Court dismisses administrative penalty due to statute of limitations expiration under Latvian Administrative Offenses Code.

Lietas Nr. 121006314

Lietas arhīva Nr. 1-0063-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos, 2014.gada 15.augustā

Limbažu rajona tiesas tiesnese D.Glinka

izskatīja rakstveida procesā /J.B./ sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja

I.Jurčas 2014.gada 14.maija lēmumu Nr. 1/3234.

Aprakstošā daļa

Limbažu rajona tiesā 2014.gada 9.jūnijā saņemta /J.B./, personas kods /personas kods/, (turpmāk - sūdzības iesniedzējs), sūdzība ar

lūgumu atcelt Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja I.Jurčas 2014.gada 14.maija lēmumu

Nr.1/3234 „Par apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk -KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas vadītājas 2014.gada 31.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-24/52, un izbeigt administratīvo lietvedību

šajā lietā.

2014.gada 12.martā KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste Ingrida Celma sastādījusi

Administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.001697 par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 29 un 166.30pantā

norādītajiem pārkāpumiem.

Izskatot administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.001697, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris

Donskis pieņēma Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/52, saskaņā ar kuru tika izbeigta lietvedība par administratīvo

pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 166.29pantā, taču /J.B./ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 166.30panta un sodīts ar naudas sodu EUR 120,00 apmērā.

Uzskatot šo Lēmumu daļā par saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30 panta par nepamatotu, /J.B./ pārsūdzēja to

likumā noteiktajā kārtībā KNAB priekšniekam. 2014.gada 14.maijā KNAB priekšnieka p.i. I.Jurča pieņēma Lēmumu Nr.1/3234

,,Lēmums par apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja

2014.gada 31.marta lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/52” (turpmāk- Lēmums), saskaņā ar kuru atstāja negrozītu

2014.gada 31.marta lēmumu, bet sūdzību noraidīja.

Akts, lai gan tika sastādīts 2014.gada 30.jūnijā, netika apstiprināts šajā datumā. Komisija, kas sastādīja Aktu, to iesniedza

apstiprināšanai 2012.gada 2.jūlijā un atbilstoši 2004.gada 13.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.299. „Noteikumi par būvju

pieņemšanu ekspluatācijā” 20.punktā noteiktajam, komisijas parakstīto aktu piecu darbadienu laikā apstiprina pašvaldības atbildīgā

amatpersona. No 2012.gada 2.jūlija Alojas novada domes priekšsēdētāja /D.V./ atradās atvaļinājumā un, atbilstoši likumam ,,Par

pašvaldībām”, /J.B./ izpildīja domes priekšsēdētājas pienākumus. Šis Akts bija jāapstiprina sūdzības iesniedzējam, ko viņš izdarījis.

KNAB priekšnieka p.i. I.Jurča Lēmumā norāda, ka parakstot 2012.gada 30.jūnija akta (kods 12 12 0661017) par laivu piestātnes un

peldvietas Lielā ielā 40, Staicelē, Alojas novadā, pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk - Akts), sūdzības iesniedzējs nonācis interešu

konfliktā, jo bijis personiski ieinteresēts, lai saskaņā ar Alojas novada būvvaldes nolikuma 2.2.5.punktu tiktu apstiprināts 2012.gada

30.jūnija akts.

/J.B./ uzskata, ka viņa darbībās nebija nekādas personiskās ieinteresētības, un kā amatpersonas un personiskās intereses netika

saskārušās. Izpildot Alojas novada domes priekšsēdētājas pienākumus, sūdzības iesniedzējs parakstījis Aktu, taču, atbilstoši Ministru

kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” (turpmāk- Noteikumi Nr.299)

9.punktam, Alojas novada būvvaldes nolikuma 2.2.5.punktam, domes priekšsēdētājs nav komisijas sastāvā, kas lemj par būves

atbilstību izstrādātajam būvprojektam un citiem normatīvajiem aktiem, tātad izlemj arī jautājumu, vai būvi var pieņemt ekspluatācijā. To

apliecina arī Noteikumu Nr.299 3.punkts, kas nosaka, ka par šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu attiecīgajā

administratīvajā teritorijā ir atbildīga pašvaldības būvvalde vai pašvaldības pilnvarota kompetenta institūcija, kas pilda būvvaldes

funkcijas (turpmāk — būvvalde). Noteikumu Nr.299. 14.punkts paredz Akta sastādīšanas kārtību - komisija sastāda aktu par būves

pieņemšanu ekspluatācijā. Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Akta veidlapa ir vienota visu veidu būvēm, sesto sadaļu “Būves

tehniski ekonomiskie rādītāji” aizpilda atbilstoši būves veidam (ēka, inženierkomunikācijas vai iela (ceļa pārvads)).

Savā paskaidrojumā KNAB, sūdzības iesniedzējs norādījis, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts savā spriedumā atzinis,

ka akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā jēga ir tieši apliecināt, ka būve atbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām (AT

Senāta 2011.gada 17.februāra spriedums lietā SKA- 39/2011). Tā kā domes priekšsēdētājs nav komisijas sastāvā un nelemj par to,

vai būve ir atbilstoša visu normatīvo aktu prasībām, tad sūdzības iesniedzējs nevar nonākt interešu konfliktā un viņa kā amatpersonas

un personiskās intereses nevar saskarties, jo ar Akta parakstīšanu netiek veiktas nekādas darbības, kas radītu viņa personisko

ieinteresētību, jo visa atbildība par būves atbilstošu nodošanu ekspluatācijā ir komisijai, kura sastāda un paraksta aktu.

Likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonai ir

aizliegts, pildot valsts amatpersona pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai

sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kuras šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījuma partneri ir

personiski vai mantiski ieinteresēti.

Analizējot šīs tiesību normas secināms, ka Akta parakstīšana nav administratīvā akta sagatavošana vai izdošana, šajās darbībās nav

kontroles, uzraudzīšanas, izziņas vai sodīšanas funkcijas. Akta parakstīšana apstiprina to, ka šis Akts ir sastādīts un stājas spēkā,

taču tā spēkā esamība pati par sevi nerada nekādas darbības, kurās varētu būt sūdzības iesniedzēja personiskās vai mantiskās

intereses, vai Biedrības “Eiropas Stārķu pilsētu organizācija” intereses. Akts tiek iesniegts Lauku atbalsta dienestam, kas patstāvīgi

izvērtē Aktu, tikai pēc tam izlemjot par finansējuma piešķiršanu vai noraidīšanu. Sūdzības iesniedzējs savās darbībās nesaskata

interešu konfliktu un uzskata, ka pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30panta ir saukts nepamatoti. Sūdzība pamatota ar

LAPK 288.p., 289.p., 289.12 panta otrās daļas 2.punktu.

Iestāde KNAB rakstveida paskaidrojumā sūdzību uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt (lietas 142.-143.lapa). KNAB vērš

uzmanību, ka /J.B./ sūdzībā ir norādījis tos pašus argumentus, kurus norādīja, Birojā apstrīdot Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas vadītāja 2014.gada 31.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/52, tādēļ minētie argumenti ir jau izvērtēti,

pieņemot Lēmumu. Nepastāv strīds par to, ka /J.B./ ir iekļauts Alojas novada pašvaldības valsts amatpersonas sarakstā un viņam kā

valsts amatpersonai ir saistoši likumā ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteiktie

ierobežojumi un aizliegumi. Tāpat nav strīda par to, ka /J.B./ ir biedrības ,,Eiropas Stārķu pilsētu organizācija” valdes priekšsēdētājs.

Strīds ir par to, vai /J.B./ kā Alojas novada domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam, apstiprinot Alojas novada būvvaldes

2012.gada 30.jūnija aktu (kods 12 12 0661017) par laivu piestātnes un peldvietas Liela iela 40, Staicele, Alojas novadā, pieņemšanu

ekspluatācijā attiecībā uz biedrību ,,Eiropas Stārķu pilsētu organizācija”, kuras valdes priekšsēdētājs ir pats /J.B./, ir konstatējama

valsts amatpersonas nonākšana interešu konflikta situācijā un likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

11.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpšana.

Saskaņā ar likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 5.punktu interešu konflikts ir situācija, kurā

valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai

jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai

darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Atbilstoši šā likuma 11.panta pirmajai daļai valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai

izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī

valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka šāda ietekme var rasties.

Minēto tiesību normu kontekstā nav svarīgi, vai valsts amatpersona izdod administratīvos aktus vai veic citu rīcību, un ierobežojumi

rodas ne tikai tad, ja interešu konflikts pastāv, bet arī tad, ja tas var rasties. Respektīvi, likumdevējs ir vēlējies izslēgt jebkādu

ieinteresētību (sk. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J. Briedēs zinātniskajā

redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 429.lpp.). Amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākas amatpersonas vai

speciālu institūciju kontroli, ir jāpārliecinās par savas darbības tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā

darbībā ievērotu tiesību normas un visos gadījumos jāizvērtē, vai ētisku un tiesisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības

objektivitāte un neitralitāte. Savukārt uzraugošajai institūcijai ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi

pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā

un tas, vai personas kā amatpersonas un personas personiskās un mantiskās intereses ir saskārušās (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.SKA4-456/2008 un 2009.gada 26.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-68/2009).

Izvērtējot sūdzības iesniedzēja atbildību interešu konflikta pieļaušanā, Lēmumā tika ņemts vērā, ka saskaņā ar Būvniecības likuma

7.panta pirmās daļas 4.punktu vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu

būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Būves nodošana ekspluatācijā ir konstatējoša rakstura lēmums, ar kuru kompetenta institūcija pārbauda, vai būve ir uzbūvēta

atbilstoši visām prasībām, kuras jāievēro saskaņā ar būvatļauju un būvniecības normatīvajiem aktiem (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 27.augusta lēmumu lietā Nr. SKA-495/2007).

Līdz ar to /J.B./ personiski bija ieinteresēts, lai saskaņā ar Alojas novada būvvaldes nolikuma 2.2.5.punktu tiktu apstiprināts

2012.gada 30.jūnija akts (kurā /J.B./ ir vienlaikus parakstījies arī kā būvobjekta pasūtītājs (būvētājs) par laipu piestātnes un

peldvietas/adrese/, zemes kadastra Nr./numurs A/, pieņemšanu ekspluatācijā, tas ir, ka būvobjekts ir uzbūvēts atbilstoši visām

prasībām, kuras jāievēro saskaņā ar būvatļauju un būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī atbilst projekta Nr.

11-09-ZL15-Z401101-000001 ,,Laivu piestātnes un peldvietas būvniecība uz Salacas upes” tehniskajai dokumentācijai, kura

saskaņota ar Lauku atbalsta dienestu un kas ir pamats 2012.gada 17.jūlijā iesniegtajā maksājuma pieprasījumā lūgtā finansējuma

1000 LVL saņemšanai. Jāņem vērā arī tas, ka, atzīstot projekta īstenošanu par neatbilstošu, Lauku atbalsta dienests varētu noraidīt

minēto pieprasījumu un atprasīt jau izmaksāto priekšfinansējumu 9000 LVL apmērā.

Ņemot vērā minēto, sūdzībā nepamatoti norādīts, ka ar akta par būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā parakstīšanu netiek veikta

kontroles un uzraudzīšanas funkcija un akta parakstīšana apstiprina vien akta sagatavošanu un spēkā stāšanos. Ievērojot to, ka akts ir

jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam, kas lems par finansējuma piešķiršanu vai noraidīšanu, minētais nepārprotami apstiprina to, ka

akts par būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā ir konstatējošs administratīvais akts, kas vērsts uz tiesisko seku radīšanu.

Sūdzībā arī nepamatoti norādīts, ka iesniedzējs nevar nonākt interešu konfliktā, jo domes priekšsēdētājs nav komisijas sastāvā un

nelemj par to, vai būve ir atbilstoša visu normatīvo aktu prasībām šādu apsvērumu dēļ. Akta parakstīšanas brīdī sūdzības

iesniedzējam, pildot Alojas novada domes priekšsēdētāja pienākumus, bija pienākums kontrolēt vai ir ievērotas būvniecību

reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nodrošināts būvniecības procesa tiesiskums. Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši likuma ,,Par

pašvaldībām” 42.panta trešajai daļai, domes priekšsēdētājs par domes lēmumu lietderību un tiesiskumu atbild kā koleģiālas

institūcijas loceklis.

Attiecībā uz /J.B./ 2014.gada 14.aprīļa sūdzībā minēto argumentu par to, ka viņam minētais akts bija jāapstiprina 5 (piecu) darba

dienu laikā atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 ,,Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”

20.punktā noteiktajam, jo Alojas novada domes priekšsēdētāja /D.V./ no 2012.gada 2.jūlija atradās atvaļinājumā, konstatēts turpmāk

minētais.

Lai gan atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 ,,Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”

20.punktā noteiktajam akts bija jāapstiprina 5 (piecu) darba dienu laikā, sūdzības iesniedzējam bija jāņem vērā, ka viņam kā valsts

amatpersonai primāri ir saistoši valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, proti, likuma ,,Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir speciālā tiesību norma attiecībā pret likumu ,,Par pašvaldībām” un minētajiem Ministru

kabineta noteikumiem Nr.299. Līdz ar to /J.B./, apstiprinot aktu par laivu piestātnes un peldvietas Lielā ielā 40, Staicelē, Alojas

novadā, zemes kadastra Nr./numurs A/, pieņemšanu ekspluatācijā, bija jāievēro likumā ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Ņemot vērā minēto, Birojs uzskata /J.B./ sūdzību, kurā lūgts atcelt Biroja 2014.gada 14.maija Lēmumu Nr.1/3234 ,,Lēmums par

apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2014.gada

31.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/52”, par nepamatotu un lūdz to noraidīt.

Saskaņā ar LAPK 288. un 289.pantu, Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, var

pārsūdzēt rajona tiesā desmit darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. /J.B./ sūdzība KNAB iesniegta termiņā - 2014.gada

29.maijā (pasta zīmogs).

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmajai daļai, sūdzība izskatāma rakstveida procesā 2014.gada

15.augustā, par ko 2014.gada 16.jūnija rakstveida paziņojumā informēti sūdzības iesniedzējs un Iestāde (lietas 141.lapa). Lūgums

par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā no sūdzības iesniedzēja nav saņemts.

Iepazinusies un novērtējusi visus administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, no KNAB administratīvā

pārkāpuma lietu Nr. 870/1-24/52, kuras oriģināls atrodas sūdzības lietas Pielikumā un, kuras noraksti atrodas lietas 8.-140. lapa,

tiesa konstatē sekojošus apstākļus.

2014.gada 12.martā KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste Ingrida Celma /J.B./ sastādījusi

Administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.001697 par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 16629.pantā un 16630.pantā

norādītajiem pārkāpumiem par to, ka /J.B./ kā Alojas novada domes deputāts, realizējot amata pilnvaras (2012.gada 30.jūnijā

apstiprināja 2012.gada 30.jūnija aktu (kods 1212 0661017) par laivu piestātnes un peldvietas/adrese/., zemes kadastra Nr./numurs

A/, pieņemšanu ekspluatācijā) attiecībā uz biedrību ,,Eiropas Stārķu pilsētu organizācija”, kuras valdes priekšsēdētājs ir pats /J.B./,

nonāca interešu konflikta situācijā un pārkāpa likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā

daļā noteikto aizliegumu, ar iepriekšminētajām darbībām izdarot LAPK 166.30 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (lietas

123.-125.lapa).

Izskatot administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.001697, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris

Donskis pieņēmis Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/52, ar kuru izbeigta lietvedība par administratīvo pārkāpumu,

kas paredzēts LAPK 166.29pantā, bet /J.B./ saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30 panta un sodīts ar naudas sodu

EUR 120,00 apmērā (lietas 126.-128.lapa).

KNAB priekšnieka p.i. Ilze Jurča, 2014.gada 14.maijā izskatot /J.B./ sūdzību par Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas vadītāja p.i. A.Donska 2014.gada 31.marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/52 atzinusi, ka Lēmumā,

pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 5.marta vēstulē Nr.8.7-6/19735 (lietas 115.lapa) sniegto informāciju, pamatoti

ir konstatēts, ka /J.B./ ir iekļauts Alojas novada pašvaldības valsts amatpersonas sarakstā:

1) no 2011. gada 1.jūlija līdz šim brīdim kā Alojas novada domes deputāts atbilstoši likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 15.punktam;

2) no 2011.gada 21.jūlija līdz šim brīdim kā Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks atbilstoši likuma ,,Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 14.punktam;

3) no 2013.gada 4.jūlija līdz atbildes sniegšanas brīdim kā finanšu un attīstības komisijas loceklis un izglītības, kultūras un sporta

jautājumu komisijas loceklis atbilstoši likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajai daļai.

Tādējādi /J.B./ ir valsts amatpersona, kurai ir saistoši likumā ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts

amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Saskaņā ar biedrības ,,Eiropas Stārķu pilsētu organizācija” 2013.gada 3.decembra vēstulē Nr.2 sniegto informāciju, /J.B./ ir šīs

biedrības valdes priekšsēdētājs.

Nav strīda arī par šādiem no lietas materiālos esošajos dokumentos izrietošajiem faktiem:

1) saskaņā ar Alojas novada būvvaldes nolikuma (apstiprināts 2010.gada 21.aprīļa sēdē ar lēmumu Nr.149) 2.2.5.punktu aktu par

objekta pieņemšanu ekspluatācijā apstiprina Alojas novada domes priekšsēdētājs (administratīvā pārkāpuma lietas 103.lapa);

2) /J.B./ no 2012.gada 13.-17.jūnijam un 2012.gada 2.-29.jūlijam pildīja Alojas novada domes priekšsēdētāja pienākumus (domes

priekšsēdētāja/D.V./ attiecīgi bija komandējumā un kārtējā atvaļinājumā) (administratīvā pārkāpuma lietas 102.lapa);

3 ) /J.B./ ir apstiprinājis 2012.gada 30.jūnija aktu (kods 12 12 0661017) par Laivu piestātnes un peldvietas /adrese/, zemes kad.

Nr./numurs/, pieņemšanu ekspluatācijā (lietas 98. un 101.lapa).

Ņemot vērā /J.B./ 2014.gada 14.aprīļa sūdzībā norādīto, lietā ir strīds par to, vai Lēmumā /J.B./ darbībā, viņam apstiprinot 2012.gada

30.jūnija aktu (kods 12 12 0661017) par laivu piestātnes un peldvietas Lielā ielā 40, Staicelē, Alojas novadā, pieņemšanu

ekspluatācijā attiecībā uz biedrību ,,Eiropas Stārķu pilsētu organizācija”, kuras valdes priekšsēdētājs ir pats /J.B./, pamatoti ir

konstatēta valsts amatpersonas nonākšana interešu konflikta situācijā un likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpšana.

Saskaņā ar likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 5.punktu interešu konflikts ir situācija, kurā

valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai

jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai

darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Atbilstoši šā likuma 11.panta pirmajai daļai, valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai

izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī

valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Konstatējams, ka iepriekš minētās normas ir līdzīga satura, proti, likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 11.panta pirmajā daļā ir noteikts aizliegums, pildot valsts amatpersonas pienākumus, veikt darbības, kurās šī amatpersona

vai tās radinieki ir personiski ieinteresēti, savukārt 1.panta 5.punktā sniegtajā termina ,,interešu konflikts” skaidrojumā noteikts, ka

interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas pienākumus, pieņem lēmumus vai piedalās

lēmumu pieņemšanā, vai veic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts

amatpersonas (vai tās radinieku) personiskās vai mantiskās intereses.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka katrā konkrētajā gadījumā uzraugošajai institūcijai (Birojam)

ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts

amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā (skatīt 2008.gada 23.oktobra sprieduma lietā

Nr.SKA-456/2008 11.punktu). 2009.gada 26.marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 12.punktā Senāts ir secinājis, ka, lai atzītu, ka

pieteicējs ir atradies interešu konflikta situācijā, nepieciešams izvērtēt, vai pieteicēja kā amatpersonas un pieteicēja personiskās un

mantiskās intereses ir saskārušās.

Konstatējot valsts amatpersonas darbībās šīs valsts amatpersonas personisko ieinteresētību, atzīstams, ka personiskā ieinteresētība

viennozīmīgi ietekmē šīs valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses.

Amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, jāpārliecinās par savas darbības

tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas un visos gadījumos jāizvērtē, vai

ētisku un tiesisku apsvērumu dēļ varētu tik apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

Nav pamatoti /J.B./ 2014.gada 14.aprīļa sūdzībā minētie apsvērumi par to, ka 2012.gada 30.jūnija akta (kods 12 12 0661017) par

laivu piestātnes un peldvietas /adrese/, pieņemšanu ekspluatācijā parakstīšana nav administratīvā akta sagatavošana vai izdošana,

t.i., šajās darbībās nav kontroles, uzraudzīšanas, izziņas vai sodīšanas funkcijas, turklāt tās nav darbības, kurās, kā uzskata /J.B./, viņš

būtu personīgi vai biedrība „Eiropas Stārķu pilsētu organizācija” mantiski ieinteresēti, jo šī akta apstiprināšana pati par sevi nerada

arī šai biedrībai tiesības uz finansējumu (lēmumu par tā piešķiršanu, atteikšanu vai piešķirta finansējuma atmaksu pieņem Lauku

atbalsta dienests).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto, vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt, kā būvniecības

dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu

savā administratīvajā teritorijā. Savukārt Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 ,,Noteikumi par būvju pieņemšanu

ekspluatācijā” 29.punkts nosaka, ka aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā.

Savā 2007.gada 27.augusta lēmumā (lietā Nr. SKA -495/2007) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments norādījis,

ka būves nodošana ekspluatācijā ir konstatējoša rakstura lēmums, ar kuru kompetenta institūcija pārbauda, vai būve ir uzbūvēta

atbilstoši visām prasībām, kuras jāievēro saskaņā ar būvatļauju un būvniecības normatīvajiem aktiem.

Atbilstoši Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-456/2008 11.punktā un

2009.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-68/2009 12.punktā norādītajam, izvērtējot iespējamo valsts amatpersonas personisko

interesi, secināms, ka konkrētajā gadījumā ir saskārušās/J.B./ kā valsts amatpersonas un viņa personiskās intereses, jo /J.B./

personiski bija ieinteresēts, lai saskaņā ar Alojas novada būvvaldes nolikuma 2.2.5.punktu tiktu apstiprināts 2012.gada 30.jūnija akts

(kurā /J.B./ ir vienlaikus parakstījies arī kā būvobjekta pasūtītājs (būvētājs)) par laivu piestātnes un peldvietas /adrese/, zemes

kadastra Nr./numurs A/, pieņemšanu ekspluatācijā, t.i., ka konkrētā būve ir uzbūvēta atbilstoši visām prasībām, kuras jāievēro

saskaņā ar būvatļauju un būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī atbilst projekta Nr.11-09-ZL15-Z401101-

000001 ,,Laivu piestātnes un peldvietas būvniecība uz Salacas upes” tehniskajai dokumentācijai, kura saskaņota ar Lauku atbalsta

dienestu un ir pamats 2012.gada 17.jūlijā iesniegtajā maksājuma pieprasījumā lūgtā finansējuma 1000,00 LVL saņemšanai (atzīstot

projekta īstenošanu par neatbilstošu, Lauku atbalsta dienests varētu noraidīt minēto pieprasījumu un atprasīt jau izmaksāto

priekšfinansējumu 9000,00 LVL apmērā) (lietas 29. lapa).

Attiecībā uz /J.B./ 2014.gada 14.aprīļa sūdzībā minēto argumentu par to, ka viņam minētais akts bija jāapstiprina 5 darba dienu laikā

atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” 20.punktā

noteiktajam, jo Alojas novada domes priekšsēdētāja /D.V./no 2012.gada 2.jūlija atradās atvaļinājumā un atbilstoši likumam ,,Par

pašvaldībām” /J.B./ izpildīja domes priekšsēdētāja pienākumus, I.Jurča savā lēmumā norāda, ka likums ,,Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir speciālā tiesību norma attiecībā pret likumu ,,Par pašvaldībām” un minētajiem Ministru

kabineta noteikumiem Nr.299, līdz ar to /J.B./, apstiprinot aktu par laivu piestātnes un peldvietas /adrese/, zemes kadastra Nr./numurs

A/, pieņemšanu ekspluatācijā, bija jāievēro likumā ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts

amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Tādējādi Lēmumā pamatoti secināts, ka /J.B./ ir nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis likuma ,,Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteikto aizliegumu, līdz ar to ir pamatoti saukts

pie administratīvās atbildība saskaņā ar LAPK 166.30 pantā noteikto.

Pieņemot lēmumu, tiek ņemti vērā LAPK 32.panta otrajā daļā minētie apstākļi, izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība,

viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi netiek konstatēti. Pieņemot lēmumu, ir ņemts vērā LAPK 11.pantā noteiktais, ka

administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai

bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku

iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Līdz ar to konstatēts, ka /J.B./ administratīvo pārkāpumu ir

izdarījis aiz neuzmanības.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir

pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā (2006.gada 21.septembra sprieduma lietā

Nr.SKA-394/2006 8.1. un 8.2.punkts).

Ievērojot to, ka /J.B./ kā attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ievēlētai amatpersonai ir jārāda piemērs pašvaldības iedzīvotājiem un

pašvaldības institūcijām, uzskatu, ka valsts amatpersonai, kas ieņem vēlētu amatu pašvaldībā ar augstu atbildības pakāpi, ir īpaši

augsti uzvedības standarti, kas uzliek minētajai valsts amatpersonai īpašus pienākumus un atbildību, kam ir jāvairo sabiedrības

uzticēšanās valsts amatpersonu darbībai. /J.B./ kā atbildīgu amatu ieņemošas valsts amatpersonas izdarītā administratīvā

pārkāpuma rezultātā tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonu darbībai.

Likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības

interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības

ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā.

Likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas aizliedz valsts amatpersonai veikt tādas darbības, kas

skar valsts amatpersonas vai to radinieku personiskās vai mantiskās intereses.

Ievērojot demokrātiskās iekārtas principu, kā arī likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2.pantā

noteikto likuma mērķi, kas paredz nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts

amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas

darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu, atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts

amatpersonu darbībai, I.Jurča apsvērusi un nolēmusi, ka attiecībā uz /J.B./ pieņemtais lēmums ir nepieciešams demokrātiskā

sabiedrībā, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības intereses.

I.Jurča lēmumā uzskata, ka Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja p.i. A.Donska 2014.gada 31.marta

lēmumā minētie apsvērumi ir atzīstami par būtiskiem un pietiekamiem, lai šo apsvērumu dēļ /J.B./ piemēroto naudas sodu 120 euro

apmērā atzītu par samērīgu ar izdarīto pārkāpumu. Ievērojot izdarītā pārkāpuma apstākļus un /J.B./ mantisko stāvokli, minētais soda

apmērs konkrētajā gadījumā nav uzskatāms par pārāk bargu sodu. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1 -24/52 ir

tiesisks un pamatots, un nav atceļams. /J.B./ sūdzība noraidīta (lietas 137.-140.lapa).

Tiesa uzskata, ka administratīvā lietvedība izbeidzama. LAPK 8.pantā noteikts, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz

pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem,

atpakaļejoša spēka nav.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izskatīšanas laikā un vietā.

Ievērojot šo tiesību normu noteikumus, administratīvā pārkāpuma apstākļi vērtējami atbilstoši tām likuma normām, kas bija spēkā uz

sūdzības iesniedzējam inkriminētā pārkāpuma izdarīšanas brīdi, ja vien šo likuma normu vēlāk izdarītie grozījumi nemīkstina vai

neatbrīvo no atbildības. Savukārt likuma grozījumi, kas nosaka vai pastiprina atbildību, nav piemērojami.

No KNAB augstākminētajiem lēmumiem nepārprotami izriet, ka /J.B./ ir saukts pie administratīvās atbildības par 2012.gada 30.jūnijā

izdarītu administratīvu pārkāpumu.

Iesniegumu par iespējamo noziedzīgo nodarījumu no Sabiedrības par atklātību “DELNA” KNAB saņēmis 2013.gada 7.oktobrī. Pie

administratīvās atbildības /J.B./ saukts 2014.gada 12.martā (lietas 123.-125.lapa).

Saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 7)punktu (redakcija spēkā uz 2012.gada 30.jūniju un arī šobrīd spēkā esošā redakcija),

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

LAPK 37.panta ceturtā daļa (likuma redakcija spēkā 2012.gada 30.jūnijā) teikts, ka administratīvo sodu par LAPK divpadsmitajā „C”

nodaļā „Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā” paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, tajā skaitā arī par

LAPK 166.30 pantā izdarīto pārkāpumu, var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā

gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Pašreizējā LAPK 37.panta trešā daļa paredz, ka par divpadsmitajā „C” nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt 1 mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā 2 gadu laikā

no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

LAPK 37.panta ceturtā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja 9 mēnešu laikā no administratīvā

pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Šobrīd spēkā esošā LAPK 37.panta redakcija paredz administratīvās atbildības termiņa pagarinājumu par /J.B./ šajā lietā inkriminēto

pārkāpumu, līdz ar to pastiprina atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu, kas saskaņā ar LAPK 8.panta normu ir nepieļaujami.

Uz administratīvā pārkāpuma atklāšanās dienu - 2014.gada 12.martu bija pagājis vairāk nekā viens gads kopš administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas dienas (2012.gada 30.jūnijs). Bija iestājušies LAPK 239.panta pirmās daļas 7)punktā paredzētie apstākļi,

kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā: bija iestājies noilgums, kas ir patstāvīgs pamats administratīvā pārkāpuma

lietas izbeigšanai. Tāpēc konkrētajā situācijā tiesai nav nozīmes vērtēt sūdzībā norādītos apstākļus par pārkāpuma esamību vai

neesamību /J.B./darbībās. Tiesa uzskata, ka KNAB p.i. Ilzes Jurčas 2014.gada 14.maija lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Biroja

Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja p.i. A.Donska 2014.gada 31.marta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Nr. 870/1-24/52 par /J.B./ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30 panta, ir atceļams un administratīvā pārkāpuma

lieta izbeidzama.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz LAPK 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, un LAPK 289.panta sesto daļu, 289.18

panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

Atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja p.i. Ilzes Jurčas 2014.gada 14.maija lēmumu Nr.1/3234 „Par apstrīdēto

Korupcijas novēršanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2014.gada 31.marta lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. 870/1-24/52”, par /J.B./saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30 panta un izbeigt administratīvā

pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Limbažu rajona tiesā.

Tiesnese D.Glinka