Court orders payment of management fees and court costs to property management company against non-paying resident.

Lieta Nr.C33410916

Lietas arhīva Nr.C-4109-16/21

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2016.gada 17.maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

ar sēdes sekretāri E.Lasmani

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu prasītāja Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA) „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas

Nr.40003426429, maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Jūrmalas namsaimnieks” iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu un, pamatojoties uz

Civillikuma 1587.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, pieteikumā tiesai lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu parādu par laiku no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim 772,67 euro; piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus;

noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda. Norādīts, ka prasītājs nevēlas lietas izskatīšanu

tiesas sēdē.

2016.gada 8.februārī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. (l.l. 24)

Saskaņā ar CPL 250. 22. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa prasītāju un atbildētāju rakstveidā ir informējusi par procesuālajām

tiesībām un pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.(l.l.59-60)

Noraidījumi tiesai nav pieteikti.

2016.gada 3.martā Rīgas rajona tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums par celto prasību, kur norādīts, ka prasību atzīst pilnā apmērā,

lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā, jo vēlas noslēgt izlīgumu ar prasītāju.(l.l.22-23)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa

uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tiesa, ņemot vērā atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, nozīmēja lietas izskatīšanu tiesas sēdē 2016.gada 17.maijā

plkst.10:00.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2016.gada 11.maijā saņemts prasītāja pārstāvja rakstveida iesniegums, kur norādīts, ka prasītāja

pārstāvis uz tiesas sēdi nevar ierasties darba noslodzes dēļ tiesvedības procesos un lūgts lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes. Iesniegumā

norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā. Prasītājs norāda, ka izlīgums ar atbildētāju nav iespējams, jo atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu

parāda dzēšanai un parāda summa turpina pieaugt.(l.l.26)

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par iespējamu lietas izskatīšanu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis neierašanās iemeslus un nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt, uz tiesas sēdi aicināts likumā

noteiktajā kārtībā, atbildētājam nosūtot tiesas pavēsti 2016. gada 11.martā ierakstītā sūtījumā, ko apliecina ieraksts lietas uzziņas lapā (l.l.1). Tiesā nav

saņemti pasta pakalpojuma sniedzēja paziņojums, ka korespondences izsniegšana adresātam nav bijusi iespējama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1. un 2. punktu pusēm ir pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā un savlaicīgi

rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi. Tiesa secina, ka atbildētājs ir apzināti atteicies no savu tiesību realizēšanas un

uzņēmies risku par to, ka lieta var tikt izskatīta viņa prombūtnē. Savukārt, prasītājam ir tiesības uz to, lai viņa prasība tiktu izskatīta saprātīgā termiņā un

lietas izskatīšana netiktu nepamatoti novilcināta, kas ir viena no garantijām, kas ietverta tiesībās uz taisnīgu tiesu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt. Tiesa nenodibināja tādus apstākļus, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai

saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. vai 210. pantu.

Ņemot vērā, ka atbildētājs par tiesas sēdi ir informēts Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu lietas izskatīšanu

bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa:

Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma.

Tā kā atbildētājs /pers. A/ rakstveida paskaidrojumos par celto prasību pilnībā atzinis prasītāja prasību par apsaimniekošanas un komunālo

maksājumu parāda piedziņu prasībā norādītajā apmērā, tad tiesa savā nolēmumā aprobežojas tikai ar Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas

prasību izpildi.

Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa nosaka, ka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Līdz ar to tiesa uzskata, ka papildus motivācija atzinumam par šāda prasījuma pamatotību nav

jānorāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Kā izriet no prasības pieteikuma, norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītājs ir sniedzis apsaimniekošanas pakalpojumus un atbildētājs tos ir saņēmis un izmantojis, taču par saņemtajiem pakalpojumiem maksājumus nav

veicis. Laika periodā no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim atbildētājs saistības nav pildījis un nav apmaksājis sniegtos apsaimniekošanas

un komunālos pakalpojumus, izveidojies maksājumu parāds 772,67 euro apmērā. (l.l.9-12)

Tiesa atzīst, ka pastāv tiesisks pamats prasības apmierināšanai un parāds par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem

772,67 euro apmērā piedzenams no atbildētāja prasītāja labā.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa uzskata, ka ir apmierināms prasītāja lūgums atzīt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus

procentus no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva par prasību 115,90 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro, bet kopā 120,60 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 97., 190., 193., 195., 204.1 un 250.25,

panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs

40003426429, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laiku no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim 772,67 euro un tiesas

izdevumus 120,60 euro, bet kopā 893,27 euro (astoņi simti deviņdesmit trīs euro un 27 centi). Parāda summa ieskaitāma SIA „Jūrmalas

namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, AS „Swedbank” norēķinu kontā: LV57 HABA 0551 0089 23379.

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās galvenā parāda summas.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese: /V. Grebežniece/