Court dismisses complaint against municipality for forwarding complaints to a private property management company.

NORAKSTS Lieta Nr.A42573208 A01647-10/19 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 10.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Kovaļevska,

piedaloties pieteicējam I.J. un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvei R.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.J. pieteikumu par Rīgas domes faktisko rīcību, neatbildot pēc būtības uz pieteicēja iesniegumiem, bet tos pārsūtot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs”.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 22.maija lēmumu, pamatojoties uz I.J. (turpmāk arī – pieteicējs) 2008.gada 7.aprīļa un 25.aprīļa pieteikumu un pieteikuma precizējumu, ierosināta administratīvā lieta par Rīgas domes faktisko rīcību, neatbildot pēc būtības uz pieteicēja iesniegumiem, bet tos pārsūtot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” (turpmāk arī – SIA „KNA”). Pieteikumā un pieteikuma precizējumā pieteicējs norāda, ka Rīgas dome nepamatoti pieteicēja sūdzības un iesniegumus par SIA „KNA” faktisko rīcību pārsūtīja izskatīšanai SIA „KNA”, nevis Rīgas domes izpilddirektoram, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbu saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 68.pantu.

[2] 2008.gada 27.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētāja) paskaidrojums, kurā atbildētāja norāda, ka pieteikumu neatzīst. Paskaidrojumā norādīti šādi apsvērumi. [2.1] Atbildētāja atzīst, ka 2008.gada 31.janvārī, 6.februārī, 25.februārī, 6.martā, 14.martā, 31.martā un 16.aprīlī, pamatojoties uz Iesniegumu likuma 4.panta 1.punktu, pārsūtījusi pieteicēja Rīgas domes priekšsēdētājam adresētos iesniegumus SIA „KNA”, kura uz visiem iesniegumiem (29.01.2008., 05.02.2008., 22.01.2008., 04.03.2008., 13.03.2008., 28.03.2008., 14.04.2008. iesniegumi) sniegusi pieteicējam atbildes. [2.2] Ar Rīgas domes 2003.gada 25.novembra lēmumu Nr.2691 „Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” dibināšanu” tika nodibināta SIA „KNA”, kam, atbilstoši ar Rīgas domes 2005.gada 13.decembra lēmumam Nr.723 apstiprināto statūtu 2.16.punktam, viens no komercdarbības veidiem ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana.

Rīgas dome ir izveidojusi sabiedrību, lai tā cita starpā veiktu dzīvojamo māju apsaimniekošanu. No tiesu prakses vispārinājuma „Faktiskās rīcības jēdziens – pazīmes un to interpretācija” izriet, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana ir rīcība privāto tiesību jomā. Tas izriet arī no Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 3.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-191, 2007.gada 5.aprīļa lēmumā lietā Nr.SKA-316/2007, Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 16.oktobra lēmuma lieta Nr.AA43-2937-07/16.

Ņemot vērā, ka pieteicēja iesniegumos un sūdzībās izteiktie lūgumi un jautājumi attiecas uz dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, atbildētājas rīcība, pārsūtot pieteicēja iesniegumus un sūdzības pēc piekritības atbildes sniegšanai SIA „KNA” ir rīcība privāto tiesību jomā un līdz ar to nav atzīstama par faktisko rīcību. Tādējādi tiesvedība konkrētajā lietā ir izbeidzama. [2.3] Atbildētāja atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 13.jūlija lēmumu lietā Nr.SKA-150 un norāda, ka strīdi privāto tiesību jomā ir risināmi Civillikumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Civiltiesiskās attiecības jautājumā par nama /adrese/, apsaimniekošanu pastāv starp pieteicēju un SIA „KNA”, tādējādi atbildētāja nav tiesīga pārkāpt savu kompetenci un izskatīt strīdus privāto tiesību jomā. [2.4] Iesniegumu likuma 1.pants noteic, ka likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegumu likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to.

No minētajām normām izriet, ka šā likuma darbība attiecināma uz iesniegumiem, kas iesniegti pašvaldībai par jautājumiem, kas tiek risināti, īstenojot valsts pārvaldes uzdevumus (t.i. publisko tiesību jomā), taču minētais likums nav attiecināms uz iesniegumiem par jautājumiem, kurus pašvaldība risina privāto tiesību jomā. Pašvaldība, tikai ievērojot labas pārvaldības principu un vadoties pēc analoģijas metodes, iesniegumu izskatīšanai privāto tiesību jomā piemēro Iesniegumu likumu, tostarp, pārsūta iesniegumus atbilžu sniegšanai pēc piekritības kompetentām iestādēm. [2.5] Iesniegumu likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka iesniegumu iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā.

Ņemot vērā, ka pieteicējs savos iesniegumos un sūdzībās paudis neapmierinātību ar SIA „KNA” valdes rīcību (jo sabiedrību, atbilstoši Komerclikuma 221.panta pirmajai daļai, vada valde), pieteicēja iesniegumi pamatoti tika nosūtīti pēc piekritības sabiedrības padomei, pamatojoties uz Iesnieguma likuma 4.panta pirmajā daļā, ņemot vērā, ka Komerclikuma 292.panta 1. un 2.punkts noteic, ka sabiedrības padome uzrauga valdes darbību.

[3] 2009.gada 23.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēja iebildumi, pret atbildētāja paskaidrojumā minēto. Pieteicējs norādījis, ka SIA „KNA”, atbildot uz pieteicēja iesniegumiem, pārkāpa likumā noteikto termiņu, par ko pieteicējs iesniedzis sūdzības Rīgas domei. Ne uz vienu savu sūdzību viņš nav saņēmis no Rīgas domes atbildi pēc būtības, bet gan visas sūdzības tika bez pamata nosūtītas SIA „KNA”.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumos ietvertos prasījumus neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka tiesvedība lietā daļā ir izbeidzama, bet pārējā daļā pieteikums ir noraidāms.

[6] Pieteicējs ir vērsies Rīgas domē ar daudziem iesniegumiem gan pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, gan pēc tam. Pieteicējs tiesas sēdē minēja vairākus iesniegumus, kuri ir iesniegti Rīgas domei jau pēc pieteikuma iesniegšanas tiesai. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 22.maija lēmumu ierosināta lieta par Rīgas domes faktisko rīcību neatbildot pēc būtības uz pieteicēja iesniegumiem, bet pārsūtot tos SIA „KNA”. Lēmumā ir minēts, ka pārsūtīšana ir notikusi 2008.gada 31.janvārī, 6.februārī, 25.februārī, 6.martā,

14.martā, 31.martā un 16.aprīlī. Līdz ar to šajā lietā tiks vērtēta atbildētājas rīcība saistībā tikai ar tiem iesniegumiem, kuri pārsūtīti SIA „KNA” norādītajos datumos.

[7] Ar lietas materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] Pieteicējs 29.01.2008. sūdzībā Rīgas domes priekšsēdētājam (saņemts Rīgas pašvaldībā 29.01.2008. un reģistrēts ar Reģ.Nr.RD-08-266-pi) norāda, ka 28.12.2007. uzrakstīja un iesniedza iesniegumu SIA ,,KNA”, bet joprojām nav saņēmis atbildi. Iesniedzējs lūdz paziņot, kāpēc pārkāptas likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” prasības (lietas 69.lapa).

Ar Rīgas domes Sekretariāta 31.01.2008. vēstuli Nr.RD-08-107-ap minētais iesniegums, pārsūtīts SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 80.lapa). SIA „KNA” ar 11.02.2008. vēstuli Nr.326 sniedza atbildi uz pieteicēja 29.01.2008. iesniegumu, norādot, ka atbilde uz 28.12.2007. iesniegumu ir sniegta 28.01.2008. ar vēstuli Nr.158 (lietas 87.lapa). [7.2] Pieteicējs 05.02.2008. sūdzībā Rīgas domes priekšsēdētājam (saņemts Rīgas pašvaldībā 05.02.2008. un reģistrēts ar Reģ.Nr.RD-08-338-pi) norāda uz SIA „KNA” adresēto 31.01.2008. iesniegumu par kanalizācijas akas vāku starp mājām /adrese/ un /adrese/ un lūdz steidzīgā kārtā starp minētajām mājām aizvērt kanalizācijas aku, novērst nelaimes gadījumus un sodīt vainīgos par bezatbildību (lietas 71.lapa).

Ar Rīgas domes Sekretariāta 06.02.2008. vēstuli Nr.RD-08-124-ap minētais iesniegums pārsūtīts SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 81.lapa). SIA ,,KNA” ar 29.02.2008. vēstuli Nr.553 sniedza atbildi uz pieteicēja 05.02.2008. iesniegumu, cita starpā norādot, ka atbilde uz 31.01.2008. iesniegumu par drenāžas akas vāku nosūtīta 25.02.2008., kā arī papildus sniegta informācija, ka drenāžas akas, kas atrodas starp dzīvojamām mājām /adrese/ un /adrese/, vāks bija nozagts. Tā vietā sākotnēji tika uzstādīts koka vāks, bet 21.02.2008. ir uzstādīts betona vāks (lietas 91.lapa). [7.3] Pieteicējs 22.01.2008. sūdzībā Rīgas domes priekšsēdētājam (saņemta Rīgas pašvaldībā 22.02.2008. un reģistrēta ar Reģ.Nr.RD-08-486-pi) norāda, ka 11.01.2008. iesniedzis iesniegumu SIA ,,KNA” , bet līdz šim nav saņēmis atbildi.

Ņemot vēra minēto, iesniedzējs lūdz paziņot, cik ilgi SIA ,,KNA” turpinās pārkāpt Iesniegumu likumu prasības un kādi veikti pasākumi (lietas 73.lapa). Ar Rīgas domes Sekretariāta 25.02.2008. vēstuli Nr.RD-08-189-ap minētais iesniegums pārsūtīts SIA „KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 82.lapa). SIA ,,KNA” ar 14.04.2008. vēstuli Nr.1105 sniedza atbildi uz pieteicēja 22.01.2008. iesniegumu, cita starpā ietverot atbildi uz 11.01.2008. iesniegumā ietverto lūgumu (lietas 97.lapa). [7.4] Pieteicējs 04.03.2008. iesniegumā Rīgas domes priekšsēdētājam (saņemts Rīgas pašvaldībā 04.03.2008. un reģistrēts ar Reģ.Nr.RD-08-607-pi) izsaka savu neapmierinātību ar SIA ,,KNA” 29.02.2008. atbildi Nr.553.

Iesniedzējs lūdz paziņot par pieņemtajiem pasākumiem pret SIA „KNA” par bezdarbību, tā kā 29.02.2008. SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētāja J.B. atbildē par to neesot neviena vārda (lietas 75.lapa). Ar Rīgas domes Sekretariāta 06.03.2008. vēstuli Nr.RD-08-255-ap minētais iesniegums pārsūtīts SIA „KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes liegšanai pēc būtības (lietas 83.lapa). SIA ,,KNA” ar 09.04.2008. vēstuli Nr.1067 sniedza atbildi uz pieteicēja 04.03.2008. iesniegumu, cita starpā norādot, ka atbilde par nozagtā drenāžas akas vāka uzstādīšanu tika sniegta 25.02.2008. un atkārtoti 29.02.2008.

Tāpat atbildē norādīts, ka sabiedrības rīcība nav vērtējama kā bezatbildīga (lietas 94.lapa). [7.5] Pieteicējs 13.03.2008. sūdzībā Rīgas domes priekšsēdētājam (saņemta Rīgas pašvaldībā 13.03.2008. un reģistrēta ar Reģ.Nr.RD-08-712-pi) norāda, ka 13.02.2008. iesniedzis sūdzību SIA ,,KNA” bet līdz šim nav saņēmis atbildi. Ņemot vērā minēto, iesniedzējs lūdz paziņot par pieņemtajiem pasākumiem pret SIA ,,KNA” sakarā ar Iesniegumu likuma prasību pārkāpšanu (lietas 77.lapa). Ar Rīgas domes Sekretariāta 14.03.2008. vēstuli Nr.RD-08-293-ap minētais iesniegums pārsūtīts SIA „KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 84.lapa).

Pieteicējs 13.03.2008. iesniegumā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrai norādījis uz to, ka SIA „KNA” nav sniedzis pieteicējam atbildes uz vairākiem iesniegumiem, kā arī Rīgas domes bezdarbību. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras 14.03.2008. vēstuli minētais iesniegums pārsūtīts Rīgas domei (lietas 43.lapa). Ar Rīgas domes Sekretariāta 20.03.2008. vēstuli Nr.RD-08-316-ap minētais iesniegums pārsūtīts SIA „KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 44.lapa). SIA ,,KNA” ar 15.04.2008. vēstuli Nr.1121 sniedza atbildi uz trīs pieteicēja iesniegumiem, tostarp uz 13.03.2008.

Rīgas domes priekšsēdētājam adresēto iesniegumu un 13.03.2008. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrai adresēto iesniegumu. Atbildē iekļauti jautājumi par ūdens patēriņa starpības samazināšanu un starpības sadales aprēķināšanu, par zemes nomu, par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksu, kā arī norādīts, ka iesniedzējs neņem vērā, ka lēmums par dzīvojamās mājas turpmāko pārvaldīšanu, kopīpašumā esošās daļas lietošanas un apsaimniekošanas kārtību, maksas noteikšanu, kā arī kapitālā remonta veikšanu jāpieņem likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” IV un V nodaļas izpratnē dzīvokļu īpašnieku biedrībai (lietas 100.–101.lapa). [7.6] Pieteicēja 28.03.2008. sūdzībā Rīgas domes priekšsēdētājam (saņemta Rīgas pašvaldībā 28.03.2008. un reģistrēta ar Reģ.Nr.RD-08-850-pi) norāda, ka 11.01.2008. iesniedzis iesniegumu SIA ,,KNA” bet Iesniegumu noteiktajā termiņā nav saņēmis atbildi.

Ņemot vērā minēto, iesniedzējs lūdz paziņot, uz kāda pamata tiek pārkāpts Iesniegumu likums, un paziņot par pieņemtajiem pasākumiem pret SIA ,,KNA” (lietas 78.lapa). Ar Rīgas domes Sekretariāta 31.03.2008. vēstuli Nr.RD-08-343-ap minētais iesniegums pārsūtīts SIA „KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 85.lapa). SIA ,,KNA” ar 14.04.2008. vēstuli Nr.1105 sniedza atbildi uz pieteicēja 28.03.2008. iesniegumu, ietverot tajā atbildi uz 11.01.2008. iesniegumā ietverto lūgumu (lietas 97.lapa). [7.7] Pieteicējs 14.04.2008. sūdzībā Rīgas domes priekšsēdētājam (saņemta Rīgas pašvaldī8ā 14.04.2008. un reģistrēta ar Reģ.Nr.RD-08-1069-pi) norāda, ka vairākkārt iesniedzis sūdzības par to, ka SIA ,,KNA” nesniedz atbildes uz sūdzībām Iesniegumu likumā noteiktajos termiņos, bet katru reizi tās ir pārsūtītas SIA „KNA” (lietas 79.lapa).

Ar Rīgas domes Sekretariāta 16.04.2008. vēstuli Nr.RD-08-411-ap minētā sūdzība pārsūtīta SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 86.lapa). SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētājs J.B. sagatavoja un Rīgas domes priekšsēdētājs 12.05.2008. sniedza atbildi vēstulē Nr.RD-08-507-ap, cita starpā, norādot, ka SIA ,,KNA” Iesniegumu likuma izpratnē neīsteno valsts pārvaldes uzdevumus. Sabiedrība veic pārvaldes darbības, sniedzot iedzīvotājiem informāciju, atbildes un normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros skaidrojumus.

Norādīts, ka sabiedrība no pieteicēja 2006.gadā saņēma 9 iesniegumus, 2007.gadā saņēma 15 iesniegumus un 2008.gadā saņēma 19 iesniegumus. Uz visiem iesniegumiem ir sniegtas atbildes (lietas 138.lapa). [7.8] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka visos iesniegumos Rīgas domes priekšsēdētājam pieteicējs izteicis iebildumus par to, kā SIA „KNA” ir izskatījusi viņa iesniegumus un lūdzis nodrošināt to izskatīšanu atbilstoši likuma prasībām. Savukārt 2008.gada 14.aprīļa iesniegumā pieteicējs izteicis neapmierinātību ar to, ka viņa sūdzības par to, ka SIA ,,KNA” nesniedz atbildes uz sūdzībām Iesniegumu likumā noteiktajos termiņos, tiek pārsūtītas SIA „KNA”.

[8] Pieteicējs uzskata, ka atbildētāja ir pieļāvusi prettiesisku faktisko rīcību, nepamatoti pieteicēja sūdzības un iesniegumus par SIA „KNA” faktisko rīcību pārsūtot izskatīšanai SIA „KNA”, nevis Rīgas domes izpilddirektoram, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā esot atbildīgs par pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbu saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 68.pantu. Savukārt atbildētāja atzīst, ka 2008.gada 31.janvārī, 6.februārī, 25.februārī, 6.martā, 14.martā, 31.martā un 16.aprīlī, pamatojoties uz Iesniegumu likuma 4.panta 1.punktu, pārsūtījusi pieteicēja Rīgas domes priekšsēdētājam adresētos iesniegumus SIA „KNA”, kura uz visiem iesniegumiem (29.01.2008., 05.02.2008., 22.01.2008., 04.03.2008., 13.03.2008., 28.03.2008., 14.04.2008. iesniegumi) sniegusi pieteicējam atbildes. Taču atbildētāja uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, jo lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā. Pieteicēja iesniegumos un sūdzībās izteiktie lūgumi un jautājumi attiecas uz dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, atbildētājas rīcība, pārsūtot pieteicēja iesniegumus un sūdzības pēc piekritības atbildes sniegšanai SIA „KNA”, ir rīcība privāto tiesību jomā un līdz ar to nav atzīstama par faktisko rīcību. Ņemot vērā minēto, tiesai ir jāizvērtē, vai uz pieteicēja iesniegumiem ir attiecināms Iesniegumu likums.

[9] Tā kā pieteicējs visos iesniegumos Rīgas domes priekšsēdētājam izteicis iebildumus par to, kā SIA „KNA” ir izskatījusi viņa iesniegumus, un norādījis, ka SIA „KNA” rīcība ir faktiskā rīcība, tad vispirms tiesa izvērtēs, vai pieteicēja iesniegumi Rīgas domei ir uzskatāmi par apstrīdēšanas iesniegumiem, ar kuriem tiek apstrīdēta SIA „KNA” faktiskā rīcība – atbildes nesniegšana uz iesniegumiem likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Tātad Iesniegumu likums nosaka pienākumu sniegt atbildi tikai iestādēm un privātpersonām, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumu, t.i., publisko tiesību jomā ietilpstošu uzdevumu. SIA „KNA” ir privāto tiesību juridiskā persona, tātad privātpersona. Līdz ar to Iesniegumu likums var būt piemērojams SIA „KNA” iesniegtu iesniegumu izskatīšanai tikai tad, ja SIA „KNA” īsteno kādu valsts pārvaldes uzdevumu (publisko tiesību jomā ietilpstošu uzdevumu) un iesniegums attiecas tieši uz šo uzdevumu. No pieteicēja iesniegumiem SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs”, secināms, ka pieteicējs vērsies pie SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” par tādiem jautājumiem, kā, piemēram, dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanas un apsaimniekošanas maksa, dzīvojamās mājas kāpņu telpas stāvoklis, zemes nomas maksa, ūdens patēriņa starpības samazināšana u.tml.

Visi šie jautājumu attiecas uz dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Kā ir atzinis Augstākās tiesas Senāts, tad dzīvojamo māju apsaimniekošana saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.pantam neietilpst pie publisko tiesību jomā īstenotajām pašvaldības funkcijām un attiecībā uz dzīvojamo māju apsaimniekošanu piemērojamas privāttiesiskās attiecības reglamentējošās tiesību normas (Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 14.marta lēmuma lietā SKA-196 12.punkts). Tas nozīmē, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana ir darbība privāto tiesību jomā un tā nav uzskatāma par valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Iesniegumu likums nav piemērojams iesniegumiem, kas SIA „KNA” iesniegti par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Līdz ar to par SIA „KNA” rīcība, sniedzot atbildes uz šādiem iesniegumiem, nav uzskatāma par faktisko rīcību. Tā kā SIA „KNA” rīcība, sniedzot atbildes uz iesniegumiem par dzīvojamo māju apsaimniekošanu, nav uzskatāma par faktisko rīcību, tad to nevar arī apstrīdēt kā faktisko rīcību. Līdz ar to iesniegumi Rīgas domei par SIA „KNA” rīcību, izskatot iesniegumus, nav uzskatāmi par apstrīdēšanas iesniegumiem ne Iesniegumu likuma izpratnē, ne Administratīvā procesa likuma izpratnē.

Tas nozīmē, ka Rīgas domei nebija pienākums izskatīt šos iesniegumus kā apstrīdēšanas iesniegumus Iesniegumu likuma izpratnē.

[10] Pieteicējs ir arī norādījis, ka Rīgas domes priekšsēdētājam bija pienākums izskatīt iesniegumus atbilstoši Iesniegumu likumam, jo Rīgas domes izpilddirektors pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā esot atbildīgs par pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbu saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 68.pantu. Līdz ar to tiesai ir jāizvērtē, vai iesniegumi, kuros izteiktas sūdzības par SIA „KNA” rīcību, ir uzskatāmi par iesniegumiem Iesniegumu likuma izpratnē. Atbilstoši Iesniegumu likuma 2.panta pirmajai daļai par iesniegumu ir uzskatāms dokuments, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums.

Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir skaidrots, ka „kompetence” nozīmē piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam). Tas nozīmē, ka ar iestādes kompetenci varētu saprast iestādes pilnvaru kopumu gan publisko tiesību jomā, gan privāto tiesību jomā. Taču, tā kā Iesnieguma likuma 1.pants noteic, ka šī likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē, tad tiesas ieskatā Iesniegumu likuma izpratnē ar iestādes kompetenci ir saprotama tikai iestādes kompetence publisko tiesību jomā.

Vēršoties iestādē ar iesniegumu, kas skar iestādes kompetenci privāto tiesību jomā netiek veicināta līdzdalība valsts pārvaldē. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicēja iesniegumi attiecas uz atbildētājas kompetenci publisko tiesību jomā. Likuma „Par pašvaldībām” 68.pants nosaka: „Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt domes deputāts, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību domes nomaiņas gadījumā.” Taču tiesas ieskatā nav pamata šo normu interpretēt tādējādi, ka tā noteiktu, ka uzraudzība pār pašvaldības kapitālsabiedrību darbu ir funkcija publisko tiesību jomā. Valsts pārvaldes iestāžu likuma 88.panta otrā daļa paredz, ka publiska persona, tātad arī pašvaldība kapitālsabiedrību dibina komercdarbības veikšanai. Pašvaldības tāpat kā jebkuram kapitālsabiedrības dibinātājam ir zināmas tiesības kontrolēt kapitālsabiedrību darbu, taču šīs darbības ir vērtējamas kā darbības privāto tiesību jomā.

Ir gadījumi, kad pašvaldību kapitālsabiedrības veic arī valsts pārvaldes uzdevumus. Šādā gadījumā pašvaldības kontrole pār kapitālsabiedrību valsts pārvaldes uzdevumu veikšanā ir darbība publisko tiesību jomā. Taču tiesa jau sprieduma 9.punktā konstatēja, ka jautājumi, par kuriem pieteicējs vērsās SIA „KNA”, ir saistīti ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu, kas ir darbība privāto tiesību jomā. Līdz ar to arī pašvaldības amatpersonu darbība, veicot uzraudzību pār kapitālsabiedrībām, kas darbojas privāto tiesību jomā, ir vērtējama kā darbība privāto tiesību jomā.

Līdz ar to tiesas ieskatā Iesniegumu likums nav piemērojams šādos gadījumos, kad persona vēršas Rīgas domē, lūdzot veikt darbības privāto tiesību jomā. Ņemot vērā to, ka Rīgas domes darbības attiecībā uz SIA „KNA” ir darbības privāto tiesību jomā, tad atbildētājas rīcība, izskatot iesniegumus par SIA”KNA”, nav faktiskā rīcība. Tā kā administratīvo tiesu uzdevums atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir veikt kontroli pār darbībām publisko tiesību jomā, tad secināms, ka administratīvā procesa kārtībā nav skatāms jautājums par to, vai Rīgas dome pareizi veic kapitālsabiedrību uzraudzību, ja šīs kapitālsabiedrības darbojas privāto tiesību jomā.

[11] Tātad tiesa konstatēja, ka Iesniegumu likums nav piemērojams Rīgas domes rīcībai, izskatot iesniegumus par SIA „KNA”, un Rīgas domes rīcība, izskatot iesniegumus par SIA „KNA”, nav ne faktiskā rīcība, ne arī vērtējama kā apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšana Iesniegumu likuma izpratnē. Līdz ar to jautājums par Rīgas domes rīcību, izskatot sūdzības par SIA „KNA”, nav skatāms administratīvā procesa kārtībā. APL 282.panta 1.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Ņemot vērā minēto, ir izbeidzama tiesvedība par Rīgas domes rīcību, pārsūtot SIA „KNA” pieteicēja 2008.gada 29.janvāra, 2008.gada 5.februāra, 2008.gada 22.janvāra, 2008.gada 4.marta, 2008.gada 13.marta un 2008.gada 28.marta iesniegumus par SIA „KNA”.

[12] Pieteicējs 2008.gada 14.aprīļa iesniegumā Rīgas domes priekšsēdētājam ir norādījis, ka viņš vairākkārt ir vērsies Rīgas domē ar iesniegumiem par to, ka SIA „KNA” neievēro Iesniegumu likuma prasības, taču Rīgas domes šos iesniegumus pārsūta SIA „KNA”. Pieteicējs lūdz paskaidrot, uz kāda pamata iesniegumi tiek pārsūtīti (lietas 79.lapa). Tātad pieteicēja 2008.gada 14.aprīļa iesniegums satur sūdzību nevis par SIA „KNA”, bet gan sūdzību par Rīgas domes rīcību, izskatot pieteicēja iesniegumus.

Šāds iesniegums tiesas ieskatā ir uzskatāms par iesniegumu, kas skar Rīgas domes kompetencē esošu jautājumu un ir uzskatāms par iesniegumu Iesniegumu likuma izpratnē, jo jautājums par iesniegumu izskatīšanas kārtības ievērošanu ir publisko tiesību jomā ietilpstošs jautājums. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai Rīgas dome ir sniegusi atbildi uz šo iesniegumu Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. [12.1] Tiesa konstatē, ka pieteicēja 2008.gada 14.aprīļa iesniegums saņemts Rīgas domē 2008.gada 14.aprīlī. (lietas 79.lapa).

Ar Rīgas domes Sekretariāta 2008.gada 16.aprīļa vēstuli Nr.RD-08-411-ap minētā sūdzība pārsūtīta SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētājam atbildes sniegšanai pēc būtības (lietas 86.lapa). SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētājs J.B. sagatavoja un Rīgas domes priekšsēdētājs 2008.gada 12.maijā sniedza atbildi vēstulē Nr.RD- 08-507-ap. Tātad atbilde ir sniegta atbilstoši Iesniegumu likuma 5.panta trešajai daļai - ne vēlāk kā mēneša laikā. [12.2] Izvērtējot to, vai ir ievērotas Iesnieguma likuma prasības attiecībā uz to, kam ir jāsniedz atbilde, tiesa konstatē, ka Iesniegumu likums tikai vispārīgi nosaka, ka to sniedz iestāde, kuras kompetencē attiecīgais jautājums ir.

Iesniegumu likums sīkāk neregulē, kam atbilde ir jāsagatavo un kam tā ir jāparaksta. Izvērtējot 2008.gada 12.maija atbildi, ir redzams, ka šajā gadījumā, lai arī atbildi ir sagatavojis SIA ,,KNA” padomes priekšsēdētājs J.B., to ir parakstījis Rīgas domes priekšsēdētājs. Tiesas ieskatā Iesnieguma likuma kontekstā nav būtiski, kurš ir sagatavojis atbildi. Atbildes sagatavošana uz iesniegumu ir iestādes darba iekšējās organizācijas jautājums, un Iesniegumu likums nenosaka tiesības prasīt, lai atbildi uz iesniegumu sagatavotu kāda konkrēta persona.

Tā kā atbildi uz pieteicēja 2008.gada 14.aprīļa iesniegumu ir parakstījis Rīgas domes priekšsēdētājs, tad ir uzskatāms, ka Rīgas domes priekšsēdētājs ir arī sniedzis atbildi. Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē, ka būtu pārkāpts Iesniegumu likums saistībā ar to, kurš ir sniedzis atbildi uz iesniegumu. [12.3] Izvērtējot to, vai ar 2008.gada 12.maija vēstuli ir sniegta atbilde pēc būtības uz pieteicēja iesniegumu, tiesa konstatē, ka pieteicējs bija lūdzis paskaidrot, kāpēc viņa iesniegumi tiek pārsūtīti SIA „KNA”.

Rīgas domes priekšsēdētāja 2008.gada 12.maija atbildes vēstulē Nr.RD-08-507-ap norādīts, ka SIA ,,KNA” Iesniegumu likuma izpratnē neīsteno valsts pārvaldes uzdevumus. Sabiedrība veic pārvaldes darbības, sniedzot iedzīvotājiem informāciju, atbildes un normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros skaidrojumus. Norādīts, ka sabiedrība no pieteicēja 2006.gadā saņēma 9 iesniegumus, 2007.gadā saņēma 15 iesniegumus un 2008.gadā saņēma 19 iesniegumus. Uz visiem iesniegumiem ir sniegtas atbildes (lietas 138.lapa). Lai arī Rīgas domes priekšsēdētāja 2008.gada 12.maija atbildes vēstulē Nr.RD-08-507-ap nav tieši minēta iesniegumu pārsūtīšana, tomēr tiesas ieskatā no šīs atbildes ir saprotams, ka iesniegumi tiek pārsūtīt tāpēc, ka pieteicējs raksta par tādiem jautājumiem, kas ir SIA „KNA” kompetencē un kas skar darbību privāto tiesību jomā, nevis valsts pārvaldes jomā.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2008.gada 12.maija vēstuli Nr.RD-08-507-ap ir sniegta atbilde pēc būtības uz pieteicēja 2008.gada 14.aprīļa iesniegumu.

[12.4] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētāja, izskatot pieteicēja 2008.gada 14.aprīļa iesniegumu, ir ievērojusi Iesniegumu likumu un līdz ar to nav pieļāvusi prettiesisku faktisko rīcību. Līdz ar to pieteikums daļā par atbildētājas rīcību, izskatot pieteicēja 2008.gada 14.aprīļa iesniegumu, ir noraidāms.

[13] Pieteicējs 2010.gada 31.martā tiesā ir iesniedzis pieteikuma papildinājumu, un 2010.gada 5.maijā iebildumus, kuros lūdzis noteikt atlīdzinājumu par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.pantu personas ir tiesības uz atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai ir nodarīts ar prettiesisku faktisko rīcību. Arī šī likuma 4.panta pirmā daļa paredz, ka ir jākonstatē faktiskās rīcības prettiesiskums, lai apmierinātu prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Tātad prasījums par atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums, jo tas vienmēr ir pakārtots prasījumam par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Tā kā tiesa atzina, ka tiesvedība lietā daļā ir izbeidzama, bet pārējā daļā pieteikums nav pamatots, jo atbildētāja nav pieļāvusi prettiesisku faktisko rīcību, tad prasījums par mantisko zaudējumu un morālā kaitējumu atlīdzināšanu ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 255., 282.panta 1.punktu, 289., 329. un 331.pantu un Iesniegumu likuma 10.panta ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

izbeigt tiesvedību lietā daļā par Rīgas domes rīcību, pārsūtot SIA „KNA” I.J. 2008.gada 29.janvāra, 2008.gada 5.februāra, 2008.gada 22.janvāra, 2008.gada 4.marta, 2008.gada 13.marta un 2008.gada 28.marta iesniegumus. Noraidīt I.J. pieteikumu par Rīgas domes faktisko rīcību, neatbildot pēc būtības uz I.J. 2008.gada 14.aprīļa iesniegumu, un mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Kovaļevska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Kovaļevska Rīgā, 2010.gada 10.jūnijā