Court dismisses tenant's request for housing assistance registration due to lack of formal lease agreement.

NORAKSTS Lieta Nr.A42679807 A01008-10/10 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 2.februārī

Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Pāvele,

piedaloties pieteicējai A.S., atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes Komunāla departamenta - pilnvarotajai pārstāvei E.H., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz A.S. pieteikuma par Rīgas domes Komunālā departamenta 2007.gada 30.novembra lēmuma Nr.DK-07-20138-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 10.oktobrī Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra pieņēma lēmumu protokols Nr.38, 1.7.punkts, ar kuru atteica pieteicēju reģistrēt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai sociālajās mājās, kā arī atteica pieteicēju reģistrēt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā, lēmums pamatots ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā‖ 14.panta pirmo un septīto daļu, un 15.pantu, likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām‖ 5.pantu un Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība‖ (turpmāk arī – Saistošie noteikumi Nr.6) 2.1, 2.7, 2.14., 2.15. punktu.

Nepiekrītot minētajam lēmumam pieteicēja to apstrīdēja Rīgas domes Komunālā departamenta direktoram. 2007.gada 30.novembrī Rīgas domes Komunālā departamenta direktors pieņēma lēmumu Nr.DK-07-20138-ap (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra 2007.gada 10.oktobra lēmumu, protokols Nr.38, 1.7.punkts. [2] 2007.gada 25.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums, kurā pieteicēja lūdz atcelt Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra 2007.gada 10.oktobra lēmumu protokols Nr.38, 1.7.punkts.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 17.decembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A42679807 par Lēmuma atcelšanu. Pieteicēja pieteikumā norāda, ka Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra nav ņēmusi vērā, ka saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.6 pieteicējai ir tiesības stāties uzskaites rindā, jo dzīvo privātmājā Rīgā, trīs gadus bez pārtraukuma un pieteicējai nav cita dzīvojamās telpas īres līguma. [3] 2008.gada 15.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Rīgas Domes Komunālā departamenta paskaidrojumi, kuros norādīts ka pieteikumu neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka pieteicēja no 2004.gada 1.jūlija, pieteicējas mātes māsa I.N. no 1978.gada 7.septembra un pieteicējas vecāmāte A.A. no 1973.gada 16.jūlija lieto divistabu 29,40 kv.m dzīvokli privātīpašnieka mājā /adrese/, kuru līdz 2007.gada 25.augustam lietoja pieteicējas māte V.S. (mirusi 2007.gada 25.augustā). Ar pieteicējas vecomāti A.A. 1972.gada 15.maijā noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums uz nenoteiktu laiku. No 2007.gada 23.aprīļa pieteicējas vecāmāte un mātes māsa reģistrētas palīdzības saņemšanai 7.reģistrā.

V.S. un pieteicēja 2007.gada 23.aprīlī ar iesniegumu atteicās no palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā. No 2001.gada 12.oktobra līdz 2003.gada 18.augustam pieteicēja lietoja dzīvojamo telpu pašvaldības mājā /adrese/ un no 2003.gada 18.augusta līdz 2004.gada 1.jūlijam – pašvaldības mājā /adrese/. Pieteicēja dzīvojamā telpā /adrese/ ir ievietojusies pēc nama denacionalizācijas, nelieto minēto dzīvojamo telpu, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu un saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 9.panta pirmo daļu, nav A.A.

ģimenes locekle, nav zaudējusi tiesības uz dzīvojamo telpu, pamatojoties uz tiesas spriedumu, līdz ar to nav likumīga pamata viņas reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, vispārējā kārtībā un sociālajās dzīvojamās mājās. [4] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu pilnā apjomā pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem. [5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa [6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus: [7.1] 2007.gada 13.septembrī pieteicēja iesniedza Dzīvokļu pārvaldes komisijai personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra iesniegumu, kurā lūdza reģistrēt viņu dzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē attiecīgajā Rīgas domes reģistrā (lietas 49.lapa). [7.2] 2007.gada 10.oktobrī Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra pieņēma lēmumu protokols Nr.38, 1.7.punkts (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru atteica pieteicēju reģistrēt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, un palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai sociālajās mājās, kā arī atteica pieteicēju reģistrēt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā (lietas 5.lapa). [7.3] Ar 2007.gada 6.novembra iesniegumu pieteicēja apstrīdēja Sākotnējo lēmumu (lietas 14.lapa). [7.4] 2007.gada 30.novembrī Rīgas domes Komunālā departamenta direktors pieņēma lēmumu Nr.DK-07-20138-ap, ar kuru atstāja negrozītu Rīgas domes

Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra pieņēma 2007.gada 10.oktobra lēmumu, protokols Nr.38, 1.7.punktu (lietas17.- 23.lapa). [7.5] 2004.gada 1.jūlijā pieteicējas māte V.S. deklarēja savu dzīvesvietu /adrese/. Vienlaikus viņa minētajā adresē deklarēja arī savas tolaik nepilngadīgās meitas A.S. dzīvesvietu (lietas 9.lapa). [7.5] Dzīvojamais nams /adrese/ ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1994.gada 22.marta lēmumu Nr.250 atdots A.O.. [8] Saskaņā ar APL 103.panta pirmo daļu, administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Saskaņā ar APL 250.panta pirmo daļu, tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām, administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. [9] No pieteikuma izriet, ka pieteicēja vēlas, lai viņu reģistrētu kādā no reģistriem palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai, proti, palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, vispārējā kārtībā vai palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai sociālajās dzīvojamās mājās. Kā atzīts tiesu praksē, ja pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv visi no tiesību normām izrietošie kritēriji administratīvā akta izdošanai.

Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 12.aprīļa spriedumā lietā SKA-118/2007, izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikums nav iestājies, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu. [10] Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti konstatējis, ka nav pamata pieteicēju reģistrēt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, vispārējā kārtībā un palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai sociālajās dzīvojamās mājās, proti, vai ir pamats uzskatīt, ka pieteicēja neatbilst likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā‖ 14.panta pirmajai un septītajai daļai, 15.pantam, likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām‖ 5.pantam un Saistošo noteikumu Nr.6 2.1., 2.14., 2.15. un 2.7.apakšpunktam. [11] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā‖ (turpmāk – Palīdzības likums) 1.pants noteic, ka šis likums paredz, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā.

Palīdzības likuma 11.pants noteic, ka pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šī likuma, likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām‖ un likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ normas. Saskaņā ar Palīdzības likuma 14.panta pirmo daļu pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu ―Par dzīvojamo telpu īri‖ sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas; 11) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 28.2panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā vai 28.4panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas; 2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

41) maznodrošinātas politiski represētās personas;

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

6) attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas. Izvērtējot administratīvās lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicēja neatbilst nevienam no minētā likuma 14.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, jo pieteicēja netiek ar tiesas spriedumu izlikta no dzīvojamās telpas, kas ir galvenais kritērijs reģistrēšanai palīdzības saņemšanai pirmām kārtām, kā arī nav bērns bārenis, kas audzināts bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžu ģimenē vai pie aizbildņa. [11.1] Saskaņā ar minētā likuma 14.panta septīto daļu, pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai [..].

Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos. No administratīvās lietas materiāliem redzams, ka pieteicējas dzīvesvieta dzīvoklī /adrese/ ir deklarēta 2004.gada 1.jūlijā, savukārt, namīpašums /adrese/ likumīgajam īpašniekam atdots 1994.gada 22.martā, tādējādi secināms, ka pieteicēja denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā /adrese/ nav dzīvojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, tādējādi pieteicēja neatbilst arī Palīdzības likuma 14.panta septītajā daļā noteiktajam kritērijam.

Konkrētajā gadījumā nav būtiski konstatēt, ka pieteicēja ne mazāk kā 3 gadus dzīvo denacionalizētā mājā, būtiskais kritērijs ir tas, ka persona līdz nama denacionalizācijai ir dzīvojusi konkrētajā mājā. [11.2] Saskaņā ar Palīdzības likuma 15.pantu, pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14.pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu. Tādējādi tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicēja atbilst Saistošajos noteikumos Nr.6 noteiktajiem kritērijiem, lai tiktu reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai pirmām kārtām. [11.3] Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība‖ (bija spēkā līdz 2007.gada 13.decembrim) 2.1.apakšpunkts noteica, ka 1.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas Rīgā pie papildus nosacījumiem.

Ievērojot to, ka pieteicēja netiek izlikta no dzīvojamās telpas, tiesa secina, ka nepastāv galvenais kritērijs pieteicējas reģistrēšanai 1.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, līdz ar to nav nepieciešams lietā analizēt pieteicējas atbilstību Saistošo noteikumu Nr.6 2.1.apakšpunktā ietvertajiem papildus kritērijiem. [11.4] Saistošo noteikumu Nr.6 2.3.apakšpunkts noteic, ka 3.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja pašvaldībā ar iesniegumu par reģistrāciju palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā vērsās 2007.gada 13.septembrī, proti, kā pilngadīga persona. Laikā no 2007.gada 25.augusta līdz 2007.gada 4.septembrim, kad bija mirusi pieteicējas māte un pieteicēja vēl nebija sasniegusi pilngadību viņa būtu atzīstama par bāreni, taču, ievērojot to, ka pieteicēja arī pēc mātes nāves turpināja dzīvot /adrese/, tiesa atzīst, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu Nr.6 2.3.apakšpunktā minētajam kritērijam, līdz ar to nebija pamats arī pieteicējas reģistrēšanai 3.reģistrā. [11.5] Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.apakšpunktā noteikti nosacījumi pie kādiem personas reģistrējams 7.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām.

Minēto noteikumu 2.7.5.apakšpunkts kā vienu no kritērijiem noteic, ka reģistrā reģistrējamas personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Ievērojot to, ka pieteicēja dzīvojamā telpā /adrese/ ir sākusi dzīvot jau pēc minētā namīpašuma denacionalizācijas vai atdošanas likumīgajam īpašniekam, tiesa nekonstatē nosacījumus pieteicējas reģistrēšanai 7.reģistrā. [11.6] Saistošo noteikumu Nr.6 2.10.apakšpunkts noteica, ka 8.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

1) personas, ar kurām noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam, ja uzrādīti likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 28.4panta trešajā daļā minētie dokumenti un šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, kā arī ja tām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

2) personas, kuru pašvaldības mājās īrēto vai viņu īpašumā esošo dzīvojamo telpu Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu, turklāt, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 28.3panta pirmo daļu vai 28.4panta pirmo daļu, iepriekšminētā komisija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu. Tiesa konstatē, ka pieteicēja neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tādējādi viņai nav tiesības tikt reģistrētai palīdzības 8.reģistrā. [11.7] Saistošo noteikumu Nr.6 2.14.apakšpunktā noteikts, ka 12.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

2.14.1. personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā‖ bija reģistrētas valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai;

2.14.2. maznodrošinātas personas, kuras īrē vai arī lieto tādu tām piederošu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai, ja turklāt:

2.14.2.1. tās audzina bērnu invalīdu;

2.14.2.2. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

2.14.2.3. tās ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

2.14.2.4. tie ir atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

2.14.2.5. ar atsevišķu istabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu;

2.14.3. maznodrošinātas personas, kuru ģimenē ir trīs vai vairāk kā trīs nepilngadīgi bērni, kuras īrē vai lieto tām piederošu dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu) vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas atzinumu nav piemērota dzīvošanai.

Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai un saņem 2.14.punktā minēto palīdzību, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvojamās telpas īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot Rīgas pašvaldības īpašumā. Tiesa konstatē, ka pieteicēja neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tādējādi viņai nav tiesības tikt reģistrētai palīdzības 12.reģistrā [12] Likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām‖ 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem: 1) attiecībā uz to ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 29.panta pirmās daļas 2.punktu; 2) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli; 3) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu. Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai pašvaldība var noteikt atvieglotus nosacījumus personas (ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli. Sasitošo noteikumu Nr.6 2.15.apakšpunkts noteica, ka 13.reģistrā sociālā dzīvokļa (vai sociālās dzīvojamās telpas) īrēšanai cita starpā reģistrē maznodrošinātas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem: 1) stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 28.2 panta pirmo daļu; 2) stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas, kura atzīta par 1. vai 2. grupas invalīdu, izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri‖ 28.3 panta pirmo daļu,

28.4 panta otro daļu;

3) persona īrē valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod valstij vai pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli (sociālo dzīvojamo telpu);

4) pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura kā ģimenes loceklis lieto vienu dzīvojamo telpu, kas ģimenes locekļu īpašumā nodota privatizācijas procesā, ja šī persona izveidojusi atsevišķu ģimeni vai tai atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas saskaņā ar noteikumu pielikumā minētās slimības raksturu;

5) persona īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā (likumīgajam īpašniekam atdotā), fiziskai vai juridiskai personai piederošā mājā, turklāt persona dzīvojamo telpu lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai mājas nodošanai īpašumā;

6) persona ne mazāk kā trīs gadus īrē fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Rīgā;

7) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;

8) pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2. grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē dzīvojamo telpu istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvokli bez ērtībām un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus. No minētajām tiesību normām izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai būtu pienākums sniegt pieteicējai palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā un reģistrēt viņu 13.reģistrā, ja izpildītos kāds no sekojošiem nosacījumiem – attiecībā uz pieteicēju būtu stājies spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, pieteicēja īrētu dzīvojamo telpu denacionalizētā (likumīgajam īpašniekam atdotā), fiziskai vai juridiskai personai piederošā mājā, turklāt persona dzīvojamo telpu lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai mājas nodošanai īpašumā, pieteicēja ne mazāk kā trīs gadus īrētu fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Rīgā, vai arī pieteicēja būtu bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu.

Pieteicēja uzskata, ka atbildētājam bija pienākums reģistrēt viņu palīdzības saņemšanai, jo pieteicēja ne mazāk kā 3 gadus dzīvo Rīgā un viņa ir bārene. Tiesa konstatē, ka normatīvajā aktā nav minēts kritērijs par to, ka personai ir tiesības tikt reģistrētai 13.reģistrā, ja viņa ne mazāk kā 3 gadus dzīvo Rīgā. Saistošajos noteikumos Nr.6 ir noteikts, ka personai tādas tiesības ir tikai tad, ja tā ir ne mazāk kā 3 gadus īrējusi dzīvoklis Rīgā no fiziskas vai juridiskas personas, proti, ar personu ir jābūt noslēgtam īres līgumam.

Ar pieteicēju šāds īres līgums nav noslēgts, līdz ar to apstāklis, ka pieteicēja ne mazāk kā 3 gadus dzīvo Rīgā, nevar būt par pamatu pieteicējas reģistrēšanai 13.reģistrā. Tiesa konstatē, ka pieteicēja nav arī lietojusi dzīvojamo telpu /adrese/ līdz namīpašuma denacionalizācijai vai atdošanai likumīgajam īpašniekam, kā arī nav bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu. [13] Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Rīgas domes Komunālā departamenta 2007.gada 30.novembra lēmums Nr.DK-07-20138-ap ir tiesisks un pamatots, kā arī nepastāv pieteicējas pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas nosacījumi.

Līdz ar to pieteicējas prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu un 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt A.S. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pāvele

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________________A.Pāvele Rīgā, 2010.gada 2.februārī.