Court partially allowed landlord's appeal for rent arrears and awarded interest on partial judgment debt.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal partially dismissed the landlord's appeal against a first-instance judgment that rejected the claim for rent arrears. The landlord argued that the tenant failed to pay services and rent, while the tenant did not submit a defense. The court upheld the partial rejection of the rent claim but granted the tenant's right to receive interest on the remaining debt until enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 204.1., 426., 430., 432., 440.11., 440.12. panti: When a claim is partially allowed, the court must award the winning party costs proportionally to the amount of the claim allowed, and the losing party proportionally to the disallowed portion.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C68297118
Lietas arhīva Nr.CA-0611-19/6
ECLI:LV:RAT:2019:0327.C68297118.9.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 27.martā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Dz.Zvaigznekalna-Žagare,
tiesnesis J.Freimanis,
tiesnese Ž.Žimante,
rakstveida procesā Rīgā, Brīvības bulvārī 34 izskatīja vienkāršotās procedūras lietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/
par naudas piedziņu, sakarā ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 22.oktobra
spriedumu.
Noklausoties tiesneses referentes Dz.Zvaigznekalnas-Žagares ziņojumu, Civillietu tiesas kolēģija
konstatēja:
2018.gada 19.februarī, ar precizējumiem 2018.gada 14.martā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla
prasību pret /pers. D/ par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 3., 10.pantu, Civillikuma 994., 1587., 1651.pantu,
1652.panta trešo daļu, 1662., 1779., 1828.pantu, lūdza piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu, saņemtajiem
pakalpojumiem un zemes nomas maksu 979,30 euro; likumiskos nokavējuma procentus 101,71 euro, līgumsodu 97,93 euro; noteikt prasītājai tiesības
saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas; piedzīt prasītājas labā tiesāšanās izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai, pamatojoties uz 2008.gada 14.aprīļa pirkuma līgumu, pieder dzīvoklis /adrese/, par ko
īpašumtiesības zemesgrāmatā nostiprinātas 2008.gada 24.aprīlī.
2008.gada 30.oktobrī atbildētāja ar prasītāju noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, ar ko apņēmās segt izdevumus
par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem. Šķēršļi lietot atbildētājai viņas īpašumā esošo dzīvokli no
prasītājas puses nav likti, bet maksājumi tiek veikti novēloti un nepilnā apmērā.
Paskaidrojumus uz prasības pieteikumu atbildētāja neiesniedza.
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu prasība apmierināta daļēji; no atbildētājas piedzīts parāds par
pamatpakalpojumiem no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 28.februārim 867,34 euro, likumiskie nokavējuma procenti no 2015.gada 3.aprīļa līdz
2017.gada 1.oktobrim 91,98 euro un līgumsods 86,73 euro, tiesas izdevumi 161,92 euro, kopā 1 207,97 euro; no atbildētājas valsts labā piedzīti ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,14 euro; prasītājai noteiktas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no
pamatparāda summas; noraidīta prasība daļā par zemes nomas maksas parāda piedziņu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 28.oktobrim 111,96 euro,
likumisko nokavējuma procentu piedziņu par šo maksājumu kavējumu no 2015.gada 21.jūlija līdz 2017.gada 1.oktobrim 9,73 euro un līgumsoda
piedziņu no 2015.gada 21.jūlija līdz 2017.gada 1.oktobrim 11,20 euro. Spriedumā ietverti šādi motīvi.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
3.punkts paredz, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); savukārt 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata
noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību
pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem
pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.
Ar prasītājas sagatavoto apsaimniekošanas un komunālo maksājumu aprēķinu pierādīts, ka atbildētāja maksājumus par apsaimniekošanas un
komunālajiem pakalpojumiem no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada 28.februārim veikusi nepilnā apmērā, līdz ar to parāds par minēto laika periodu ir
867,34 euro.
Atbildētāja procesuālās tiesības nav izmantojusi – rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi, pierādījumus, t.sk., parāda aprēķinu, nav apstrīdējusi.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1759.panta 1.punkts
noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; 1765.panta pirmā un ceturtā daļa paredz, ja likums nosaka aprēķināt
likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā un tie aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Saskaņā ar 1652.panta 3.punktu, parādnieka
nokavējums ar visām tā sekām iestājas, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai.
Prasītāja nokavējuma procentus aprēķinājusi 91,98 euro, kas ir 6 % gadā par pamatpakalpojumu maksājumu kavējumu no 2015.gada 3.aprīļa
līdz 2017.gada 1.oktobrim, ko tiesai nav pamata apšaubīt.
Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa
šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts
pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Puses dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punktā pielīgušas, ka par kavētiem norēķiniem atbildētāja maksā līgumsodu
0,2% apmērā no kopējās summas par katru nokavēto dienu.
Līgumsoda apmērs par pamatpakalpojumu maksājumu kavējumu no 2015.gada 3.aprīļa līdz 2017.gada 1.oktobrim ir samērīgs, prasītāja to
samazinājusi līdz 10 % apmēram no pamatparāda, līdz ar to no atbildētājas piedzenami 86,73 euro.
No prasības pieteikuma neizriet, ka starp apsaimniekotāju un zemes īpašnieku noslēgts zemes nomas līgums vai pastāv piespiedu zemes nomas
attiecības uz likuma pamata. Lietā nav pierādījumu par pastāvošām zemes nomas attiecībām vai par pielīgtu un noteiktu zemes nomas maksas apmēru,
tāpēc prasījums par zemes nomas maksas parāda piedziņu 111,96 euro noraidīts, kā arī noraidīta prasība par likumisko nokavējuma procentu un
līgumsoda piedziņa, kas izriet no zemes nomas attiecībām.
Par spriedumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu prasības noraidītajā daļā, šādu apsvērumu dēļ.
Tiesa nav ievērojusi vienlīdzības un sacīkstes principus. Atbildētāja nav apstrīdējusi zemes nomas maksas pozīciju, bet tiesa uzņēmusies to izvērtēt
atbildētājas vietā, pārkāpjot lietas izskatīšanas robežas un neievērojot Civillikuma 1.pantu.
Uzskatot, ka nav pierādīta prasība daļā par zemes nomas maksas piedziņu, tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai, vajadzēja
paziņot par to prasītājai, līdz ar to apelācijas sūdzībai tiek pievienoti pierādījumi, kas pamato prasību noraidītajā daļā, t.i., zemes piespiedu nomas līguma
un vienošanās kopija.
/pers. D/ paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību nav iesniegusi.
Motīvu daļa
Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība ir daļēji
pamatota, šādu apsvērumu dēļ.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību (..)
tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas spriedums tā apmierinātajā daļā, līdz ar to šajā daļā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
2018.gada 22.oktobra spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Nepamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka tiesa pārkāpusi vienlīdzības un sacīkstes principus un celtās prasības robežu. Fakts, ka atbildētāja
nav iebildusi prasītājas aprēķinātajam zemes nomas maksas parādam, pats par sevi nenozīmē, ka prasītājai nav jāpierāda savu prasījumu pamatotība
atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un
dzīvē gūtiem novērojumiem; panta otrā daļa noteic, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.
Tiesību doktrīnā, raksturojot likumā noteiktās prasības pierādījumu novērtēšanai, norādīts, ka tās „uzliek tiesai pienākumu sīki iedziļināties katra
pierādījuma būtībā, (..), piešķirt tam to nozīmi, kādu tas pelna pēc savas iekšējās vērtības” (skat. Civīlprocesa mācības grāmata. V.Bukovskis, Rīga,
Autora izdevums, 1933, 349.lp.).
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka uz lietas izskatīšanas brīdi pirmās instances tiesā prasība daļā par zemes nomas maksas parāda piedziņu noraidīta
pamatoti. Vienlaikus pamatots ir arī apelācijas sūdzības autora iebildums, ka tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, saskaņā ar
kuru, ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to
pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.
Pārsūdzot spriedumu apelācijas kārtībā, prasītāja ir pievienojusi attiecīgus pierādījumus prasības noraidītajai daļai, tādēļ apelācijas instances tiesā
izvērtējams tikai jautājums par maksājamās zemes nomas maksas apmēru un parāda esamību un apmēru.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt nomas maksu par zemes
lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Prasītāja lūdz piedzīt zemes nomas maksas parādu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 28.oktobrim 111,96 euro; likumiskos procentus 9,73
euro no 2015.gada 21.jūlija līdz 2017.gada 1.oktobrim un līgumsodu 11,20 euro par tādu pašu laika periodu.
Apelācijas sūdzībai pievienotā 2014.gada 30.decembra zemes piespiedu nomas līguma Nr.7.4-1/1210/2014 kopija apstiprina, ka starp prasītāju
un AS „Reversed” kā zemes gabala /adrese/ īpašnieci noslēgta vienošanās par zemes nomas maksu 5,9 % apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības
attiecīgajā gadā (l.l.86-89).
No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas redzams, ka /pers. D/ īpašumā no 2008.gada 24.aprīļa līdz 2016.gada
15.martam bija dzīvokļa īpašums Nr.87 un pie tā piederošās kopīpašuma 4842/439391 domājamās daļas no daudzīvokļu mājas /adrese/, kadastra
Nr./numurs B/(l.l.40-41).
No lietā esošajiem pierādījumiem redzams, ka visa zemes gabala 3 409 m2 /adrese/, kadastrālā vērtība 2015. un 2016.gadā bija 94 840 euro.
Zemes piespiedu nomas līgumā noteikts, ka daudzīvokļu mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir 3 406 m2 platībā. Līdz ar to strīdus
daudzīvokļu mājai piesaistītā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kadastrālā vērtība 2015. un 2016.gadā bija 94 756 euro. Aprēķināms, ka
atbildētājai piederošo domājamo daļu vērtība sastādīja 1 044,19 euro ((94756 ÷ 439391) × 4842 = 1044,19), no kā secināms, ka zemes nomas maksa
gadā bija 61,61 euro (1044,19 × 5,9% = 61,61).
Prasītāja parādu par zemes nomas maksu 111,96 euro aprēķinājusi no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 28.oktobrim. Civillietu tiesas kolēģija
ņem vērā, ka saskaņā ar zemesgrāmatas izdruku atbildētājai dzīvokļa īpašums piederēja līdz 2016.gada 15.martam. Līdz ar to zemes nomas maksas
parāds aprēķināms no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.martam (10 pilni mēneši un 15 dienas), kas attiecīgi sastāda 53,85 euro (5,13 (nomas
maksa mēnesī) × 10 mēneši + 2,55 (nomas maksa par 15 dienām) = 53,85), kas šādā apmērā piedzenams no atbildētājas prasītājas labā.
Attiecībā uz līgumsoda 11,20 euro un likumisko procentu 9,73 euro piedziņu no 2015.gada 21.jūlija līdz 2017.gada 1.oktobrim tiesas kolēģija
secina, ka no prasītājas veiktā aprēķina (datorizētas sistēmas izdrukas) (l.l.46) izriet, ka prasītāja likumiskos procentus un līgumsodu aprēķina reizi
ceturksnī izrakstītiem rēķiniem, katru par summu 18,66 euro, katrā periodā no kopējā atlikušo kavēto dienu skaita attiecīgi aprēķinot līgumsodu un
likumiskos procentus.
Šādi veiktu sistēmas automatizētu aprēķinu Civillietu tiesas kolēģija nevar atzīt par precīzu. No aprēķina nav objektīvi secināms, kā veidojas
apliekamās summas apmērs. Lietā nav iesniegti konkrēti prasītājas piestādītie un izrakstītie rēķini atbildētājai, no kuriem objektīvi būtu izsecināma
sastādītā aprēķina pareizība.
Saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos
procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai
uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.
Judikatūrā atzīts, ka Civillikuma 1843.pants nav attiecināms uz prasījumu par līgumsoda piedziņu, bet imperatīvā veidā nosaka pienākumu samaksu
vispirms ieskaitīt nenomaksāto procentu dzēšanai. To ievērojot, atzīstams, ka Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu, tādēļ
pat tulkojot likumu sistēmiski, nav iespējams nonākt pie secinājuma, ka no līgumsoda izrietošajām tiesiskajām attiecībām tiek piemēroti nosacījumi par
procentiem un otrādi. Citiem vārdiem, Civillikuma 1843.pantā ietvertais regulējums nepārprotami attiecināms vienīgi uz procentu maksājumiem, nevis
līgumsodu (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 21.septembra spriedums lietā Nr.SKC-98/2015).
Respektīvi, parāda atmaksai saņemtie maksājumi vispirms jāieskaita procentos un atlikusī summa jāizlieto pamatparāda dzēšanai.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītāja savus aprēķinus par līgumsodu un likumiskajiem procentiem sastādījusi pretēji likuma
nosacījumiem.
Nosakot, ka zemes nomas maksas parāds tiesiski aprēķināms par periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.martam, kas sastāda
53,85 euro, līgumsoda apmērs aprēķināms, izejot no šīs summas, ievērojot Civillikuma 1716.panta trešo daļu, līdz ar to no atbildētājas piedzenamais
līgumsods ir 5,39 euro (53,85 × 10 % = 5,385).
Likumiskos procentus prasītāja aprēķinājusi no 2015.gada 21.jūlija līdz 2017.gada 1.oktobrim, bet tiesiski perioda sākuma termiņam vajadzēja būt
datumam, kad atbildētājai izbeidzās īpašumtiesības, t.i., 2016.gada 15.marts. Līdz ar to no prasītājas aprēķinā norādītās perioda starpības (no
2016.gada 15.marta līdz 2017.gada 1.oktobrim ir 565 dienas) likumiskie procenti sastāda 5 euro ((565 dienas × 0,016438% × 53,85 euro) ÷ 100 =
5), kas piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.
Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā par zemes nomas maksas parāda piedziņu apmierināma daļēji, kopā no
atbildētājas prasītājas labā piedzenot 64,24 euro (53,85+5,39+5=64,24).
Ar Civilprocesa likuma 195.pantu noteikts, ka spriedumā par naudas summas piedziņu tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ievērojot minēto, pamatots ir prasītājas lūgums atzīt tai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 %
gadā no parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Par apelācijas sūdzības iesniegšanu prasītāja samaksājusi valsts nodevu 70 euro.
Ievērojot prasības apmierināto daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenamie tiesas izdevumi par apelācijas sūdzības iesniegšanu ir 33,84 euro
(48,34 % no 70).
No atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par publikācijas ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kas
saskaņā ar Tiesu administrācijas iesniegto rēķinu ir 1,42 euro (l.l.141-143).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 204.1, 426., 430., 432., 440.11, 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. D/ par zemes nomas maksas parāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu
apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, labā zemes nomas maksas
parādu par periodu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 15.martam 53,85 euro (piecdesmit trīs euro 85 centi), līgumsodu par periodu no 2015.gada
21.jūlija līdz 2016.gada 15.martam 5,39 euro (pieci euro 39 centi), likumiskos nokavējuma procentus par zemes nomas maksas maksājumu kavējumu
par periodu no 2016.gada 15.marta līdz 2017.gada 1.oktobrim 5 euro (pieci euro) un tiesas izdevumus 33,84 euro (trīsdesmit trīs euro 84 centi), kopā
piedzenot 98,08 euro (deviņdesmit astoņi euro 8 centi), naudas līdzekļu pārskaitot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, norēķinu
kontā LV83PARX0013044380019, AS „Citadele banka”.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,42 euro (viens euro 42 centi),
kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: civillietu identificējoši dati.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no
/pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no neatmaksātās pamatparāda summas 53,85 euro (piecdesmit trīs euro
85 centi).
Noteikt /pers. D/ termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rīgas
apgabaltiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese referente Dz.Zvaigznekalna-Žagare
Tiesnesis J.Freimanis
Tiesnese Ž.Žimante