Court dismissed appeal against Ministry decision to reject consumer complaint, citing proper administrative procedure and evidence sufficiency.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the travel agency's request to annul the Ministry of Economics' decision to deny a consumer compensation claim. The agency argued the Ministry failed to verify facts and violated procedural rules, but the court found the Ministry had objectively gathered evidence and heard all parties. Consequently, the court ruled the administrative act was lawful and the appeal inadmissible.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 59. un 64. panti: iestāde, kas ir ieguvusi nepieciešamo un pietiekamu informāciju lēmuma pieņemšanai, ir tiesīga izdot administratīvo aktu bez papildu pētījumiem, ja procesa dalībnieki ir izpildījuši pierādījumu sniegšanas pienākumus.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr. A 42522408 A 2444-09/21
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2009.gada 30.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tūrisma aģentūra Kolumbs” pilnvarotajam pārstāvim N.G., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ekonomikas ministrijas pilnvarotajai pārstāvei Ievai Bērziņai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tūrisma aģentūra Kolumbs” pieteikuma par Ekonomikas ministrijas 2008.gada 8.janvāra lēmuma Nr.61-7-216 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 20.februārī saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tūrisma aģentūra Kolumbs” (turpmāk - pieteicējs) pieteikums par Ekonomikas ministrijas (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 8.janvāra lēmuma Nr.61-7-216 (turpmāk – Lēmuma) atcelšanu. Ar 2008.gada 31.marta Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.
[2] No lietas materiāliem secināms, ka: [2.1] 2007.gada 28.februārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (turpmāk – Centrs) tika saņemta A.Z. (turpmāk – trešā persona) 2007.gada 27.februāra sūdzība par pieteicēja sniegtu līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu, kā arī par atbildes nesniegšanu uz prasījuma pieteikumu Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumos Nr.631 „Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.631) noteiktajā kārtībā. [2.2] 2007.gada 21.augustā Centrs pieņēma lēmumu Nr.53-pt (turpmāk – Sākotnējais lēmums), kurā uzdeva pieteicējam atlīdzināt trešajai personai tiešos izdevumus par līguma noteikumiem neatbilstošā pakalpojuma neatbilstības novēršanu 1007,93 latu apmērā. [2.3] 2007.gada 8.oktobrī atbildētājs saņēma pieteicēja iesniegumu par Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu, ar lūgumu atcelt Centra izdoto administratīvo aktu. [2.4] Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu.
[3] Nepiekrītot atbildētāja Lēmumam pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Savā pieteikumā pieteicējs norāda, ka atbildētājs, pieņemot Lēmumu, nepareizi interpretējis pieteicēja sniegtos paskaidrojumus un tiesību normas. Atbildētājs nav vispusīgi pārbaudījis nepieciešamos faktus, bet vadījies no trešās personas sniegtās informācijas. Lēmums pieņemts pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 64. un 66.pantā noteikto.
[4] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 6.maijā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu Lēmumā minēto apsvērumu dēļ.
[5] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem. Trešā persona uz tiesas sēdi nebija ieradusies. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka trešai personai likumā noteiktā kārtībā par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots. No trešās personas nav saņemta informācijas par neierašanās apstākļiem vai lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Pieteicēja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka lietu ir iespējams izskatīt bez trešās personas klātbūtnes. Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka lietu ir iespējams izskatīt bez trešās personas klātbūtnes. Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, nekonstatē Administratīvā procesa likuma
268. un 269.pantā paredzētos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādējādi ievērojot procesa dalībnieku izteikto viedokli un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmajai daļai, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez trešās personas klātbūtnes.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi pieticēja un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus un novērtējusi tos kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus lietas apstākļus. [7.1] 2006.gada 18.novembrī trešā persona noslēdza ar pieteicēju mutisku vienošanos par pārlidojuma Rīga-Maiami-Rīga organizēšanu un iegādājās kopā četras aviobiļetes sev un savam dēlam. [7.2] Pamatojoties uz minēto mutisko vienošanos pieteicējs piedāvāja un trešā persona akceptēja divu atsevišķu biļešu iegādi posmiem Rīga-Prāga-Ņujorka-Prāga- Rīga un Ņujorka-Maiami-Ņujorka. Saskaņā ar rezervācijas lapā norādīto informāciju laika posms starp atpakaļceļa lidojumu posmiem Maiami-Ņujorka un Ņujorka-Prāga- Rīga bija 72 minūtes. [7.3] 2006.gada 5.decembrī Ņujorkas lidostā trešajai personai tika atteikta reģistrācija aviokompānijas „ČSA Czech Airlines” reisam Nr.OK 51 Ņujorka-Prāga un attiecīgi Nr.OK 880 Prāga-Rīga, jo trešā persona bija nokavējusi aviokompānijas noteikto reģistrācijas laiku, kas ir vismaz 75 minūtes pirms attiecīgā lidojuma laika. [7.4] 2007.gada 12.februārī trešā persona iesniedza pieteicējam prasījuma pieteikumu par līguma noteikumiem neatbilstoša pakalpojuma sniegšanu, lūdzot atlīdzināt radušos izdevumus. (lietas lapa 40-52) [7.5] 2007.gada 28.februārī Centrā tika saņemta trešās personas 2007.gada 27.februāra sūdzība par pieteicēja sniegtu līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu, kā arī par atbildes nesniegšanu uz prasījuma pieteikumu Noteikumos Nr.631 noteiktajā kārtībā.(lietas lapa 37-39) [7.6] 2007.gada 6.martā Centrs pieprasīja un 2007.gada 19.martā saņēma pieteicēja skaidrojumu, kurā norādīts, ka trešā persona nebija iegādājies no pieteicēja ceļojumu „Rīga-Maiami-Rīga”, bet gan atsevišķu lidojumu aviobiļetes, proti, Rīga- Prāga-Ņujorka-Prāga-Rīga un Ņujorka-Maiami-Ņujorka, tādējādi pašam uzņemoties atbildību par sava ceļojuma organizēšanu (lietas lapa 53-54). [7.7] 2007.gada 26.martā un 2007.gada 10.aprīlī Centrs saņēma pieteicēja skaidrojuma papildinājumus, kuriem bija pievienotas rezervēto lidojumu izdruku kopijas. 2007.gada 26.marta vēstulē pieteicējs norādīja, ka gadījumā, ja Ņujorkas lidosta atteicās trešo personu un viņa dēlu reģistrēt 2006.gada 5.decembra aviokompānijas „ČSA Czcch Airlines” reisam Nr.OK 51 Ņujorka-Prāga, tad trešajai personai bija jāsaņem attiecīgs apliecinājums no minētās lidostas (lietas lapa 55-60) [7.8] 2007.gada 24.aprīlī Centrs saņēma trešās personas sūdzības papildinājumu, kurā norādīts, ka izskatāmajā situācijā nebija iespējams paspēt uz aviokompānijas „ČSA Czech Airlines” reisu Nr.OK 51, jo laika starpība starp atlidošanu no Maiami uz Ņujorku līdz izlidošanai no Ņujorkas uz Prāgu bija tikai 72 minūtes, nevis 90 minūtes kā to paredz starptautiskās normas.
Vienlaicīgi trešā persona paskaidroja, ka apliecinājums par atteikšanos viņu un viņa dēlu reģistrēt minētajam lidojumam nevarēja būt izsniegts, jo šādus apliecinājumus lidostas neizsniedz.(lietas lapa 61) [7.9] 2007.gada 27.aprīlī Centrs pieprasīja un 2007.gada 10.maijā saņēma pieteicēja papildu paskaidrojumu, kurā ir norādīts, ka nav tādas starptautiskās normas, kas noteiktu, ka pasažieru reģistrācija tiek veikta tikai vairāk nekā 90 minūtes pirms attiecīgā lidojuma, bet gan katra lidosta nosaka šādus laikus atkarībā no dažādu faktoru kopuma.
Pieteicējs norādīja, ka reģistrācijas atteikšanas fakts un pamats nav konstatēts ar lidostas izsniegto izziņu par konkrētā fakta pastāvēšanu. Vienlaicīgi pieteicējs norādīja, ka biļešu iegādes brīdī trešajai personai tika sniegta visa nepieciešamā informācija par visiem iespējamiem lidojumiem, ar kuriem viņš varētu nokļūt sava ceļojuma galamērķī
– Maiami, un trešā persona, pamatojoties uz sniegto informāciju, izvēlējās sev piemērotāko lidojumu variantu.(lietas lapa 62-63) [7.10] 2007.gada 18.maijā pieteicējs sniedza atbildi uz trešās personas 2007.gada 12.februāra prasījuma pieteikumu, kurā norādīts, ka trešā persona, iegādājoties divus atsevišķus aviobiļešu komplektus, nevis savienotos lidojumus, pati ir uzņēmusies atbildību par savas rīcības sekām. (lietas lapa 69-70) [7.11] 2007.gada 21.maijā Centrs, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu Nr.295/91 (turpmāk – Regula), 3.panta 2.punktā teikto, pieprasīja un 2007.gada 30.maijā saņēma aviokompānijas „ČSA Czech Airlines” skaidrojumu, kurā norādīts, ka aviokompānijas minimālais savienojumu laiks no vietējiem lidojumiem (konkrētajā gadījumā Maiami-Ņujorka) uz starptautiskajiem (Ņujorka-Prāga) ir 75 minūtes. (lietas lapa 64-66) [7.12] 2007.gada 30.maijā Centrs saņēma trešās personas papildu skaidrojumu, kurā norādīts, ka pieteicējs nav brīdinājis, ka biļetes ir nederīgas un, ka laiks starp lidojumiem ir nepietiekošs, un tādēļ trešajai personai nebija arī iespējas novērtēt attiecīgā pakalpojuma derīgumu un atbilstību. (lietas lapa 67-68)
[7.13] 2007.gada 4.jūnijā Centrs pieprasīja un 2007.gada 14.jūnijā saņēma aviokompānijas „ČSA Czech Airlines” vēstuli, kurā norādīts, ka gaisa pārvadātāji neveic reģistrāciju nokavējušo pasažieru uzskaiti un statistiku. (lietas lapa 71-72) [7.14] 2007.gada 13.jūnijā Centrs pieprasīja un 2007.gada 22.jūnijā saņēma pieteicēja atbildi par trešās personas samaksāto naudas summu par neizmantoto lidojuma posmu Ņujorka-Prāga-Rīga, kurā norādīts, ka abu pasažieru – trešās personas un viņa dēla – biļešu cena lidojumam Rīga-Prāga-Ņujorka-Prāga-Rīga bija 734,40 lati, tajā skaitā 20 lati par pieteicēja sniegto pakalpojumu un lidostu nodokļi 118,40 lati. Atsevišķa informācija par atpakaļ lidojuma posma (Ņujorka-Prāga-Rīga) izmaksām nav pieejama. (lietas lapa 73-74) [7.15] 2007.gada 21.augustā Centrs pieņēma Sākotnējo lēmumu, kurā uzdeva pieteicējam atlīdzināt trešajai personai tiešos izdevumus par līguma noteikumiem neatbilstošā pakalpojuma neatbilstības novēršanu 1007,93 latu apmērā. (lietas lapa 16- 21) [7.16] 2007.gada 8.oktobrī atbildētājs saņēma pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar lūgumu atcelt Centra izdoto administratīvo aktu. (lietas lapa 75-76) [7.17] Papildus 2007.gada 19.decembrī atbildētājs saņēma pieteicēja iesniegumu par dokumentu pievienošanu lietai, kurā norādīts, ka ceļojumu konsultante Z.Ā. brīdināja pieteicēju par to, ka laiks starp lidojumiem ir nepietiekošs, lai varētu paspēt reģistrēties. Minētajam iesniegumam pievienots arī Z.Ā. 2007.gada 3.maija paskaidrojums. (lietas lapa 77-78) [7.18] Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Centra Sākotnējo lēmumu. (lietas lapa 10-15)
[8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots, proti, vai trešajai personai ir sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums.
[9] Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – Likums) 2.pants nosaka, ka minētā likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju. Savukārt Likuma 1.panta 3.punkts nosaka, ka patērētājs ir fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. No minētā secināms, ka kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējuma, ir līguma subjekts (fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās vai profesionālas darbības nodrošināšanai), nevis sniegtā pakalpojuma vai pirkuma veids. Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments citā lietā atzinis, ka kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, ir līguma subjekts (fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās vai profesionālās darbības nodrošināšanai) (sk., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta sprieduma lietā SKA-59 11.1.punktu). Likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs ir persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam. Savukārt Likuma 1.panta 3.punkts nosaka, ka pakalpojums ir personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārdota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts. No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka neatkarīgi no līguma veida noteikšanas, ņemot vērā līguma mērķi un rezultātu – patērētāja prasību izpildīšana, trešās personas tiesības ir aizsargājamas saskaņā ar Likumu. Līdz ar to Likuma 1.panta 3.punkta izpratnē trešā persona ir atzīstama par patērētāju, bet pieteicējs saskaņā ar minētā likuma 1.panta 4.punktu ir atzīstams par pakalpojumu sniedzēju, un līdz ar to pušu tiesiskās attiecības ir pakļautas Likuma regulējumam.
[10] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka trešā persona vērsās pie pieteicēja ceļojumu konsultanta ar līgumu organizēt trešās personas un viņa dēla pārlidojumu no Rīgas uz Maiami un atpakaļ, pieskaņojot lidojumu laikus un pārdodot pieteicējam aviobiļetes. Turklāt arī tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis nenoliedza, ka pieteicējam bija zināms, ka trešās personas ceļojuma galamērķis ir Maiami un aviobiļetes ir nepieciešamas pārlidojumam no Rīgas uz Maiami un no Maiami uz Rīgu. Tādējādi tiesa atzīst, ka trešai personai tika sniegts pārlidojumam nepieciešamo aviobiļešu rezervēšanas un iegādes, jeb pārlidojuma plānošanas, pakalpojums konkrētam pārlidojumam no Rīgas uz Maiami un atpakaļ (turpmāk – Pakalpojums), proti, pieteicējs par attiecīgu atlīdzinājumu ir sniedzis trešajai personai Pakalpojumu, kas ietver arī atsevišķu pārlidojumu starplaiku saskaņošanu, kas ir nepieciešams, lai piereģistrētos nākamajam reisam.
[11] Likuma 3.panta 4.punkts nosaka, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja patērētājam pārdota nedroša vai līguma noteikumiem neatbilstoša prece vai sniegts nedrošs vai līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums. Savukārt saskaņā ar Likuma 14.panta otro daļu, pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem, ja par to sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc pakalpojumu nav iespējams izmantot paredzētajam nolūkam vai arī tas rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi. No minētajām tiesību normām secināms, ka gadījumā, ka patērētājam ir pārdots līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, kā rezultātā patērētājam nebija iespējams izmantot pakalpojumu tam paredzētajam mērķim, ir pārkāptas patērētāja tiesības.
[12] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja ceļojumu konsultants piedāvāja trešajai personai vairākus pārlidojuma variantus, kuru galīgās cenas bija atšķirīgas. No piedāvātajiem pārlidojuma variantiem trešā persona izvēlējās sev pieņemamāko variantu un iegādājās no pieteicēja attiecīgos aviobiļešu komplektus, proti, vienu aviobiļešu komplektu Rīga-Prāga-Ņujorka-Prāga-Rīga un otru aviobiļešu komplektu Ņujorka-Maiami-Ņujorka. Tāpat no lietas materiāliem un procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secina, ka pieteicējam bija zināms, ka savienojuma laiks starp atsevišķajiem lidojumiem Ņujorkā (atpakaļceļā) nav pietiekošs, lai trešā persona paspētu piereģistrēties lidojumam no Ņujorkas un Prāgu. Tomēr lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ceļojumu konsultants ir sniedzis trešajai personai pietiekami skaidru un saprotamu informāciju par to, ka atpakaļceļā reisus no
Maiami uz Ņujorku un no Ņujorkas uz Prāgu nav iespējams savienot nepietiekamā laika starp minētajiem lidojumiem dēļ.
[13] Izvērtējot lietā esošos materiālus kopsakarā ar procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pieteicēja ceļojumu konsultante nav sniegusi trešajai personai pietiekami skaidru un saprotamu informāciju par trešās personas izvēlētā pārlidojuma varianta atpakaļceļa pārlidojuma no Maiami uz Rīgu neiespējamību. Minēto secinājumu tiesa izdarījusi pamatojoties uz sekojošiem apsvērumiem. [13.1] Pieteicējs savā 2007.gada 16.marta vēstulē Centram norādījis, ka trešā persona, nopērkot atsevišķas aviobiļetes atsevišķiem pārlidojumiem, pats uzņemas atbildību par paša organizēto ceļojumu, turklāt trešās personas gadījumā nav zināmi iemesli, kāpēc trešā persona nav savlaicīgi ieradies uz lidojumu Ņujorka-Prāga.
Savukārt no pieteicēja 2007.gada 7.maija vēstules Centram un 2007.gada 18.maija atbildes uz trešās personas prasījuma pieteikumu izriet, ka pieteicēja ceļojumu konsultants sniedza trešajai personai visu nepieciešamo informāciju par visiem viņu interesējošiem avio lidojumiem, tajā skaitā, arī brīdināja, ka laiks starp lidojumiem Maiami-Ņujorka un Ņujorka-Prāga ir nepietiekošs, lai trešā persona varētu veiksmīgi piereģistrēties un paspēt uz lidojumu Ņujorka-Prāga, turklāt minēto apliecina pieteicēja ceļojuma konsultantes Z.Ā. 2007.gada 3.maija paskaidrojums.
Minētā pretrunas pieteicēja paskaidrojumos, tiesas ieskatā, norāda uz apstākli, ka, pat gadījumā, ja informācija par mazo starplaiku starp lidojumiem trešajai personai tika sniegta, tā tomēr netika sniegta pietiekami skaidri un saprotami, proti, ka minētā iemesla dēļ atpakaļceļa pārlidojums nemaz nav iespējams, neatkarīgi no apstākļa, vai trešā persona pārzina Ņujorkas lidostu vai nē. [13.2] Vienlaicīgi pieteicējs norādījis, ka nevarēja atteikt pārdot trešajai personai aviobiļetes, ja viņš tādas vēlējās iegādāties, neskatoties uz pieteicēja ceļojuma konsultantes sniegto brīdinājumu, ka laiks starp lidojumiem Maiami-Ņujorka un Ņujorka-Prāga ir nepietiekošs. Savukārt trešā persona paskaidro, ka pieteicēja ceļojumu konsultants nekādu informāciju par reisu starplaikiem nebija sniedzis un tādēļ trešajai personai nebija iespējas novērtēt attiecīgā pakalpojuma derīgumu un atbilstību.
Arī minētie paskaidrojumi, tiesas ieskatā liecina par to, ka trešajai personai nebija saprotams, ka, neskatoties uz to, ka minētais pārlidojuma variants trešajai personai ir piedāvāts, atpakaļceļa pārlidojums šim variantam nebūs iespējams. [13.3] Ņemot vērā iepriekš norādīto, pieteicējam kā attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas nozarē kompetentai juridiskai personai, savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedzot konkrēto pakalpojumu trešajai personai bez speciālām zināšanām šajā jomā bija jāzina, ka laiks starp lidojumiem Maiami - Ņujorka un Ņujorka - Prāga ir nepietiekošs, lai trešā persona varētu paspēt reģistrēties nākamajam reisam, ko pieteicējs savos vairākkārtējos paskaidrojumos arī ir atzinis.
Tiesas ieskatā pieteicējam kā attiecīgo pakalpojumu sniedzējam, bija pienākums apzināties visus riskus saistībā ar šādu nepietiekamu laiku starp lidojumiem, un, zinot, ka trešās personas ceļojuma maršruts ir Rīga-Maiami-Rīga, nepiedāvāt tādus pārlidojuma variantus, kuri pilnībā vai daļēji nav iespējami. Tādējādi, tiesa atzīst, ka pieteicējs kā attiecīgās jomas profesionālis, nebija tiesīgs piedāvāt trešajai personai tādu pārlidojuma variantu, kurš daļā nav iespējams, kā arī rezervēt un pārdot trešajai personai attiecīgos aviobiļešu komplektus, apzinoties, ka daļa iegādāto aviobiļešu nav derīgas.
[14] Ievērojot iepriekš [13] izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka pieteicējs ir sniedzis trešajai personai Likuma 14.panta otrās daļas 2.punktā paredzēto līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu, un tādējādi izdarījis Likuma 3.panta 4.punktā minēto patērētāju tiesību pārkāpumu.
[15] Saskaņā ar Likuma 29.panta pirmās daļas 2.punktu patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu. Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti ir atzinis, ka trešajai personai nebija iespējas pieprasīt no pieteicēja sniegtā pakalpojuma neatbilstības bezatlīdzības novēršanu, jo Ņujorkā nav pieteicēja filiāles vai pārstāvniecības, kā arī bija nelietderīgi sazināties ar pieteicēju rakstveidā kā to paredz Noteikumi Nr.631, jo atbildes sniegšanas termiņš uz patērētāja prasījuma pieteikumu ir
10 kalendārās dienas vai jebkādā citādā veidā, ņemot vērā laika joslas starpību starp Ņujorku, Amerikas Savienotajās Valstīs, un Rīgu, Latvijas Republikā, kas ir 7 stundas, proti, ja trešā persona 2006.gada 5.decembrī ar reisu Nr.AA 1262 Maiami-Ņujorka ir ieradies Ņujorkā pēc vietējā laika pīkst.16.30 un konstatējis pieteicēja sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, tad Latvijā šajā laikā bija plkst. 23.30, kad pieteicēja darba laiks bija beidzies. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka trešā persona, patstāvīgi novēršot pieteicēja sniegtā pakalpojuma neatbilstību, ir rīkojies saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un tādējādi trešajai personai saskaņā ar Likuma 29.panta pirmās daļas 2.punktu ir tiesības pieprasīt no pieteicēja atlīdzināt izdevumus par sniegtā pakalpojuma neatbilstības novēršanu, kas kopā sastāda 1007,93 latus.
[16] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2007.gada 18.maijā pieteicējs sniedza atbildi uz trešās personas 2007.gada 12.februāra pieteicējam iesniegto prasījuma pieteikumu par līguma noteikumiem neatbilstoša pakalpojuma sniegšanu un lūgumu atlīdzināt radušos izdevumus, norādot, ka trešā persona pats ir vainojams pie izveidojušās situācijas, līdz ar ko pieteicējs atteicās atlīdzināt trešajai personai izdevumus par papildus iegādātām aviobiļetēm. Saskaņā ar Likuma 25.panta ceturtās daļas 4.punktu Centra funkcijās ietilpst par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgo prasību izpildes pieprasīšana. Turklāt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo daļu pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski. Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja secinājumu, ka gadījumā, ja iestāde, ierosinot lietu, ieguvusi informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama un reizē arī pietiekama attiecīgā lēmuma pieņemšanai, tad iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod vienu no Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmajā daļā norādītajiem administratīvajiem aktiem, ko Centrs konkrētajā gadījumā ir izdarījis, pieņemot Sākotnējo lēmumu, ievērojot Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmās un otrās daļas prasības. Turklāt, gadījumā, ja Centrs ir konstatējis kādu no Likuma 3.pantā minētajiem patērētāju tiesību pārkāpumiem, tam nav jāizdara lietderības apsvērumi, bet jāpieņem lēmums par pārkāpuma novēršanu. (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 15.maija spriedumu lietā Nr.A42157704 AA232-06/7).
[17] Izvērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa secina, ka atbildētāja Lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma 67.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām par administratīvā akta noformēšanas un izdošanas kārtību. Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir veicis lietas apstākļu objektīvu iegūšanu un pārbaudi, kā arī uzklausījis pieteicēja un trešās personas viedokli, izvērtējis to kopsakarā ar pārējiem materiāliem, un veicis citas nepieciešamās procesuālās darbības Lēmuma pieņemšanai. Tādējādi tiesa atzīst atbildētāja Lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteicēja pieteikumu par noraidāmu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tūrisma aģentūra Kolumbs” pieteikuma par Ekonomikas ministrijas 2008.gada 8.janvāra lēmuma Nr.61-7-216 atcelšanu
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) I.Petrovska
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese_________________I.Petrovska
Rīgā, 2009.gada 30.aprīlī.