Appeal court dismissed claim for medical malpractice compensation due to unavoidable patient condition.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr.A420285119

Lietas arhīva Nr. AA43-0419-21/5

ECLI:LV:ADAT:2021:0518.A420285119.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021. gada 18. maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Kristīne Kalvāne,

tiesneses Sandra Gintere un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. C/ tiktu izmaksāta atlīdzība no Ārstniecības riska fonda par /pers. D/ veselībai

nodarīto kaitējumu, kas radies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus VSIA ,,Paula Stradiņa klīniskās universitātes

slimnīca” laika periodā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 20. martam, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 16. novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija), izskatot pieteicēja /pers. C/ iesniegumu par /pers. D/ (turpmāk –

paciente) veselībai nodarīto kaitējumu, kas radies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus VSIA ,,Paula Stradiņa

klīniskās universitātes slimnīca” (turpmāk – slimnīca) laika periodā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 20. martam,

2019. gada 13. martā sastādīja atzinumu Nr.3.1.2.?17/31638/128 (turpmāk – atzinums) un 2019. gada 11. aprīlī pieņēma

lēmumu Nr.2.1.1-1./31638/264 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējam atteikts izmaksāt atlīdzību no

Ārstniecības riska fonda par pacientes dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu.

[2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

Ar Veselības ministrijas (turpmāk – ministrija) 2019. gada 28. augusta lēmumu Nr.01-23.3/3625 (turpmāk – lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Ministrija norādīja, ka pacientei sniegtās veselības aprūpes laikā netika pieļautas profesionālas darbības kļūdas, kas

veicinātu slimības gaitas sarežģījumus. Paciente stacionārā saņēmusi visu nepieciešamo ārstēšanu un aprūpi, tika veikta

izgulējumu profilakse un ārstēšana atbilstoši viņas stāvoklim un klīniskajām vadlīnijām. Konkrētajā gadījumā izgulējumi

strauji attīstījās, jo pacientei jau iestājoties bija zems ķermeņa svars, ārstēšanās etapā ilgstošs gultas režīms, nepilnvērtīga

barošana un pozicionēšanas ierobežojumi, perifēro audu perfūzijas un trofikas traucējumi sakarā ar vispārējo smago stāvokli

kā smagu hronisku slimību komplikācija.

Ministrija nekonstatēja apstākļus, kas būtu par pamatu inspekcijas sniegtā atzinuma un sākotnējā lēmuma apšaubīšanai.

Apstāklis, ka pieteicējam ir atšķirīgs viedoklis par sniegtās veselības aprūpes atbilstības novērtējumu nevar būt par pamatu

atlīdzinājuma izmaksai.

[3] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteikumā ietverti turpmāk

norādītie apsvērumi.

[3.1] Ministrija nav ņēmusi vērā visus lietā nozīmīgus apstākļus, nav objektīvi izvērtējusi situāciju, ir sniegusi nepareizu

medicīnisko problēmas definējumu. Lieta nav skatīta pēc būtības, bet veiktas formālas darbības, lai pieņemtu pieteicējam

nelabvēlīgu lēmumu. Ministrija nav ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un nav veicinājusi visu apstākļu

noskaidrošanu, kā arī nav pierādījusi, ka ārstniecības iestāžu darbībā nav konstatējami pārkāpumi, kas ietekmēja pacientes

veselību.

[3.2] Inspekcijas atzinuma secinājumi nav zinātniski argumentēti, ekspertīzes secinājumi balstās uz atbildīgās

ārstniecības iestādes apgalvojumiem, ko nedz ministrija, nedz inspekcijas nozīmētais eksperts nav kritiski pārbaudījuši.

Lietā nav izvērtēta ārstniecības iestādes rīcības atbilstība Izgulējumu profilakses un ārstēšanas klīniskajām vadlīnijām

(turpmāk – vadlīnijas).

[3.3] Paciente izrakstīta no slimnīcas ar izgulējumiem, kas radušies stacionārā, proti, paciente ir guvusi plašus (vismaz

3. pakāpes) izgulējumus. Slimnīcai bija pienākums darīt visu iespējamo, lai šādi izgulējumi nerastos, savukārt izgulējumu

rašanās neiespējamības gadījumā veikt pacientes atbilstošu ārstēšanu. Slimnīca pacienti izrakstīja, paļaujoties, ka izgulējumi

sadzīs.

[3.4] Pieteicējs nenoliedz, ka paciente slimoja ar nopietnām slimībām, kas paaugstināja izgulējumu rašanās risku.

Tomēr ministrija nav analizējusi slimnīcas darbību un to, vai slimnīca ir darījusi visu iespējamo, lai novērstu vai mazinātu

izgulējumu attīstību, un veikusi pasākumus, lai nodrošinātu izgulējumu sadziedēšanu. Nav sniegts vērtējums tam, ka

paciente izrakstīta bez jēgpilnām rekomendācijām, atkāpjoties no vadlīnijām. Nav sniegts vērtējums tam, vai pielietotās

ārstēšanas metodes bija atbilstošas, vai tika ievērota citi normatīvie regulējumi. Ārstniecības iestāde un tās personāls ir

rīkojušies neprofesionāli.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 16. novembra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Konkrēts atlīdzības apmērs ir atkarīgs no pacientei radītā kaitējuma smaguma, ko inspekcija novērtē atbilstoši

Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr.1268 ,,Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” (turpmāk –

noteikumi Nr.1268) 9. punktā un 2. pielikumā noteiktajiem kaitējuma novērtēšanas kritērijiem. Atlīdzības izmaksa tiek

atteikta, ja tiek konstatēts kāds no noteikumu Nr.1268 12. punktā minētajiem apstākļiem, tostarp gadījumā, kad nav

konstatēta kaitējuma esība vai pacients ir atteicies no ārstniecības. Tātad sākotnēji tiesa noskaidroja, vai ir konstatējama

kaitējuma esība pacientes veselības aprūpē slimnīcā laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 20. martam.

[4.2] No lietas materiāliem un pieteicēja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka 2017. gada 4. janvārī paciente

stacionēta slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra 27. vispārējās kardioloģijas nodaļā. Iestājoties pacientei fiksētas atrofiskas

izmaiņas uz labās laterālās potītes, vienlaikus izgulējumi nav fiksēti. 2017. gada 9. janvārī paciente pārvesta uz Latvijas

Kardioloģijas centra 32. intensīvās terapijas palātu. Pacientei novērtēts izgulējuma risks pēc Bradena skalas – 10 punkti.

2017. gada 20. martā paciente izrakstīta no slimnīcas ar izgulējumu krustu apvidū.

Pieteicējas pārstāvis uzskata, ka paciente slimnīcas personāla vainas dēļ ir guvusi plašus (vismaz 3. pakāpes)

izgulējumus.

Tiesa pārbaudīja, vai pieteicēja pārstāvja izvirzītie argumenti ir pamatoti, vai ir konstatējama slimnīcas ārstniecības

personāla vaina izgulējumu attīstības procesā un pielietotajās ārstniecības metodēs.

[4.3] Pieteicējam nelabvēlīgais administratīvais akts ir pamatots ar atzinumu. Tiesa, vērtējot atzinumu, ņēma vērā tiesu

praksē atzīto, ka diagnozes, slimības izpausmes un pacienta veselības stāvokļa novērtēšana ir ārstniecības jomas lietpratēju

jeb ārstu, nevis tiesas kompetencē esošs jautājums (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 4. aprīļa sprieduma

lietā Nr.A420328814 16. punktu ). Taču tiesa var pārbaudīt, vai, sastādot atzinumu, eksperts ir ieguvis ekspertīzes

veikšanai nepieciešamos dokumentus, vai atzinumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz ziņām, kas izriet no pieteicēja

(acīmredzot domāts pacientes) medicīniskās dokumentācijas, un vai lietā nav tādi nozīmīgi apstākļi, kurus eksperts, veicot

ekspertīzi, nepamatoti nav vērtējis vai nav ņēmis vērā.

[4.4] No atzinuma kopsakarā ar medicīniskajā dokumentācijā veiktajiem ierakstiem (nav strīda, ka atzinumā

medicīniskie dokumenti ir atreferēti pareizi) saistībā ar strīdus jautājumu tiesa konstatēja, ka paciente 2017. gada 4. janvārī

stacionēta Latvijas Kardioloģijas centra 27. vispārējās kardioloģijas nodaļā ar sūdzībām par elpas trūkumu un tūsku. Jau

iestājoties slimnīcā, pacientei bija ilgstošu masīvu tūsku rezultātā izraisītas hroniskas atrofiskas izmaiņas uz labās laterālās

potītes. Slimnīcā brūce tika regulāri apstrādāta ar Xeroforma pulveri un pārsieta ar sterilu pārsēju. Katru dienu tika noteikts

izgulējumu risks. 2017. gada 9. janvārī, pacientes stāvoklim pasliktinoties, viņa tika pārvesta uz Latvijas Kardioloģijas centra

32. intensīvās terapijas palātu, kur tika uzsākta mākslīgā plaušu ventilācija. Pacientei tika novērtēts izgulējumu risks pēc

Bradena skalas – 10 punkti, kas noteic augstu izgulējumu risku. Uzsākti izgulējumu profilakses pasākumi – paciente gulēja

uz pasīvā pretizgulējumu matrača, tika veikta pacientes pozicionēšana, regulāra ādas higiēna. Ādas novērtēšanā konstatēti

I pakāpes izgulējumi – sacrum rajonā 6x5 cm, uz kreisā papēža 3x3 cm. Izgulējuma brūces tika apstrādātas ar Braunola

šķīdumu un uzlikts Mepilex Border Sacrum. Pacientei ārstējoties 32. intensīvās terapijas palātā, katru dienu vērtēts

izgulējumu risks, veikti izgulējumu profilakses pasākumi. Pēc sedācijas atcelšanas un traheostomas ievietošanas no

2017. gada 16. janvāra paciente tika sēdināta un pozicionēta uz labajiem un kreisajiem sāniem. Katru dienu tika novērtēta āda

un veikta izgulējuma brūču pārsiešana. Pacienti vairākkārt konsultēja brūču māsa un ķirurgs, tika veiktas izgulējumu

revīzijas, nekretomijas, pārsiešanas, brūce skalota ar Prontosan šķīdumu, pielietots Prontosan gēls, uz nekrotiskiem audiem

Hvpergel vai Mesalt salvetes, sterils pārsējs. Neskatoties uz minēto, pacientes izgulējumi turpināja progresēt. Visā laikā,

kamēr paciente atradās 32. intensīvās terapijas palātā, viņas stāvoklis saglabājās ļoti smags. 2017. gada 14. martā paciente

pārvesta uz agrīnās rehabilitācijas palātu. Pacientei pārvešanas laikā bija plašs izgulējums krustu apvidū ar sekundārām

dzīšanas pazīmēm. Pacientei katru dienu veikta regulāra izgulējumu pārsiešana, paciente tika pozicionēta. 2017. gada

20. martā paciente ar mākslīgās plaušu ventilācijas aparātu un rekomendācijām izrakstīta paliatīvai ārstēšanai ģimenes ārsta

un kardiologa uzraudzībā. Gan ,,Izrakstā no stacionārā pacienta medicīniskās kartes”, gan mutiski pacientes piederīgie tika

informēti, kā rīkoties, kur vērsties ambulatori izgulējumu kopšanas gadījumos, rekomendējot piesaistīt aprūpei medicīnisko

personālu no ,,Mājas aprūpe” un sazināties ar SIA ,,Cilvēks”.

No ierakstiem dokumentācijā – ,,Stacionārā pacienta medicīniskā karte Nr.00426-2017”, ,,Pacientu izgulējumu risku

novērtēšanas lapa”, ,,Brūču aprūpes lapa”, ,,Pacienta pozicionēšanas lapa”, ,,Pacienta karte procedūrām fizikālās medicīnas

nodaļā” – izriet, ka slimnīcā katru dienu pārbaudītas brūču lokalizācijas vietas, identificēts brūces veids, dziļums, norādītas

veiktās manipulācijas, pielietotie medikamenti, fizikālās procedūras. Tiesai neradās šaubas, ka brūces regulāri koptas. Brūču

aprūpes māsas ieraksti liecina, ka pacienti konsultējis ķirurgs, lai veiktu nekrektomiju un izvērtētu sacietējumu izgulējuma

malā, ir norādes par pacientes pozicionēšanu un atslogošanu.

Vienlaikus atzinumā vērtēts arī slimnīcas atzinums, ko tostarp parakstījuši slimnīcas galvenā ārsta vietnieki un galvenā

māsa. Atzinumā secināts, ka pacientei jau iestājoties bija ilgstošu masīvu tūsku rezultātā izraisītas hroniskas atrofiskas

izmaiņas uz labās laterālās potītes. Iestājoties, kā arī turpmāk katru dienu tika novērtēts pacientes pašaprūpes līmenis un

noteikts izgulējumu risks. Visā atrašanās laikā slimnīcā (71 diena) pacientes stāvoklis saglabājās ļoti smags. To nosaka

neatgriezeniskas izmaiņas plaušās ar hronisku smagu elpošanas mazspēju un pastāvīga respiratora atbalsta nepieciešamība.

Pacienti vairākkārt konsultēja brūču aprūpes māsa un ķirurgs, tika veiktas izgulējumu revīzijas, nekrektomijas, pārsiešanas,

brūce skalota ar Prontosan šķīdumu, atbilstoši izgulējuma pakāpei pielietots Prontosan gēls, uz nekrotiskiem audiem

Hypergel vai Mesalt salvetes, sterils pārsējs. Paciente no stacionāra tika izrakstīta stabilā stāvoklī, neskatoties uz smago

hronisko, strauji progresējošo saslimšanu ar prognozējamu ļoti augstu letalitāti. Izgulējumu rašanās un progresija vispārējā

veselības stāvokļa un ilgstošas imobilitātes dēļ ir viena no visbiežāk sastopamām aprūpes problēmām. Izrakstīšanas brīdī

izgulējums krustu apvidū bija dzīšanas fāzē (ar ievērojamu pozitīvu dinamiku). Atrašanās laikā slimnīcā ne paciente, ne

viņas piederīgie nav izteikuši jebkāda veida pretenzijas nodaļas personālam par ārstēšanas procesu neatbilstību vai

defektiem, sadarbojās ar personālu un bija apmierināti ar nodaļas darbu. Gan izrakstā, gan mutiski pacientes piederīgie tika

informēti kā rīkoties, kur vērsties ambulatoru izgulējumu kopšanas gadījumos, rekomendējot piesaistīt aprūpei medicīnisko

personālu no ,,Mājas aprūpe” (lietas 188.–189. lapa).

Tiesai neradās šaubas par pacientes ārstējošo ārstu kompetenci un zināšanām. No analizētās dokumentācijas un

slimnīcas atzinuma ir gūstams skaidrs priekšstats par pacientes veselības stāvokli, pielietotajām ārstniecības metodēm un

sniegtajām rekomendācijām, izrakstot pacienti no slimnīcas. Tiesa nekonstatēja pretrunas pacientes medicīniskajā

dokumentācijā vai ārstniecības personu paskaidrojumos. Pacientei pielietotās ārstniecības metodes par pareizām ir atzinuši

arī inspekcijas ārsti eksperti. No atzinuma konstatējams, ka eksperti ir ieguvuši ekspertīzes veikšanai nepieciešamos

dokumentus, atzinumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz ziņām, kas izriet gan no pacientes medicīniskās dokumentācijas, gan

slimnīcas vadošā personāla atzinuma. Turklāt, kā izriet no slimnīcas paskaidrotā, ne paciente, ne viņas piederīgie nav

izteikuši jebkāda veida pretenzijas nodaļas personālam par ārstēšanas procesa neatbilstību, gluži pretēji, sadarbojās ar

personālu un bija apmierināti ar nodaļas darbu.

[4.5] Attiecībā uz pieteicēja pārstāvja izvirzītajiem argumentiem tiesa norādīja, ka ne iesniegumā, ne apstrīdēšanas

iesniegumā nav norādīts, kādi lietā nozīmīgi apstākļi nav ņemti vērā. Nav paskaidrots, kas ārstēšanas procesā ir darīts

nepareizi, nav norādīts, kāda ārstu rīcība neatbilst vadlīnijās noteiktajam. Tātad pieteicēja pārstāvja izvirzītie argumenti ir

vispārīgi un nekonkrēti.

[4.6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis norādīja, ka pacientei nav bijis nodrošināts pretizgulējuma matracis, tomēr no

lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka ne slimnīcā, ne iesniegumā un apstrīdēšanas iesniegumā šāds fakts netika norādīts.

Gluži pretēji, pieteikumā tiesai norādīts, ka nav pārbaudītas pretizgulējuma matrača specifikācijas vai derīguma termiņš. No

minētā secināms, ka pacientei ticis nodrošināts pretizgulējuma matracis. Arī inspekcijas atzinumā norādīts, ka paciente

gulēja uz pretizgulējuma matrača. Līdz ar to tiesai neradās šaubas par to, ka pacientei tika nodrošināts pretizgulējuma

matracis. Tāpat tiesa no lietas materiāliem secināja, ka ne paciente, ne piederīgie nav sūdzējušies par matrača kvalitāti vai

specifikācijām. Tas nozīmē, ka nav bijis pamata apšaubīt matrača specifikācijas un derīguma termiņu. Arī apstrīdēšanas

iesniegumā ministrijai nav sniegti argumenti, kāpēc būtu jāpastāv šaubām par pretizgulējuma matrača specifikāciju vai

derīguma termiņu. Līdz ar to tiesa nekonstatēja objektīvu iemeslu, kādēļ slimnīcai un inspekcijai būtu jāpārvērtē aktīvā

pretizgulējuma matrača specifikācija un derīguma termiņš.

[4.7] Attiecībā uz pieteicēja pārstāvja apgalvoto, ka ministrija nav atbildējusi, vai izgulējumu rašanās bija nenovēršama,

tiesa norādīja, ka lēmumā ir sniegta atbilde uz šo argumentu.

No inspekcijas atzinumā norādītā bija konstatējams, ka pacientei pastāvēja augsts izgulējumu risks. Vienlaikus

pieteikumā norādīts, ka paciente slimoja ar nopietnām slimībām, kas paaugstināja izgulējumu rašanās risku. Līdz ar to tiesai

neradās šaubas, ka ikvienam pacientes ārstniecības procesā iesaistītajam bija saprotams, ka pacientei esošajā situācijā

pastāvēja augsts izgulējumu risks.

[4.8] Pieteicēja pārstāvis apgalvo, ka paciente izrakstīta bez jēgpilnām rekomendācijām, atkāpjoties no vadlīnijām,

atzinumā nav sniegts vērtējums tam, vai pielietotās ārstēšanas metodes bija atbilstošas. Tomēr nav norādīts, kādas

rekomendācijas būtu bijušas pareizas un sagaidāmas, kādi vadlīniju vai normatīvo aktu punkti pārkāpti.

Savukārt no 2017. gada 9. marta izraksta no stacionārā pacienta medicīniskās kartes tiesa secināja, ka brūču aprūpes

māsa ir sniegusi rekomendācijas – turpināt pacienti pozicionēt un atslogot. Kāju sauso ādu un pēdas divas reizes dienā

ieziest ar vazelīnu. Ja pacientei izsauks ambulatorās brūču apkopes māsu, rekomendēja piesaistīt aprūpes personālu no

,,Mājas aprūpe”. Rekomendācijās ieteiktas regulāras mērenas fiziskas aktivitātes, pacientei nepieciešama kopšana,

izgulējumu sanācija, regulāra pārsiešana (lietas 186.–187. lapa). Līdz ar to tiesa konstatēja, ka pacientes tuvinieki ir

saņēmuši rekomendācijas par turpmāku pacientes kopšanu, un tiesai nebija pamata apšaubīt rekomendāciju atbilstību un

saprotamību.

[4.9] Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka nav pamata apšaubīt atzinumā secināto, ka nav konstatējama kaitējuma esība

pacientes veselības aprūpē. Tiesa pārliecinājās, ka atzinumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz ziņām, kas izriet no pacientes

medicīniskās dokumentācijas un ārstu atzinuma. Izvērtējot visu minēto, tiesai nebija pamata apšaubīt izvēlētās ārstniecības

metodes un ārstu rīcību, sniedzot pacientei veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat tiesa secināja, ka nav konstatējami tādi

nozīmīgi apstākļi, kurus eksperti, veicot ekspertīzi, nepamatoti nebūtu vērtējuši vai nebūtu ņēmuši vērā.

[4.10] Pamatojoties uz minēto, tiesa secināja, ka nav konstatējama kaitējuma esība pacientes veselības aprūpē slimnīcā

laika periodā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 20. martam.

Līdz ar to tiesa atzina, ka pieteicējam pamatoti atteikts atlīdzinājums no Ārstniecības riska fonda.

[5] Pieteicējs par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, norādot tos pašus argumentus, kas

norādīti pieteikumā, un papildus uzsverot turpmāk minēto.

[5.1] Tiesas funkcija bija veikt objektīvu izpēti par to, kāda līdzīgos gadījumos ir ideālā vadlīnijās aprakstītā prakse

izgulējumu novēršanā un ārstēšanā.

[5.2] Tiesai bija jāvērtē, vai pacienti izrakstīja ar stabilu, prognozējami sadzīstošu brūci, vai brūce bija sadziedējama

tajā vidē, iestādē un ar tiem resursiem, kur pēc izrakstīšanas no slimnīcas nonāca paciente.

[5.3] Ja tiesa konstatētu neatbilstības starp ideālo un reālo praksi, būtu nosakāms bija vai nebija nodarīts kaitējums

pacientei un jānosaka atlīdzība.

Spriedums un argumentācija balstīta uz atzinumu un iestāžu viedokļiem. Tiesa nav vērtējusi pieteicēja paskaidrojumu,

iesniegtos literatūras avotus, norādes par vadlīniju esību, ārstēšanas analīzi un inspekcijas lēmumus analogās lietās.

[5.4] Tiesa lietas izskatīšanā nav piesaistījusi lietpratējus un nav nozīmējusi tiesu medicīnisko ekspertīzi, kā arī nav

vērtējusi lietu no vienkāršas, sadzīviskas loģikas skatu punkta.

[6] Ministrija iesniedza paskaidrojumu, norādot, ka neatzīst pieteicēja apelācijas sūdzību, un uzskata, ka tiesa ir

objektīvi izvērtējusi visus pierādījumus un pareizi interpretējusi tiesību normas.

[7] Inspekcija iesniedza paskaidrojumu, norādot, ka spriedums ir objektīvs un pamatots, bet pieteicēja apelācijas

sūdzība ir nepamatota.

Apelācijas sūdzībā pārstāvis nav norādījis uz būtiskiem un jauniem apstākļiem, kas nav ņemti vērā un izvērtēti, izskatot

administratīvo lietu tiesā, un kas kalpotu par pamatu pieņemtā sprieduma atcelšanai. No apelācijas sūdzības izriet

secinājums, ka pārstāvim ir atšķirīgs viedoklis par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, nekā tas sniegts tiesas

spriedumā, bet tas nevar kalpot par pamatu sprieduma atcelšanai.

Inspekcija uzskata, ka administratīvajā lietā ir savākti un objektīvi izvērtēti visi pierādījumi, kam ir nozīme lietas pareizā

un objektīvā izspriešanā, līdz ar to pieteicēja apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[8] Pieteicējs iesniedza papildu paskaidrojumu, kurā norādīts turpmāk minētais.

[8.1] Eksperta secinājumi atzinumā nav veidoti, ņemot vērā pierādījumos balstītas medicīnas principus, medicīnas

praksē pieņemtus standartus, metodiskos norādījumus, medicīnisko literatūru, medicīnisko pētījumu datus, klīniskās

vadlīnijas.

Sekojot procedūrā noteiktajam, inspekcijai vajadzēja veikt sistēmisku pacientes slimošanas vērtējumu, ietverot pieejamo

vēsturi, izmeklējumus, veikto ārstēšanu un dot saprotamu, viennozīmīgu, ticamu un ar atsaucēm uz pierādījumos balstītā

medicīnā argumentētus skaidrojumus, kāda ārstēšana bija jāveic, kādas metodes šādos gadījumos tiek izmantotas

profilaksei un ārstēšanai, vai pastāvēja apstākļi, kuru dēļ kādas no pieejamām metodēm nebija pielietojamas, vai pastāvēja

alternatīvas metodes un vai to pielietošana būtu uzlabojusi pacientes stāvokli; vai citu metožu nepielietošana ir radījusi reālu

kaitējumu.

Atzinumā nav sniegts vērtējums, vai ārstēšana atbilst ideālai praksei, nav skaidroti patoģenētiskie mehānismi.

[8.2] Nacionālā līmenī ekspertu grupa vēl 2009. gadā ir atzinusi, ka pacientam ar III–IV pakāpes izgulējumiem

jāārstējas specializētā stacionārā, nevis ambulatori ģimenes ārsta un kardiologa uzraudzībā.

Radītais kaitējums ir izgulējumu pieļaušana un izrakstīšana no stacionāra ar lielu izgulējumu, nenodrošinot vadlīnijām

atbilstošu ārstēšanu uz vietas, vai nepārvedot uz specializētu stacionāru.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[10] Pieteicējs ir izteicis lūgumu par ekspertīzes noteikšanu lietā.

Apgabaltiesa norāda, ka tiesai ir tiesības, nevis pienākums noteikt ekspertīzi lietā. Konkrētajā gadījumā tas ir

pierādījumu pietiekamības jautājums. Gadījumā, ja tiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai objektīvi

izskatītu lietu pēc būtības, tiesai nav pienākuma vākt papildu pierādījumus, pat tad, ja procesa dalībniekiem par to ir pretējs

viedoklis.

Lietas materiālos ir inspekcijas atzinums, kurā ir vērtēts pacientes veselības stāvoklis. Pieteikumā nav apšaubīta

atzinumā ietvertā informācija. Tādējādi, novērtējot lietas materiālus un tajos ietvertās ziņas, ir iespējams novērtēt pārsūdzētā

lēmuma tiesiskumu un izdarīt atbilstošus secinājumus. Minētā iemesla dēļ lietā nav nepieciešams noteikt ekspertīzi.

[11] Atteikums izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda pamatots ar noteikumu Nr.1268 12.4.1 apakšpunktu.

Noteikumu Nr.1268 12.4. 1 apakšpunkts noteic, ka inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību, ja nav

konstatēta kaitējuma esība.

Izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem

paskaidrojumiem un pieteicēja pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošas tiesību

normas un pareizi tās interpretējusi. Pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, tādēļ apgabaltiesa

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai,

atzīstot pirmās instances tiesas spriedumā sniegto pamatojumu par pilnībā pietiekamu (sk. šā sprieduma 4. punktu), un

atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

[12] Kaitējuma esība tiek konstatēta, izvērtējot ārstniecības personas rīcību un šīs rīcības atstāto ietekmi uz pacienta

veselību vai dzīvību.

Izskatāmajā lietā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, konstatē, ka ārstniecības

personas ir veikušas visus pasākumus, lai pacientei nerastos izgulējumi. Lai arī pieteicējs uzskata, ka konkrētās darbības

veiktas neatbilstoši izgulējumu novēršanas vadlīnijām, apgabaltiesa tam nepiekrīt. Apgabaltiesa nesaskata pretrunas

atzinumā izdarītajos secinājumos saistībā ar izgulējumu novēršanas profilaktiskajiem pasākumiem, ko veica slimnīcas

personāls. Atzinumā ir pamatoti vērtētas pacientei piemītošās slimības, ārstu paskaidrojumi un pacientes tā brīža veselības

stāvoklis. Atzinumā izdarītie secinājumi, balstoties uz pacientes medicīniskās dokumentācijas izvērtējumu, ir savstarpēji

saskanīgi un loģiski.

No pieteicēja pārstāvja iestādei iesniegtajiem materiāliem, kas ir tapuši pēc izgulējumu ekspertu grupas konferences, ir

redzams, ka jautājumā par izgulējumu novēršamības iespējām eksperti ir bijuši vienisprātis, ka ir iespējami apstākļi, kad

izgulējumi kļūst nenovēršami. Pārliecinoši lielākā daļa ekspertu ir atzinuši, ka pie šādiem apstākļiem, kas apgrūtina

izgulējumu profilaksi, ir pieskaitāmi nepietiekams ķermeņa svars un apgrūtināta barošana (lietas 1. sējuma 83. lapa).

Šajā lietā apgabaltiesai nav pamata apšaubīt atzinumā norādīto, ka pacientei izgulējumi radušies nevis nekvalitatīvas

veselības aprūpes dēļ, bet tie bija neizbēgami pacientes vispārējā veselības stāvokļa un ilgstošas imobilitātes dēļ. Proti,

novērtējot izgulējumu rašanās cēloņus, nevar neņemt vērā pacientes zemo ķermeņa svaru, apgrūtinātu barošanu,

pozicionēšanas ierobežojumus, kā arī cienījamo vecumu, kas nešaubīgi palēnina atveseļošanās un audu reģenerācijas

spējas. Visi minētie apstākļi ir pieskaitāmi pie tādiem, kas veicina izgulējumu rašanās neizbēgamību, uz ko ir norādīts

izgulējumu ekspertu grupas konferences materiālos.

[13] Apgabaltiesa, pārbaudot pieteicēja pieteikumā un apelācijas sūdzībā minētos apsvērumus kopsakarā ar pirmās

instances tiesas sprieduma motīviem, nekonstatē tādus argumentus, uz kuriem pēc būtības jau nebūtu atbildēts un kas būtu

tiesiski nozīmīgi pareizai lietas izšķiršanai. Kopumā no pieteicēja argumentācijas gan pieteikumā, gan apelācijas sūdzībā

izriet, ka pieteicējam ir atšķirīgs viedoklis par lietas faktisko un tiesisko apstākļu novērtējumu. Taču tas vien, ka pieteicējs

nepiekrīt lietas apstākļu novērtējumam un uz tā pamata izdarītajiem iestādes un tiesas secinājumiem, nenozīmē, ka lēmums

un pirmās instances tiesas spriedums ir nepareizs (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 27. janvāra

rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA?646/2021 4. punkts).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. C/ tiktu izmaksāta atlīdzība no

Ārstniecības riska fonda par /pers. D/ veselībai nodarīto kaitējumu, kas radies, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus

VSIA ,,Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” laika periodā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 20. martam.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

K. Kalvāne

Tiesnese referente

S. Gintere

Tiesneses

L. Vīnkalna