēķina dzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, informē dzīvokļu īpašniekus

par maksas apmēru noteiktam laikposmam, informē dzīvokļu īpašniekus par tāmē paredzētām izmaksām un sagatavo pārskatus par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izlietošanu (spēkā līdz 21.07.2017.).

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi" tiek noteikta

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa (spēkā no 21.07.2017.).

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 „ Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".

2017.gada 23.maijā prasītājs nosūtīja atbildētājam brīdinājumu, norādot parāda apmēru un termiņu parāda segšanai, kā arī sekas, ja parāda

saistības netiks nokārtotas (lietas 49.-50.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumu

maksas parāda apmaksu, kā arī lietā netika iesniegti pierādījumi faktam, ka prasītājs būtu liedzis atbildētājam saņemt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas

pakalpojumus.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 913,71 EUR apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 91,37 EUR apmērā.

Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Lietas materiāliem nav pievienots apsaimniekošanas līgums, kas noslēgts starp prasītāju un atbildētāju. Prasības pieteikumam pievienoti dzīvojamās

mājas un tai pieguļošās teritorijas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma projekts, ko pats atbildētājs nav parakstījis.

Ņemot vērā minēto secināms, ka prasītājam nav līgumiskas tiesiskās attiecības, tās pastāv uz likuma pamata, līdz ar to prasītājam nav tiesības prasīt

no atbildētāja līgumsodu. Tiesa atzīst prasītāja aprēķināto līgumsodu par nepamatotu un noraidāmu.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus 43,41 EUR apmērā par laika periodu no 2016.gada 30.augusta līdz 2018.gada 30.janvārim.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tiesa atzīst prasītāja lūgumu par likumisko procentu piedziņu 43,41 EUR par pamatotu un apmierināmu.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus no

simta gadā no galvenā parāda.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu

un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības

saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā parāda, sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 913,71 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu, ir samaksājusi valsts nodevu 103,63 EUR apmērā. Iesniedzot prasības pieteikuma papildinājums par prasības

summas pieaugumu, prasītājs nav piemaksājis valsts nodevu, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 103,63 EUR apmērā

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR apmērā.

Tiesa ir konstatējusi, ka samaksātie ar lietas vešanu un izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī valsts nodeva nav segti pilnībā, līdz ar to nesegtajā daļā

par 4,29 EUR un valsts nodeva 39,94 EUR, piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļu par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan

izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts

rēķins. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi advokāta palīdzības

samaksai. Atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, —

to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Prasītāja lūgusi piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus - izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu 40,25 EUR apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka izdevumi par juridiskās palīdzības sniegšanu 40,25 EUR apmērā piedzenami no atbildētāja par labu

prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Saulkalnes nams 32”, reģ. Nr. 40008246152,

pamatparādu 913,71 EUR (deviņi simti trīspadsmit euro 71 cents); likumiskos procentus par laika periodu no 2016.gada 30.augusta līdz 2018.gada

30.janvārim 43,41 EUR (četrdesmit trīs euro 41 cents); valsts nodevu 103,63 EUR (simtu trīs euro 63 centi); ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3,30 EUR (trīs euro 30 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 40,25 EUR (četrdesmit euro 25 centi). Parāda summu ieskaitīt dzīvokļu īpašnieku

biedrības “Saulkalnes nams 32”, reģ. Nr. 40008246152, norēķinu kontā LV02HABA0551042114665, AS “Swedbank”.

Noraidīt prasību par līgumsoda 91,37 EUR piedziņu.

Atzīt dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Saulkalnes nams 32”, reģ. Nr. 40008246152, tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos

6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/par labu valstij valsts nodevu 39,94 EUR (trīsdesmit deviņi euro 94 centi) apmērā, kuru

iemaksa jāveic: Valsts kase NMR 90000050138, konts Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,

maksājuma mērķī norādot: ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, valsts nodeva C24106217.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,29 EUR (četri euro 29 centi)

apmērā, kas iemaksājami: saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija; reģistrācijas Nr.90001672316; konta Nr.LV51TREL2190458019000; BIC kods

TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C24106217.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājuma dokumenti par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzami Zemgales rajona tiesā, Dobelē, Muldavas ielā

16, 1.stāvā, kancelejā, vai nosūtāmi pa pastu, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska