A42841609 / AA43-0349-12 · Administratīvā apgabaltiesa

Lieta Nr.A42841609 AA43–0349–12/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 18.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneses M.Osmane un V.Zommere,

piedaloties pieteicējas zemnieku saimniecības „Nodegi” pārstāvim G.O. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta pārstāvim A.L.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz zemnieku saimniecības „Nodegi” pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta direktora 2009.gada 20.maija lēmuma atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar zemnieku saimniecības „Nodegi” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 16.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] ZS „Nodegi” 2009.gada 3.decembrī iesniedza Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – LAD) projekta iesniegumu „Biogāzes ražotnes izveide zemnieku saimniecībā „Nodegi”, lai saņemtu publisko finansējumu biogāzes ražotnes izveidei Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākuma „Enerģijas ražošana no lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas” ietvaros. LAD Centrālā aparāta direktora vietnieks ar 2009.gada 26.marta lēmumu Nr.5.3./788 noraidīja ZS „Nodegi” projekta iesniegumu, jo tas neatbilst publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem. Izskatot ZS „Nodegi” apstrīdēšanas iesniegumu, LAD direktors ar 2009.gada 20.maija lēmumu Nr.5.3/N-324/1536 (turpmāk – Lēmums) atstāja spēkā sākotnējo iestādes lēmumu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, ZS „Nodegi” iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot Lēmumu atzīt par prettiesisku. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] Iestādes sākotnējo lēmumu un galīgo Lēmumu sagatavojusi viena un tā pati dienesta amatpersona. Pieteicējas ieskatā persona, kas sagatavojusi sākotnējo lēmumu, nedrīkst piedalīties apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanā. [2.2] LAD nav kompetents izdarīt secinājumus par iepirkuma procedūrā izmantotās tehniskās specifikācijas saturu un, balstoties tikai uz tehniskajā specifikācijā esošām ziņām, izdarīt secinājumu, ka iepirkuma procedūra nav veikta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.65), apstākļos, kad iepirkuma procedūra procesuāli ir notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ir iesniegts atbilstošs piedāvājums, kas ir akceptēts.

[3] LAD rakstveida paskaidrojumā pirmās instances tiesai pieteikumu neatzina uz lūdza noraidīt.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 16.novembra spriedumu noraidīts ZS „Nodegi” pieteikums par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie motīvi. [4.1] Tiesa secināja, ka pieteikums tiesā ir iesniegts par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. [4.2] Tiesa konstatēja, ka uz lietas izskatīšanas brīdi apakšpasākums „Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” nav slēgts (sk. Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.268 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākumam „Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas”” 36.punktu), tādējādi tiesai izlemjams, vai pieteicējas prasījums par publiskā finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai ir pamatots. [4.3] Pārbaudot administratīvā procesa gaitu iestādē, tiesa konstatēja, ka projekta iesniegumu izlēmusi piekritīgā iestāde – LAD (Lauku atbalsta dienesta 4.panta pirmās daļas 1.punkts, Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.696 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākumam „Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas”” (turpmāk – Noteikumi Nr.696) 14.punkts).

Iestādi pārstāvējis tās direktors, atbilstoši Lauku atbalsta dienesta likuma 13.panta otrajam punktam. Apstāklis, ka gan sākotnējo lēmumu, gan apstrīdēšanas procesā izdoto lēmumu sagatavojis viens un tas pats iestādes darbinieks, eventuāli var radīt šaubas par objektivitāti administratīvajā procesā, un no tā būtu jāizvairās, bet tiesas ieskatā tas nav atstājis ietekmi uz lietas iznākumu (galīgā lēmuma pareizību). [4.4] Tiesa atzina, ka labvēlīga administratīvā akta izdošanas atteikums ir bijis pamatots turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [4.5] Saskaņā ar Noteikumu Nr.696 14.12.1.apakšpunktu, lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendentam kopā ar projekta iesniegumu, vai sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas starp Lauku atbalsta dienestu un atbalsta pretendentu, ir jāiesniedz iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu.

Iesniedzot iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas starp Lauku atbalsta dienestu un atbalsta pretendentu, projekta īstenošanu var uzsākt tikai pēc iepirkuma procedūras izvērtēšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā. Lauku atbalsta dienests iepirkuma procedūru izvērtē un apstiprina mēneša laikā no apliecinošo dokumentu iesniegšanas dienas. Tiesa secināja, ka atbalsta pretendents nevar uzsākt projekta īstenošanu pirms LAD ir izvērtējis un apstiprinājis iepirkuma procedūru.

Tātad LAD ir pienākums izvērtēt, vai iepirkuma procedūra ir veikta tiesiski, t.i., atbilstoši Noteikumu Nr.65 nosacījumiem. Bet pieteicējai pirms šī novērtējuma izdarīšanas nepastāv tiesiskā paļāvība, ka projekta uzsākšana ir pieļauta. [4.6] Tiesa atsaucās uz Noteikumu Nr.65 13.punktu, kas noteic, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras izziņošanas sagatavot iepirkuma priekšmeta tehnisko specifikāciju. Tehniskajā specifikācijā norāda prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmeta kvalitāti, apjomu, drošību, garantiju, pārbaudes metodēm, iesaiņošanu, marķēšanu, izmantojamām metodēm, nepieciešamajiem resursiem, vēlamo galarezultātu, atbilstību nozares normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vides aizsardzību, invalīdu piekļuves iespējām un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai iepirkuma priekšmets atbilstu iepirkuma mērķim.

Tehnisko specifikāciju var sagatavot, nosakot iepirkuma priekšmeta funkcionālās vai darbības prasības. Prasības formulē precīzi, lai iespējamais piegādātājs varētu konstatēt līguma priekšmetu un finansējuma saņēmējs – salīdzināt piedāvājumus. [4.7] Izvērtējot pieteicējas sastādīto tehnisko specifikāciju sausās fermentizācijas biogāzes ražošanas iekārtai, tiesa atzina, ka specifikācijā noteiktās prasības ir tik vispārīgas, ka tās neļauj noteikt, kādas ir iepērkamo ģeneratoru funkcionālās vai darbības prasības un vai ģeneratori atbildīs iepirkuma mērķim.

Tehniskajā specifikācijā nav precīzi norādīti rādītāji, kas neļauj iespējamiem iepirkuma procedūras pretendentiem konstatēt iepirkuma priekšmetu. Arī no SIA „Tells” mājas lapā www.opilkam.net (aplūkota 2010.gada 15.novembrī) pieejamās informācijas tiesa secināja, ka SIA „Tells” piedāvā iekārtas skaidu pārstrādei briketēs, granulatorus u.tml. Tas netieši apstiprina LAD veiktā pieteicējas tehniskās specifikācijas novērtējuma pareizību. [4.8] LAD pamatoti neatzina pieteicējas veikto iepirkuma procedūru par atbilstošu Noteikumu Nr.65 normām.

Tiesa atzina, ka divu ģeneratoru iegādes izmaksas LAD pareizi noteica kā neattiecināmās izmaksas. Saskaņā ar Noteikumu Nr.696 28.4.apakšpunktu apakšpasākuma ietvaros neattiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu. Izslēdzot no attiecināmajām izmaksām lēmumā minētās pozīcijas, pieteicēja vairs nevar sasniegt projekta mērķi, proti, attīstīt ar lauksaimniecību nesaistītu darbību – biogāzes ražošanu, tādēļ tiesa atzina, ka pieteicējas prasījums par finansējuma piešķiršanu ir nepamatots. [4.9] Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, tiesa atzina, ka pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 16.novembra spriedumu ZS „Nodegi” iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota šādi. [5.1] Tiesa spriedumā nepamatoti atsaukusies uz Noteikumu Nr.65 13. un 14.punktu. Pieteicēja iepirkuma procedūru iepirkuma priekšmetam „Sausās fermentizācijas biogāzes ražošanas iekārta” veica, ievērojot Noteikumu Nr.65 13. un 16.punktu. [5.2] Iepirkuma priekšmets ir definēts pietiekami detalizēti un skaidri, proti, ,,sausās fermentizācijas biogāzes ražošanas iekārta”, lai visi iespējamie piegādātāji varētu sagatavot atbilstošus piedāvājumus. Iepirkuma priekšmets tika definēts saskaņā ar Noteikumu Nr.65 16.punktu

– nosakot iepirkuma priekšmeta funkcionālās vai darbības prasības. Noteikumu Nr.65 13.punkts dod pasūtītajam izvēles iespējas — tehnisko specifikāciju sagatavot, ņemot vērā vienā no apakšpunktiem noteikto kārtību. Ievērojot piegādājamā objekta specifiku, tika izvēlēts to definēt pēc funkcionālajām un darbības prasībām (t.i. tikai Noteikumu Nr.65 16.punkts), norādot, ka tās elektroenerģijas ražošanas jaudai jābūt 1 megavats (MW). Līdz ar to ir nepamatota tiesas norāde, ka iepirkuma priekšmets nav definēts pietiekami skaidri. [5.3] Ja biogāzes ražošanas iekārtu tehniskajā specifikācijā tiktu definēta saskaņā ar Noteikumu Nr.65 14.punktu, tad tieši šādā veidā iepirkuma procedūra nesasniegtu savu mērķi, jo mākslīgi tiktu sašaurināts iespējamais piegādātāju loks. [5.4] Noteikumu Nr.65 mērķis ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Ja iepirkuma priekšmets nav definēts pietiekami nepārprotami, tad jebkuram piegādātājam ir tiesības lūgt pasūtītāju to precizēt. Pieteicēja netika saņēmusi nevienu iespējamā piegādātāja lūgumu par iepirkuma priekšmeta konkretizēšanu. [6] LAD rakstveida paskaidrojumos pieteicējas apelācijas sūdzību neatzina, lūdza to noraidīt, atsaucoties uz iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī papildus paskaidrojot turpmāk minēto. [6.1] Tiesa spriedumā ir norādījusi, pēc kādiem kritērijiem saskaņā ar Noteikumiem Nr.65 ir jāsagatavo tehniskā specifikācija, proti, saskaņā ar Noteikumu Nr.65 13.1.apakšpunktu tehnisko specifikāciju sagatavo atbilstoši šo noteikumu 14.punktā minētajai kārtībai, savukārt, saskaņā ar Noteikumu Nr.65 13.2.apakšpunktu tehnisko specifikāciju sagatavo atbilstoši šo noteikumu 16.punktā minētajai kārtībai.

Līdz ar to tiesa tikai ir norādījusi variantus, kādus piemēro, sagatavojot tehnisko specifikāciju. [6.2] Tehniskajā specifikācijā minētais sašaurina piegādātāju loku, ko pierāda viens iesniegtais piedāvājums. Vērtējot potenciālo piegādātāju loku, ir konstatējams, ka SIA „Tells” nav vienīgais dalībnieks, kurš ir spējīgs piegādāt līdzīgas iekārtas. Pieteicējas sastādītajā tehniskajā specifikācijā prasības ir tik vispārīgas, ka tās neļauj noteikt, kādas ir iepērkamo ģeneratoru funkcionālās vai darbības prasības un vai ģeneratori atbildīs iepirkuma mērķim.

Tāpat arī piedāvājums iesniegts galvenokārt par koģenerācijas stacijas raksturojošiem parametriem. Saskaņā ar Noteikumu Nr.65 16.punktu, sastādot tehnisko specifikāciju, prasības jāformulē precīzi, lai iespējamais piegādātājs varētu konstatēt līguma priekšmetu. Sastādot neprecīzu tehnisko specifikāciju, pieteicēja neveicināja vairāku iespējamo piegādātāju ieinteresētību par piedalīšanos iepirkuma procedūrā, kā arī efektīvu biogāzes ražotnes zemākās cenas noteikšanu. [6.3] Projekta iesniegums tika noraidīts ne tikai uz konstatētajām neatbilstībām iepirkuma procedūrā, bet arī pamatojoties uz Lēmumā minētajiem pārējiem iesnieguma noraidīšanas iemesliem.

[7] Tiesas sēdē apgabaltiesā pieteicējas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem. LAD pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa ir pārbaudījusi lietā nozīmīgos apstākļus un ir pareizi piemērojusi tiesību normas. Tā kā tiesas sniegtā argumentācija ir pareiza, Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, kas norādīta šā sprieduma [4] punktā. Par pieteicējas apelācijas sūdzības argumentiem un pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē minētajiem apsvērumiem apgabaltiesa papildus norāda turpmāk minēto.

[10] Noteikumi Nr.696, kas bija spēkā pieteicējas projekta iesnieguma iesniegšanas un izvērtēšanas laikā (zaudēja spēku no 2010.gada 27.marta), reglamentēja virkni prasību atbalsta pretendentam, kurš vēlas saņemt publisko finansējumu Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākuma „Enerģijas ražošana no lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas” ietvaros. Tostarp, saskaņā ar minēto noteikumu 14.12.1.apakšpunktu atbalsta pretendenta pienākums bija iesniegt LAD iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus, kam jāatbilst normatīvo aktu prasībām par iepirkuma procedūras piemērošanu.

Iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību reglamentē Noteikumi Nr.65, kas cita starpā noteic finansējuma saņēmēja (atbalsta pretendenta) pienākumu sagatavot iepirkuma priekšmeta tehnisko specifikāciju pirms līguma tiesību piešķiršanas procedūras izziņošanas (13.punkts). Kā to pamatoti norādīja pieteicēja, minētais noteikumu punkts paredz, ka tehniskās specifikācijas sagatavošanai jānotiek kārtībā, kāda noteiktā vienā no 13.punkta apakšpunktiem, proti, vai nu tikai saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā minēto kārtību, vai 16.punktā minēto kārtību, vai arī kārtību, kas minēta, apvienojot attiecīgi 14. un 15.punktā, vai 14. un 16.punktā, vai arī 14., 15. un 16.punktā minēto kārtību.

Pieteicējas ieskatā tās iepirkuma priekšmets tika definēts saskaņā ar Noteikumu Nr.65 16.punktu. Minētā punkta normas noteic: „Tehnisko specifikāciju var sagatavot, nosakot iepirkuma priekšmeta funkcionālās vai darbības prasības. Prasības formulē precīzi, lai iespējamais piegādātājs varētu konstatēt līguma priekšmetu un finansējuma saņēmējs - salīdzināt piedāvājumus”. LAD, pārbaudot pieteicējas projekta iesniegumu, konstatēja, ka tas neatbilst ne Noteikumu Nr.65 14.punktam (noteic: „Tehniskajā specifikācijā norāda prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmeta kvalitāti, apjomu, drošību, garantiju, pārbaudes metodēm, iesaiņošanu, marķēšanu, izmantojamām metodēm, nepieciešamajiem resursiem, vēlamo galarezultātu, atbilstību nozares normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vides aizsardzību, invalīdu piekļuves iespējām un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai iepirkuma priekšmets atbilstu iepirkuma mērķim”), ne 16.punktam.

[11] Apgabaltiesa norāda, ka neatkarīgi no tā, vai atbalsta pretendents, veicot iepirkumu, ir izvēlējies prasības, kas tehniskajai specifikācijai noteiktas Noteikumu Nr.65 14. vai 16.punktā, tehniskajai specifikācijai ir jābūt ar pietiekamu detalizācijas pakāpi, lai šīs prasības atzītu par precīzām un saprotamām. Izskatāmajā gadījumā pieteicēja tehniskajā specifikācijā iepirkuma priekšmetam ,,Sausās fermentizācijas biogāzes ražošanas iekārta (ražošanas jauda 1 MW)” (lietas 18 un 35..lapa) prasības ir noteikusi 10.punktos, tostarp nosakot, ka konkrētā iepirkuma ietvaros pieteicējai nepieciešami divi ģeneratori ar biogāzes nominālo jaudu 500 kW (1.punkts).

Pieteicēja noteikusi ļoti vispārīgas prasības dzinējam - darbības laiks vismaz 60000 stundas, gāzes sadegšanas vadības un monitoringa sistēma un atbilstība kaitīgo izmešu standartiem (2. – 4.punkts). Pārējos tehniskās specifikācijas punktos ietvertas prasības pēc ģeneratora strāvas atbilstības Latvijas valsts normām, pēc jaunākās paaudzes vadības sistēmas un centrālās sūkņu stacijas, pilnīgas visu iekārtu drošības un drošības sistēmas sasaistes ar servisa nodrošinātājiem, kā arī prasība, lai tehnoloģijas piegādātājs nodrošina servisu un apkalpošanu (5.

– 10.punkts). Apgabaltiesas ieskatā no minētā nav izsecināmas detalizētas un konkrētas iepirkuma priekšmeta funkcionālās vai darbības prasības. Turklāt ne no pieteicējas pieteikuma ne arī apelācijas sūdzības argumentiem nav saprotams, vai iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītās prasības pati pieteicēja ir uzskatījusi par funkcionālajām prasībām vai par darbības prasībām iekārtai, ko pieteicēja vēlas iegādāties. Atbilstoši pieteicējas projekta iesniegumā norādītajām ziņām projekta kopējās izmaksas ar PVN ir vairāk par 2,5 miljoniem latu, no kuriem sausās fermentizācijas biogāzes elektrostacijas iekārta sastāda gandrīz 2,2 miljonus latu un šīs iekārtas attiecināmās izmaksas ir 1,86 miljoni latu (skat. projekta iesnieguma C.17.punktu lietas 35.lapā).

Apgabaltiesas ieskatā, ņemot vērā projekta būtību un pieteicējas tajā paredzētos sasniedzamos rezultātus, pieteicējas tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības fermentizācijas biogāzes elektrostacijas iekārtai ir iepirkuma būtībai neatbilstošas un minimālas, kā arī nepieļaujami nekonkrētas. Apgabaltiesas ieskatā LAD pareizi konstatēja pieteicējas veiktās iepirkuma procedūras neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

[12] Kā jau apgabaltiesa norādīja iepriekš [10], normatīvajos aktos ir izvirzītas konkrētas prasības, kas jāievēro personai (projekta iesniedzējam), kura vēlas saņemt publisko finansējumu. Konkrētajā gadījumā pieteicējas pienākums bija iesniegt projekta iesniegumu un dokumentus par iepirkuma procedūras veikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kā to pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, atbilstoši normatīvajam reglamentējumam attiecībā uz publiskā finansējuma piešķiršanu apakšpasākuma „Enerģijas ražošana no lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas” ietvaros LAD ir kompetentā iestāde, kas veic iesniegto projekta iesniegumu izvērtēšanu, tostarp izvērtējot atbalsta pretendenta veiktā iepirkuma atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tā kā pieteicēja neizpildīja prasības, kas noteiktas iepirkuma procedūrai, LAD pamatoti konstatēja būtiskus trūkumus jeb būtiskas nepilnības pieteicējas veiktajā iepirkuma procedūrā. Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteicējas iesniegtais projekts neatbilst publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumiem.

[13] Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 5.pants noteic, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam. Šā likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.

Atbilstoši likuma 20.panta otrajai daļai, ja Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs ir fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmums ir administratīvais akts. Savukārt likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētos lēmumus, ievērojot šā likuma 20.panta trešās daļas noteikumus, bet 22.panta ceturtā daļa paredz, ka lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Apgabaltiesas ieskatā minētais reglamentējums, kā arī likumprojekta „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums” anotācijā norādītais, ka „(..) likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzējam finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanai. Šāds regulējums nosaka, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies attiecīgajam projekta iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas)”, ļauj secināt, ka tiesas pienākums, izskatot lietas, kas saistītas ar kompetentās iestādes atteikumu projekta iesniedzējam piešķirt publisko finansējumu, pamatā aprobežojas ar šā atteikuma – nelabvēlīga administratīvā akta tiesiskuma izvērtējumu.

Proti, ja iestāde iesniedzēja projektu noraida, tiesa var vērtēt, vai iestādes atteikums ir bijis pamatots un vai tas pieņemts, ievērojot procesuālās tiesību normas. Ja iestādes atteikums ir bijis prettiesisks un privātpersona ir vērsusies arī ar prasījumu par zaudējumu atlīdzību, tiesa taisa nolēmumu arī par zaudējumu, kas projekta iesniedzējam radušies, sagatavojot noraidīto projekta iesniegumu, atlīdzināšanu. Ne pieteikumā, ne apelācijas sūdzībā pieteicēja nav izteikusi lūgumu tiesai taisīt spriedumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, par publiskā finansējuma piešķiršanu projekta iesniegumam „Biogāzes ražotnes izveide zemnieku saimniecībā „Nodegi” apakšpasākuma „Enerģijas ražošana no lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas” ietvaros.

Pieteicēja ir izteikusi prasījumu par Lēmuma tiesiskuma izvērtēšanu. Pieteicēja nav pieprasījusi zaudējuma atlīdzību. Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa taisa spriedumu, ar kuru noraida pieteicējas prasījumu par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt zemnieku saimniecības „Nodegi” pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta direktora 2009.gada 20.maija lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses M.Osmane

V.Zommere