Court convicts defendant for driving while suspended and imposes three-month imprisonment.

Lietas arhīva Nr. K77-1647-23/109

ECLI:LV:RPT:2023:0317.11520034722.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2023.gada 17.martā

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese M.Bite

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas, un

k o n s t a t ē j a:

/pers.B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, un tieši:

ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 31.oktobra spriedumu, kas stājās spēkā 2019.gada 12.novembrī, /pers.B/atzīts par vainīgu

Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un, nosakot galīgo sodu, sodīts ar

piespiedu darbu uz 320 stundām un papildsodu – tiesību ierobežošanu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 7 gadiem.

2022.gada 28.aprīlī ap plkst.01.40 /pers.B/zinot, ka papildsods pēc minētā sprieduma nav izciests, vadīja transportlīdzekli Honda Accord, ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa /Nosaukums/ielu virzienā no /Nosaukums/ ielas uz /Nosaukums/, līdz /Nosaukums/ielas un

/Nosaukums/ gatves krustojumā, Rīgā, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Pie nama /adrese/, /pers.B/ aizturēja policijas darbinieki.

Ar savām darbībām /pers.B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā.

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1 punktam, tiesa atzīst, ka lieta iztiesājama rakstveida procesā atbilstoši

Latvijas Republikas Senāta atziņām, proti, ievērojot, ka lietā ir pietiekamas ziņas, lai taisītu likumīgu, tiesisku un taisnīgu nolēmumu, vienlaicīgi nodrošinot

arī to, ka tiek ievērotas lūguma pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu (sk.Latvijas Republikas Augstākās Tiesas 2020.gada 6.oktobra lēmumu lietā

Nr.SKK-77/2020 (krimināllietaNr.11181005715)).

Pabeidzot pirmstiesas procesu, apsūdzētais /pers.B/ lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

būtība un sekas izskaidrotas, nepiedaloties aizstāvim. (l.l.60.)

Apsūdzētais un prokurors informēti par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī par tiesībām 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu

tiesnesim un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo sodu un mēru, kā arī citiem ar spriedumu

saistītiem jautājumiem. (l.l.70.)

Iebildumi pret krimināllietas iztiesāšanu rakstveida procesā nav saņemti, noraidījums tiesnesim nav pieteikts.

2023.gada 28.februārī tiesā saņemts Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurora U.Valujeva viedoklis, lūdzot /pers.B/ atzīt par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

/pers.B/piemērotos drošības līdzekļus - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās. (l.l.73.-

74.)

Tiesa atzīst, ka lietas materiālu pārbaudes rezultātā ir iegūta pārliecība, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, konstatē visu objektīvo un subjektīvo

pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai /pers.B/ darbības atzītu par noziedzīgām un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 312.panta otrās daļas, t.i., par

to, ka izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šo noziedzīgo nodarījumu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta

noteikumiem, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst apsūdzētā savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers.B/dzimis /datums/, Lietuvas Republikas pilsonis, ar augstāko izglītību, neprecējies, apgādībā divi

nepilngadīgi bērni, strādā SIA /Nosaukums/ par valdes priekšsēdētāju, lietā ir ziņas, ka apsūdzētais mēģina risināt atkarības problēmas (l.l.34), deklarētā

dzīvesvieta - /adrese/, faktiskā dzīvesvieta – /adrese/ 04106, Lietuva, agrāk tiesāts:

- 2014.gada 20.jūnijā Bauskas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 323.panta pirmās daļas ar naudas sodu 3200 euro apmērā. Spriedums stājies

spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Sodāmība dzēsta 2015.gada 30.jūnijā.

- 2018.gada 27.septembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 200 stundām,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Spriedums stājies spēkā 2018.gada 9.oktobrī. Piespiedu darbs izciests 2019.gada 11.janvārī.

- 2019.gada 31.oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, 312.panta otrās daļas, saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, 51.pantu ar piespiedu darbu uz 320 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 7 gadiem.

Spriedums stājies spēkā 2019.gada 12.novembrī. Sabiedriskais darbs izciests 2021.gada 9.aprīlī.

- 2022.gada 25.augustā Rīgas pilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas, 312.panta otrās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta pirmo un otro daļu noteikts galīgais sods – sabiedriskais darbs uz 280 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Spriedums stājies spēkā 2022.gada 6.septembrī.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces apstiprinātajā Sodu

piemērošanas prakses apkopojumā norādīts, ka, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam jābūt tādam, kas orientēts uz

likumpārkāpēja sociālo adaptāciju un resocializāciju, kā arī tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, ņemot vērā prokurora viedokli, tiesa

uzskata, ka apsūdzētajam sods nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, atbilstoši Krimināllikuma 312.panta otrās daļas sankcijai.

Tiesa ņem vērā, ka sodam jālīdzsvaro gan apsūdzētā, gan visas sabiedrības intereses. Apsūdzētajam ir jāsaņem taisnīgs, atbilstošs sods par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, tādējādi aizsargājot sabiedrības drošību un atjaunojot taisnīgumu. Soda piemērošanai jāveicina soda prevencijas uzdevuma

izpilde, jānostiprina gan vainīgās personas, gan citu personu pārliecība par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā to, ka/pers.B/ neizciesta soda laikā izdarīja Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais vairākkārt sodīts par noziegumiem ceļu satiksmē, turpina izdarīt analogas noziedzīgas darbības, kas apdraud sabiedrības drošību, tādējādi

secināms, ka agrāk piespriestie sodi sabiedrisko darbu veidā nav panākuši, ka viņš vairāk neizdara likumpārkāpumus, atzīstot, ka tikai sods īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā var sasniegt piemērotā soda mērķi.

Tiesas ieskatā apsūdzētais paša spēkiem nespēj mainīt savu līdzšinējo uzvedību. /pers.B/ savus sociālos aspektus un intereses tendenciozi risina ar

prettiesiskām darbībām, nav mainījis attieksmi pret likumu ievērošanu, neņemot vērā sabiedrībā pastāvošās tiesību normas un sabiedrības intereses

kopumā.

Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā paredzētais soda preventīvais mērķis, tas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt

vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos

no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, konkrētajā gadījumā ir sasniedzams ar apsūdzētā izolēšanu no sabiedrības, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētājs.

Bez tam, nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izmantoja savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz

sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties vienkāršāku procesa veidu, kas gan nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli. (Augstākās

tiesas 2008.gada 21.aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-323/2008).

/pers.B/kriminālprocesa ietvaros aizturēts netika.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas biroja 2022.gada 28.aprīļa lēmumu

/pers.B/ piemēroti drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts (l.l.13.), kas atstājami negrozīti līdz sprieduma spēkā

stāšanās brīdim.

Pamatojoties uz augstākminēto un Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520.pantu; saskaņā ar Covid - 19 infekcijas izplatības pārvaldības

likuma 12.panta (11) daļu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers.B

, personas kods personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā

un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

/pers.B/piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts – atstāt negrozītus līdz sprieduma spēkā

stāšanās brīdim.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Pilna sprieduma teksta pieejamības diena – 2023.gada 9.maijs.

Tiesnese M.Bite