Court partially allowed overtime claim against employer for specific period while dismissing broader wage recovery.

Lietas Nr.C33358017

Lietas arhīva Nr. CA-0208-21/1

ECLI:LV:RAT:2021:0128.C33358017.14.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 28.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Madara Ābele,

tiesnese Gunta Ozoliņa,

tiesnesis Valdis Vazdiķis,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “/sabiedrība A/” par darba samaksas piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas

sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 9.janvārī /pers. A/ cēlis Rīgas rajona tiesā prasību pret SIA “/sabiedrība A/” par darba samaksas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] /pers. A/ laikā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 21.oktobrim strādājis SIA “/sabiedrība A/” par kokmateriālu uzmērītāju.

Atbilstoši 2013.gada 1.oktobra darba līguma Nr. 2013/229 (turpmāk – darba līgums) 1.2.punktam /pers. A/ darba vieta bija Ķekavas pagasts,

Ķekavas novads. Darbinieks apņēmies veikt darba līgumā noteiktos pienākumus arī citās vietās Latvijas Republikā un ārpus tās robežām.

Darba līguma 5.1.punktā /pers. A/ noteikts nepilns summētais darba laiks.

[1.2] Darba vajadzībām prasītājs izmantojis personīgo automašīnu, par kuras lietošanu darba devēja noslēdza nomas līgumu.

Atbildētājs maksājis prasītājam nomas maksu, izdevumus par degvielu, ka arī piemaksu 8,41 euro par darbu citā teritorijā par katru izbraukuma

dienu.

Amata specifikas dēļ, lai veiktu kokmateriālu uzmērīšanu, prasītājam bijis nepieciešams laiks, lai nokļūtu līdz attiecīgiem objektiem.

Darba laika uzskaitē netika ietverts pārvietošanās laiks no dzīvesvietas pie klientiem, no viena klienta pie cita un no pēdējā klienta uz dzīvesvietu.

[1.3] Atbilstoši Darba likuma 75.pantam un darba līgumam prasītāja vidējā darba samaksa bija 7,28 euro (neto) stundā. Pēc prasītāja aprēķina,

laikā no 2014.gada 22.oktobra līdz 2016.gada 21.oktobrim prasītājs bija nostrādājis un viņam nav bijušas apmaksātas 699 braucienu virsstundas, kas

veido 10 177,44 euro (neto).

[1.4] Prasītājs norāda, ka atbildētāja Darba likuma 128.panta pirmās daļas prasības nav izpildījusi. Uz prasītāja pieprasījumu un tā precizēšanu,

atbildētāja 2016.gada 2.decembrī sniegusi atbildi, ka prasītāja aprēķins neatbilst patiesībai un faktiskajai situācijai.

[1.5] Prasītājs, pamatojoties uz Darba likuma 68.panta pirmo daļu, 75.pantu, 128.panta pirmo daļu un 140.panta piekto daļu, lūdzis piedzīt no

atbildētājas virsstundu darba samaksu 10 177,44 euro.

[2] Atbildētāja 2017.gada 10.februārī iesniegusi paskaidrojumus, kuros norādījusi, ka prasību neatzīst.

[2.1] Atbildētāja paskaidrojusi, ka atbildētājas darbinieki (kokmateriālu uzmērītāji) pēc darba dienas beigām atbildētājas iekšējā interneta sistēmā

paši reģistrējuši laiku, kurā veikuši darbu, kā arī varējuši sniegt papildu informāciju par darbu, darba laiku, vai pārvietošanos uz darba vietām.

Atbildētājas nodaļas vadītāji reģistrēto informāciju apstiprināja un tā tika uzskaitīta un atspoguļota darba laika uzskaites tabelēs.

Prasītājs nekad nav iebildis darba algas aprēķinos norādītajam darba laikam vai sniedzis vēl kādu papildu informāciju par nostrādāto darba laiku

vai braucienam uz darba vietu veltītajam laikam. Līdz ar to arī prasītājs pats nav veicis tās aktīvās darbības, lai reģistrētu laiku, ko veltījis, lai nokļūtu

darba vietā.

[2.2] Atbildētājas darba kārtības noteikumu 8.6.punktā paredzēts, ka var pēc saviem ieskatiem tiem darbiniekiem, kas savus darba pienākumus

veic dažādās darba vietās Latvijas teritorijā, izmaksāt piemaksu bruto līdz 8,41 euro apmērā par katru šādu pārvietošanās dienu. Šāda piemaksa tika

noteikta neatkarīgi no tā, cik daudz laika vai kilometru kāds no darbiniekiem pārvietojās līdz/starp darba vietām. Šāda piemaksa par katru kalendāra

mēnesi tika aprēķināta un izmaksāta arī prasītājam.

Darba algas aprēķinu lapās zem sadaļas “Piemaksa par darbu citā teritorijā” prasītājam katru mēnesi tika aprēķināta un izmaksāta noteikta naudas

summa, kas tika aprēķināta, ņemot par pamatu dienu skaitu, kad prasītājs devās strādāt (pēc maršruta lapām) reizinot ar dienas likmi līdz bruto 8,41

euro.

[2.3] Lietā nav strīda, ka visas naudas summas, kas norādītas darba algas aprēķinos, prasītājam ir izmaksātas. Līdz ar to, aprēķinot piemaksas

8,41 euro par dienu, kad darbinieks brauc uz darba vietu, apmēru uz prasītāja veiktā aprēķina stundām, redzams, ka atbildētāja pat pēc stundu likmes

par šādu braucienu uz darba vietu prasītājam ir maksājusi piemaksu, kas ievērojami pārsniedz pat minimālo algu likmi. Līdz ar to nepamatots ir prasītāja

prasībā norādītais, ka šādas pārvietošanās uz darba vietu netika apmaksātas.

Saskaņā ar darba līguma pielikumu Nr.1, prasītājam tika noteikta bruto darba alga pēc stundu tarifa likmes atkarībā no veicamā darba kategorijas.

Prasītājam darba alga par darba pienākumu veikšanu tika aprēķināta pēc stundu tarifa likmes, kura savukārt bija atkarīga no konkrēta veiktā darba (pēc

sarežģītības pakāpes). Ja piekristu prasītāja veiktajam laika aprēķinam, ko prasītājs pavadījis katru mēnesi pārvietojoties, tad piemaksa 8,41 euro par

dienu ir pilnībā adekvāta un uzskatāma kā atbilstoša piemaksa (kompensācija) laikam, kad prasītājs darbu nav veicis.

Prasītājam darba tiesisko attiecību laikā neradās nekādi jautājumi par piemaksu par darbu citā teritorijā vai šādu braucienu apmaksas kārtību.

[2.4] No prasības pieteikuma nav saprotams, kā tieši prasītājs nonācis līdz vidējai darba samaksai 7,28 euro (neto) par stundu.

Virsstundu piemaksu aprēķins ir norādīts Darba likuma 68.panta pirmajā daļā, proti, piemaksu par virsstundu darbu aprēķina no darbiniekam

noteiktās stundas algas likmes. Piemaksa ir jāaprēķina no stundas algas likmes, nevis jāveic stundas vidējās izpeļņas aprēķins atbilstoši Darba likuma

75.pantam. Prasītājs mākslīgi centies palielināt prasības pieteikumā norādīto naudas summu.

Algas likme sevī ietver tikai darbiniekam izmaksājamo darba algu, bet vidējā izpeļņā tiek ņemtas vērā arī prēmijas, piemaksas, kas darbiniekiem

tiek izmaksātas darba attiecību ietvaros. Starp darba algu un vidējo izpeļņu (vai pat darba samaksu) ir būtiska atšķirība.

[3] 2017.gada 21.aprīlī prasītājs iesniedzis tiesā atsauksmi par atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem, norādot, ka pārbraucieni no un uz citām

vietām darba pienākumu veikšanai ir reglamentēti Darba likumā, kā arī Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Par kārtību, kādā

atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas norāda uz atšķirību starp komandējumiem un darba braucieniem.

[3.1] Atbildētāja paskaidrojumos atsaukusies uz iekšējās darba kārtības noteikumiem, tomēr tiesā iesniegtā dokumenta kopija neatbilst tā

oriģinālam uz strīda rašanās brīdi.

Tiesā iesniegtajā eksemplārā iekšējās darba kārtības noteikumi satur 8.6.punktu, taču uz strīda brīdi iekšējās darba kārtības noteikumos šāda

punkta nebija.

[3.2] Prasības pieteikumā norādīts prasītāja darba algas aprēķins. Darba alga sastāv no vairākām daļām – pamata stundas likmes (atrunāta darba

līgumā) un mainīgo stundas likmi (atrunāta “Iekšējos darba kārtības noteikumos”), un piemaksām (darba stāžu, darbu citā teritorijā u.c.) pēc darba

devēja izvēles un noteiktiem kritērijiem. Pamata stundas likme tiek paredzēta darba līgumā un Darba likumā, savukārt mainīgā stundas likme un

piemaksas ir opcionālas, kuru izmaksa ir atkarīga no darba devēja vēlēšanās veikt attiecīgas piemaksas.

Minētās algas sastāvdaļas atzīstamas par vienotu darba algu, no kuras tiek attiecīgi aprēķināma vidējā izpeļņa, kā to noteic Darba likuma 75.panta

pirmā daļa.

[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu prasība noraidīta.

[4.1] Novērtējot darba līguma 1.2.punktā un Darba likuma 40.panta otrās daļas 4.punktā noteikto, tiesa secinājusi, ka darba līguma 1.2.punkts

atbilst tiesiskajam regulējumam un atbildētājai bija tiesības prasītāju nodarbināt citā teritorijā, nepiemērojot Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra

noteikumus Nr.969 “Par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, jo īpaši ievērojot minēto noteikumu 43.punktā noteikto.

[4.2] Tiesa atzinusi, ka Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem

pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” uzskaitītie kokmateriālu uzmērītāja

pienākumi atbilst arī amata aprakstā norādītajam, par tā veikšanu prasītājam arī tika uzskaitīts darba laiks un veikts nolīgtās darba samaksas aprēķins un

izmaksa.

Tas apstāklis, ka prasītāja pienākumos atbilstoši darba līguma 1.1.punktam ietilpst veikt kokmateriālu uzmērītāja darbu un atbilstoši darba līguma

1.2.punktam veikt darbu arī citā teritorijā, nedod pamatu par darba laiku uzskatīt arī laiku, ko prasītājs pavadījis, pārbraucot no vienas darba izpildes

vietas uz otru.

Tiesa secinājusi, ka darba līguma 1.pielikums nesatur norādi uz darba samaksas pienākumu par ceļā pavadīto laiku.

[4.3] Tiesa ņēmusi vērā tiesas sēdē prasītāja sniegtos paskaidrojumus, ka jau ilgstoši tika mutiski noteikts, ka par darbu citā teritorijā atbildētāja

izmaksā darbiniekiem, tai skaitā prasītājam, 8,41 euro, kas iepriekš tika aprēķināts latos.

Darba likuma 41.pants neaizliedz pusēm saistīties, neievērojot rakstveida formu. Tādējādi tiesa pie apstākļiem, ka atbildētāja par darba pienākumu

veikšanu citā teritorijā ir apņēmusies veikt samaksu 8,41 euro, par ko prasītājs bija informēts, un to neapstrīd, kā arī no prasītājam veiktajām izmaksām

redzams, ka atbildētāja prasītājam par katru dienu, kas nostrādāta citā teritorijā, ir izmaksājusi 8,41 euro, atzinusi, ka puses šādu kārtību bija pielīgušas

un tas atbilda abu pušu interesēm.

Fakts, ka atbildētāja starp pusēm pastāvējušo vienošanos nostiprinājusi rakstiski darba kārtības noteikumu 8.6.punktā tikai vēlāk, nepadara to par

spēkā neesošu brīdī, kad starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās attiecības, ievērojot Darba likuma 41.pantā noteikto.

[4.4] Tiesa atzinusi, ka tā kā darba līguma 1.2.punktā pielīgts prasītājam veikt darbu arī citā teritorijā, kad starp pusēm pastāvēja mutiska

vienošanās, ka par darbu citā teritorijā atbildētāja prasītājam izmaksāja 8,41 euro dienā, ko atbildētāja ir arī pildījusi, nav pamata uzskatīt, ka atbildētāja

nav veikusi ar prasītāju pienācīgu norēķinu.

Tiesa ņēmusi vērā, ka nedz darba līgums, nedz citi pušu savstarpējās attiecības regulējoši normatīvi neuzliek par pienākumu atbildētājai prasītāja

ceļā patērēto laiku uzskaitīt kā darba laiku un to attiecīgi apmaksāt, un puses ir vienojušās, ka prasītājs par to apmaksu saņems 8,41 euro par katru

dienu par darbu citā teritorijā.

[4.5] Tiesa konstatējusi, ka starp pusēm tika noslēgts vieglā transportlīdzekļa periodiskas nomas līgums, pamatojoties uz ko atbildētāja nomāja no

prasītāja transportlīdzekli ar mērķi prasītājam piederošo transportlīdzekli izmantot savā saimnieciskajā darbībā, prasītājam par to izmaksājot nomas

maksu, vienlaikus pielīgstot, ka transportlīdzekli lieto prasītājs un prasītājam tiek segti degvielas iegādes izdevumi.

Tiesa uzskatījusi, ka atbildētājai, nomājot no prasītāja transportlīdzekli, maksājot prasītājam nomas maksu par transportlīdzekli, nododot

transportlīdzekli prasītājam, apmaksājot patērēto degvielu, ko aprēķināja pēc maršrutu lapām, un vēl papildus izmaksājot prasītājam par katru dienu par

darbu citā teritorijā 8,41 euro, atbildētāja ir veikusi taisnīgu norēķinu ar prasītāju un faktiski kompensējusi ceļā pavadīto laiku.

Tiesa atzinusi, ka noteikt atbildētājai pienākumu – prasītāja ceļā pavadīto laiku uzskatīt par darba laiku – nav nedz likumiska, nedz līgumiska

pamata, jo tas neatbilstu nedz Darba likuma 130.pantam, nedz darba līguma 1., 2.punktam un atbildētājas kvalitātes rokasgrāmatas 11.sadaļā

norādītajam.

Tiesas ieskatā, darba devējam un darbiniekam pastāv iespējas saistīties tādās tiesiskajās attiecībās, kas atbilst abu pušu interesēm, nepārkāpjot

tiesiskā regulējuma prasības. Pušu izvēle – veikt darba laika uzskaiti un darba samaksu par tiešo darba pienākumu izpildi – kokmateriālu uzmērīšanu, par

darbu citā teritorijā, nosakot piemaksu 8,41 euro apmērā par katru dienu, bet minēto pienākumu izpildi veicināt pusēm saistoties nomas tiesiskajās

attiecībās ar prasītājam izmaksātu nomas maksu un kompensētu patērēto degvielu, atbilst tiesiskajam regulējumam, pušu līgumiskajām attiecībām un,

tiesas ieskatā, starp pusēm veikts atbilstošs un taisnīgs norēķins.

[4.6] Tiesa secinājusi, ka atbildētāja ir pieņēmusi un nav apstrīdējusi prasītāja norādīto kilometrāžu un pavadīto laiku braukšanā, atsevišķi veicot

samaksu par nomu atbilstoši ceļā pavadītajam laikam un atsevišķi veicot samaksu par reāli veiktajiem darbiem objektā, kas pilnīgi atbilst abiem pušu

noslēgtajiem līgumiem.

Tiesa atzinusi, ka konkrētajā gadījumā puses saista vienošanās par darbu citā teritorijā saņemt 8,41 euro, bet par transportlīdzekļa izmantošanu

saņemt nomas maksu un patērētās degvielas kompensāciju, līdz ar to pušu iesaistīšanās nomas tiesiskajās attiecībās ir cieši saistāma ar vienošanos darba

tiesisko attiecību jomā un nav apskatāma atrauti. Pusēm pastāvēja brīva iespēja vienoties par transportlīdzekļa nomas maksas apmēru. Tiesai nebija

pamata minētās tiesiskās attiecības pārskatīt, ja to nav lūgusi neviena no saistītajām pusēm.

Šādos apstākļos, tiesa atzinusi, ka noteikt atbildētājai pienākumu prasītāja ceļā pavadīto laiku uzskaitīt kā darba laiku un attiecīgi aprēķināt

virsstundas, nav pamata. Turklāt, uzliekot par pienākumu atbildētājai ceļā pavadīto laiku uzskaitīt kā darba laiku, atbildētājai nāktos pārskatīt starp

pusēm nolīgto darba samaksas un darba laika kārtību, kā arī starp pusēm nolīgto nomas tiesisko attiecību un degvielas apmaksas kārtību, kas pārgrozītu

pušu nodibinātās tiesiskās attiecības, iespējams, iznīcinot darījuma spēku un pārkāpjot Civillikumā noteikto līgumslēgšanas brīvību.

[4.7] Prasītājs celto prasību pamatojis ar Darba likuma 68. un 75.pantu.

Darba likuma 68.pants paredz piemaksu par virsstundu darbu, ko aprēķina no algas likmes, bet Darba likuma 75.pants paredz vidējās izpeļņas

aprēķina kārtību.

Tiesa atzinusi, ka prasītājs kļūdaini uzskata, ka virsstundu darbu apmaksā no vidējās izpeļņas un nepamatoti vidējās izpeļņas aprēķinā iekļāvis visas

veiktās izmaksas, jo vidējo izpeļņu aprēķina no pēdējo sešu mēnešu darba algas, piemaksām un prēmijām pirms nodokļiem. Darba likuma 59.pants

definē darba samaksu, bet vidējās izpeļņas aprēķinā netiek ieskaitīta jebkura cita veida atlīdzība, kas saņemta saistībā ar darbu. Tādējādi prasītājs

kļūdaini uzskata, ka virsstundas apmaksā par pamatu ņemot vidējo izpeļņu un, ka vidējā darba samaksa būtu nosakāma 7,28 euro (pēc aprēķinā

norādītā - 7,29 euro) par stundu.

[5] Par Rīgas rajona tiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu prasītājs /pers. A/ iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apjomā.

[5.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītājs tika nolīgts par kokmateriālu uzmērītāju. Uzmērīšanas darbi bija jāveic nevis darba līgumā noteiktā

darba vietā, bet dažādos objektos valstī.

Kopš darba attiecību uzsākšanas, laiks, kas pavadīts darbā, neuzmērot kokmateriālus, atrodoties ceļā, netika apmaksāts.

[5.2] Lietā ir strīds par to, vai laiks, ko prasītājs pavadījis dodoties uz darba izpildes vietu, pārbraucot no vienas izpildes vietas uz otru, un laiks, ko

prasītājs pavadījis, atgriežoties no darba izpildes vietas, jeb laiks, ko pavadījis ceļā, ir uzskatāms par darba laiku, par ko būtu izmaksājama darba

samaksa.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 3.punktu

par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās

ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un

sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Konkrētais gadījums ir par darba braucienu, kas saistīts

ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos mežistrādes nozarē.

[5.3] Tiesa nepamatoti secinājusi, ka jau ilgstoši mutiski noteikts, ka par darbu citā teritorijā atbildētāja izmaksā darbiniekiem, tai skaitā prasītājam,

8,41 euro. Tiesa nav ievērojusi šīs izmaksas kompensācijas raksturu par darbu citā teritorijā, kas nevar aizvietot ar Darba likuma 53.panta ceturto daļu

uzlikto pienākumu brauciena laikā saglabāt darbiniekam darba samaksu.

[6] Atbildētāja 2017.gada 30.augusta rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norādījusi, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu

un noraidāmu.

Paskaidro, ka darbinieku pavadītais laiks līdz darba vietai darba devējam nav jāapmaksā un darbinieku var nodarbināt dažādās darba vietās.

Darba devējam Latvijā Darba likums nenosaka pienākumu veikt pārvietošanās no dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ laika uzskaiti un obligātu

apmaksu.

Sakarā ar darba specifiku pie atbildētājas (kokmateriālu uzmērītāji) pēc darba dienas beigām atbildētājas iekšējā interneta sistēmā paši reģistrēja

laika posmu, kuru ietvaros veica darbu, kā arī varēja papildus sniegt informāciju attiecībā uz darbu, darba laiku vai pārvietošanos uz darba vietām.

Nodaļas vadītāji reģistrēto informāciju apstiprināja un tā tika uzskaitīta un atspoguļota darba laika uzskaites tabelēs.

Šāds darba laika uzskaites modelis arī tiesu praksē ir atzīts par atbilstošu Darba likuma normām (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada

13.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-247/2010).

Prasītājs nekad nav iebildis darba algas aprēķinos norādītajam darba laikam vai sniedzis kādu vēl papildu informāciju par nostrādāto laiku vai

braucieniem uz darba vietu veltītajam laikam. Arī pirmās instances tiesas sēdē prasītājs norādīja, ka nekad darba attiecību ietvaros nav atbildētājai

sniedzis informāciju par citu darba laiku vai jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar prasības priekšmetu.

Atbildētāja ir veikusi prasītāja līdz darba vietai (un starp darba vietām) pavadītā laika apmaksu.

Atbildētāja darba kārtības noteikumos paredzējusi, ka var pēc saviem ieskatiem tiem darbiniekiem, kas savus darba pienākumus veic dažādās

darba vietās Latvijas teritorijā izmaksāt piemaksu līdz 8,41 euro (bruto) apmērā par katru šādu pārvietošanās dienu. Šāda piemaksa tika noteikta

neatkarīgi no tā, cik daudz laika vai kilometru kāds no darbiniekiem pārvietojās līdz/starp darba vietām.

Šāda piemaksa par katru kalendāra mēnesi tika aprēķināta un izmaksāta arī prasītājam. Piemēram, 2014.gada novembrī bija 22 darba dienas x

8,41 euro = 185,02 euro (bruto).

Prasītāja veiktais aprēķins neatbilst Darba likumam. Prasītājs uzskata, ka viņam ir veidojušās virsstundas, kuru aprēķins ir noteikts Darba likuma

68.panta pirmajā daļā. Piemaksa ir jāaprēķina no stundas algas likmes nevis jāveic stundas vidējās izpeļņas aprēķins atbilstoši Darba likuma 75.pantam.

[7] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 11.decembra spriedumu prasība noraidīta.

[8] Ar Augstākās tiesas Senāta 2018.gada 12.decembra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 11.decembra

spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

[9] 2019.gada 18.marta apelācijas instances tiesas sēdē prasītājs iesniedzis prasības summas samazinājumu, kurā norādīts, ka pārbaudot iepriekš

aprēķināto nesamaksātās darba samaksas summu par nostrādātajām un neapmaksātajām virsstundām, tika konstatētas neprecizitātes virsstundu aprēķinā

un apmaksājamā summā. Atbildētāja virsstundu aprēķinu veikusi reizi trijos mēnešos - katra gada februārī, maijā, augustā un novembrī. Darbu pārskata

periodā no 2015.gada decembra līdz 2016. gada februārim neprecīzi aprēķinātas nostrādātās darba stundas, faktiski ir 2015.gada decembrī 20 darba

dienas, 160 darba stundas, faktiski nostrādāts, darba stundas, kopā 145 stundas, mēnesī nenostrādātās 15 stundas. 2016.gada janvārī 20 darba dienas,

160 darba stundas, faktiski nostrādātas 120,75 darba stundas, 24 atvaļinājuma stundas, faktiski nostrādātas stundas kopā 144,75, mēnesī nenostrādātās

15,25 stundas. 2016.gada februārī 21 darba diena, 168 darba stundas, faktiski nostrādātas stundas, kopā 158,5, mēnesī nenostrādātās stundas 9,5,

kļūda kopā 39,75. Līdz ar to kopējais nostrādāto un aprēķināto virsstundu skaits jāsamazina par 39,75 stundām.

Nesamaksātās darba samaksas apjoms tiek aprēķināts pēc vidējās darba stundas likmes, kas sastāda 7,28 euro/stundā (neto), no kurām

brauciena stundas 699, stundas likme 7,28 euro, kopā 5 088,72 euro/neto. Brauciena stundas kopā 699, nenostrādātās stundas pārskata periodā

39,75, neapmaksātās virsstundas 659,25.

Neapmaksātās virsstundas 659,25, stundas likme 7,28 euro, kopā 4 799,34 euro/neto, kopā 5 088,72+4 799,34=9 888,06 euro/neto.

Ievērojot minēto, prasītājs samazinājis prasījuma apmēru un lūdzis piedzīt no atbildētājas prasītāja labā 9 888,06 euro par pēdējiem diviem darba

gadiem no 2014.gada 22.oktobra līdz 2016.gada 21.oktobrim.

[10] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 17.aprīļa spriedumu prasība apmierināta daļēji. No atbildētājas par labu

prasītājam piedzīta darba samaksa 9 123,66 euro par laiku no 2015.gada 9.janvāra līdz 2016.gada 21.oktobrim un ar lietas vešanu saistītie izdevumi

570 euro, kopā 9 693,66 euro. Prasība daļā par darba samaksas 764,40 euro piedziņu noraidīta.

No atbildētājas valsts ienākumos piedzīta valsts nodevu 1 123,30 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,02 euro.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 18.jūnija papildspriedumu no atbildētājas par labu prasītājam piedzīti izdevumi

advokāta juridiskās palīdzības samaksai 980 euro.

[11] Ar Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 28.maija spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 17.aprīļa

spriedums un 2019.gada 18.jūnija papildpsriedums atcelts, un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

[12] 2020.gada 7.septembra tiesas sēdē /pers. A/ un zvērināts advokāts Vilmārs Endzelis uzturēja prasību un apelācijas sūdzību. Paskaidroja, ka

ceļā pavadīto laiku darbineks fiksējis savā personīgajā blociņā, kas vēlāk ticis salīdzināts ar interneta vietnē google maps pieejamo informāciju. Darba

devējs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu par pretējo. Iekšējos darba kārtības noteikumos nebija iekļauti noteikumi par izmaksājamo

kompensāciju.

SIA “/sabiedrība A/” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Māris Simulis neatzina prasību un apelācijas sūdzību. Paskaidroja, ka

kompensācijas maksājums 8,41 euro vēlāk tika iekļauts iekšējās darba kārtības noteikumos. Pirms tam tā tika maksāta par pārvietošanos saskaņā ar

pušu mutisku vienošanos. Kompensācijas samaksa nav paredzēta kā dienas nauda un nav arī uzskatāma kā komandējuma nauda.

[13] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 7.oktobra lēmumu atsākta civillietas izskatīšana.

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu civillieta izskatīta rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki tikuši informēti

2020.gada 8.decembrī.

Saistībā ar minēto paziņojumu, 2021.gada 12.janvārī /pers. A/ iesniedzis paskaidrojumus, kuros norādījis, ka atbildētājs iesniegumam pievienojis

shematisku tabulu un atsevišķas tēzes, kuras vairākkārt ir norādījis savos paskaidrojumos tiesai iepriekš un kuru tiesa izvērtējusi, tāpat arī Augstākās

tiesas Senāta Civillietu departaments šajā lietā ir devis skaidrojumu.

Ceļā pavadītajam laikam jābūt uzskaitītam un apmaksātam saskaņā ar darba līgumu, Darba likumu un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Atbildētājs paskaidrojumos tiesai nav iesniedzis ceļā pavadītā laika uzskaiti, jo tādu visā darba attiecību laikā nav veicis. Atbildētājs tabulā izmanto

prasītāja norādītās brauciena stundas, kas apliecina, ka atbildētājam nav sava kā darbinieka ceļā pavadīto stundu uzskaite un aprēķins. Pie šādiem

apstākļiem uzskatāms, ka atbildētājs piekrīt prasītāja braucienu stundu uzskaitei uz/no starp darba izpildes vietām.

Atbildētājs nepamatoti kompensāciju 8,41 euro iekļāvis izmaksātās summas aprēķinā. Prasītājs norādījis, ka strīda laikā nebija spēkā iekšējo

noteikumu punkts 8.6. Kompensējošo vienību 8,41 euro atbildētājam nav tiesiska amata uzskatīt kā piemaksu par pārvaietošanos uz objektiem un

izmantot aprēķinā kā darba samaksu veidojošu elementu.

Atbilstoši Darba likuma 76.panta pirmajai daļai par darbu citā teritorijā ir maksājama piemaksa. Piemaksa neaizstāj darba samaksu. Piemaksa

nozīmē kompensēt darbinieka neērtības, kas saistītas ar citas teritorijas apmeklēšanu (viesnīca, ēdināšana u.c). Šo piemaksu prasītājs saņēmis tieši tajās

dienās, kad bijis izbraukums ārpus Ķekavas novada. Tomēr to nekādā gadījumā nedrīkst vērtēt kā darba samaksas daļu. Kā izriet no Darba likuma

53.panta ceturtās daļas, piemaksām, tai skaitā kompesējošai vienībai 8,41 euro, bija kompensācijas, nevis atalagojuma raksturs.

Motīvu daļa

[14] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi

lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasītāja apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un daļēji apmierināma.

[15] Ņemot vērā, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tikusi noraidīta pilnībā un apelācijas sūdzības iesniedzējs ir /pers. A/, apelācijas

kārtībā izskatāma prasība par darba samaksas piedziņu.

Ar Senāta 2020.gada 28.maija spriedumu atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 17.aprīļa spriedums un 2019.gada

18.jūnija papildspriedums, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Civilprocesa likuma 476.panta pirmā daļa noteic, ka likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo

lietu izskata no jauna.

Senāta 2020.gada 28.maija sprieduma punktā 14.1 norādīts, ka lietas tiesību jautājums par Darba likuma 130.panta pirmās daļas pareizu

interpretēšanu ticis atrisināts un faktisko apstākļu izvērtēšanas rezultātā atzīts, ka ceļā pavadītais laiks ir darba laiks. Senāts norādījis, ka nākamais solis,

kas jāveic, ir saņemtās samaksas pareiza kvalificēšana, lai noskaidrotu, vai par ceļā pavadīto laiku darba devējs ir vai nav samaksājis.

Ņemot vērā Senāta spriedumā ietveroto atziņu un pušu tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pušu starpā

pastāv strīds par ceļā pavadītā laika uzskaiti, darba devēja izmaksātās naudas summas 8,41 euro juridisko dabu un par darba laika un virsstundu

apmaksu.

[16] Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka /pers. A/ laikā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 21.oktobrim strādājis SIA “/sabiedrība A/”

par kokmateriālu uzmērītāju.

Darba līguma 5.1. punktā darbiniekam noteikts nepilns summētais darba laiks – ne ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā, ar

pārskata periodu trīs mēneši. Saskaņā ar Darba līguma pielikumu Nr.1 prasītājam noteikta bruto darba alga pēc stundu tarifa likmes atkarībā no veicamā

darba kategorijas.

Lietā nav strīda par to, ka darbiniekam darba alga par darba pienākumu veikšanu tikusi aprēķināta pēc stundu tarifa likmes, kas bijusi atkarīga no

konkrēti veikta darba.

[16.1] Prasībā tiesai /pers. A/ norādījis, ka viņa vidējā darba samaksa bijusi 7,28 euro stundā. 2017.gada 21.aprīļa paskaidrojumiem pievienotajā

vidējās stundas likmes aprēķinā norādīts, ka vidējā stundu likme laikā no 2015.gada oktobra līdz 2016.gada martam bijusi 7,29 euro stundā. Darbinieks

uzskata, ka darba alga sastāv no vairākām daļām – pamata stundas likme un mainīgā stundu likme, un piemaksām pēc darba devēja izvēles un

noteiktajiem kritērijiem. Visas minētās algas sastāvdaļas atzīstamas par vienotu darba algu, no kuras tiek attiecīgi aprēķināta vidējā izpeļņa saskaņā ar

Darba likuma 75.panta pirmo daļu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka izskatāmajā lietā Senāts 2018.gada 12.decembra spriedumā lietā Nr. SKC- 959/2018 norādījis, ka “tiesai

jāpārbauda virsstundas un, ja bija, vai par tām samaksāts atbilstoši Darba likuma 68., 75.3, 136. un 140.pantam.”

Darba likuma 68.pants paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu

apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Darba likuma 75.3 pants noteic, ka stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā

kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar

attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka /pers. A/ piedzenamās naudas summas aprēķins nav pareizs. Darbinieks kļūdaini pie algas aprēķina ņēmis

vērā piemaksas, prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu, nakts darbu, atvaļinājuma naudu un slimības naudu. Prasītāja izvirzītajam prasījumam -

piemaksas par virsstundu darbu samaksu - nav piemērojams Darba likuma 75.panta pirmās daļas noteikums attiecībā par vidējās izpeļņas izmaksu.

Darba likuma 75.pantā nav paredzēta piemaksa par virsstundu darbu. Piemaksa par virsstundu darbu noteikta ar Darba likuma 68.pantu.

Prasībai par virsstundu darbu nosakāma piemaksa ne mazāk kā 100 procenti no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, nevis no vidējās

stundas izpeļņas, kā to vēlējies darbinieks. Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā

kalendārajā mēnesī.

Lietas izskatīšanas laikā /pers. A/ nav iebildis SIA “/sabiedrība A/” stundas algas likmes aprēķinam, kā arī nav pamatojis atsaukšanos uz Darba

likuma 75.panta pirmo daļu. Ņemot vērā minēto un to, ka darba devēja rīcībā atrodas grāmatvedības dokumenti, kuros precīzi fiksētas darbiniekam

izmaksājamās naudas summas un lietas izskatīšanas laikā darba devējs iesniedzis izvērstu aprēķinu stundas algas likmes noteikšanai, Civillietu tiesas

kolēģija stundas algas likmes noteikšanai izmantos SIA “/sabiedrība A/” 2020.gada 9.novembrī tiesā iesniegto aprēķinu. Kā redzams no šī aprēķina

stundas algas likmes noteikšanai izmantotas prasītāja norādītās stundas pārskata periodā trīs mēneši, kas atbilst darba līguma 5.1. punktā noteiktajam

darba laikam.

Tā kā darbinieka darba laika uzskaites un sastādītajā braucienu tabulā, kā arī maršruta lapās fiksēti darbinieka braucieni laikā līdz 2016.gada

martam, līdz ar to /pers. A/ stundu algas likme aprēķināta līdz 2016.gada martam. Saskaņā ar SIA “/sabiedrība A/” aprēķinu /pers. A/ stundu algas likme

laikā no 2014.gada oktobra līdz novembrim bijusi 3,97 euro, 2014.gada decembra līdz 2015.gada februārim bijusi 3,52 euro, 2015.gada marta līdz

2015.gada maijam bijusi 3,46 euro, 2015.gada jūnija līdz 2015.gada augustam bijusi 3,51 euro, 2015.gada septembra līdz 2015.gada novembrim bijusi

3,55 euro, 2015.gada decembra līdz 2016.gada februārim bijusi 3,30 euro un 2016.gada martā bijusi 3,46 euro.

Minētās stundu algas likmes izmantojamas, lai prasītājam aprēķinātu izmaksājamo naudas summu par virsstundu darbu.

[16.2] Lietas izskatīšanas laikā pušu starpā pastāvējuši atšķirīgi uzskati par darbiniekam izmaksātās naudas summas 8,41 euro juridisko dabu. Kā

redzams no atbildētāja paskaidrojumiem, tad darba devēja ieskatā naudas summa 8,41 euro bijusi piemaksa par darbinieka darbu citā teritorijā.

Savukārt, darbinieks paskaidrojis, ka viņam tikusi izmaksāta piemaksa, kas neaizstāj viņam pienākošos darba samaksu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka darbiniekam izmaksātā naudas summa, kas nosaukta kā piemaksa par darbu citā teritorijā, ieskaitāma

darba samaksā.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka darbiniekam katru mēnesi tikusi izmaksāta noteikta naudas summa, kas ir bijusi

saistīta ar Pielikuma Nr.1 darba līgumā punktā 1.1. līdz punktā 1.9. veikto darbu izpildi, bet ar atšķirīgu tarifu. Lietas izskatīšanas laikā darbinieks nav

iebildis tam, ka viņam izmaksājamās naudas summas aprēķinam par pamatu ņemts dienu skaits, kad darbinieks devies strādāt citur un dienas likme 8,41

euro. Darba attiecību laikā darbiniekam nebija radušies jautājumi par izmaksātās naudas summas pamatojumu un darbinieks netika lūdzis darba devējam

izskaidrot aprēķinu.

Pamatoti prasītājs norādījis, ka laikā, kad viņam tikusi fiksēta pārvietošanās uz citu teritoriju, nebija pieņemta Iekšējās darba kārtības noteikumu

punkta 8.6. redakcija, kura kopš 2016.gada 29.aprīļa paredz, ka darba devējam ir tiesības izmaksāt darbiniekam piemaksu līdz bruto 8,41 euro

apmērā par katru dienu, kad darbinieks dodas uz noteiktu darba vietu kokmateriālu uzmērīšanai. Lietas izskatīšanas laikā darbinieks noliedzis darba

devēja apgalvojumu, ka līdz 2016.gada 29.aprīlim starp pusēm pastāvēja mutiska vienošanās, kas vēlāk tika iekļauta Iekšējās kārtības noteikumu punkta

8.6. redakcijā.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka minētajam apstāklim nav būtiskas nozīmes. Pušu veiktās darbības un uzvedība liecina par to, ka naudas

summas samaksa - dienas likme 8,41 euro bija darba samaksa. Prasītājam bija noteikta samaksa pēc stundu tarifa likmes un pēc noteikta kategorijas

darba, kādu darbinieks bija veicis saskaņā ar darba līguma pielikuma Nr.1. Minētais liecina par to, ka pārvietošanās sakarā darbiniekam tika veikta

darba samaksa 8,41 euro, bet par uzmērīšanas darbu cita darba samaksa, kas atbilda pušu norunai saskaņā ar Darba likuma 41.pantu.

Prasītājs paskaidrojis, ka 2013.gadā uzņēmumā bija noteikta komadējuma nauda 4 Ls, kas 2015. un 2016.gadā veidoja 8,41 euro.

Komandējuma naudai 4 Ls tika piemērota 11% iemaksa valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 24% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā

arī tika veikta valūtas maiņa. Līdz ar to 8,41 euro atzīstama par komandējuma naudu.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasītāja iebildumu par kompensācijas izmaksu pamatošanai nav ņemama vērā Ministru kabineta 2010.gada

12.oktobra noteikumu Nr.969 kārtība, kas paredz kā un par kādiem izdevumiem aprēķināmas kompensācijas komandējumu un darba braucienu laikā.

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata uzskatīt, ka kompensācija sedza darbinieka neērtības, kas bija saistītas ar citas teritorijas apmeklēšanu

(vienīca, ēdināšana u.c.). Iepazīstoties ar darbinieka darba laika uzskaites un braucienu tabulu, konstatēts, ka braucienu laikā viesnīcas pakalpojumi nav

tikuši izmantoti, līdz ar to dienas nauda darbiniekam netika izmaksāta. Tāpat lietas izskatīšanas laikā netika norādīts uz to, ka darbinieks ticis norīkots

doties komandējumā. Lietas izskatīšanas laikā darbinieks nav iesniedzis čekus, kvītis un citus pierādījumus, kas būtu saistīti ar darba braucienu. Izmaiņas

kādas tikušas veiktas saistībā ar 4 Ls izmaksu neliecina par to, ka 8,41 euro samaksa pienācās darbiniekam kā komandējuma nauda.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka nav pamata pieņemt lēmumu par procesuālu sankciju piemērošanu atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa

likuma 73.1 panta pirmās daļas nosacījumiem. Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka pirms piemaksas iekļaušanas Iekšējās kārtības noteikumos darba

devējs un darbinieks bija vienojušies par piemaksas samaksu darbiniekam.

[16.3] Senāts 2020.gada 28.maija sprieduma punktā 14.2 norādījis, lai “izpildītu Senāta norādi, bija jāargumentē, cik no prasītāja norādītajām

stundām un kādēļ kvalificējamas kā virsstundas.”

Civillietu tiesas kolēģija, nosakot ceļā pavadīto (darba) laiku un tā apmaksu, konstatatējusi, ka ceļā pavadītais laiks pārsniedzis darbiniekam

noteikto darba laiku un darbiniekam pienākas virsstundu samaksa. Civillietu tiesas kolēģijas secinājumam tiek izmantots /pers. A/ lietā iesniegtā ceļā

pavadītā laika uzskaitījums un tā pamatojums. Tāpat /pers. A/ prasības samazinājumu, kur prasītājs norādījis, ka laikā no 2014.gada 22.oktobra līdz

2016.gada 12.martam brauciena stundas bijušas 699 un neapmaksātās virsstundas 659,25.

Paskaidrojumos tiesai atbildētājs norādījis, ka lietai nav pievienoti pierādījumi, kas pamatotu pārvietošanās ilgumu uz prasītāja nolīgtajām darba

vietām. Turklāt darbinieks, atgriežoties no darba, pats darba devējam sniedza informāciju par darbu, darba laiku, vai pārvietošanos uz darba vietām.

Darba devējs nav veicis darbiniekam ceļā pavadītā laika uzskaiti.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja pārstāvis paskaidroja tiesai, ka viņam ir zināms Civilprocesa likuma 93.pantā noteiktais pienākums, ka

iebildumu pamatošanai iesniedzami pierādījumi, tomēr atbildētājs izvēlējies to nedarīt.

Ievērojot Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu un to, ka paskaidrojumos tiesai atbildētājs nav norādījis precīzus iebildumus prasītāja veiktā ceļā

pavadītā laika uzskaitījumam, un ņemot vērā to, ka stundas algas likmes aprēķinam darba devējs bija izmantojis darbinieka ceļā pavadītā laika

uzskaitījumu, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka aprēķinam izmantotā tīmekļa google maps vietnes sniegtā informācija, kas apkopota darba laika

uzskaites un brauciena tabulā, un plašāk izskaidrota ar 2015.gada 25.marta un 2015.gada 8.decembra piemēru 2017.gada 21.aprīļa atsauksmē uz

atbildētāja paskaidrojumiem, atzīstama par pierādījumu ceļā pavadītā laika noteikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas

noteikumiem.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka lietas izskatīšanas laikā atbildētājam nebija objektīvu šķeršļu, lai tīmekļa vietnē google maps pārliecinātos

par darbinieka sniegtās informācijas patiesumu un iesniegtu savu aprēķinu ceļā pavadītā laika uzskaitījumam.

[16.4] Civillietu tiesa kolēģija konstatējusi, ka lietas izskatīšanas laikā puses nav iebildušas darba attiecību laikā aprēķinātajam mēneša darba

stundu skaitam, darbiniekam uzrādītajam nostrādātajam darbu stundu skaitam, darbiniekam uzrādītajam nenostrādātajam darbu stundu skaitam un

darbinieka nostrādātajām virsstundām.

Civillietu tiesas kolēģija, atsākot lietas izskatīšanu pēc būtības, konstatēja, ka lietas vispusīgai un pareizai izskatīšanai būtu nepieciešams iegūt darba

devēja sastādītu aprēķinu, kurā būtu precīzi norādīts katra mēneša darba stundas, faktiski nostrādātās darba stundas, darba devēja atzītās darba

visstundas un to apmaksa, kā arī darba devēja viedokli par darbinieka nostrādāto 699 stundu sasaisti ar strīda periodā nostrādātajām darba stundām

attiecīgajā mēnesī.

Izpildot Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 7.oktobra lēmumu, SIA “/sabiedrība A/” 2020.gada 9.novembra iesniegumā norādījusi, ka laikā no

2014.gada decembra līdz 2015.gada februārim darbinieka norādītās 138,5 brauciena stundas ir virsstundas, un piemaksa par neizmaksāto virsstundu

darbu veidojas stundas tarifa likmi braucieniem reizinot ar kopējo neapmaksāto virsstundu laiku. Šāda pati metodika piemaksas aprēķinam ir piemērota

arī pārējiem pārskata periodiem, jo kā pats prasītājs ir norādījis, tad virsstundas viņam veidojušās tieši par braucieniem.

Ņemot vērā minētos atbildētāja paskaidrojumus, darbinieka darba laika uzskaites un brauciena tabulu, darba devēja aprēķinu, darba algas

aprēķinu un /pers. A/ lietā iesniegto nostrādāto stundu aprēķinu, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka /pers. A/ 2014.gada oktobrī, laikā no

22.oktobra līdz 2014.gada novembrim nostrādājis 57,25 darba stundas, kuras ieskaitāmas virsstundu darbā. Virsstundas reizinot ar stundas algas likmi

šajā perodā 3,97 euro, samaksa par virsstundu darbu ir 227,28 euro. Tā kā šajā laikā veikta samaksa 227,07 euro par darbu citā teritorijā, darbinieka

nostrādāto virsstundu samaksa ir 227,28 euro.

Laikā no 2014.gada decembra līdz 2015.gada februārim /pers. A/ nostrādājis 138,5 darba stundas, kuras ieskaitāmas virsstundu darbā.

Virsstundas reizinot ar stundas algas likmi šajā perodā 3,52 euro, samaksu par virsstundu darbu veidos 487,52 euro. Tā kā šajā laikā veikta samaksa

487,78 euro par darbu citā teritorijā, darbinieka nostrādāto virsstundu samaksa ir 487,52 euro.

Laikā no 2015.gada marta līdz 2015.gada maijam /pers. A/ nostrādājis 129 darba stundas, kuras ieskaitāmas virsstundu darbā. Virsstundas,

reizinot ar stundas algas likmi šajā perodā 3,46 euro, samaksu par virsstundu darbu veidos 446,34 euro. Tā kā šajā laikā veikta samaksa 444,89 euro

par darbu citā teritorijā, darbinieka nostrādāto virsstundu samaksa ir 446,34 euro.

Laikā no 2015.gada jūnija līdz 2015.gada augustam /pers. A/ nostrādājis 100,5 darba stundas, kuras ieskaitāmas virsstundu darbā. Virsstundas

reizinot ar stundas algas likmi šajā perodā 3,51 euro, samaksu par virsstundu darbu veidos 352,76 euro. Tā kā šajā laikā veikta samaksa 353,22 euro

par darbu citā teritorijā, darbinieka nostrādāto virsstundu samaksa ir 352,76 euro.

Laikā no 2015.gada septembra līdz 2015.gada novembrim /pers. A/ nostrādājis 106,75 darba stundas, kuras ieskaitāmas virsstundu darbā.

Virsstundas reizinot ar stundas algas likmi šajā perodā 3,55 euro, samaksu par virsstundu darbu veidos 378,96 euro. Tā kā šajā laikā veikta samaksa

378,45 euro par darbu citā teritorijā, darbinieka nostrādāto virsstundu samaksa ir 378,96 euro.

Laikā no 2015.gada decembra līdz 2016.gada februārim /pers. A/ nostrādājis 140,25 darba stundas, kuras pats prasītājs samazinājis par 39,75

stundām, proti, līdz 100,5 darba stundām, kuras ieskaitāmas virsstundu darbā. Virsstundas reizinot ar stundas algas likmi šajā perodā 3,30 euro,

samaksu par virsstundu darbu veidos 331,65 euro. Tā kā šajā laikā veikta samaksa 462,55 euro par darbu citā teritorijā, darbinieka nostrādāto

virsstundu samaksa ir 331,65 euro.

2016.gada martā /pers. A/ nostrādājis 26,75 darba stundas, kuras ieskaitāmas virsstundu darbā. Virsstundas reizinot ar stundas algas likmi šajā

perodā 3,46 euro, samaksu par virsstundu darbu veidos 92,56 euro. Tā kā šajā laikā veikta samaksa 92,51 euro par darbu citā teritorijā, darbinieka

nostrādāto virsstundu samaksa ir 92,56 euro.

Kopā par nostrādātajām 659,25 virsstundām laikā no 2014.gada 22. oktobra līdz 2016.gada 12.martam darbiniekam izmaksājama piemaksa

2317,07 euro, ieturot likumā paredzētos nodokļus. Pārejā daļā /pers. A/ prasība noraidāma.

Pie šādiem apstākļiem prasība uzskatāma par daļēji pamatotu un daļēji apmierināmu.

[17] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos iesniedzot

prasību un arī apelācijas sūdzību.

Prasība apmierināta daļēji, t.i. 2317,07 euro, kas atbilst 23,44 % (2317,07:9888,06x 100) no prasītāja kopējās prasības summas 9888,06 euro.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva, kāda būtu bijusi jāmaksā prasītājam, iesniedzot prasību (9888,06 -

7114x3,2%+520=608,77x23,44%) 142,70 euro un iesniedzot apelācijas sūdzību 142,70 euro, kopā 285,40 euro.

Valsts nodevas apmērs noteikts saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunkta noteikumiem.

[17.1] Civilprocesa likuma 33.panta pirmā daļa paredz, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa paredz, ka tiesas izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.punkts paredz, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie

izdevumi.

Ņemot vērā lietā esošo uzziņu, kur norādīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kopā 11,93 euro (tiesas dokumentu, procesa dalībnieku

iesniegto dokumentu nosūtīšanas izmaksas) un to, ka prasītājs bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 2,80 euro, kas atbilst 23,44 % no kopējiem izdevumiem. Pārējā daļa sedzama no valsts līdzekļiem.

[17.2] Civilprocesa likuma 44.panta pirmā daļa paredz ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Izdevumi advokāta palīdzības samaksai

prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 00 euro atlīdzina to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850

euro.

No lietas materiāliem izriet, ka pirmās instances un apelācijas instances tiesā prasītājam radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi kopā 2060 euro

saskaņā ar rēķiniem Nr. A-01/02/17, A-02/05/17, A-03/04/17, A-02/07/17, A-02/11/17, A-03/01/19, A-03/01/18, A-02/09/20, A-01/09/19, A-

04/07/19. Ņemot vērā strīdus summu 9888,06 euro, prasītājam atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā. Izdevumi

nepārsniedz likumā noteikto galējo atlīdzināmo summu.

2019.gada 26.jūlijā SIA “/sabiedrība A/” veikusi daļēju ar lietas vešanu saistīto izdevumu samaksu /pers. A/ 980,00 euro, ko lietas izskatīšanas

laikā apstiprināja prasītājs. Pie šādiem apstākļiem SIA “/sabiedrība A/” nosakāms /pers. A/ atlīdzināt ar lietas vešanu saitītos izdevumus 1080 euro

(2060 euro – 980 euro=1080 euro).

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 2.punktu prasības pieteikumā /pers. A/ lūdzis noteikt nekavējošu sprieduma daļā par

darba algas samaksu izpildi.

Civillietu tiesas kolēģija nav konstatējusi pamatu prasītāja lūguma apmierināšanai. Lietas izskatīšanas laikā prasītājs netika norādījis apstākļus,

kuru dēļ būtu nosakāma tiesas sprieduma nekavējoša izpilde. Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da

/pers. A/ prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “/sabiedrība A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs A/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods A/, piemaksu par

659,25 virsstundu darbu laikā no 2014.gada 22.oktobra līdz 2016.gada martam 2317,07 euro pēc nodokļu ieturējuma un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus, kas saistīti ar zvērināta advokāta pakalpojuma izmantošanu 1080 euro, kopā 3397,01 euro.

Noraidīt /pers. A/ prasību par piemaksas par virsstundas darbu laikā no 2014.gada 22. oktobra līdz 2016.gada martam piedziņu 2482,33 euro un

darba samaksas laikā no 2014.gada 22. oktobra līdz 2016.gada 21.oktobrim piedziņu 5088,72 euro.

Piedzīt no SIA “/sabiedrība A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs A/, valsts labā tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu

285,40 euro.

Valsts nodevas samaksa valstij veicama kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Valsts kase, konta numurs LV55TREL1060190911200,

NMR90000050138, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: norāda datus personas vai lietas identificēšanai: lietas numurs (ja

ir zināms), kā arī fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods; juridiskai personai - nosaukums un reģistrācijas numurs).

Piedzīt no SIA “/sabiedrība A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs A/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,80

euro.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama sekojošā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, konta

numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (prasītāja vārds un uzvārds, ja prasītājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas

nosaukums).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā Rīgas apgabaltiesā

iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas

apgabaltiesas kancelejā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu.

Tiesnese referente M.Ābele

Tiesnese G.Ozoliņa

Tiesnesis V.Vazdiķis