Court allows child support increase based on changed minimum subsistence levels and statutory calculation rules.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to increase child support payments due to a rise in the state-regulated minimum subsistence allowance. The defendant did not contest the claim, and the court calculated the new monthly amount based on the difference between the current and previous subsistence levels. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the increased sum while suspending future enforcement of the old lower rate.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 97., 8., 193.-194., 250.27 panti: When a claim for increasing child support is based on a change in the minimum subsistence allowance, the court must calculate the increase proportionally to the difference in the regulated amounts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C28199015
C-1990-15/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīga 2015.gada 8.maijā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese A.Buliņa rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra
prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu palielināšanu.
Apra k s t o š ā da ļ a
[1] 2014.gada 23.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums maza apmēra
prasībā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.
[1.1] Prasībā norādīts, ka 2010.gadā prasītāja ir cēlusi prasību tiesā pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu un tiesas nolēmums par
uzturlīdzekļu piedziņu Ls 45 apmērā no atbildētāja stājies likumīgā spēkā. Tiesas nolēmums neparedz automātisku palielinājumu gadījumā, ja mainās
minimālo uzturlīdzekļu apmēru reglamentējošie normatīvie akti. Zvērināts tiesu izpildītājs konstatēja, ka piedziņa ir neiespējamā, līdz ar ko prasītāja vērsās
uzturlīdzekļu garantijas fondā un kopš 2011.gada 8.jūnija prasītāja saņem valsts garantētus uzturlīdzekļu maksājumus Ls 35 ik mēnesi.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturam 108,00 euro mēnesī līdz bērna pilngadībai, kā arī
lūdz noteikt nekavējošu sprieduma izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu.
[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu.
[2] Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām 2015.gada 26.janvārī nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma
veidlapas uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības.
Atbildētājs informēts, ka lietu izskatīs tiesnese A.Buliņa, izskaidrotas noraidījuma tiesības un kārtība.
Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ievērojot, ka atbildētājam rakstiski paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 8.maijā un
par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar minēto datumu, nosūtot paziņojumu uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/, līdz ar ko
uzskatāms, ka persona tiesas paziņojumu ir saņēmusi.
Tiesa konstatē, ka visi atbildētājam sūtītie paziņojumi atgriezti kā neizsniegti ar pasta darbinieka atzīmi “beidzies glabāšanas laiks, nav mājās,
atstāts aicinājums”.
Tiesa ņem vērā, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, uzmanība pirmām kārtām jāvelta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērnu intereses
(jāveicina labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības, cieņas un materiālās nodrošinātības
gaisotnē), ņemot vērā vecāku tiesības un pienākumus (sk. 1959.gada 20.novembra Bērnu tiesību deklarācijas 2. un 6.principu, 1989.gada
20.novembra konvenciju „Par bērna tiesībām” 3.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu).
Minētais korespondē arī ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmajā daļā nostiprināto, - ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem
(atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.
Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka pārzīmēt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, atkārtoti aicinot atbildētāju uz lietas izskatīšanu nav lietderīga, jo,
pirmkārt, tiesa bērna intereses vērtē kā primāras, otrkārt, atbildētājam jāpilda savs tiesiskais pienākums būt sasniedzamam deklarētajā dzīvesvietā un
šāda atbildētāja rīcība nekādi nav samērojama ar bērna interesēm un tiesībām uz atbilstošu uzturu.
[3] Civilprocesa likuma 250.18 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem
noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.
Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.
M o t īv u da ļa
[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma pilnībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[5] Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju Nr. numursapstiprināts, ka prasītāja un atbildētājs ir nepilngadīgās /pers. C/
vecāki (lietas 9.lapa).
[6] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010.gada 20.maija spriedumu no /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzīti uzturlīdzekļi meitas /pers.
C/ uzturam Ls 45 apmērā sākot no 2010.gada 22.marta līdz bērna pilngadībai.
Prasītāja ir cēlusi prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus
meitas /pers. C/ uzturam 108,00 euro mēnesī, jo tiesas nolēmums neparedz automātisku palielinājumu gadījumā, ja mainās minimālo uzturlīdzekļu apmēru
reglamentējošie normatīvie akti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no
atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir
atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir
tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Tiesa atzīst, ka spēkā stājies tiesas spriedums par piespriestiem periodiskiem maksājumiem, neierobežo tiesības prasītājai,
mainoties apstākļiem, vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, tāpēc prasītāja ir tiesīga sniegt prasību tiesā
par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.
[7] Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas
uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no
vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,
spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
[7.1] No augstāk minētam tiesību normām nepārprotami secināms, ka jebkurā gadījumā bērna intereses prevalē par vecāku interesēm un abiem
vecākiem ir pienākums nodrošināt savu bērnu ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt bērna fiziskās un intelektuālās spējās. Pie tam šādi
pienākumi vecākiem būtu jārealizē pret katru savu bērnu vienādi, neatkarīgi no tā vai bērns dzīvo kopā ar vecāku vai atsevišķi.
[8] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot
uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo
uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
[8.1] Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem
neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka 2.punkts noteic, ka
katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7
gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas
līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
[8.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi” (ar 02.12.2014. grozījumiem) minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros līdz 2014.gada 31.decembrim bija 320 euro un
sākot no 2015.gada 1.janvāra ir 360 euro mēnesī, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 90,00 euro ik mēnesi,
bet virs 7 gadu vecuma 108,00 euro ik mēnesi. Savukārt līdz 2014.gada 31.decembrim Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu
summa bērniem līdz 7 gadu vecumam ir 80,00 euro mēnesī, bet no 7 gadu vecuma ir 96,00 euro mēnesī katram bērnam.
[9] Prasītāja savā prasības pieteikumā lūgusi piedzīt no atbildētāja līdzekļus meitas uzturam 108,00 euro, proti, Ministru kabineta noteiktajā
minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka nav izvērtējams pušu mantiskais stāvoklis, jo minimālie uzturlīdzekļi ir maksājami neatkarīgi no vecāku mantas
stāvokļa.
[10] Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam
dēlam uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai meitas uzturam piedzenami uzturlīdzekļi līdz 2014.gada 31.decembrim 96,00
euro mēnesī un no 2015.gada 1.janvāra 108,00 euro mēnesī, bet ne mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru saskaņā ar
spēkā esošo likumdošanu.
[10.1] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, atzīst, ka no atbildētājas piedzenami uzturlīdzekļi katram bērnam Ministru
kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, to apmēru nosakot procentuālā attiecībā. Palielinoties, vai samazinoties valstī
noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai samazināms proporcionāli minimālās
mēneša darba algas apmēram.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 7.janvāra sprieduma lietā SKC-1478/2015 paustās atziņas
uzturlīdzekļi bērna labā no atbildētājas piedzenami līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt. Ja pēc pilngadības sasniegšanas
bērns vēlas saņemt uzturlīdzekļus pats, viņš ir tiesīgs celt tiesā attiecīgu prasību, lūdzot pārtraukt iepriekš ar tiesas spriedumu noteikto uzturlīdzekļu
piedziņu par labu vecākam.
[11] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC -556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas
Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu
garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Prasītājs prasības pieteikumā lūgusi uzturlīdzekļus piedzīt no prasības iesniegšanas dienas, līdz ar ko
tiesa uzskata, ka ievērojot bērna intereses uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas brīža, t.i., 2014.gada 29.decembra.
[12] Vienlaicīgi tiesa uzskata, ka pārtraucama periodisko maksājumu piedziņa par turpmāko laika periodu pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona
tiesas 2010.gada 20.maija sprieduma civillietā Nr. C28253610.
[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz
Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja. Atbilstoši minētā likuma
35.panta pirmās daļas 6.punktam, prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu prasības summa ir summa, par kādu samazina vai
palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu (108 – 64,03 (Ls 45) = 43,97x12=527,64) un valsts nodeva no minētās summas
saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunktu sastāda Ls 79,15.
[13.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,09 euro
apmērā (lietas 2.lapa).
[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās.
R e z o l du at ļ ī av ā
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 8., 193.-194., 250.27 pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus meitas /pers. C/, personas
kods /personas kods/, uzturam 96,00 euro (deviņdesmit seši euro un 00 centi) mēnesī, sākot no 2014.gada 29.decembra līdz 2014.gada 31.decembrim,
bet no 2015.gada 1.janvāra 108,00 euro (viens simts astoņi euro un 00 centi ), bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pats spēs sevi apgādāt.
Ar 2015.gada 8.maiju pārtraukt periodisko maksājumu piedziņu par turpmāko laika periodu pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
2010.gada 20.maija sprieduma civillietā Nr. numurs.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 79,15 euro (septiņdesmit deviņi euro un 15 centi) apmērā.
Valsts nodeva jāmaksā:
Saņēmējs Valsts kase
Reģistrācijas Nr. 90000050138
Konta Nr. LV55TREL1060190911200
Saņēmēja iestāde Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C28199015.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,09 euro (trīspadsmit euro un 09
centi) apmērā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:
Saņēmējs Tiesu administrācija
Reģistrācijas Nr.90001672316
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
Saņēmēja iestāde Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28199015.
Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,
110.kabinetā.
Noteikt /pers.B/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese A.Buliņa