Court dismissed complaint against administrative commission's decision to terminate investigation into child abuse.

Lieta Nr.130074814

Lietvedības Nr.1-0143-15/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva

2015.gada 4.februārī

izskatı̄ja rakstveida procesā Rı̄gā , Abrenes ielā 3, /pers. O/ sū dzı̄bu par Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas

2014.gada 22.oktobra lēmumu Nr. 2-4./14/73, un

konstatēja:

2014.gada 19.septembrı̄ Valsts policijas Zemgales reg̒ iona pā rvaldes Bauskas iecirkn̦ a Kā rtı̄bas policijas nodal̦as inspektore

Valsts amatpersona sastā dı̄ja administratı̄vā pā rkā puma protokolu Nr. PC 043994 par to, ka 2014.gada 17.maijā plkst.21:00

Rundā les novada Rundā les pagastā , Pilsrundā lē , mā jā s “/nosaukums/”, /pers. B/ – //sita traukus, skal̦i bl̦āva, svaidı̄ja mantas

mazgadīgās meitas /pers. C/ – //klā tbū tnē , kā rezultā tā bē rns bija nobijies, tā dejā di pielietojot pret vin̦ u emocionā lo vardarbı̄bu, lı̄dz

ar ko pā rkā pjot Bē rnu tiesı̄bu aizsardzı̄bas likuma 9.panta otro dal̦u, par ko atbildı̄ba paredzē ta Latvijas Administratı̄vo pā rkā pumu

kodeksa (turpmāk - LAPK) 172.2panta pirmajā daļā.

Ar 2014.gada 22.oktobra Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas lē mumu Nr. 2-4/14/73 nolemts izbeigt uzsā kto

lietvedı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā , par /pers. B/ – //saukš anu pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2panta pirmā s

daļas.

Rundāles novada domes Administratīvā komisija 2014.gada 22.oktobra lēmumā Nr. 2-4/14/73 norāda , ka 2014.gada

31.jūlijā Valsts policijas Zemgales reg̒ iona pā rvaldes Bauskas iecirkn̦ a Kā rtı̄bas policijas nodal̦as inspektore Valsts amatpersona

pamatojoties uz /pers. O/, personas kods /personas kods/, iesniegumu ir uzsā kta lietvedı̄ba administratı̄vā pā rkā puma lietā .

2014.gada 19.septembrı̄ Lielbritā nijas pilsonim /pers. B/// ir sastā dı̄ts administratı̄vā pā rkā puma protokolu Nr. PC 043994 par to,

ka 2014.gada 17.maijā plkst. 21:00 Rundā les novada Rundā les pagasta mā jā s /Nosaukums A/, /pers. B/// sita traukus, skal̦i bl̦āva,

mē tā ja mantas mazgadı̄gā s meitas /pers. C/// klā tbū tnē , kā rezultā tā bē rns bija nobijies, tā dē jā di pret bē rnu tika izdarı̄ta emocionā lā

vardarbı̄ba ar ko pā rkā pts Bē rnu tiesı̄bu aizsardzı̄bas likuma 9.pnata otrā dal̦a, par ko atbildı̄ba paredzē ta Latvijas Administratı̄vo

pā rkā pumu kodeksa 172.2panta pirmajā dal̦ā. Bē rnu tiesı̄bu aizsardzı̄bas likuma 9.panta otrā dal̦a nosaka, ka pret bē rnu nedrı̄kst

izturē ties cietsirdı̄gi, nedrı̄kst vin̦ u mocı̄t un iziski sodı̄t, aizskart vin̦ a cien̦ u un godu. LAPK 172.2panta pirmā dal̦a nosaka, ka par

izisku vai emocionā lu vardarbı̄bu pret bē rnu - izsaka brı̄dinā jumu vai uzliek naudas sodu lı̄dz septin̦ desmit euro. Saskan̦ ā ar Bē rnu

tiesı̄bu aizsardzı̄bas likuma pirmā panta 11.punktu emocionā la vardarbı̄ba ir bē rna paš cien̦ as aizskarš ana vai psiholog̒ iska

ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa

emocionā lajai attı̄stı̄bai). Iepazinusies ar administratı̄vā pā rkā puma protokolu un administratı̄vā pā rkā puma lietas materiā liem,

Administratı̄vā komisija atzina sekojoš o. Saskan̦ ā ar LAPK 261.pantu, administratı̄vā pā rkā puma lietā iziska persona, kurai ar

administratı̄vo pā rkā pumu radı̄ts kaitē jums, proti, morā ls aizskā rums, iziskas cieš anas vai mantisks zaudē jums var bū t par cietuš o.

Institū cija, kura ir tiesı̄ga izskatı̄t administratı̄vā pā rkā puma lietu personu var atzı̄t par cietuš o pē c tā s izteikta lū guma. Lietā nav

/pers. O/ lū guma atzı̄t vin̦ u vai vin̦ as mazgadı̄go meitu /pers. C/// par cietuš o. Uz administratı̄vā pā rkā puma lietas izskatı̄šanu /pers.

O/ nav ieradusies. Pazin̦ ojums par lietas izskatı̄šanu vin̦ ai nosū tı̄ts 2014.gada 1.oktobrı̄ pa pastu ierakstı̄tā sū tı̄jumā uz vin̦ as

deklarē to adresi ar pazin̦ ojumu Nr. 3-12./14/765. Lietas materiā liem pievienota pazin̦ ojuma kopija. Administratı̄vā komisija atzı̄st, ka

/pers. O/ par lietas izskatı̄šanas vietu un laiku ir pazin̦ ots LAPK paredzē tajā kā rtı̄bā un termin̦ ā , bet uz lietas izskatı̄šanu vin̦ a nav

ieradusies nezinā mu iemeslu dē l,̦ lū gumi par lietas izskatı̄šanas atlikš anu nav izteikti, tā dē l̦ Administratı̄vā komisija uzskata par

iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez /pers. O/ klātbūtnes.

LAPK 243.panta pirmā dal̦a nosaka, ka pierā dı̄jumi administratı̄vā pā rkā puma lietā ir jebkuras š ajā LAPK paredzē tajā kā rtı̄bā

iegū tas un noteiktā procesuā lajā formā nostiprinā tas zin̦ as par faktiem, kurus administratı̄vā pā rkā puma lietvedı̄bā iesaistı̄tā s

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierā dı̄tu administratı̄vā pā rkā puma esamı̄bu vai neesamı̄bu un noskaidrotu citus

apstā kl̦us, kam ir nozı̄me lietas pareizā izlemš anā . Sı̄ panta ceturtā dal̦a nosaka, ja vien administratı̄vā pā rkā puma lietvedı̄bā netiek

pierā dı̄ts pretē jais, bez papildu procesuā lo darbı̄bu veikš anas par pierā dı̄jumu uzskatā mas zin̦ as par faktiem, kuras administratı̄vā

pā rkā puma konstatē šanas brı̄dı̄ administratı̄vā pā rkā puma protokolā iksē jusi amatpersona. Lietas materiā liem ir pievienoti sekojoš i

pierādījumi:

1. /pers. O/ iesniegums, kurā norā dı̄ts, ka 2014.gada 17.maijā plkst. 23.00 /pers. O/ kopā ar mazgadı̄go meitu /pers. C///

atradā s Rundā les novada, Pilsrundā lē , mā jā s /Nosaukums A/ pie vı̄ra /pers. B/// un mā jā atradā s arı̄ vin̦ a dē ls /pers. I/. Meita

/pers.C/jau gulē ja, kad vı̄rs /pers.B/aizskrē ja uz blakus telpu un skal̦i sā ka bl̦aut un svaidı̄t mantas. /pers.B/sita traukus pret istabas

sienā m. No trokš n̦a pamodā s mazgadı̄gā meita /pers.C/un sā ka raudā t. /pers.B/izskrē ja pagalmā un ar cirvi dauzı̄ja garā ž as durvis

un automaš ın̄ ai Toyota izsita aizmugurē jo stiklu. Vita somā salika nepiecieš amā kā s mantas un aizskrē ja tā s nolikt pie kaimin̦ a /pers.

K/. Dē lam /pers.I/izdevā s tē vu /pers.B/nomierinā t, pē c tam /pers.B/izteicis draudus atriebties, ja /pers.O/no vin̦ a š k̦irsies. Pē c tam

/pers.O/pan̦ ē musi savu meitu /pers.C/devā s pie kaimin̦ a /pers. K/, lai vin̦ š /pers.O/kopā ar meitu aizvestu lı̄dz Bauskas autoostai.

/pers. M/ ar meitu /pers.C/nogādāja Bauskas autoostā.

2. /pers. K/, p.k. /personas kods/ liecı̄ba, kurā norā dı̄ts, ka 2014.gada 18.maijā plkst. 8.00 atradies savā dzı̄vesvietā Rundā les

novada, Pilsrundā lē , mā jā s /Nosaukums B/, kad pie vin̦ a atnā kusi kaimin̦ iene, vā rdā /pers.O/, kura dzı̄vo mā jā s /Nosaukums A/.

/pers. K/ zina, ka minē tā mā ja pieder /pers.O/vı̄ram /pers.B/. /pers.O/atnā kusi uz /pers. K/ mā ju, vin̦ ai lı̄dzi bijuš i daž i plastmasas

maisin̦ i, kur iekš ā atraduš ās kaut kā das mantas. /pers.O/jautā ja /pers. K/, vai vin̦ š var aizvest vin̦ u lı̄dz Bauskas autoostai, uz ko

/pers. K/ atbildē jis apstiprinoš i. Apmē ram pē c 10 minū tē m /pers.O/atnā ca kopā ar savu meitu, kura varē tu bū t apmē ram 2 gadus

veca. Braucot uz Bausku /pers.O/paskaidroja, ka vin̦ ai ir bijis kon likts ar vı̄ru /pers.B/. Apmē ram pē c nedē la̦ s /pers. K/ dzirdē jis no

cilvē kiem, ka /pers.B/maš ın̄ ai ir izsists aizmugurē jais stikls. Minē tajā dienā /pers. K/ mā jas /Nosaukums A/ pagalmā neredzē ja

/pers.B/automašīnu, ne arī to, ka mašīnai būtu izsists aizmugurējais stikls.

3. /pers. I/, ?.k. /personas kods/, liecı̄ba, kurā norā dı̄ts, ka 2014.gada, precı̄zu datumu neatceras, varē tu bū t maija mē nesı̄, ap

plkst. 21.00 atradā s Rundā les novada, Pilsrundā lē , mā jā s /Nosaukums A/ kopā ar tē vu /pers. B///, vin̦ a sievu /pers. O/ un vin̦ u

kopı̄go meitu /pers. C///. Izcē lā s kon likts starp /pers.O/un /pers.B/, kad /pers.O/prası̄ja /pers.B/naudu par katru tikš anā s reizi ar

vin̦ u kopı̄go meitu /pers.C/. /pers.I/norā da, ka tē vs /pers.B/apmē ram gadu nedzı̄vo kopā ar savu sievu /pers.O/, bet ik pa laikam

apciemo meitu /pers.C/. /pers.O/teikusi /pers.B/, ja vin̦ š maksā s /pers.o/tad varē s tikties ar meitu /pers.C/, bet ja nē , tad

/pers.O/meitai atradīs citu tēvu. Pēc tam /pers.B/no galda nogrū da glā zi, kura saplı̄sa, tad vin̦ š pan̦ ē ma š k̦ıv̄ i un meta pret sienu, kurš

arı̄ saplı̄sa. /pers.B/jautā ja /pers.O/, kā pē c vin̦ a par katru tikš anā s reizi prasa vairā k naudas. /pers.I/teicis /pers.B/un /pers.O/, lai

nomierinā s, jo vin̦ u abu meita /pers.C/gul̦. Vin̦ i abi diezgan skal̦i runā ja vē l apmē ram 10-15 minū tes. Pē c tam /pers.I/dzirdē jis, ka no

blakus istabas /pers.C/sauca savu tē vu /pers.B/. /pers.B/kopā ar /pers.I/iegā ja istabā pie /pers.C/. /pers.B/pan̦ ē ma meitu uz

rokā m un turē ja lı̄dz vin̦ a aizmiga, pē c tam nolika atpakal̦ gultā . Pē c kon likta /pers.B/un /pers.O/viens otram atvainojā s un aizgā ja

gulē t. Kon likta laikā /pers.O/atradā s lielā alkohola reibumā , bet /pers.B/bija nelielā alkohola reibumā . Nā kamajā dienā 2014.gada

18.maijā ap plkst.8.00 /pers.I/konstatēja, ka /pers.O/un viņas meita /pers.C/vairs neatrodas mājās /Nosaukums A/.

4. /pers. B/// paskaidrojums, kurā norā dı̄ts, ka 2014.gada 17.maijā atradā s Rundā les novada, Pilsrundā lē , mā jā s /Nosaukums

A/ kopā ar sievu /pers. O/, abu kopējo meitu /pers. C/// un savu dēlu /pers. I/. Minētajā dienā ap plkst. 12.00 /pes.o/bija izbraukusi

ar divriteni, kad vin̦ a atgriezā s mā jā s varē ja just, ka vin̦ a ir lietojusi alkoholiskos dzē rienus. Vin̦ ai lı̄dzi bija arı̄ alkohola pudele, ko vin̦ a

izdzē ra vakara laikā . Tajā paš ā dienā ap plkst. 21:00 /pers.O/uzsā ka sarunu par to, ja /pers.B/vē las tikties ar meitu /pers.C/, par

katru tikš anā s reizi bū s jā maksā lielā ka naudas summa. Kopā ar savu sievu /pers.O/nedzı̄vo jau vairā k kā gadu, bet ik pa laikam

satiekas, lai varē tu redzē t meitu /pers.C/. /pers.O/teica, ka ja /pers.B/nemaksā s naudu, tad meitai /pers.C/atradı̄s citu tē vu.

/pers.B/cē lā s no krē sla un aizk̦ ēra glā zi, kas stā vē ja uz galda un glā ze nokrita zemē . Pē c tam /pers.B/pan̦ ē ma š k̦ıv̄ i un meta pret

sienu, š k̦ıv̄ is saplı̄sa. Strı̄ds turpinā jā s, tad dē ls /pers.I/teica, lai strı̄du pā rtrauc, jo citā di pamodı̄sies meita /pers.C/. Pē c neilga laika

/pers.C/, kura atradā s citā istabā pamodā s un sauca /pers.B/. /pers.B/kopā ar dē lu Paulu iegā ja istabā pie meitas /pers.C/.

/pers.B/meitu pan̦ ē ma rokā s, paš ūpoja lı̄dz vin̦ a aizmiga un nolika gulē t. Pē c tam /pers.B/ar sievu /pers.O/atvainojā s viens otram un

aizgā ja gulē t. Nā kamajā dienā 2014.gada 18.maijā ap plkst. 7.00 /pers.B/dzirdē ja, ka mā jā notiek rosı̄ba un domā jis, ka sieva gatavo

brokastis. Pē c kā da laika piecel̦oties /pers.B/konstatē ja, ka /pers.O/ar meitu /pers.C/vairs neatrodas mā jā s. /pers.B/zvanīja

/pers.O/, bet vin̦ a uz zvaniem vairs nav atbildē jusi. /pers. B/// aizstā ve /pers. T/, p.k.

/personas kods/, ieradusies uz administratı̄vā s komisijas sē di norā da, ka /pers. B/ - //nav nodarı̄jis emocionā lu vardarbı̄bu savai

mazgadı̄gai meitai /pers. C///, jo /pers. O/ iesniegumā norā dı̄tā s zin̦ as neatbilst patiesı̄bai. To, ka iesniegumā norā dı̄tā s zin̦ as

neatbilst patiesı̄bai, pierā da /pers. K/ liecı̄bas, kuras nesakrı̄t ar /pers. O/ sniegtajā m zin̦ ā m. /pers. U/ iesniegumā norā da, ka tiklı̄dz

/pers.B/iemiga viņa paņēma meitu, kas bija saģērbta pidžamā, ietina viņu frotē halātā un skrēja pāri pagalmam pie kaimiņa /pers. K/,

kurš redzē jis ar cirvi sacirsto automaš ın̄ as aizmugurē jo stiklu un sapratis dramatisko notikumu nopietnı̄bu, vin̦ ai palı̄dzē jis. Savukā rt

/pers.K/savā liecı̄bā norā da, ka /pers.O/pie vin̦ a ieradusies no rı̄ta ap plkst. 8:00 un lū gusi aizvest vin̦ u uz Bausku. /pers.K/piekritis

aizvest, pē c kā /pers.o/atgriezusies mā jā s un pē c 10 minū tē m atgriezusies ar meitu, kura bija ietı̄ta sedzin̦ a un vairā kiem maisin̦ iem

ar mantā m. /pers.K/nav redzē jis kaimin̦ u mā ju pagalmā sasisto automaš ın̄ u. Par kon liktu vin̦ am pastā stı̄ja pers.O/. Aizstā ve norā da

arı̄, ka Bē rnu tiesı̄bu aizsardzı̄bas likuma 73.panta 1.dal̦a nosaka, ka katra iedzı̄votā ja pienā kums ir sargā t savu un citu bē rnu droš ıb̄ u,

un ne vē lā k kā tajā paš ā dienā zin̦ ot policijai, bā rin̦ tiesai vai citai bē rna tiesı̄bu aizsardzı̄bas institū cijai par jebkā du vardarbı̄bu un

noziedzı̄gu nodarı̄jumu vai administratı̄vu pā rkā pumu pret bē rnu, par vin̦ a tiesı̄bu pā rkā pumu vai citā du apdraudē jumu. /pers. O/ ar

iesniegumu policijā ir vērsusies tikai 2014.gada 2 jūlijā.

Administratı̄vā komisija lē mumā norā da, ka izskatā majā lietā ir konstatē ts, ka paskaidrojumos /pers. B/// un /pers. I/ norā da,

ka strı̄da laikā mazgadı̄gā /pers. C/// atradā s otrā istabā , bija aizmigusi un kon liktu neredzē ja. Administratı̄vā komisija novē rtē jot

pierā dı̄jumus pē c savas iekš ējā s pā rliecı̄bas, kas pamatota uz vispusı̄gi, pilnı̄gi un objektı̄vi izpē tı̄tiem visiem lietas apstā kl̦iem to

kopumā , pē c likuma un tiesiskā s apzin̦ as, secina, ka lietā nav pietiekami pierā dı̄jumi, ka /pers. B/// ir izdarı̄jis administratı̄vo

pā rkā pumu - izisku un emocionā lu vardarbı̄bu pret bē rnu. LAPK 239.panta pirmā s dal̦as 1.punkts nosaka, ka iesā ktā lietvedı̄ba

administratı̄vā pā rkā pumu lietā jā izbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratı̄vā pā rkā puma sastā va. Pamatojoties uz

LAPK 239.panta „Apstā kl̦i, kas nepiel̦auj lietvedı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā pirmā s dal̦as 1.punktu, 210.pantu „Paš valdı̄bu

administratı̄vā s komisijas”, 275.panta „ Lēmuma veidi” pirmā s dal̦as 2.punktu, Administratı̄vā komisija nolē ma izbeigt uzsā kto

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, par /pers. B/ – Dann saukš anu pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2panta pirmā s

daļas.

2014.gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. O/ sūdzība par Rundāles novada

domes Administratīvā komisija 2014.gada 22.oktobra lēmumu Nr. 2-4/14/73, kurā norāda , ka 2014.gada 2.jū lijā iesniedza

Valsts policijā Valsts policijas Zemgales reg̒ iona pā rvaldes Bauskas iecirknim adresē tu iesniegumu, kurā norā dı̄ja, ka ar /pers. B///

(/pers. B///) kopı̄gā mazgadı̄gā meita /pers. C///, tiek pakl̦autas /pers. B/// (/pers. B///) psiholog̒ iskai un iziskai, jo /pers. B////

ir nesavaldı̄gs, ā tri aizkaitinā s, necieš nekā dus iebildumus, neuzklausa citu domas un nevē las saprast citu viedokli, savas dusmas vē rš

pret kaimin̦ iem, citiem lı̄dzcilvē kiem, daž kā rt vicina dū res, spā rda un plē š mantas, traukus un sadzı̄ves priekš metus, rupji lamā jas un

izsaka draudus. 2014.gada 17.maijā ap plkst.23 bez jebkā da iemesla pē kš n̦a garastā vokl̦a main̦ as rezultā tā /pers. B/// sarı̄koja

ā lē šanos un demolē šanu, izpauž ot agresivitā ti pret /pers. O/, izsakot draudus /pers. O/ un bē rniem (tobrı̄d mā jā Bauskas novada

Pilsrundā les /Nosaukums D/ atradā s: /pers. O/, kopı̄gā meita /pers. c/ un /pers.B/dē ls /pers. I/ – //). /pers. B/// sā ka ar cirvi

skaldīt mājas iedzīvi, draudēja aizdedzināt māju, dauzīja durvis. No trokšņa uzmodās /pers.C/, tomēr /pers. B//// aizš k̦ērsoja cel̦u uz

izeju no mā jas /pers. O/ un meitai, /pers. O/ un arı̄ meita bija pā rbijuš ās, /pers. O/ bija izmisusi, jo /pers. B/// reā li apdraudē ja

/pers. O/ un meitas dzı̄vı̄bu, apzinā ti l̦aunprā tı̄gi un vardarbı̄gi rı̄kojoties arı̄ pē c tam, kad meita pamodā s. /pers.B/turpināja

demolē šanu, sita traukus, svaidı̄ja mantas, apsaukā ja lamu vā rdiem, daudzkā rt tos atkā rtojot, lai izprovocē tu uz savstarpē ju kon liktu,

/pers. O/ ar meitu pat neiedroš inā jā s pakustē ties. /pers. B/// izskrē ja pagalmā un ar cirvi dauzı̄ja garā ž as un š k̦ūn̦ a vā rtu slē dzeni,

lai varē tu piekl̦ūt maš ın̄ ā m. /pers.B/dē ls /pers. I/ centā s tē vu atrunā t no rı̄cı̄bas nogremdē t automaš ın̄ as, ko skal̦i ā lē damies solı̄ja

izdarīt /pers. B///. Brīdī, kad /pers. B//// bija pārņemts ar savu nodomu īstenošanu nogremdēt automašīnas, /pers. O/ radās pirmā

iespē ja ā trumā salikt savas un meitai pirmā s nepiecieš amı̄bas mantas somā , kuru skrieš us paguva nolikt pie kaimin̦ a /pers. K/ dā rzā

esoš ā galda. Pa to laiku /pers. B//// bija realizē jis savus nodomus un lı̄dz pusei upē sadzinis automaš ın̄ as. Triumfē jot par sadarı̄to,

/pers. B//// sā ka draudē t, ka dedzinā s mā ju un iznı̄cinā s visu, kas atrodas apkā rt. Lai apturē tu briesmu darbu izpildi un /pers.

B//// agresiju, vin̦ a dē ls /pers. I/, cenš oties nomierinā t psihiski nelı̄dzsvarotā tē va rı̄cı̄bu, uzsā ka ar vin̦ u sarunu. Abas ar meitu š ajā

laikā , nā vı̄gi pā rbijuš ās, slē pā s mā jā . Pē c stundu ilgā s skaidroš anā s dā rzā , varmā ka atgriezā s mā jā , iedzē ra antidepresantus, ko vin̦ š

lieto pastā vı̄gi, tač u momentā nomierinā ties neizdevā s, bet pā r /pers.B/nā ca kā da apskaidrı̄ba un vin̦ š saprata, ko izdarı̄jis, tā pē c, lai

/pers. O/ vē l vairā k iebiedē tu un nepiel̦autu iespē ju saukt pē c palı̄dzı̄bas, kā arı̄ aiziet, vin̦ š sā ka izteikt draudus, ka iziski iznı̄cinā s,

publiski pazemos visos iespē jamos veidos, bē rnu un /pers. O/ atstā s bez naudas un pajumtes, liekot ciest badu, tā dā veidā cenš oties

atturē t no jebkā das tā lā kas rı̄cı̄bas, vē rstas pret vin̦ u. Cik ilgu laiku tas turpinā jā s pateikt nevar, tač u piel̦auj, ka vairā kas stundas. So

/pers. B//// darbı̄bu uztvē ra kā reā lus draudus ne tikai savas, bet arı̄ meitas veselı̄bai un dzı̄vı̄bai. Tā pē c nesaucu palı̄gā un nezvanı̄ja

policijai. Sā di izā rdı̄jies /pers.B/nogura un aizgā ja gulē t. Pie miera devā s arı̄ /pers.I/. Tač u izmantojot situā ciju, lai beidzot bē gtu -

ieskrē ja istabā , pan̦ ē ma meitu /pers. C/rokā s, ietina vin̦ u savā frotē halā tā , jo meita bija pidž amā . Un skrē ja pā ri pagalmam pie

kaimin̦ a /pers. K/, kuram lū dza palı̄dzı̄bu š ajā vardarbı̄bas situā cijā . Ar grū tı̄bā m, bail̦u un pā rdzı̄vojuma nomā ktā m izdevā s aizbē gt

no ‘/nosaukums/” pē c palı̄dzı̄bas san̦ emš anas no kaimin̦ a. /pers. K/ redzē ja ar cirvi sasisto automaš ın̄ as aizmugures stiklu, sabojā tā s

durvju slē dzenes. Saprotot dramatisko notikuma nopietnı̄bu, vin̦ š neatteica palı̄dzı̄bu, aizveda lı̄dz autobusam Bauskas autoostā .

Policijā ar iesniegumu nevē rsā s tū lı̄t pē c notikuma, jo pā rdzı̄voja emocionā lu š oku un bija nepiecieš ams laiks, lai pā rvarē tu bailes,

kuras izjuta un vē l arvien jū tas nedroš a. Pē c š ı̄ notikuma bija spiesta vē rsties pie psihologa 3 gadus vecā s meitas emocionā lā

lı̄dzsvara iegū š anai un arı̄ paš ai bija jā meklē psihologa palı̄dzı̄ba, lai stabilizē tu savu nervu sistē mu pē c /pers. B/// iziskas un

emocionālas vardarbības. Iesniegumā lūdza saukt pie atbildības /pers. B/// likumā noteiktā kārtībā.

Tā pat sū dzı̄bā norā dı̄ts, ka 2014.gada 4.jū lijā Valsts policijas Rı̄gas reg̒ iona pā rvaldes Lietvedı̄bas un koordinā cijas birojs

iesniegumu pā rsū tı̄ja Valsts policijas Zemgales reg̒ iona pā rvaldes Bauskas iecirknim, par to pazin̦ ojot ar 2014.gada 4.jū lija vē stuli Nr.

20/10/1- 36036. No Valsts policijas Zemgales reg̒ iona pā rvaldes Bauskas iecirkn̦ a Kā rtı̄bas policijas nodal̦as san̦ ē ma tā s priekš nieka

pienā kumu izpildı̄tā ja parakstı̄tu, ar 2014.gada 14.augustu datē tu adresē tu pazin̦ ojumu Nr. 20/16/15-44326, kurā ir norā dı̄ts, ka

iesniegumā policijai minē tajā /pers. B//// nodarı̄jumā „...ir saskatāms Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2pantā

paredzētais administratīvais pārkāpums - iziska un emocionāla vardarbība pret bērnu, līdz ar ko pamatojoties uz Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 238.1pantu un 247.pantu, 2014.gada 31.jūlijā tika pieņemts lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā

pārkāpuma lietā. ...”. Lai gan pazin̦ ojums adresē ts /pers. O/, bē rna mā tei tomē r tajā izpaliek norā de par mazgadı̄gā s meitas tiesı̄bā m

bū t par cietuš o uzsā ktajā administratı̄vā pā rkā puma lietā , tā pē c atzı̄st, ka izpildot Administratı̄vā procesa likuma (kurš ir piemē rojams

arı̄ lietvedı̄bā administratı̄vo pā rkā pumu lietā s) 5.pantā noteikto privā tpersonas tiesı̄bu ievē roš anas principu, arı̄ administratı̄vajā

procesā iestā dei piemē rojamo tiesı̄bu normu ietvaros jā veicina privā tpersonas tiesı̄bu un tiesisko intereš u aizsardzı̄bu, un š ajā

konkrē tajā pazin̦ ojumā bija jā norā da meitas tiesı̄bas tikt atzı̄tai par cietuš o uzsā ktajā lietvedı̄bā administratı̄vā pā rkā puma lietā . Arı̄

nā koš ā ar 2014.gada 25.septembri datē tā Valsts policijas Zemgales reg̒ iona pā rvaldes Bauskas iecirkn̦ a Kā rtı̄bas policijas nodal̦as

vē stule Nr.20/16/15-51724, kas “zinā š anai” nosū tı̄ta /pers. O/ – Dennai un /pers. B//// un kurā Kā rtı̄bas policijas nodal̦as

priekš nieks min, ka „...Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.panta kārtībā nosūtu pēc piekritības izskatīšanai administratīvo

protokolu Nr. PC 043994 par /pers. B/// izdarīto administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 172.2panta 1.daļā - iziska un emocionāla vardarbība pret bērnu. …”, nesatur uzzin̦ u par mazgadı̄gas personas un

tas pā rstā vja tiesı̄bā m lū gt atzı̄t nepilngadı̄go bē rnu par cietuš o administratı̄vā pā rkā puma lietā par izisku un emocionā lu vardarbı̄bu

pret šo bērnu.

Norā da, ka 2014.gada 3.oktobrı̄ san̦ ē ma no Rundā les novada domes priekš sē dē tā ja parakstı̄tu, ar 2014.gada 1.oktobri datētu

uzaicinājumu Nr. 3-12/14/765, kurā /pers. O/, /pers. B//// un /pers. T/ tiek paziņots, ka 2014.gada 22.oktobrī plkst.13:30 Rundāles

novada Administratı̄vā s komisijas sē dē tiks izskatı̄ta administratı̄vā pā rkā puma lieta par /pers. B//// saukš anu pie administratı̄vā s

atbildı̄bas pē c Latvijas Administratı̄vo pā rkā pumu kodeksa 172.2panta 1.dal̦as - iziska un emocionā la vardarbı̄ba pret bē rnu. Arı̄ š ajā

uzaicinājumā pašvaldības dome nav uzskatı̄jusi par nepiecieš amu un likumam atbilstoš u informē t /pers. O/ kā mazgadı̄ga bē rna mā ti

par bē rna tiesı̄bā m un cietuš ā statusa iegū š anu administratı̄vajā procesā nepilngadı̄ga bē rna tiesı̄bu un intereš u aizsardzı̄bai. Bez

tam, pēc tam, kad saņēma norādīto uzaicinājumu, 2014.gada 3.oktobrī ap plkst.12 piezvanīja uz uzaicinājumā norādīto telefonu /pers.

AI/, kuram stā stı̄ja, ka ir bailes vienai doties uz Bausku, kur Rundā les novada domes sē žu zā lē notiks Administratı̄vā s komisijas sē de,

kurā neizbē gami nā ksies tikties ar pā ridarı̄tā ju /pers. B////, norā dı̄ja arı̄ bail̦u iemeslus, uz ko san̦ ē ma atbildi, ka „nav obligā ti

jā ierodas uz sē di”. Arı̄ /pers.M/sarunas laikā neteica, ka ir tiesı̄bas sava nepilngadı̄gā bē rna vā rdā un interesē s rakstı̄t iesniegumu ar

lū gumu atzı̄t meitu /pers. c/ par cietuš o. Nav skaidrs, kā pē c Rundā les novada domes Administratı̄vā komisija lē mumā ir norā dı̄jusi,

ka komisijai nav zinā mi iemesli, kuru dē l̦ nav ieradusies, tad rodas jautā jums, kā dē l̦ Rundā les novada domes uzaicinā jums satur

telefona numuru un personas uzvārdu, ar kuru telefoniski saistījos, lai saņemtu padomu un izteiktu savu attieksmi.

2014.gada 22.oktobrı̄ Rundā les novada domes Administratı̄vā komisija pien̦ ē ma lē mumu Nr. 2-4./14/73, kurā „...Pamatojoties

uz LAPK 239.panta „Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pirmās daļas 1.punktu, 210.pantu „Pašvaldību

administratīvās komisijas”, 275.panta „Lēmuma veidi” pirmās daļas 2.punktu, Administratīvā komisija: [nolēma: [Izbeigt uzsākto lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā, par /pers. B///, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 172.2

panta pirmās daļas. ...” (tā norā dı̄ts lē mumā Nr. 2-4./14/73). Sava mazgadı̄gā bē rna meitas /pers. C/ – //interesē s un aizstā vot vin̦ as

tiesības, /pers. U/ kā bē rna mā te un likumiskais pārstāvis, iesniedz š o sū dzı̄bu par Rundā les novada domes Administratı̄vā komisijas

2014.gada 22.oktobra lē mumu Nr.2-4/14/73 tā du iemeslu un motı̄vu dē l,̦ kā : Rundā les novada domes Administratı̄vā komisija savu

2014.gada 22.oktobra lē mumu Nr. 2-4/14/73 par uzsā ktā s lietvedı̄bas izbeigš anu administratı̄vā pā rkā puma lietā par /pers. B/

–//saukš anu pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2panta pirmā s dal̦as, pamatojusi ar LAPK 239.panta pirmā s dal̦as 1.punktu,

kurš satur noteikumu, ka lietvedı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā nevar iesā kt, bet iesā ktā lietvedı̄ba jā izbeidz, ja nav bijis notikuma

vai tajā nav administratı̄vā pā rkā puma sastā va, tač u Rundā les novada domes Administratı̄vā komisija lē mumā nav norā dı̄jusi, vai tā ir

atzinusi, ka /pers. B////, 17.05.2014. sarı̄kojot skandā lu (ko vin̦ š nenoliedz), nav veicis vardarbı̄gas darbı̄bas un izturē jies cietsirdı̄gi

pret savu mazgadı̄go meitu, kuru rezultā tā , lai glā btu savas dzı̄vı̄bas /pers. O/ ar meitu nā cā s mukt (administratı̄vā pā rkā puma

sastā vs), vai š ajā datumā vin̦ a uzvedı̄ba bijusi priekš zı̄mı̄ga, un nekā das lamā š anā s, logu un durvju dauzı̄šanas, cirvja vicinā š anas un

durvju bojā š anas ar cirvi nav bijis (nav notikuma). Apstā klis, ka Administratı̄vā komisija lē mumā ir secinā jusi, „...lietā nav pietiekami

pierādījumi, ka /pers. AK/// ir izdarījis administratīvo pārkāpumu - izisku un emocionālu vardarbību pret bērnu. ...”, nedod pamatu

izbeigt uzsā kto lietvedı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā par /pers. B/ saukš anu pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2panta

pirmā s dal̦as, pamatojoties uz LAPK 239.panta pirmā s dal̦as 1.punktu, jo tā du nosacı̄jumu š ı̄ likuma norma nesatur. Bez tam nav

skaidrs, kā dus iekš ējā s pā rliecı̄bas kritē rijus komisija pielietojusi, ja tā noticē jusi personai, kura savai aizstā vı̄bai pat melojusi

(mēģinot /pers. O/ nomelnot un padarı̄t par dzē rā ju) un piespiedusi melot arı̄ lieciniekam, savam dē lam, kurš ir atkarı̄gs no tē va, kas

dod vin̦ am pajumti un apgā dā ar pā rtiku un apg̒ ērbu. Nav saprotams, kā pē c komisija uzskatı̄jusi, ka tā vispusı̄gi, pilnı̄gi un objektı̄vi

izpē tı̄jusi visus lietas apstā kl̦us to kopumā , ja tā pati atzinusi, ka nav „pietiekamu pierā dı̄jumu”, tā tad komisijai nav bijis iespē jams

veikt apstā kl̦u vispusı̄gu, pilnı̄gu un objektı̄vu izpē ti. Komisija bija tiesı̄ga atlikt lietas izskatı̄šanu un atkā rtoti aicinā t /pers. O/ sniegt

paskaidrojumu, kā arı̄ uzdot policijai veikt darbı̄bas, kas rezultē tos ar „pietiekamu pierā dı̄jumu” iegū š anu. Ja komisija savu „iekš ējo

pā rliecı̄bu” balstı̄jusi uz likumu un tiesisko apzin̦ u, tad lē mumā bija nepiecieš ams norā dı̄t š o konkrē to likumu un formulē t tiesisko

apzin̦ u, kas nav izdarı̄ts. N̦ emot vē rā minē to, uzskata, ka Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas lē mums Nr. 2-4./14/73

par uzsā ktā s lietvedı̄bas izbeigš anu administratı̄vā pā rkā puma lietā ir nepamatots, prettiesisks un nepareizs, un, pamatojoties LAPK

288., 289.12pantu, lū dz tiesu atzı̄t nepilngadı̄go meitu /pers. C/ – //par cietuš o administratı̄vā pā rkā puma lietā , kurā /pers. B///,

(/pers. B///) saukts pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2panta pirmā s dal̦as un atcelt Rundā les novada domes

Administratı̄vā s komisijas 2014.gada 22.oktobra lē mumu Nr. 2-4./14/73 un taisı̄t spriedumu, ar kuru konstatē t /pers. B/, (/pers.

B///) vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 172.2 panta pirmajā daļā, un uzlikt sodu.

Saskaņā ar LAPK 289.6panta noteikumiem 2014.gada 4.decembrī /pers. B/ – //un Rundā les novada domei nosū tı̄ta /pers. O/ –

//sū dzı̄bas kopija, izskaidrojot LAPK 289.6panta ceturto dal̦u, ka lietas dalı̄bnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidı̄jumu,

lū gt izskatı̄t lietu tiesas sē dē , kā arı̄ iesniegt citus ar lietas izskatı̄šanu saistı̄tus pieteikumus vai lū gumus lı̄dz 2015.gada 8.janvā rim,

vienlaikus pazin̦ ojot lietas dalı̄bniekiem, pamatojoties uz LAPK 289.6panta pirmo dal̦u, par lietas izskatı̄šanu rakstveida procesā

2015.gada 4.februārī.

2015.gada 10.janvārī tiesā saņemti /pers. B/// paskaidrojumi, kuros norā da, ka nepiekrı̄t iesniegtajai sū dzı̄bai pilnı̄bā un

paskaidro sekojoš o. Lai personu atzı̄tu par cietuš o, atbilstoš i LAPK 261.panta otrajai dal̦ai ir nepiecieš ams personas izteikts lū gums

un par cietuš o atzı̄st institū cija (amatpersona), kura ir tiesı̄ga izskatı̄t administratı̄vā pā rkā puma lietu. Sajā gadı̄jumā , sū dzı̄bas

iesniedzē ja, savā 2014.gada 2.jū lija iesniegumā Valsts Policijas Zemgales reg̒ iona pā rvaldes Bauskas iecirknim nav lū gusi atzı̄t ne sevi,

ne arı̄ nepilngadı̄go meitu par cietuš o. Iesniegumā ir lū gums - „...lūdzu saukt pie atbildības manu vīru, likumā noteiktajā kārtībā". Tā kā

uz Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas sē di 2014.gada 22.oktobrı̄ sū dzı̄bas iesniedzē ja neieradā s un netika san̦ emts

arı̄ nekā ds sū dzı̄bas iesniedzē jas lū gums atzı̄t par cietuš o /pers. C///, tad Administratı̄vā komisija pamatoti to arı̄ neizdarı̄ja. Pēc

/pers.B/// paskaidrojuma san̦ emš anas un liecinieku /pers. K/ un /pers. I/ liecı̄bu noklausı̄šanas Bauskas policijā , notikumi

2014.gada 17.maijā neatbilda sū dzı̄bas iesniedzē jas aprakstı̄tajam iesniegumā , bija bū tiski pretrunı̄gi un melı̄gi. Lı̄dz ar to, sastā dot

administratı̄vā pā rkā puma protokolu, netika konstatē ts, ka š ajā lietā ir cietuš ie. Kā jau norā dı̄ja Administratı̄vā s komisijas sē dē ,

iepazīstoties ar /pers. B/// paskaidrojumu un /pers. I/ liecı̄bu, un arı̄ pati sū dzı̄bas iesniedzē ja savā sū dzı̄bā norā da, ka meita /pers.

C///, atradā s otrā istabā , gulē ja un sū dzı̄bas iesniedzē jas, alkohola reibumā , izraisı̄to strı̄du, par to, ka /pers. B/// par katru tikš anā s

reizi ar savu meitu ir jā maksā vin̦ ai nauda, neredzē ja. Lı̄dz ar to nav LAPK 172.2 pantā norā dı̄ta administratı̄vā pā rkā puma sastā va.

Tā dē jā di uzskata, ka /pers. B/// meita /pers. C/// nevar tikt atzı̄ta par cietuš o, jo nav veicis nekā das darbı̄bas, ar kurā m vin̦ ai bū tu

radı̄ts kaitē jums LAPK 261.panta pirmā s dal̦as izpratnē . Saprotams, ka pē c paš as izdarı̄tā , sū dzı̄bas iesniedzē jai ir jā apmeklē

psihoterapeits, bet nevajag slē pties aiz vā rda „vardarbı̄ba" un tajā iesaistı̄t arı̄ bē rnu, bet gan paš ai atzı̄ties, ka kauns, pē c iepriekš ējā

vakara izdarı̄bā m un sarunā tajā m lietā m, ir skatı̄ties /pers. B/// acı̄s un tā pē c slepus agri no rı̄ta jā lavas prom no mā jas, raujot no

gultin̦ as aizmiguš u bē rnu. Tieš i, š ı̄ sū dzı̄bas iesniedzē jas rı̄cı̄ba ir kvali icē jama kā emocionā lā vardarbı̄ba pret bē rnu. Liecinieks /pers.

K/ savā liecı̄bā norā da, ka sū dzı̄bas iesniedzē ju ar bē rnu uz autoostu aizveda 18.maijā plkst.8.00 no rı̄ta, nevis kā norā da sū dzı̄bas

iesniedzē ja, ka bē gusi pē c plkst.23.00. Tā pat, ja sū dzı̄bas iesniedzē jas iesniegumā aprakstı̄tā s darbı̄bas bū tu patiesi notikuš as kaimin̦ š

/pers. K/ bū tu tā s ievē rojis un norā dı̄jis savā liecı̄bā , jo mā jas atrodas l̦oti tuvu viena otrai. Savukā rt, 2014.gada 2.jū lija iesniegumā

aprakstītais notikums par automašīnu iedzīšanu Īslīces upē ir absurds, jo tajā vietā pie mājas iedzīt automašīnas upē, un vēl piedevām

piecas, nav vienkā rš i iespē jams, tı̄ri tehniski un arı̄ praktiski. Un, ja š āds fakts arı̄ bū tu noticis, tad tas jau bū tu izsaucis rezonansi visā

Pilsrundālē un policijas ekipāža būtu jau ieradusies notikuma vietā.

Tā pat paskaidrojumā norā da, ka Bē rnu tiesı̄bu aizsardzı̄bas likuma 73.panta 1.dal̦a nosaka, ka katra iedzı̄votā ja pienā kums ir

sargā t savu un cita bē rnu droš ıb̄ u, un ne vē lā k kā tajā paš ā dienā zin̦ ot policijai, bā rin̦ tiesai vai citai bē rna tiesı̄bu aizsardzı̄bas

institū cijai par jebkā du vardarbı̄bu un noziedzı̄gu nodarı̄jumu vai administratı̄vu pā rkā pumu pret bē rnu, par vin̦ a tiesı̄bu pā rkā pumu

vai citā du apdraudē jumu. Ar iesniegumu policijā sū dzı̄bas iesniedzē ja vē rsā s tikai 2014.gada 2.jū lijā , tas ir 1,5 mē nesi vē lā k, un tieš i

tad, kad bija nosū tı̄jis sū dzı̄bas iesniedzē jai vienoš anos par laulı̄bas š k̦irš anu, saskarsmes tiesı̄bā m un uzturlı̄dzekl̦iem bē rnam, jo

vē lē jā s nokā rtot ar sū dzı̄bas iesniedzē ju laulā to attiecı̄bas bezstrı̄dus notariā lā kā rtı̄bā . Kopš 2014.gada 20.jū nijā ierosinā ja š k̦irt

laulı̄bu un vē lā k iesniedza prası̄bas pieteikumu tiesā par laulı̄bas š k̦irš anu un saskarsmes tiesı̄bu noteikš anu ar meitu (lieta

Nr.C30549314), sū dzı̄bas iesniedzē ja, dara visu iespē jamo, lai radı̄tu par /pers. B/ – //vardarbı̄gas personas iespaidu, norā dot, uz

psiholog̒ isku un emocionā lu vardarbı̄bu pret vin̦ u un bē rnu. Diemž ēl, tas viss tiek darı̄ts ar apzinā tu nolū ku, lai /pers. B/// tiktu

atn̦ emtas aizgā dı̄bas tiesı̄bas un liegtas saskarsmes tiesı̄bas ar bē rnu. Sū dzı̄bas iesniedzē jas mē rk̦ is, iesniedzot policijā š āda satura

iesniegumu nebija administratı̄vā s lietvedı̄bas uzsā kš ana, bet gan vē lme uzsā kt kriminā lprocesu pret /pers. B/. Maldinoš a un

patiesībai neatbilstoša ir sūdzības iesniedzējas norāde sūdzībā, ka viņai bija bail ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi 2014.gada

22.oktobrı̄, jo /pers. B/// esot vardarbı̄gs. Savukā rt, 2014.gada jū lijā , septembrı̄, oktobrı̄ visiem kopı̄gi ar meitu apmeklē t kafejnı̄cu

K̦ ı̄psalā , restorā nu „Carlstons" un citas publiskas vietas, sū dzı̄bas iesniedzē jai nebija nekas pretı̄ un bail noteikti nebija. Pamatojoties

uz LAPK 279.panta pirmo dal̦u un 288.pantā noteikto, Administratı̄vā s komisijas 2014.gada 22.oktobra lē mumu Nr.2-4/14/73 ir

tiesı̄bas pā rsū dzē t personai, kura saukta pie administratı̄vā s atbildı̄bas un cietuš ajam. Tā kā sū dzı̄bas iesniedzē ja, kā /pers. C///,

likumı̄gā pā rstā ve, nebija iesniegusi lū gumu atzı̄t par cietuš o /pers. C/// un par cietuš o netika atzı̄ta, tad sū dzı̄bas iesniedzē jai nav

LAPK noteikto tiesı̄bu iesniegt š o sū dzı̄bu. Pareizi ir secinā jusi Administratı̄vā komisija savā lē mumā un norā dı̄jusi, ka nav bijis

notikuma vai tajā nav administratı̄vā pā rkā puma sastā vs, un tā dē l̦ izbeidz uzsā kto lietvedı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā .

Pamatojoties uz visu minē to, lū dz tiesu atstā t negrozı̄tu Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas 22.10.2014. lē mumu Nr.2-

4/14/73, bet sūdzību noraidīt.

Tā kā lietas dalı̄bnieki nav lū guš i lietas izskatı̄šanu tiesas sē dē , kā arı̄ tiesa neuzskatı̄ja par nepiecieš amu lietu iztiesāt tiesas sē dē ,

pamatojoties uz LAPK 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pā rbaudı̄jusi un novē rtē jusi lietā esoš os materiā lus, atzı̄st, ka /pers. O/ sū dzı̄ba ir noraidā ma un Rundā les novada domes

Administratīvās komisijas 2014.gada 22.oktobra lēmums Nr. 2-4/14/73 atstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem motīviem.

LAPK 289.12panta otrajā dal̦ā noteikts, ka rajona (pilsē tas) tiesa, izskatot sū dzı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā , taisa vienu no

šādiem spriedumiem: 1) atstā j lē mumu negrozı̄tu, bet sū dzı̄bu noraida; 2) atcel̦ lē mumu un izbeidz lietu; 3) atcel̦ lē mumu un taisa

spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratı̄vā pā rkā puma izdarı̄šanā , un uzliek sodu; 4) groza soda mē ru ietvaros, kas

paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Saskan̦ ā ar LAPK 289.6pantu izskatot sū dzı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā tiesai visa starpā jā izlemj: vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratı̄vā s atbildı̄bas, ir vainı̄ga š ā administratı̄vā pā rkā puma izdarīšanā,

vai persona ir sodā ma par š o administratı̄vo pā rkā pumu, vai ir apstā kl̦i, kas pastiprina vai mı̄kstina atbildı̄bu un kā ds administratı̄vais

sods piemērojams personai.

Lietā konstatē ts, ka 2014.gada 22.oktobrı̄ Rundā les novada domes Administratı̄vā komisija, izskatot administratı̄vā pā rkā puma

lietas materiā lus par /pers. B/ – //saukš anu pie administratı̄vā s atbildı̄bas, pien̦ ē ma lē mumu – izbeigt uzsā kto lietvedı̄bu

administratı̄vā pā rkā puma lietā , par /pers. B/ – //saukš anu pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2 panta pirmā s dal̦as,

saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu t.i., ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Saskan̦ ā ar LAPK 239.panta pirmā s dal̦as 1.punkta nosacı̄jumiem, lietvedı̄bu administratı̄vā pā rkā puma lietā nevar iesā kt, bet

iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

LAPK 272.pants noteic, ka institū cijai (amatpersonai), izskatot administratı̄vā pā rkā puma lietu, jā noskaidro, vai ir izdarı̄ts

administratīvais pārkāpums, vai attiecı̄gā persona ir vainı̄ga tā izdarı̄šanā , vai š o personu var saukt pie administratı̄vā s atbildı̄bas, vai

ir atbildı̄bu mı̄kstinoš i un pastiprinoš i apstā kl̦i, vai ir nodarı̄ts mantisks zaudē jums, kā arı̄ jā noskaidro citi apstā kl̦i, kam ir nozı̄me

lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta pirmā dal̦a noteic, ka pierādījumi administratı̄vā pā rkā puma lietā ir jebkuras š ajā kodeksā paredzē tajā kā rtı̄bā

iegū tas un noteiktā procesuā lajā formā nostiprinā tas zin̦ as par faktiem, kurus administratı̄vā pā rkā puma lietvedı̄bā iesaistı̄tā s

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierā dı̄tu administratı̄vā pā rkā puma esamı̄bu vai neesamı̄bu un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.1pants noteic š ādus pierā dı̄šanas lı̄dzekl̦us: 1) pie administratı̄vā s atbildı̄bas sauktā s personas paskaidrojumi; 2)

personu liecı̄bas; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentā s institū cijas atzinums; 5) dokuments, kas satur zin̦ as par faktiem, rakstveidā

vai citā formā ; 6) elektroniskie pierā dı̄jumi; 7) procesuā lajā s darbı̄bā s rakstveidā vai citā veidā nostiprinā tā s zin̦ as par faktiem; 8)

lietiskie pierādījumi.

Savukā rt, saskan̦ ā ar LAPK 244.pantu institū cija (amatpersona) pierā dı̄jumus novē rtē pē c savas iekš ējā s pā rliecı̄bas, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Lietā nav strı̄ds par to, ka 2014.gada 17.maijā Bauskas nov., Pilsrundā les pag., mā jā “/nosaukums/” notika kon likts starp /pers.

O/ – //un /pers. B/ – //.

Lietā ir strı̄ds par to, vai /pers. B/ – //ir saucams pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2 panta pirmā s dal̦as, kas noteic,

ka par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu – izska brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

No administratı̄vā s pā rkā pumu lietas materiā los esoš ā /pers. O/ –//2014.gada 2.jū lija iesnieguma izriet, ka: “2014.gada 17.maijā

plkst.23:00 Bauskas nov., Pilsrundāles pag., mājā “/nosaukums/” mūsu ģimene – es, /pers. O/ – //, mans vīrs /pers.B/un viņa dēls /pers. I/

skatījāmies TV. […] Pēkšņu garastāvokļa svārstību rezultātā mans vīrs /pers.B/bez jebkāda iemesla aizskrēja uz blakus telpu, kur agresīvi

un skaļi sāka izsvaidīt mantas, kas atradās pa rokai. […] Atgriezdamies viesistabā pie galda, /pers.B/sāka sist traukus pret istabas sienām,

logiem, kliegdams, ka ir mājas saimnieks un var darīt ko grib, nerēķinoties ne ar vienu, t.sk. ar blakus istabā gulošo 3g. veco meitu

/pers.C/, radot psiholoģisku spriedzi. […] Pārbiedēta un raudoša pamodās mūsu meita /pers.C/. Viņa redzēja kā tēvs /pers.B/ārdās, kliedz,

draud, demolē sadzīvi ar cirvi rokās. Ieraugot meitu /pers.C/, vardarbība nemazinājās. […] Ieskrēju istabā, paņēmu uz rokām savu meitu

/pers.C/, kas bija saģērbta tikai pidžamā, ietinu to savā frotē halātā un skrēju pāri pagalmam pie kaimiņa /pers. K/, retro Auto, mājas

“/nosaukums/” saimnieka. […] Saprotot dramatisko notikumu nopietnību, neatteica man un meitai /pers.C/palīdzēt tikt līdz

sabiedriskajam autobusam Bauskas autoostā.”

No liecinieka /pers. K/ sniegtajām liecībām izriet, ka: “2014.gada 18.maijā ap plkst.8:00 es atrados savā dzīvesvietā Rundāles novada

Rundāles pagastā, Pilsrundālē, mājās “/nosaukums/”, kad pie manis atnāca kaimiņiene vārdā /pers.O/[…]. Minētā dienā un laikā

/pers.O/atnāca uz manu māju, līdzi viņai bija daži saiņi, plastmasas maisiņi, sapratu, ka tajos iekšā ir kaut kādas mantas. /pers.O/bija

uztraukusies un jautāja man vai varu viņu ar bērnu aizvest uz Bauskas autoostu. Es /pers.O/atbildēju, ka var viņu aizvest ar savu

automašīnu uz Bausku. Apmēram pēc 10 minūtēm /pers.O/atnāca pie manis ar savu meitiņu, kurai ir apmēram 2 gadi, precīzi nezinu,

kura bija ievīstīta sedziņā. […]”

Savukā rt, no /pers. I/sniegtajā m liecı̄bā m izriet, ka: “2014.gadā, varētu būt maija mēnesī, precīzi vairs arī neatceros, atceros, ka

bija sestdiena, ap plkst.21:00, es atrados Rundāles novada Rundāles pagastā, Pilsrundālē, mājās “/nosaukums/” kopā ar savu tēvu /pers.

B/, viņa sievu /pers. O/ – //un viņu kopīgo mazgadīgo meitiņu /pers. C/, kad biju, kā liecinieks kon likta situācijai, kura norisinājās starp

/pers. O/ – //un /pers. B/. […] Tad es gan savam tēvam, gan /pers. O/ – //teicu, lai abi nomierinās, jo viņu meita /pers.C/guļ. Viņu dialogs,

diezgan skaļi abi runāja vēl apmēram 10-15 minūtes, kad es izdzirdēju, ka no blakus istabas /pers. C/ – //angļu valodā sauc savu tēvu. Tad

tēvs iegāja bērna istabā, arī es iegāju bērna istabā un redzēju, ka tēvs meitu saņem uz rokas, apskāva līdz viņa aizmiga, tad nolika meitu

savā gultiņā, meitiņa nevienu brīdi neraudāja. Tad es ar tēvu izgājām ārā no bērna istabas un tēvs ar /pers. O/ abi viens otram atvainojās.

Pēc kā redzēju, ka /pers. O/ un /pers. B/ aizgāja gulēt uz bērna istabu pie meitas. […] 2014.gada 18.maijā ap plkst. 8:00 es pamodos, kad

konstatēju, ka /pers. O/ ar /pers. C/ vairs neatradās minētajās mājās “/nosaukums/”.”

Tiesa secina, ka Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas 2014.gada 22.oktobra lē mumā Nr. 2-4/14/73 ir pareizi

secinā ts, ka nav iespē jama lietvedı̄bas turpinā š ana, jo lietā nav pietiekami pierā dı̄jumi, ka /pers.B/ir izdarı̄jis administratı̄vo

pārkāpumu – fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.

No administratı̄vā s pā rkā pumu lietas materiā liem redzams, ka /pers. O/ sniegtā s liecı̄bas nesakrı̄t ar liecinieka /pers. K/ un

/pers. I/ sniegtajā m liecı̄bā m, proti, nesakrı̄t liecı̄bas par laiku, kad /pers. O/ devusies pie kaimin̦ a /pers. K/, kā arı̄ ar sniegtajā m

liecībām neapstiprinās fakts, ka notikušais konflikts noticis bērna – /pers. C/ klātbūtnē.

Saskan̦ ā ar LAPK 239.panta pirmā s dal̦as 1.punkta nosacı̄jumiem un n̦ emot vē rā , ka lietvedı̄ba administratı̄vajā pā rkā puma lieta

uzsā kta, Rundā les novada domes Administratı̄vā komisija bija tiesı̄ga pien̦ emt lē mumu par administratı̄vā s lietvedı̄bas izbeigš anu,

konstatējot LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktā minēto apstākli.

LAPK 289.13panta treš ā dal̦a paredz, ja tiesnesis, izskatot sū dzı̄bu, atzı̄st, ka iestā des lē mumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnı̄bā pietiekams, vin̦ š par sū dzı̄bu pien̦ emtā nolē muma motı̄vu dal̦ā var norā dı̄t, ka pievienojas iestā des nolē muma motivā cijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pā rbaudı̄jusi lietas materiā lus un izvē rtē jusi iestā des lē muma pamatojumu kopsakarā ar sū dzı̄bas iesniedzē jas sniegtajiem

paskaidrojumiem un sū dzı̄bā ietvertiem argumentiem, tiesa atzı̄st, ka iestā des konstatē tie faktiskie un tiesiskie apstā kl̦i, uz tiem

balstītie secinājumi ir pareizi.

Ievē rojot minē to, tiesa atbilstoš i LAPK 289.13panta treš ās dal̦as regulē jumam atzı̄st, ka apstrı̄dē tajā iestā des lē mumā ietvertais

pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma sastāva esamību konkrētajā lietā ir pareizs un tam pievienojas.

Pastā vot š ādiem apstā kl̦iem, tiesa atzı̄st, ka lietā nav konstatē ti LAPK 289.12panta pirmajā dal̦ā norā dı̄tie apstā kl̦i, kas ir par

pamatu Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas 2014.gada 22.oktobra lē muma Nr.2-4./14/73 atcelšanai, ar kuru izbeigta

uzsā ktā lietvedı̄ba administratı̄vā pā rkā puma lietā , par /pers. B/ saukš anu pie administratı̄vā s atbildı̄bas pē c LAPK 172.2 panta

pirmās daļas, kā dēļ /pers. O/ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

N̦ emot vē rā minē to, ka Rundā les novada domes Administratı̄vā s komisijas 2014.gada 22.oktobra lē mums Nr.2-4./14/73

atstā jams negrozı̄ts, tiesa atzı̄st, ka nav pamata lemt jautā jumu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, atzı̄šanu par cietuš o

administratīvā pārkāpuma lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243., 244., 288., 289.6, 289.12 un 289.13pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. O/, personas kods /personas kods/, sū dzı̄bu un atstā t negrozı̄tu Rundā les novada domes Administratı̄vā s

komisijas 2014.gada 22.oktobra lēmumu Nr. 2-4./14/73.

Administratīvās pārkāpumu lietas materiālus atgriezt Rundāles novada domes Administratīvai komisijai.

Spriedumu var pā rsū dzē t 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pazin̦ oš anas dienas Rı̄gas apgabaltiesā, iesniedzot sū dzı̄bu Rı̄gas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 4.februārī.

Tiesnese A.Ignatjeva