Court convicts defendant of theft in small amount and imposes mandatory labor sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of committing theft in a small amount on two separate occasions and imposed a sentence of 60 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt but argued for lighter penalties due to family circumstances, while the prosecution recommended compulsory labor over imprisonment. The court rejected the request for a lighter sentence because the goal of punishment was achievable through compulsory labor, which also allows for behavioral monitoring by the probation service.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 51. pants: When the defendant admits guilt and the prosecution recommends a specific penalty, the court may impose compulsory labor instead of imprisonment if the goal of punishment is achievable and the defendant has dependents.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.K40-0301-16
Nr.11151073816
S P R I E D U MS
Latvijas Republikas vārdā
2017.gada 8.februārī Ventspilī
Ventspils tiesa
tiesnese Ilona Rudzīte
ar sekretāri Ditu Umbrašku, tulci Dzintru Karpaču
piedaloties prokurorei Lindai Dalderei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Katrīnas ielā 14, Ventspilī, krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, un
konst at ēja
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas atklātu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā.
Tā, 2016.gada 19.jūlijā, laikā līdz plkst.14:40, /pers. A/, atrodoties savā faktiskā dzīvesvietā - dzīvoklī Nr.4, /adrese/, un izmantojot to, ka dzīvoklī
neviena nav un viņa nelikumīgās darbības neviens neredz, izdarīja zādzību nelielā apmērā, t.i., mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni nolaupīja /pers. B/
piederošo mobilo telefonu “Samsung Galaxy Note” EUR 250 vērtībā, nodarot /pers. B/ materiālu zaudējumu.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Kā arī, /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā.
Tā, 2016.gada 27.septembrī, laikā līdz plkst.21:00, /pers. A/, ierodoties pie /pers. B/ dzīvesvietā - /adrese/, un izmantojot to, ka /pers. B/ atļāva
/pers. A/ paņemt dzīvoklī esošās, viņam piederošās personīgās mantas, un to, ka /pers. A/ nelikumīgām darbībām neviens nepievērš uzmanību, izdarīja
zādzību nelielā apmērā, t.i., mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni nolaupīja /pers. B/ piederošo datoru “ACER Packard Bell Easy Note” EUR 200 vērtībā,
nodarot /pers. B/ materiālu zaudējumu.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmā daļā.
Apsūdzētais/pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,
neatzina un paskaidroja, ka nevarot neko pierādīt. Telefonu esot ieķīlājis, bet pirms tam zvanījis /pers. B/ un prasījis, kur telefona lādētājs, teicis, ka
mašīnai jānomaina atsperes, jāsaremontē, lai tiktu uz mežu. No sākuma /pers. B/ neesot gribējusi, lai viņš telefonu ieķīlā, bet teicis, ka neesot izejas. Tad
/pers. B/ pateikusi, ka varot ņemt, bet ne vairāk par EUR 70, citādi būšot strīds. Par saņemto naudu salabojis automašīnu, ielējis degvielu. Tajā pašā
dienā, kad atnācis mājās, /pers. B/ uzreiz prasījusi parādīt papīru, kur ieķīlājis telefonu, paskatījusies summu. /pers. B/ teikusi, lai telefonu izņem, bet
viņš esot devis naudu, lai pagarinātu. Atzīst, ka ieķīlājis telefonu, bet /pers. B/ esot zinājusi par to. Ja būtu tā, kā saka /pers. B/, viņas māte uzreiz būtu
izsaukusi policiju. Par datoru bijis tā, ka viņiem neesot bijusi nauda, bet /pers. B/ mātei bijusi dzimšanas diena. Sapratuši, ka māte būs dusmīga, neesot
bijusi cita izeja, kā ieķīlāt datoru. Teicis /pers. B/, ka jāieķīlā dators uz pāris dienām, līdz situācija uzlabosies. Sākumā /pers. B/ neesot gribējusi ieķīlāt,
bet otrā rītā pati /pers. B/ ielikusi datoru maisiņā un nonesusi viņam lejā uz mašīnu. Ieķīlājis datoru par EUR 70, no kuriem daļu EUR 20 aizvedis
sievasmātei. Aizvedis sievasmātei arī puķes, kuras viņam palūgusi nopirkt /pers. B/. Esot solījis, ka ieķīlātās mantas izņems, bet viņam neesot bijusi
nauda. Pēdējo reizi, kad /pers. B/ zvanījusi, bijis darbos Saulkrastos, solījis viņai izņemt vai pagarināt mantas, bet /pers. B/ aizgājusi uz policiju. /pers.
B/ palikusi dusmīga tad, kad viņš nopircis saviem bērniem telefonus un /pers. B/ par to uzzinājusi. Par pagarināšanu esot devis /pers. B/ naudu, bet viņa
esot maksājusi arī pati.
Cietusī/pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka pagājušā gada 19.jūlijā dzīvojusi kopā ar /pers. A/ Līvu ielā. Tajā dienā, kad bijusi ar mammu un bērnu
pilsētā, pazvanījis /pers. A/ un teicis, ka vajagot no mājam kaut ko paņemt, jo vajagot automašīnai riteņiem kaut ko samainīt. Kad pārnākuši mājās, bērns
prasījis paspēlēt telefonā spēlītes, tad konstatējusi, ka telefona vairs nav. Sapratusi, ka telefonu paņēmis /pers. A/, un, kad viņam prasījusi, /pers. A/
pateicis, ka ielicis telefonu lombardā par EUR 70 un naudu nospēlējis. Viņa neesot devusi atļauju /pers. A/ telefonu ieķīlāt. Paprasījusi, lai /pers. A/
atdod lombarda kvītis, jo viņai neesot bijusi ticība, ka telefonu /pers. A/ izpirks. Lai telefonu nezaudētu, pati divas reizes veikusi pagarināšanu. /pers. A/
visu laiku solījis, ka telefonu izņems, esot viņam rakstījusi un zvanījusi, bet viss bijis bez rezultātiem. Kopā ar /pers. A/ dzīvojuši līdz augusta beigām, kad
pārvākusies uz /adrese/. /pers. A/ nācis ciemos, reiz palicis, no rīta paņēmis savas mantas. Tobrīd viņa bijusi darbā un vēlāk konstatējusi, ka pazudis
viņai piederošais dators. Datoru /pers. A/ arī paņēmis bez viņas klātbūtnes, neesot devusi atļauju to ieķīlāt. Neesot datoru /pers. A/ nesusi lejā uz mašīnu
un devusi. Paprasījusi, lai /pers. A/ atdod arī kvītis par datoru. Sākumā neesot griezusies policijā, jo /pers. A/ visu laiku solījis, ka telefonu izpirks. Pēc
tam, kad /pers. A/ ieķīlājis arī datoru, un atkal tikai solījis izpirkt, bet to nav darījis, pēc kā /pers. A/ nomainījis telefona numuru, lai viņu nevarētu sazvanīt,
tad arī uzrakstījusi iesniegumu policijā. Tā esot bijis, ka lūgusi /pers. A/ nopirkt puķes mātei, jo zinājusi, ka /pers. A/ tajā vakarā bijusi naudu no ogu
nodošanas, bet kuru viņš no rīta nospēlējis.
Lieciniece/pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka esot /pers. B/ māte, dzīvojusi kopā ar meitu, mazmeitu un /pers. A/ Līvu ielā. Kādā reizē bērns prasījis
iedot paspēlēt telefonu, bet telefona neesot bijis. Zvanījusi meitai, kura teikusi, ka prasīs /pers. A/, kur ir telefons. /pers. A/ teicis, ka telefonu paņēmis un
mežā lādējas. Zinot, ka /pers. A/ esot paņēmis telefonu, vēlāk uzzinājusi, ka viņš ielicis to lombardā. Kad dzīvojuši Vītolu ielā, esot gājusi vēdināt istabu,
un redzējusi, ka istabā stāvējusi tikai datora pele. Prasījusi meitai, kur dators, vai arī paņemts. Meita teikusi, ka nezinot un prasīšot /pers. A/. Mantas esot
iegādājusies viņas meita, /pers. A/ ar tām neesot nekāda sakara. /pers. A/ neesot viņai neko nekad devis, ne puķes, ne naudu.
Liecinieks/pers. K/ tiesas sēdē liecināja, ka pazīstot /pers. B/ un /pers. A/, kuru vedot uz mežu ar mašīnu jau vairākus gadus. Zinot, ka sākumā viņi
dzīvojuši Līvu ielā, vēlāk pārvākušies. Zinot, ka kaut kas bijis ar datoru, kas tieši, nezinot. Viņam neviens neko neesot devis, datoru neesot redzējis. Esot
palīdzējis pārvākties, palīdzējis pārvest mantas. No Vītolu ielas neesot vedis ne /pers. A/, ne viņa mantas. Neesot redzējis, ka viņa klātbūtnē /pers. B/
iznestu datoru /pers. A/.
Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā
daļā, izdarīšanā neatzina, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina ir pierādīta ar cietušās /pers. B/, liecinieku /pers. J/ un /pers. K/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām
un pārējiem krimināllietas materiāliem to kopumā, un konkrēti,
- ar noziedzīgo nodarījumu reģistrācijas izdrukām (lietas 1., 2.lapa);
- ar nomaksas līgumu Nr.MASSHSA/30574/2013, no kura redzams, ka /pers. B/ ar SIA “BITE Latvija” 2013.gada 17.decembrī noslēgusi
mobilā tālruņa Samsung Galaxy Note II (N7100) IMEI /numurs/ nomaksas līgumu (lietas 6.-8.lapa);
- ar aizdevuma līgumu pret ķīlu Nr. PR1935-28616, no kura redzams, ka /pers. A/ 2016.gada 19.jūlijā ar SIA “E Lats” noslēdzis līgumu un
saņēmis aizdevumu ieķīlājot mobilo telefonu Samsung N7100, IMEI /numurs/, redzams, ka aizdevuma dzēšanas termiņš pagarināts 14.10.2016 (18,60),
16.11.2016 (19,82) (lietas 9.lapa);
- ar maksājumu čeku kopijām (lietas 10.lapa);
- ar izejošo pavadzīmi 220LV358878, no kuras redzams, ka /pers. B/ 2014.gada 2.jūlijā iegādājusies un saņēmusi preci - ACER Packard Bell
ENTE69KB (NX.C2CEL.005) 812626 S/N /numurs/ (lietas 11.lapa);
- ar aizdevuma līgumu Nr.7-025953, no kura redzams, ka /pers. A/ no SIA “ExpressCredit” 2016.gada 27.septembrī saņēmis aizdevumu, ieķīlājot
datortehniku - portatīvo datoru Packard Bell Easy Note TE69KBSerial/ IMEI /numurs/ (lietas 12.lapa);
- ar 2016.gada 16.novembra izņemšanas protokolu, no kura redzams, ka SIA “E Kredīts” Ventspils filiālē, Ganību ielā 22/24, /pers. S/ labprātīgi
izsniegusi mobilo telefonu Samsung Galaxy Note (N7100) , IMEI /numurs/(lietas 19.lapa);
- ar 2016.gada 16.novembra izņemšanas protokolu, no kura redzams, ka SIA “Express Credit” Ventspils filiālē, Ventspilī, Kuldīgas ielā 26,
klientu apkalpošanas speciālists /pers. U/ labprātīgi izsniedzis portatīvo datoru ACER Packard Bell ENTE 69 KB, S/N /numurs/ (lietas 22.lapa);
- ar 2016.gada 23.novembra mobilā telefona un portatīvā datora apskates protokolu (lietas 24.lapa);
- ar 2016.gada 1.decembra konfrontēšanas protokolu starp /pers. A/ un /pers. B/ (lietas 33.-34.lapa).
Tiesa uzskata, ka minētie pierādījumi ir pieļaujami, savstarpēji atbilstoši, tādēļ ticami un pietiekami apsūdzētā /pers. A/ vainas pierādīšanai
noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā.
Tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt cietušās /pers. B/ un liecinieces /pers. J/ liecībām, jo viņu liecības savā sakarībā ataino izdarītā nozieguma
apstākļus, liecības ir ticamas, nav pretrunā viena otrai un apstiprinās ar rakstveida pierādījumiem. Tiesa ņem vērā to, ka cietusī /pers. B/ ir konsekventi
liecinājusi, tajā skaitā konfrontēšanā ar /pers. A/, ka viņa nav atļāvusi /pers. A/ ieķīlāt viņai piederošo mobilo telefonu un datoru. Cietušās liecības
apstiprinās ar aizdevuma līgumiem pret ķīlu, no kuriem redzams, ka /pers. A/ 2016.gada 19.jūlijā SIA “E Lats” saņēmis aizdevumu, ieķīlājot mobilo
telefonu Samsung N7100 un 2016.gada 27.septembrī “ExpressCredit” saņēmis aizdevumu, ieķīlājot datortehniku - portatīvo datoru Packard Bell Easy
Note.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētais sniedz nepatiesas liecības, tā cenšoties izvairīties no atbildības. Tiesas ieskatā apsūdzētā liecības ir viņa izraudzītā
aizstāvības pozīcija.
Atzīstot apsūdzētā /pers. A/ vainu par pierādītu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, viņam par to nosakāms sods. Nosakot soda
veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, to, ka atbilstoši Krimināllikuma 7.pantā
noteiktajai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai, noziedzīgie nodarījumi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, pieder pie mazāk
smagu noziegumu kategorijas, kā arī tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, viņa attieksmi pret izdarīto un visus faktiskos lietas apstākļus, kuri ietekmē
apsūdzētā atbildību.
Apsūdzētais/pers. A/ agrāk sodīts, pēdējo reizi ar Ventspils tiesas 2012.gada 26.jūnija spriedumu pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas,
piemērojot Krimināllikuma 51.pantu ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un 1 (viens) mēnesi, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (divi)
gadiem; ar Daugavpils tiesas 2015.gada 3.decembra lēmumu atbrīvots pirms termiņa 1 (vienu) mēnesi 11 (vienpadsmit) dienas, sodāmība nav dzēsta
(lietas 37.-45.lapa); viņam ir deklarēta dzīvesvieta (lietas 46.lapa); apgādība četri bērni (lietas 47.lapa); strādā algotu darbu AS “/nosaukums/”.
Apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, nav konstatēti.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas pirmo punktu atzīts tas, ka noziedzīgie
nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta nosacījumiem, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Ņemot vērā Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam
/pers. A/ nebūtu piemērojams bargākais soda veids - brīvības atņemšana, kā arī sods par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav nosakāms naudas
soda veidā, ņemot vērā, ka /pers. A/ apgādībā ir četri bērni. Izvērtējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī ņemot vērā
prokurora viedokli par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams piemērojot apsūdzētajam sodu -
piespiedu darbu, kas dos ieguldījumu sabiedrības labā un vienlaicīgi ļaus probācijas dienestam kontrolēt /pers. A/ uzvedību.
Sods /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, un
galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, pilnībā pievienojot neizciesto papildsodu pēc Ventspils tiesas 2012.gada 26.jūnija
sprieduma (no Tiesu informatīvās sistēmas datiem redzams, ka /pers. A/ reģistrēts liegums CSDD no 04.09.2012. līdz 03.10.2017.)
Apsūdzētajam /pers. A/ kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis - aizliegums
tuvoties noteiktām personām un vietai, atceļami pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Kaitējuma kompensācija kriminālprocesā nav pieteikta.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. un 514. pantu, tiesa
nosprieda
Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par zādzības izdarīšanu nelielā
apmērā 2016.gada 19.jūlijā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 40 (četrdesmit) stundām;
- atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par zādzības izdarīšanu nelielā apmērā
2016.gada 27.septembrī, un sodīt ar piespiedu darbu uz 40 (četrdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers. A/ noteikt sodu
piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, pilnīgi pievienojot neizciesto papildsodu pēc Ventspils tiesas 2012.gada 26.jūnija sprieduma, galīgo sodu
/pers. A/ noteikt piespiedu darbs uz 60 (sešdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 7 (septiņi) mēnešiem 22 (divdesmit divi)
dienām.
/pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties soda - piespiedu darba izpildei Valsts probācijas dienesta Ventspils
teritoriālajā struktūrvienībā (Ventspilī, Atpūtas ielā 16).
Apsūdzētajam /pers. A/ kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties
noteiktām personām un vietai, atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt vai par to iesniegt protestu apelācijas kārtībā Kurzemes
apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Ventspils tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena - 2017.gada 9.februārī.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Rudzīte