Court dismisses defendant's procedural objection and allows small claims alimony suit via written process.

Lieta Nr. C11096716

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2016. gada 21.novembrī

Cēsu rajona tiesas

tiesnese A. Bērziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu – /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016. gada 28. septembrī tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk tekstā– prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk tekstā –

atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasītāja prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka ir bērnu aizbildne un lūdz piedzīt no atbildētāja – bērnu tēva uzturlīdzekļus

nepilngadīgo bērnu /pers. C/ dzimušas /datums/un /pers. D/, dzimuša /datums/uzturam 92,50 EUR katram ik mēnesi līdz bērnu pilngadībai. Lūgta

nekavējoša sprieduma izpilde. Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250. 21 panta pirmās daļas noteikumiem, uz viņa deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības

pieteikums kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2016. gada 17. oktobrim. Minētais sūtījums saņemts

atpakaļ tiesā kā adresāta nepieprasīts ar norādi, ka beidzies tā glabāšanas termiņš.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti

piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai

procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tiesa atzīst, ka tā kā atbildētājam prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa nosūtīta pienācīgā veidā, tad pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu, 56.1pantu, uzskatāms, ka atbildētājam minētie tiesas dokumenti izsniegti, un, tā kā puses nav lūgušas lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā, nosūtot pusēm paziņojumu par sprieduma noraksta saņemšanas datumu.

Atbildētājs ne tiesas noteiktajā termiņā, ne laikā līdz sprieduma taisīšanai tiesai paskaidrojumu par prasību nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība pret atbildētāju par

uzturlīdzekļu piedziņu atbildētāja nepilngadīgo bērnu uzturam ir pamatota, likumīga un apmierināma.

Ar lietā iesniegtajām bērnu dzimšanas apliecības kopijām prasītāja pierādījusi, ka atbildētājs ir nepilngadīgo bērnu /pers. C/ un /pers. D/

tēvs.

Ar lietā iesniegto Cēsu novada bāriņtiesas 2016.gada 7. septembra lēmumu Nr.1-6/120 prasītāja pierādījusi, ka viņa ir iecelta par

aizbildni nepilngadīgajiem /pers. C/ un /pers. B/. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka atbildētāja nepilngadīgie bērni atrodas prasītājas aprūpē un

audzināšanā.

Saskaņā ar Civillikuma 252. panta noteikumiem aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Tā kā prasītāja atvieto nepilngadīgo

bērnu māti un tēvu, viņa ir ieguvusi likumīgas tiesības prasīt uzturlīdzekļus aizbilstamo uzturam no bērna vecākiem, jo saskaņā ar Civillikuma 255. panta

noteikumiem aizbildnim sevišķi jāgādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par savu bērnu audzināšanu.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 179. pantā noteikto: „Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un

mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nav tiesiskas nozīmes izvērtēt atbildētāja mantisko stāvokli un spēju apgādāt bērnu, jo prasītājas pieprasītā uzturlīdzekļu summa nepārsniedz Ministru

Kabineta noteikto minimālo apmēru, kas jānodrošina vecākiem sava bērna uzturam neatkarīgi no viņu spējām un mantiskā stāvokļa. Minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru

kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

2013. gada 15. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru” nosaka: „Katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu

vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas”., 2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas”...

Saskaņā ar 2015. gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 656 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo

stundas tarifa likmi” noteikts, ka no 2016.gada 1.janvāra „minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 370 euro.”

Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenami līdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturam, 92,50 EUR mēnesī katram līdz bērnu pilngadībai,

bet ne mazāk par Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 205. panta pirmās daļas 1. punktu, uzturlīdzekļu piedziņa, ievērojot prasītājas lūgumu,

uzsākama ar 2016. gada 28.septembri, kad prasība iesniegta tiesā, nosakot, ka uzturlīdzekļu piedziņas summa nevar būt mazāka par Ministru Kabineta

noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru un spriedums izpildāms nekavējoši.

No atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi, tas ir valsts nodeva saskaņā ar CPL 34. pantu un ar lietas izskatīšanu saistītie

faktiskie izdevumi uzturlīdzekļu piedziņas lietā, jo saskaņā ar CPL 42.pantu.: “Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos, proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.” CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b.” apakšpunkts. noteicis - “par

prasību, kas novērtējama naudas summā 2135 euro, līdz 7114 EUR — 320,10 EUR plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 EUR.

CPL 35. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka,: “prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma par vienu gadu. CPL

35. panta pirmās daļas 3.punkts nosaka: “prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma par vienu gadu.” Konkrētajā

gadījumā valsts nodeva ir 323,54 EUR, bet izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādi to faktiskajā apmērā– 5,15 EUR ( 2. lietas

lapa).

Saskaņā ar CPL 204. 1 panta nosacījumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par valsts ienākumos

piedzītajiem tiesas izdevumiem - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

No Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas redzams, ka no atbildētāja /pers. B/ par labu /pers. F/ piedzīti uzturlīdzekļi

nepilngadīgo bērnu /pers. C/ dzimušas /datums/un /pers. D/, dzimuša /datums/uzturam. Ar lietā iesniegto Cēsu novada bāriņtiesas 2016. gada 7.

septembra lēmumu Nr.1-6/120 apstiprinās tas, ka gan /pers. F/, gan /pers. B/ pārtrauktas aizgādības tiesības pār nepilngadīgajiem bērniem un par

aizbildni nepilngadīgajiem /pers. C/ un /pers. B/ iecelta prasītāja /pers. A/, līdz ar to atsaucams pēc tā izpildes 2016. gada 1. aprīlī izdotais izpildu raksts

civillietā Nr. C11056016, ar kuru piedzīti uzturlīdzekļi no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. F/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., un 250.27 panta pirmo, otro daļu, tiesa

n o s p r i e d a :

/pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/ uzturlīdzekļus bērnu – /pers. C/, dzimušas /datums/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/,

dzimuša /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 92,50 EUR (deviņdesmit divi eiro un 50 centi) katra bērna uzturam ik mēnesi līdz bērnu

pilngadībai, bet ne mazāk par Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, piedziņu uzsākot no 2016. gada 28. septembra un

uzturlīdzekļus ieskaitot /pers. A/ AS “SEB banka” kontā Nr. /konta numurs/.

Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoši.

Atsaukt pēc tā izpildes 2016. gada 1. aprīlī izdoto izpildu rakstu civillietā C11056016, ar kuru piedzīti uzturlīdzekļi no atbildētāja /pers.

B/ par labu prasītājai /pers. F/.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos tiesas izdevumus – valsts nodevu 323,54 EUR (trīssimt divdesmit trīs eiro un 54 centi), ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus – par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 5,15 EUR (pieci eiro un 15 centi), nosakot

termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese