Court dismisses bank claim for excessive penalty exceeding 10% of debt as unfair and unenforceable.

Lietas Nr. C13049414

Lietas arhīva Nr. C-0041-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 20.aprīlī

Dobeles rajona tiesa:

tiesnese R. Krasovska,

ar tiesas sēdes sekretāru K. Loci,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. D/ (/uzvārds/) par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2014.gada 31.jūlijā akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” (turpmāk tekstā – Prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. D/ (/uzvārds/) (turpmāk

tekstā – Atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, 2007.gada 21.augustā starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr. PTK-010900

(turpmāk- līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājam tika piešķirts patēriņa kredīts 5264,63 EUR (3700,00 LVL), apmērā ar procentu likmi 21,00% gadā

un ar atmaksas termiņu 48 mēneši.

Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku Atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 27.datumam, nodrošinot, lai maksājumu

grafikā norādītajos datumos Atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu veikšanai.

Saskaņā ar līguma 8.1.punktu, par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem Atbildētājam jāmaksā

Prasītājam līgumsods 0,3% diena, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Līguma 8.2.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo

Atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā ir pietiekošs

atlikums patēriņa kredīta maksājumu veikšanai. Pēdējais maksājums ir saņemts 2014.gada 14.jūlijā 80,00 EUR apmērā.

Līguma 9.1.1.apakšpunkts nosaka, ka Atbildētajam ir pienākums atmaksāt saņemto kredītu, samaksāt procentus un pienācīgi izpildīt citas

līgumā minētās saistības. Savukārt līguma 9.1.2.apakšpunkts nosaka, ka Atbildētājam ir pienākums nodrošināt, lai maksājumu grafikā norādītajos

datumos Atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu veikšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Atbildētājs līdz 2011.gada 28.augustam (līguma atmaksas termiņš) nebija veicis pilnīgu piešķirtā

patēriņa kredīta atmaksu, kā arī vēl joprojām nav veicis pilnīgu piešķirtā patēriņa kredīta atmaksu, Prasītājam ir tiesības aprēķināt un pieprasīt no

Atbildētāja likumisko nokavējuma procentu (seši procenti gadā) samaksu par laika periodu no 2011.gada 29.augusta līdz 2014.gada 18.jūlijam no

neatmaksātās patēriņa kredīta pamatsummas. Likumisko procentu summas apmērs ir norādīts prasības pieteikumam pievienotajā parāda summas

aprēķina sadaļas pēdējā rindkopā ,,Neapmaksātie procenti", kas atrodas pirms rindkopas ,,Kopā" un tas ietilpst kopējā procentu apmērā.

Ņemot vērā augstāk norādīto, Atbildētāja no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības sastāda 5025,53 EUR, tajā skaitā:

neatmaksātās pamatsummas 2817,03 EUR apmērā; nesamaksātajiem līgumiskajiem procentiem par kredīta izmantošanu par laika periodu no 2009.gada

27.decembra līdz 2011.gada 27.augustam 540,40 EUR apmērā; nesamaksātajiem likumiskajiem nokavējuma procentiem par laika periodu no

2011.gada 28.augusta līdz 2014.gada 18.jūlijam 496,03 EUR apmērā; līgumsoda par laika periodu no 2010.gada 27.jūnija līdz 2011.gada 27.februārim

1172.07 EUR apmērā.

Prasītājs savu interešu aizstāvībai vērsās tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kartībā. Ar Rīgas rajona tiesas

2011.gada 12.oktobra lēmumu lietā 3-12/0635 Prasītāja pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas.

Ņemot vērā, ka līdz brīdim, kad iespējamais spriedums par parāda piedziņu tiks izpildīts, un Prasītāja labā tiks piedzītas Prasītājam

pienākošās naudas summas, paies noteikts laiks, Prasītājs uzskata, ka viņam ir tiesības atbilstoši Civillikuma 1759.pantam saņemt likumiskos procentus

no faktiski neatmaksātās aizdevuma summas, t.i. 6% gadā, par laiku no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757., 1759.,

1765., 1943. un 1946.pantiem, un Civilprocesa likuma 1., 23., 26.panta pirmās daļas, 41.panta pirmās daļas, 195.pantu, 406.6 panta trešo daļu,

prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības - pamatparādu 2817,03 EUR,

līgumiskos procentus 540,40 EUR, likumiskos procentus 496,03 EUR un līgumsodu 1172,07 EUR, kopā piedzenot 5025,53 EUR; noteikt Prasītajam

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus — 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītas pamatsummas. Piedzīt

no Atbildētāja par labu Prasītājam visus tiesāšanās izdevumus.

2014.gada 9.septembrī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji. Apstrīd parāda aprēķinu. Uzskata, ka

nepamatoti aprēķināta pozīcija soda procenti 1172,07 EUR apmērā, jo Civillikums neparedz terminu “soda procenti”, tādēļ prasība šajā daļā ir

noraidāma. Ja prasītājs ar terminu “soda procenti” būtu domājis līgumsodu, arī tad prasība šajā daļā būtu noraidāma, jo summa ir pārāk liela un neatbilst

pastāvošai tiesu praksei par līgumsodu piemērošanu. Atbildētājas veiktie maksājumi pārsniedz pamatparāda summu, kas ir 5264,63 EUR, jo atbildētāja

prasītājam nomaksājusi vismaz 6778,24 EUR. Atbildētāja vairāk kārt mēģinājusi vienoties ar prasītāju par samaksas kārtību un termiņiem, bet prasītājs

nav izrādījis atsaucību un interesi par iespēju vienoties.

2015.gada 25.augustā tiesā saņemts atbildētāja pilnvarotās personas iesniegums un paskaidrojumi, kuros norādīts, ka neatzīst prasības pieteikumā

minēto parāda summu un prasības pieteikumu kopumā. Norāda, ka prasītājai iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, bija jāņem vērā, ka pieteikumā

norādāma prasības summa, ja prasība novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins; un apstākļi ar kuriem

prasītājs pamato savu prasījumu un pierādījumi, kas tos apstiprina. Tāpat arī prasītājai bija jāņem vērā, ka prasības pieteikumam jāpievieno dokumenti,

kas apstiprina apstākļus, uz kuriem prasījums ir pamatots. Prasītāja iepriekš minēto nav norādījusi, tādējādi atbildētājai nav saprotams parāda summas

aprēķins, jo ir nepilnīgi sniegtas ziņas par parādu. Uzskata, ka prasītājas galvenais mērķis ir iedzīvošanās uz atbildētājas rēķina un vēlēšanās gūt peļņu.

Atbildētāja atkāroti norāda, ka katru mēnesi prasītājas norēķinu kontā ieskaita lielas naudas summas, kas jau ir nosegušas pamatparāda apmērus un

daļēji arī uzrēķinātos procentus. Atbildētāja no 2009.gada 2.narta līdz 2015.gada 24.augustam atbildētājas kontā ir ieskaitījusi naudas līdzekļus 4983,60

EUR apmērā; prasītājas norādītais līgumsods un pārējie pārmācošie soda veidi – likumiskie procenti, līgumiskie procenti, ir nesamērīgi salīdzinot ar

summu, kas ir palikusi, atbildētājai rūpīgi un regulāri maksājot aizdevumu summu. Atbildētājas ieskatā ir notikusi netaisnīga līguma izbeigšana no prasītājas

puses.

2015.gada 26.oktobrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme par atbildētājas paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka prasības pieteikumā Prasītāja bija

norādījusi gan prasības summu, gan arī apstākļus, ar kuriem Prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumus, kas to apstiprina. Bez prasības summas

atšifrējuma prasības pieteikumā Prasītājs bija pievienojis arī piedzenamās summas aprēķinu, kurā detalizēti atspoguļots, kā parāds izveidojies, tajā skaitā

Atbildētājas aizdevuma atmaksas disciplīna, un kā Atbildētājas saņemtie maksājumi novirzīti.

Kā tika norādīts prasības pieteikumā, starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-010900, turpmāk atsauksmē -

„Patēriņa kredīta līgums”, saskaņā ar kuru Atbildētājai tika piešķirts patēriņa kredīts 5264,63 EUR (3700,00 LVL) apmērā dzīvokļa remontam.

Atbilstoši Patēriņa kredīta līguma 5. un 6.1.punktam Atbildētājai kredīts bija jāatmaksā pa daļām Maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā līdz 2011.gada

27.augustam, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā. Par kredīta izmantošanu Atbildētājai bija jāmaksā Prasītājai procenti atbilstoši

norādītajai procentu likmei un Maksājumu grafikā norādītajā apmērā, t.i. 21% gadā no neatmaksātās kredīta summas. Maksājumi Patēriņa kredīta

atmaksai un procentu samaksai (izņemot pirmo maksājumu) tiek noteikti kā vienādi mēneša maksājumi Maksājuma grafikā norādītājā apmērā (Patēriņa

kredīta līguma 7.2.punkts). 2007.gada 21.augustā puses parakstījušas Maksājuma grafiku, kas uzskatāms par Patēriņa kredīta līguma neatņemanu

sastāvdaļu un saskaņā ar kuru Atbildētājai līdz katra mēneša 27.datumam bija jāveic maksājumi 164,50 EUR (115,61 LVL) apmērā kredīta atmaksai un

procentu samaksai (Patēriņa kredīta līguma 7.2.punkts).

Papildus Patēriņa kredīta līguma 8.punktā Atbildētājai pielīgta saistība maksāt līgums 0,3% apmērā par katru kavējuma dienu no savlaicīgi

nesamaksātās summas.

Kā izriet no prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina, Atbildētāja neveica maksājumus Maksājuma grafikā norādītajā apmērā un

termiņos. Iestājoties aizdevuma atmaksas termiņam, pēdējais maksājums kredīta atmaksai tika veikts 2010.gada 03.decembrī 14,22 EUR apmērā. Arī

pirms minētā maksājuma kredīta atmaksa veikta nepilnīgi.

Iestājoties aizdevuma atmaksas termiņam 2011.gada 27.augustā, Atbildētājas saistības sastādīja 6331,76 EUR (4449,98 LVL), ko veidoja:

neatmaksātā kredīta pamatsumma 2817,03 EUR (1979,82 LVL); līgumiskie procenti par kredīta izmantošanu 540,40 EUR (379,78 LVL), kas

aprēķināti par laika periodu no 27.12.2009.-27.08.2011.; aprēķinātais līgumsods par kredīta atmaksas kavējumiem 2478,30 EUR (1741,75 LVL), kas

aprēķināts par laika periodu no 27.12.2009. - 27.02.2011.

Laika periodā no 2011.gada 27.augusta līdz prasības celšanai 2014.gada 30.jūlijā Atbildētāja bija veikusi maksājumus 1306,23 EUR apmērā, kas

tika novirzīti līgumsoda daļējai dzēšanai. Tādējādi prasība celta par parāda 5025,53 EUR apmērā piedziņu, tajā skaitā neatmaksātās kredīta

pamatsumma 2817,03 EUR, līgumiskie procenti 540.40 EUR un līgumsods 1172,07 EUR apmērā (par laika periodu no 27.06.2010. - 27.02.2011.).

Pirms prasības celšanas pēdējais maksājums saņemts 2014.gada 14.jūlijā 80,00 EUR apmērā. Papildus Prasītājs izmantojis Civillikuma 1759.panta

1.punktā un 1765.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības un no 2011.gada 28.augusta līdz 2015.gada 18.jūlijam (1056 dienas) aprēķinājis likumiskos

nokavējuma procentus 6% gadā – 496,03 EUR apmērā.

Atbildētājas veiktie maksājumi novirzīti Patēriņa kredīta līguma 7.3.punktā noteiktajā kārtībā, saskaņā ar kuru „gadījumā, ja Aizņēmējs ir nokavējis

Maksājuma grafikā noteikto kārtējo maksājumu Patēriņa kredīta atmaksai un procentu samaksai, no visiem Aizņēmēja veiktajiem maksājumiem pirmajā

kārtā tiek ieturēta atbilstoši Līguma noteikumiem aprēķināta līgumsoda summa, otrajā kārtā - aprēķinātie procenti, un trešajā kārtā kārtējais maksājums

Patēriņa kredīta atmaksai”.

Laika periodā no prasības celšanas līdz 2015.gada 22.oktobrim Atbildētāja veikusi maksājumus kopsummā 1610,00 EUR apmērā, kas novirzīti

daļējai līgumsoda dzēšanai 640,00 EUR apmēra, daļējai līgumisko procentu 260,49 EUR apmērā dzēšanai un daļējai pamatsummas 709,51 EUR

apmērā dzēšanai. Pēdējais maksājums saņemts 2015.gada 02.oktobrī 50,00 EUR apmērā.

Līdz ar to 2015.gada 22.oktobrī Prasītāja prasījums pret Atbildētāju sastāda 3415,53 EUR apmērā, ko veido: neatmaksātā kredīta pamatsumma

2107,52 EUR; līgumiskie procenti 279,91 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 27.12.2009.-27.08.2011.; līgumsods par kredīta atmaksas

kavējumiem 532,07 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 27.06.2010. - 27.02.2011.; likumiskie nokavējuma procenti 496,03 EUR.

Kopš Patēriņa kredīta līguma noslēgšanas līdz 2015.gada 22.oktobrim saistību izpildei saņemti maksājumi kopsummā 8208,24 EUR, no kuriem

3157,11 EUR novirzīti kredīta pamatsummas dzēšanai, 2351,87 EUR - līgumisko procentu dzēšanai un 2699,26 EUR - līgumsoda dzēšanai.

Attiecībā uz Atbildētājas iebildumiem par nesamērīgu līgumsodu un Atbildētājas tiesībām uz taisnīguma, samērīguma un vienlīdzības principiem par

līgumsoda samērīgumu, Prasītājs norāda, ka saskaņā Patēriņa kredīta līguma noteikumiem Atbildētājai bija jāveic procentu par kredīta izmantošanu

samaksa. Prasītājam kā aizdevējam ir tiesības atgūt aizdoto summu pilnā apmērā un saņemt procentus par aizdotā kapitāla izmantošanu, kas nav

uzskatāms par pārmācošu soda veidu un soda veidu vispār. Pušu parakstītajā Maksājumā grafikā tika norādītas kopējās kredīta atmaksas izmaksas, ja

līguma noteikumi tiktu pildīti paredzētajā apmērā un termiņos, proti, jāatmaksā kredīta pamatsumma 5264,63 EUR (3700,00 LVL) un līgumiskie

procenti par kredīta izmantošanu 2631,72 EUR apmērā (1849,58 LVL). Sakarā ar to, ka Atbildētāja neveica aizdevuma atmaksu Maksājuma grafikā

norādītajā apmērā un termiņos, Prasītājs bija tiesīgs aprēķināt līgumsodu par kredīta atmaksas kavējumu atbilstoši Patēriņa kredīta līguma noteikumiem.

Attiecībā uz Atbildētājas iebildumiem par savstarpēji neapspriestu līguma tekstu, Prasītāja atgādina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav

vērsts uz to, ka lai atbrīvotu patērētāju no jebkādas atbildības par līguma saistības pārkāpumu un attaisnotu jebkādu patērētāju rīcību, bet gan lai

aizsargātu patērētāju no tādu noteikumu piemērošanas, kuri rada nesamērīgu atbildību par līguma saistības neizpildīšanu. Atbildētāja ir parakstījusi gan

pieteikumu patēriņa kredīta saņemšanai, gan Patēriņa kredīta līgumu, gan Maksājuma grafiku, līdz ar to izteikusi savu gribu un ir piekritusi līguma

nosacījumiem. Sākotnēji saistības arī pildītas noteiktajā apmērā un termiņos, līdz ar to Atbildētāja ar savām darbībām pieradījusi, ka līguma noteikumi

bijuši skaidri un saprotami, tādējādi kritiski vērtējami apgalvojumi, ka ar Atbildētāju nebūtu apspriests tieši noteikums par līgumsoda piemērošanu saistību

pienācīgas neizpildes gadījumā. Papildus prasītājs vērs tiesas uzmanību, ka atbildētāja, parakstot Patēriņa kredīta līgumu, iebildumus par kādu no līguma

noteikumiem nebija izteikusi, kā arī līdz prasības celšanai tiesā nebija vērsusies pie prasītāja ar ierosinājumiem vai lūgumiem kādu no noteikumiem

nepiemērot vai grozīt. Iebildumi celti tikai pēc prasības iesniegšanas tiesā. Līdz ar to prasītāja ieskatā atbildētājas kā patērētāja tiesības, parakstot

Patēriņa kredīta līgumu, netika pārkāptas.

Attiecībā uz Atbildētājas iebildumiem par netaisnīgu līguma izbeigšanu.

Prasītājs atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumiem Atbildētājai kredīts bija jāatmaksā 2011.gada 27.augustā, savukārt

kredīta atmaksa pienācīgi netika veikta. Prasītāja nav vienpusēji atkāpusies no līguma un nav pieprasījusi kredīta pirmstermiņa atmaksu, līdz ar to

iebildumi par saprātīga termiņa neievērošanu ir pilnībā nepamatoti. Atbildētāja jau līguma noslēgšanas datumā zināja, kurā datumā iestājas kredīta gala

atmaksas termiņš, un tādējādi līdz kuram datumam saistības jāizpilda.

Līdz ar to Prasītāja Atbildētājas iebildumus uzskata par nepamatotiem, tajā skaitā art lūgumu apturēt vai izbeigt tiesvedību, jo Atbildētāja savas

saistības pret Prasītāju pilnībā nav izpildījusi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 6. un 9.punktu, prasītājs lūdz atzīt atbildētājas iebildumus

par nepamatotiem un apmierināt prasītāja prasību.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā izklāstītajiem pamatiem un norādītajā apmērā, papildus precizēja, ka līdz 2016.gada

19.aprīlim saistību izpildei saņemti maksājumi kopsummā EUR 8338,24, no kuriem EUR 3251,69 novirzīti kredīta pamatsummas dzēšanai, EUR

2387,29 – līgumisko procentu dzēšanai un EUR 2699,26 līgumsoda dzēšanai.

Atbildētāja tiesas sēdē nebija ieradusies, neierašanās iemeslus tiesai nav paziņojusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas iemeslus un nolēma lietu izskatīt

bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa izskatījusi rakstveida pierādījumus lietā, noklausījusies prasītāja pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus secina, ka prasība noraidāma.

Atbildētāja nav apstrīdējusi 2007.gada 21.augustā noslēgtā Patēriņa kredīta līguma Nr. PTK-010900 spēkā esamību.

Tā kā ar atbildētāju noslēgts patērētāja kreditēšanas līgums, ko apliecina tajā ietvertā atsauce uz Ministru kabineta 1998.gada 13.jūlija

noteikumiem Nr.257 „Noteikumi par patērētāju kreditēšanas līgumu", nav pamata šaubām, ka atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta

3.punkta izpratnē ir patērētājs.

Lai gan Patērētāju tiesību aizsardzības likums (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2008.gada 22.jūlijam), tas ir laikā, kad tika noslēgts līgums, tieši

neparedzēja tiesai iespēju iejaukties pušu līguma autonomijā, tomēr arī šajā likuma redakcijā 6. pants formulēts tā, lai tiesai būtu jāveic patērētāja

aizsardzība. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pants (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā līdz 2008.gada 22.jūlijam) noteic - ražotājs,

pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo

likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā. Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma

noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji

labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem

līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas:

1) ir pretrunā ar šā likuma 5.pantu;

4) uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu;

Novērtējot līguma noteikumus, ņem vērā pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma raksturu, visus apstākļus, kādos līgums noslēgts, kā arī noslēgtā

līguma un ar to saistītā līguma noteikumus. Līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un

patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus. Ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti,

tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma noteikumi. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi

ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt.

Šīs normas formulējums ļauj secināt, ka likums noteic tiesai pienākumu izvērtēt līguma, kas noslēgts ar patērētāju, noteikumu atbilstību labticīguma

prasībām un tos nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no patērētāju tiesību viedokļa, turklāt neatkarīgi no tā, vai patērētājs cēlis kādus konkrētus

iebildumus, kā tas vēlāk atspoguļots arī judikatūras atziņās. (sal. Augstākās tiesas Civillietu departaments 2013.gada 12.marta sprieduma lietā

Nr.SKC-108 11.punktu, 2015.gada 20.februāra sprieduma lietā Nr.SKC-19 9.punktu).

Tiesa nevar atzīt, ka Patēriņa kredīta līguma 7.3.punkts, kas nosaka „gadījumā, ja Aizņēmējs ir nokavējis Maksājuma grafikā noteikto kārtējo

maksājumu Patēriņa kredīta atmaksai un procentu samaksai, no visiem Aizņēmēja veiktajiem maksājumiem pirmajā kārtā tiek ieturēta atbilstoši Līguma

noteikumiem aprēķināta līgumsoda summa, otrajā kārtā - aprēķinātie procenti, un trešajā kārtā kārtējais maksājums Patēriņa kredīta atmaksai”, atbilstu

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām un Civillikuma normām, bet līguma nosacījums, kas ir nesamērīgs, neatbilst labas ticības principam un ir

pretrunā ar tiesību normām nevar tikt piemērots.

No patēriņa kredīta līguma 8.punktā iekļautajiem nosacījumiem secināms, ka gadījumā, ja atbildētājs kavējis maksājumu viņam jāmaksā līgumsods

gan par kredīta pamatsummu, gan procentiem no neatmaksātā parāda 0,3% par katru kavējuma dienu.

Saskaņā ar patēriņa kredīta līgumu atbildētājas aizņemtā kredīta pamatsumma bija Ls 3700. Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otrajā daļā

noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. Tādejādi parāda apmērs

pārrēķināms no latiem uz euro. 2014.gada 1.janvārī pievienojoties eiro zonai neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz eiro ir EUR 1 = LVL

0,702804. Tādejādi parāda pamatsummas apmērs euro valūtā ir EUR 5264.63. Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma maksājumu grafiku un pielīgtajiem

21% par aizdevuma lietošanu, prasītājs procentos kā atlīdzību par savas naudas lietošanu bija paredzējis saņemt Ls 1849,58 vai EUR 2631.72, kā arī

noteikta vienreizējā komisijas maksa Ls 55,50 vai EUR 78.97, bet kopā Ls 5605,08 vai EUR 7976.33.

Ja līguma darbības laikā, t.i., līdz 2016.gada 19.aprīlim un joprojām, jo prasītājs nav atkāpies no līguma un nav apstiprinājis tā izpildi,

atbildētāja aizdevuma atmaksai tika pārskaitījusi EUR 8338,24, ko apliecina pats prasītājs savos prasības precizējumos, savukārt atbilstoši maksājumu

grafikam viņai vajadzēja norēķināties par summu 7976,33, tad tiesai, pienācīgi izpildot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta daļas prasības,

jāizvērtē kreditora noteikto līgumsodu samērīgums un jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai šāda aizdevēja rīcība saskan ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās

vienlīdzības principu minētā likuma 5.panta un 6.panta trešās daļas 1.punkta normu kontekstā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Savukārt 1765.pants noteic,

ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos darījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas

nolikts pa seši no simta gadā, puses bija vienojušās par procentu apmēru nosakot to, 21% apmērā, un iekļaujot maksājumu grafikā konkrētu summu, tas

ir EUR 2631,72, šādu ekvivalentu prasītājs atzinis par viņam izdevīgu un tirgum atbilstošu.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt

tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. (skat. Torgāns K. Saistību tiesības. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2014, 121.lpp.)

Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību nepildītu vai nepildītu pienācīgi

(Civillikuma 1716.pants). Ar procentiem jāsaprot atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753.pants).

Tādējādi līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, turpretim procenti ir atlīdzība

par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci.

Civillikuma 1843.panta norma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteica, ka gadījumā, ja kāds samaksā tikai daļu no

sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos un tikai pēc tam palikušo atlikumu izlieto kapitāla dzēšanai (..).

Civillikuma 1843.pants nav attiecināms uz prasījumu par līgumsoda piedziņu, bet imperatīvā veidā nosaka pienākumu samaksu vispirms ieskaitīt

nenomaksāto procentu dzēšanai (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs K. Torgāna zin. red., Rīga:

Mans īpašums, 2000, 328.lpp., Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 7.marta spriedumu lietā Nr. SKC - 44).

To ievērojot, atzīstams, ka Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu, tādēļ pat tulkojot likumu sistēmiski, nav iespējams

nonākt pie secinājuma, ka no līgumsoda izrietošajām tiesiskajām attiecībām tiek piemēroti nosacījumi par procentiem un otrādi. Civillikuma 1843.pantā

ietvertais regulējums nepārprotami attiecināms vienīgi uz procentu maksājumiem, nevis līgumsodu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2015.gada

21.septembra spriedumu lietā Nr. SKC – 98).

Tas nozīmē, ka parāda atmaksai saņemtie maksājumi vispirms jāieskaita procentos un atlikusī summa jāizlieto pamatparāda dzēšanai.

Tādējādi prasības summas noteikšanai AS “Norvik Banka” izmantojusi metodiku jeb aprēķinus, kas neatbilst likuma noteikumiem.

Ja uzņemto saistību izpildei tika samaksāti EUR 8338,24, kas pārsniedz procentu un saņemtā aizdevuma kopsummu (EUR 5264,63

(pamatsumma) + EUR 2631,72 (procenti) + EUR 78,97(komisija)) = EUR 7975,32, tad apgalvojumam par neatmaksāta galvenā parāda vai procentu

maksājuma parādu esamību, nav pamata. Līdz ar to prasība daļā par pamatparāda un procentu parāda piedziņu ir noraidāma.

Juridiskajā literatūrā pausts viedoklis, ka samērīguma princips attiecībā uz līgumsoda institūtu varētu izpausties, pirmkārt, kā samērīgs līgumsoda

apmērs, otrkārt, kā samērīgs kreditora tiesību ierobežojums saņemt soda klauzulas izpildi saskaņā ar līgumu. (skat. Kubilis J. Līgumsoda samērīguma

un taisnīguma izvērtēšanas kritēriji. Jurista vārds, 2010.gada 12.janvāris, Nr. 2 (597))

Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212 norādīto līgumsodam ir

sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija; gadījumos, kad secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamajiem pārkāpuma

izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu

piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja nav veikusi visu pamatparāda un procentu apmaksu līguma maksājuma grafikā noteiktajos termiņos, pušu

tiesiskajās attiecībās līgumsods veic galvenokārt sodīšanas funkciju, un tā piemērošana vērtējama atbilstoši soda samērīguma un taisnīguma principiem.

Eiropas Kopienu tiesa vairāk kārt ir norādījusi, ka valsts tiesai pēc savas ierosmes jāatklāj līguma noteikumu negodīgumu un tas jāizlīdzina.

Uzdevums, kas valsts tiesām attiecīgajā jomā dots saskaņā ar Savienības tiesībām, nenozīmē vien pilnvaras lemt par attiecīgo līguma noteikumu

negodīgumu, bet arī pienākumu šo jautājumu vērtēt pēc savas ierosmes, ja tās rīcībā ir vajadzīgais juridiskais un faktiskais pamatojums (sk. Eiropas

Kopienu tiesas 2012.gada 14.jūnija spriedumu lietā Nr. - 618/10, 2013.gada 21.februāra spriedumu lietā Nr. - 472/11, 2013.gada 30.maija spriedumu

lietā Nr. - 488/2011, 2014.gada 17.jūlija spriedumu lietā Nr. - 169/2014).

Eiropas Kopienu tiesa 2013.gada 30.maija spriedumā lietā Nr.C - 488/11 Dirk Frederik Asbeek Brusse, Katarina de Man Garabito pret Jahani

BV. (pieejams: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62011CJ0488:LV:NOT), sniedzot atbildi uz prejudiciālo jautājumu par

Eiropas Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un īpaši tās 6.panta 1.punkta interpretāciju,

norādījusi, ka Direktīvas 6.panta 1.punktu nevar interpretēt tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā konstatējusi starp profesionāli un

patērētāju noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, drīkst samazināt patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēru tā vietā, lai tam attiecīgo

līguma noteikumu nepiemērotu vispār (sk. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr. C - 488/11 5 9. punktu).

Direktīvas 6.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā konstatējusi starp profesionāli un patērētāju

noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, nedrīkst aprobežoties - kā tas tai ļauts atbilstoši valsts tiesībām - ar patērētājam piemērojamā

līgumsoda apmēra samazināšanu, bet tai ir vienkārši jāizslēdz šī noteikuma piemērošana patērētājam (sk. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr. C -

488/11 60.punktu).

Tādējādi līgumsoda maksāšanas pienākuma pastāvēšana, neatkarīgi no tā, vai strīdā patērētājs uz šādiem apsvērumiem norāda, vai nenorāda ir

pārbaudāma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kā speciālo tiesību normu kontekstā.

Tiesa izvērtējot konkrētā līguma saturu, konstatē, ka tas ir standarta līgums, līgumsoda pievienošana līgumam pati par sevi ir tiesiski pamatota un

pieļaujama. Tiesa secina, ka prasītājs līgumsodu aprēķinājis apmērā, kas ievērojami pārsniedz 10% no parāda pamatsummas, ko tiesa atzīst par taisnīgu

un samērīgu līgumsoda apmēru, sakarā ar ko tiesai ir pamats līgumsoda apmēru samazināt. Tiesu praksē (t.sk. Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā

lietā Nr. SKC-212/2008) vairāk kārt atzīts, ka tiesai ir tiesības samazināt piemērojamā līgumsoda apmēru līdz sapratīgam apmēram, ja tiesa atzīst, ka

līgumsodam ir izteikti sodošs raksturs un tas nevar tikt atzīts par samērīgu un taisnīgu, jo faktiski nevis pilda līgumsoda kā tiesību institūta funkciju, bet gan

nodrošina prasītājam iespēju netaisni iedzīvoties uz atbildētāja rēķina, gūstot nesamērīgu labumu.

Tiesa, izvērtējot noslēgtā līguma noteikumus daļā par līgumsodu, atzīst par taisnīgu un samērīgu samazināt līgumsodu un noteikt to atbildētājas

samaksātajā apmērā EUR 363,01, kas būtu samērīgi ar atbildētājas pieļauto kavējumu un attieksmi pret saistībām, kuras atbildētāja ir turpinājusi pildīt

faktiski visu laiku līdz lietas izskatīšanai tiesā.

Tiesa, izvērtējot līgumsoda pamatotību un samērīgumu, ņem vērā judikatūrā paustās atziņas, ka vērtējot līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, kā

pamatkritērijs ir vērtējams līgumā noteiktais līgumsoda apmērs, nevis prasītāja prasības pieteikumā norādītā aprēķinātā līgumsoda summa (Latvijas

Republikas Augstākas tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKC – 1900/2012).

Minētais atzinums izriet arī no prasības summas aprēķina, proti, ilgstoši aprēķināts līgumsods un šāda rīcība nav uzskatāma par godprātīgu

Civillikuma 1.panta izpratnē un ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un 6.pantu. Līdz ar to tiesa secina, ka arī daļā par līgumsoda

piedziņu prasība ir noraidāma.

Ņemot vērā, ka prasība ir noraidāma pilnībā, tiesas izdevumus prasītājs cieš pats.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 24,98 EUR (lietas 2.lapa), tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas

samaksātos 4,70 EUR, piedzenami no prasītāja valsts ienākumos, t.i., 20,28 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties ar augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 94., 97., 195., 193., 194., 199.pantu, tiesa

no s pri e da

Akciju sabiedrības “NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr. 40003072978, prasību pret /pers. D/ (/uzvārds/), personas kods /personas kods/,

noraidīt pilnībā.

Piedzīt no Akciju sabiedrības “NORVIK BANKA” , reģistrācijas Nr. 40003072978, ar lietas vešanu un izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

20,28 (divdesmit euro 28 centi). Tiesu administrācija; reģistrācijas Nr.90001672316; konta Nr.LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22;

iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-0041-16.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no motivēta sprieduma sastādīšanas dienas, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles

rajona tiesā. Motivēts spriedums pieejams sākot ar 2016.gada 16.maiju.

Tiesnese R. Krasovska