Court dismissed tenant's defense and ordered eviction while awarding arrears plus 6% annual delay interest.

Lietas Nr. C73468819

ECLI:LV:ZRT:2020:0309.C73468819.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2020. gada 9. martā

Zemgales rajona tiesa

tiesnese M. Griķe

tiesas sēžu sekretāre D. Azaucka

civillietā

Jelgavas pilsētas domes prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2019. gada 18. jūlijā uzsākta tiesvedība, ierosinot civillietu strīdā starp prasītāju Jelgavas pilsētas domi, kuru pārstāv sabiedrība ar

ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” un atbildētāju /pers. A/, ar celtiem prasījumiem izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/ 2003.

gada 29. septembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 256; izlikt atbildētāju līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņam piederošām

mantām no dzīvokļa Nr.16 Staļģenes ielā Nr. 44, Jelgavā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par

dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem 693,04 euro, kas aprēķināts no 2004. gada jūnija līdz 2019. gada 1. jūnijam un tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 2., 3., 4., 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1828., 1832., 1833., 1838. pantu, Dzīvesvietas

deklarēšanas likuma 2., 3. pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11.1 , 11.2 , 11.3 , 12., 18., 28.2 pantu.

Prasībā norādīti apstākļi, ka uz noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma pamata atbildētājai nodrošināta dzīvojamās telpas lietošana, viņa

saņem ar to saistītus pakalpojumus, bet ilgstoši, vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par īri un pakalpojumiem. Pirms prasības celšanas atbildētāja brīdināta,

izskaidrojot iespējamās sekas un aicinot veikt norēķinu. Iebildumi nav celti, samaksa nav veikta.

Pēc tiesvedības uzsākšanas tiesa atbildētājai nosūtījusi prasības pieteikuma norakstu, pieprasot sniegt paskaidrojumus un izskaidrojot procesuālās

tiesības un pienākumus. Dokumenti nosūtīti izsniegšanai uz personas ārvalstīs deklarēto dzīvesvietas adresi. Atbildētāja nav gādājusi, lai sūtījumus

saņemtu. Tas neliedz lietu izskatīt pēc būtības. Veiktas likumā noteiktās darbības lietas sagatavošanai izskatīšanai. Tas, ka persona kā lietas dalībnieks

nepilda savus pienākumus un neizlieto savas tiesības, nevar kavēt nolēmuma taisīšanu strīdā. Par tiesas sēdes laiku un vietu ticis paziņots likumā noteiktā

kārtībā.

Lieta izskatīta bez atbildētājas klātbūtnes, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.

Prasītājas vārdā uz pilnvaras pamata /pers. B/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā. Paskaidroja, ka apstākļi nav mainījušies. Iebildumi no

atbildētājas nav celti, lūgumi nav pieteikti. Atbildētājai nodrošināta iespēja dzīvokli lietot, pakalpojumus saņemt. Lūdza piedzīt arī par brīdinājuma

nosūtīšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 3,68 euro un ar sludinājumu publicēšanu saistītos izdevumus 15,65 euro pirms prasības celšanas un

tiesvedības laikā samaksātos.

Motīvu daļa

Prasītājas prasījuma tiesības, atbilstoši Civillikuma 1483. panta 4. punktam, pierāda pārvaldīšanas līgums un pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kas

noteic tai rīkoties pašvaldības kā dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašnieka tiesībās un pienākumos.

Uz Jelgavas pilsētas domes Sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejas 203. gada 21. maija lēmuma pamata, ar /pers. A/ kā īrnieku 2003.

gada 29. septembrī noslēgts beztermiņa dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgums, tā nodota atbildētājas lietošanā ar pieņemšanas nodošanas aktu.

Dzīvokļu komisijas 2018. gada 14. novembra lēmums pierāda, ka tā uzdevusi SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” veikt nepieciešamās

darbības īres un saņemto pakalpojumu parādu piedziņai, īres līguma izbeigšanai un atbildētājas izlikšanai no strīdus dzīvojamās telpas bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Grāmatvedības uzskaite un pirmstiesas brīdinājums, kas atbildētājai nosūtīts bet nav izsniegts, tādēļ publicēts sludinājums ar brīdinājumu oficiālajā

izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, pierāda parādu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem, kā arī ar likumu noteikta nosacījuma iestāšanos prasības

celšanai.

Īpašumu konversijas pārvalde izziņā apliecina, ka kopš 1990. gada 10. janvāra līdz 2016. gada 25. maijam atbildētāja deklarējusi savu dzīvesvietu

strīdus dzīvojamā telpā, atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam un Civillikuma 7. pantam, izsakot savu nodomu attiecībā uz to un to noteikti

deklarējot likumā noteiktā kārtībā. 2016. gada 25. maijā viņa norādījusi deklarēto dzīvesvietu ārvalstī. Dzīvojamās telpas īres līgums nav izbeigts un īres

dzīvoklis izīrētājam nav nodots.

Iesniegtie aprēķini – izziņas pierāda, ka par strīdus dzīvojamo telpu maksājumi par īri un pakalpojumiem nav veikti ilgstoši, kopš 2004. gada jūnija.

Kopumā tas pierāda, ka vairāk kā trīs mēnešus nav veikti maksājumi par īri un pakalpojumiem, kas dod tiesības prasītājai celt prasību par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasītājas iesniegtie pierādījumi apliecina parāda esamību, summu, aprēķinu. To apšaubīt nav pamata, jo pretēji pierādījumi nav iesniegti, iebildumi

nav celti.

Nav pamata uzskatīt, ka atbildētāja būtu izpildījusi pienākumu samaksāt par dzīvokļa īri un pamatpakalpojumiem, to pierādīt ir atbildētājas

pienākums, atbilstoši Civillikuma 1838. pantam un Civilprocesa likuma 8., 9., 10., 93. pantam.

Nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja dzīvokli lietot, pamatpakalpojumus saņemt, vairāk kā trīs mēnešus nav maksājusi par

īri un pamatpakalpojumiem.

Pirms prasības celšanas prasītāja saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 pantu atbildētāju brīdinājusi par sekām, ja parāds netiks

samaksāts, ar likumu noteiktais termiņš ticis ievērots.

Atbildētāja tiesā nav ierosinājusi strīdu par to, ka dzīvojamās telpas nav varējusi lietot vai nav saņēmusi kādu no pamat vai papildpakalpojumiem,

saistītiem ar dzīvojamās telpas lietošanu laikā līdz brīdinājumam par prasības celšanu, kā arī pēc tam.

Iebildumi par iesniegtajiem pierādījumiem nav celti, uz celtās prasības pamatu un priekšmetu attiecināmus pretējus secinājumus izdarīt nav pamata.

Dzīvokļa īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana par maksu (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. pants). Pienākums maksāt maksu par

īri un pamatpakalpojumiem noteikts ar likumu un īres līgumu.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvokļa īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un

kārtībā.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres

maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, ja īrnieks vairāk

nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu.

Ievērojot to, ka atbildētāja brīdināta par parāda nenomaksāšanas sekām likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā un termiņā, kā arī to,

ka atbildētāja par īri un pamatpakalpojumiem nav maksājusi vairāk nekā trīs mēnešus, ir dota iespēja parādu samaksāt, bet tas nav izdarīts, tiesa secina,

ka īres attiecības ir izbeidzamas un atbildētāja kopā ar visām no viņas atkarīgām personām un viņiem piederošām mantām ir izliekami no strīdus dzīvokļa

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai, tas noteikts ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 panta pirmo daļu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, kas ir maksimālais, ar likumu noteiktais termiņš.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36. 1 pants nosaka īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība pašvaldībā, ja tie izlikti no dzīvojamās

telpas 28. 2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

Novērtējusi paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tāpēc no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, atbilstoši

iesniegtajiem maksājumu uzdevumiem, kā arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi 3,68 euro, par sludinājuma publicēšanu 15,65 euro, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktu, ko pierāda Latvijas pasta kvīts un rēķins.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru - Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada 26.aprīļa spriedums lietā

Nr. SKC-1106, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas

summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri", Civilprocesa likuma 8., 10., 12., 41., 44., 56.2 , 59., 93., 97., 190., 193., 199., 204.1 , 203.,

415. pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnīgi Jelgavas pilsētas domes prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu un dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, 2003. gada 29. septembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 256.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņam piederošām mantām no dzīvokļa Nr. 16

Staļģenes ielā Nr. 44, Jelgavā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Jelgavas pilsētas domei parādu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem no

2004. gada jūnija līdz 2019. gada 1.jūnijam 693,04 euro un tiesāšanās izdevumus 226,37 euro, ieskaitot tos pēc maksātāja izvēles SIA “Jelgavas

nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, norādītos kontos:

AS “SEB banka”, konta Nr. LV02UNLA0008000508001,

AS CITADELE BANKA konta Nr.LV97PARX0001112130019,

AS SWEDBANKA konta Nr.LV36HABA0551011242542,

Luminor Bank konta Nr.LV04NDEA0000081520541,

Luminor Bank konta Nr.LV83RIKO0002013142819.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt Jelgavas pilsētas domei tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda summas.

Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2020. gada 9. marta, bet atbildētāja no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas,

Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā (Jelgavā).

Tiesnese M. Griķe