Court fully supports child support claim based on statutory minimums and parental duty of care.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support enforcement in a small claims civil proceeding. The plaintiff, who has sole custody of two children born in 2014, argued that the defendant failed to provide material support despite the legal obligation of both parents. The court found the claim valid because the defendant offered no evidence of payment capability or refusal, and the statutory duty to support children remains until they reach adulthood. Consequently, the court ordered monthly payments calculated at 30% of the national minimum wage, effective from the date of the lawsuit filing.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 177, 179; Ministry of Interior Decree No. 37: Parents are legally obligated to provide child support based on their means, and the state sets minimum support amounts which must be enforced when one parent fails to contribute.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C40073316
Lietas arhīva Nr.C-0733-16/1
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese S.Lucava
2016.gada 16.maijā izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja 2016.gada 5.aprīlī cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem valstī noteiktajā minimālajā apmērā, nosakot
nekavējošu sprieduma izpildi.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pušu kopdzīves laikā dzimuši divi bērni: 2014.gada 20.jūnijā dzimusi meita /pers. C/ un /datums/dzimusi meita
/pers. D/. Bērni atrodas prasītājas ikdienas aprūpē. Atbildētājs materiālu atbalstu nesniedz.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.panta pirmo, otro un piekto daļu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 1., 2.punktu.
Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesai nav iesniedzis.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu rakstveida procesā, jo puses lietas iztiesāšanu
tiesas sēdē nav lūgušas.
Motīvu daļa
Novērtējusi iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
No dzimšanas apliecībām redzams, ka puses ir 2014.gada 20.jūnijā dzimušās /pers. C/ un /datums/dzimušās /pers. D/, vecāki (lietas 11., 12.lapa).
Civillikuma 177. un 179.pants uzliek pienākumu abiem vecākiem rūpēties par savu bērnu un to aprūpēt, nodrošinot viņa uzturēšanu, samērā ar viņu
spējām un mantas stāvokli līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt un šis pienākums neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar
vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņu
mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts noteic, ka minimālie
uzturlīdzekļi no bērna 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba
alga valstī no 2016.gada 1.janvāra ir 370 EUR, tādējādi minimālo uzturlīdzekļu apmērs līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 92,50 EUR, bet turpmāk līdz
bērna pilngadībai - 111 EUR.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka prasītāja veic bērnu aprūpi un atbildētājs labprātīgi nemaksā bērniem uzturlīdzekļus, jo par pretējo nav saņemti
pierādījumi, līdz ar ko ir pamats tos piedzīt ar spriedumu. Uzturlīdzekļi piedzenami sākot ar prasības iesniegšanas dienu līdz bērnu pilngadībai pēc
prasītājas lūguma nosakot sprieduma nekavējošu izpildi. Tā kā prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus valstī noteiktā minimālā apmērā, kas ir abu vecāku
likumā noteikts bezierunu pienākums, tiesa nevērtē viņu mantisko stāvokli. Mainoties apstākļiem, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu,
katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību un prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmajai daļai sprieduma daļā par uzturlīdzekļu piedziņu nosakāma nekavējoša izpilde. Mainoties
apstākļiem, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību un prasīt maksājumu apmēra vai termiņa
grozīšanu.
Prasītāja ar likumu ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas uzturlīdzekļu lietā, līdz ar ko saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no
atbildētāja valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva 323,54 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,82 EUR apmērā un izdevumi par
valsts nodrošināto juridisko palīdzību 70,43 EUR (Civilprocesa likuma 44.1pants) apmērā (lietas 18.-20.lapa).
Daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 204.1, 205., 250.25, 250.27pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus 2014.gada 20.jūnijā dzimušās
/pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam sākot no 2016.gada 5.aprīļa līdz bērns sasniegs 7 gadu vecumu 92,50 EUR (deviņdesmit divi euro
50 centi) apmērā mēnesī, taču ne mazāk kā 25% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet turpmāk līdz bērna pilngadībai - 30% no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus /datums/dzimušās /pers. D/,
personas kods /personas kods/, uzturam sākot no 2016.gada 5.aprīļa līdz bērns sasniegs 7 gadu vecumu 92,50 EUR (deviņdesmit divi euro 50 centi)
apmērā mēnesī, taču ne mazāk kā 25% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet turpmāk līdz bērna pilngadībai - 30% no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Noteikt sprieduma daļā par uzturlīdzekļu piedziņu nekavējošu izpildi.
Maksājumi veicami bankas kontā:/numurs/
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 323,54 EUR (trīs simti divdesmit trīs euro 54 centi), ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 5,82 EUR (pieci euro 82 centi) apmērā un izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību 70,43 EUR (septiņdesmit
euro 43 centi) apmērā.
Noteikt sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Maksājuma apliecinošs dokuments jāiesniedz Ventspils tiesā.
Valsts nodeva maksājama:
Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr. 90000050138
Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200
Iemaksas mērķis: valsts nodeva (atbildētāja vārds, uzvārds, lietas numurs).
Izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību maksājami:
Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr. 90000050138
Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV68TREL1060001239300
Iemaksas mērķis: Valsts kompensācijas summas samaksa - izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Civilprocesa ietvaros.
Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas
datuma, t.i. no 2016.gada 16.maija.
Tiesnese S.Lucava