Legislator Case Law & Legislation
C39082817 / C-0828-17 ECLI:LV:VLRT:2017:1215.C39082817.4.S AI generated

Court dismissed main rent claim but allowed partial recovery of interest, court costs, and legal fees.

Case Number C39082817 / C-0828-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's main claim for rent arrears of 360 EUR while partially allowing recovery of interest, court costs, and legal fees. The plaintiff argued that the defendant failed to pay rent after a lease renewal following a property ownership change, but the court found the defendant had not voluntarily satisfied the debt. Consequently, the court ordered the defendant to pay specific amounts for interest, state fees, and a reduced portion of legal expenses, while rejecting claims for statutory interest and collection costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 41. un 44. panti: The court may award court costs and legal fees to the plaintiff if the defendant has not voluntarily satisfied the claim, even if the main claim is dismissed.

Keywords

AI generated
rent arrears recovery court costs award legal fees reimbursement lease renewal rights partial claim dismissal voluntary satisfaction rule civil procedure law

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 41. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 44. panta 1. daļa 1. punkts a apakšpunkts
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 223. panta 4. punkts
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civillikuma 2174. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C 39082817

C-0828-17/7

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2017.gada 15.decembrī

Valmieras rajona tiesa: tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no SIA

“SKS PROJEKTI”.

Aprakstošā daļa.

[1] /pers. A/ (turpmāk prasītājs) cēla tiesā prasību piedzīt no SIA “SKS PROJEKTI” (turpmāk atbildētājs) par labu prasītājam nomas maksas

pamatparādu 360,00 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 7,57 EUR, parāda atgūšanas izdevumus 40,00 EUR un tiesas izdevumus, kā arī

izdevumus par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību 100,00 EUR. Atzīt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 8% gadā

no piedzītā pamatparāda.

[1.1] Prasītāja iesniedza tiesā prasības grozījumus (l.l.44) un lūdza piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai 48,52 EUR, tajā skaitā: likumiskos

nokavējuma procentus 8,52 EUR, parāda atgūšanas izmaksas 40,00 EUR. Kā arī lūdz piedzīt visus tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 71,14 EUR, ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, izdevumus par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību 130,00 EUR.

[2] Prasības pieteikumā (l.l.4-6) norādīts, ka prasības priekšmets ir nomas maksas parāda, likumisko nokavējuma procentu un parāda atgūšanas

izmaksu piedziņa. Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds 400,00 EUR; b) likumiskie procenti 7,57 EUR.

[2.1] Saskaņā ar ierakstiem Valkas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/. kopš 01.08.2016. prasītājai pieder nekustamais īpašums

/adrese A/ domājamā puse (zemesgrāmatu apliecības kopija pielikumā). Otra šī īpašuma domājamā puse pieder /pers. D/.

[2.2] Laikā, kad iegādājās nekustamā īpašuma domājamo pusi, daļu minētā nekustamā īpašuma nomāja atbildētājs. Nomas līgumu pārdevējs man

nenodeva. Tā kā bija notikusi nekustamā īpašumu īpašnieku maiņa, uzskatīja, ka ar atbildētāju bija nepieciešams noslēgt jaunu līgumu. No otra ēkas

nomnieka SIA “Moda kapitāls” elektroniskā pasta vēstulē saņēma nomas līguma projektu word formātā. ?ā kā iepriekšējais īpašnieks /pers. E/ bija

prasītāju informējis, ka abiem ēkas nomniekiem ir identiski līguma noteikumi, uz viņai piesūtītā līguma projekta bāzes sagatavojusi jaunu nomas līgumu un

01.02.2017. ar atbildētāju noslēdza nomas līgumu uz (domājams) iepriekš noslēgtā līguma noteikumiem, tādejādi turpinot iepriekš nodibinātās nomas

tiesiskās attiecības. Arī no Civillikuma 2174.panta izriet, ka mainoties iznomātā objekta īpašniekam, ieguvējam ir izvēle turpināt esošās nomas tiesiskās

attiecības vai tās pārtraukt.

[2.3] Jau kopš nomas līguma noslēgšanas atbildētājs savas saistības savlaicīgi norēķināties par telpu lietošanu pildīja ar kavēšanos: 05.02.2017.

izrakstītais rēķins par 2017.gada februāra mēnesi tika apmaksāts tikai 30.03.2017., bet 05.03.2017. un 05.04.2017. izrakstītie rēķini par marta un aprīļa

mēnešiem apmaksāti tikai 25.04.2017. Kopš šī gada maija atbildētājs ir pārtraucis nomas maksas maksājumus.

[2.4] 15.07.2017. atbildētājam tika nosūtīta pretenzija par nomas maksas parādu par 2017.gada maija, jūnija un jūlija mēnešiem (kopija

pielikumā). Uz šo pretenziju atbildētājs sniedza atbildi, ka pretenziju uzskatot par nepamatotu, jo ar Valkas rajona tiesas lēmumu prasītājai esot noteikts

aizliegums rīkoties ar viņai piederošo īpašuma daļu, tajā skaitā, to iznomāt, turklāt nomas līguma noslēgšanai viņai esot bijusi jāsaņem otra kopīpašnieka

/pers. D/ piekrišana.

[2.5] 06.04.2017. /pers. D/ cēlis tiesā pret prasītāju prasību par izpirkuma tiesību izlietošanu, lūdzot viņam atzīt īpašuma tiesības uz viņai piederošo

nekustamo īpašumu /adrese A/, daļu. Pamatojoties uz /pers. D/ prasību, ierosināta civillieta C 38031317, kuras ietvaros piemērots prasības

nodrošinājums aizlieguma atzīme. Tomēr, prasītājas ieskatā, šiem apstākļiem nav nekādas nozīmes viņas tiesiskajās attiecībās ar atbildētāju.

[2.5.1]Saskaņā ar Civillikumu 994.pantu “par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās”, un līdz pat

šim brīdim Valkas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/ prasītāja reģistrēta kā nekustamā īpašuma /adrese A/, domājamās puses īpašniece.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 46.panta otrajai daļai zemesgrāmatā reģistrētā prasības nodrošināšanas (aizlieguma) atzīme kavē jebkuru īpašnieka

izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, tātad atliecas uz viņai piederošas īpašuma domājamās daļas atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, bet ne uz

tiesībām nodot nomā viņai piederošo īpašuma daļu.

[2.6] Faktiski 01.02.2017. nomas līgums tika noslēgts agrāk nodibināto nomas tiesisko attiecību “pārvešanai” uz prasītāju, t.i., viena līguma

dalībnieka /pers. E/ aizstāšanai ar prasītāju kā jauno nomas līguma dalībnieci. Atbildētājam bija labi zināms, ka nekustamajam īpašumam ir divi īpašnieki,

un nedz pie 01.02.2017. nomas līguma noslēgšanas, nedz arī laika posmā līdz 2017.gada maijam atbildētājam nekādi iebildumi šajā sakarā nebija, ko

apliecina gan pats līguma noslēgšanas fakts, gan nomas līguma paredzētās nomas maksas samaksa par šī gada februāra, marta un aprīļa mēnešiem.

[2.7] Neraugoties uz to, ka atbildētājs savas saistības pēc 01.02.2017. nomas līguma neatzīst, atbildētājs telpas nav atbrīvojis un visu šo laiku ir

lietojis un joprojām turpina lietot telpas prasītājai un /pers. D/ kopīgi piederošajā īpašumā /adrese A/.

[2.8] Pēc stāvokļa uz šī prasības pieteikuma sastādīšanas dienu atbildētāja nomas maksas parāds sastāda 540,00 EUR, un tas aprēķināts par šī

gada maija, jūnija, jūlija, augusta, septembra un oktobra mēnešiem pēc Nomas līguma 3.2.punktā noteiktās likmes 60 EUR mēnesī.

[2.9] Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punktu “procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (…) par katru parādu

samaksas nokavējumu, kaut art parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (...) [un] par svešu naudu (…)”, savukārt Civillikuma 1765.pants nosaka

likumisko procentu likmi astoņus procentpunktus virs galējās procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada

pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās, un tā piemērojama turpmākos sešus mēnešus.

[2.9.1] Papildus Civillikuma 1759.panta 2.punktam Atbildētāja pienākumu maksāt likumiskos procentus par nomas maksas maksājumu kavējumu

nosaka arī Civillikuma 2141.panta noteikumi.

[2.9.2] Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem un vadoties no Latvijas bankas interneta vietnē atrodamās informācijas (izdruka pielikumā),

no atbildētāja piedzenamo likumisko nokavējuma procentu aprēķināšanā piemērojama 8% gada likme, un atbilstoši augstāk redzamajam likumisko

procentu aprēķinam aprēķināti EUR 7,57 apmērā.

[2.10] Saskaņā ar Civillikuma 1668.9pantu ”par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks

bez īpaša atgādinājuma maksā kreditoram parada atgūšanas izmaksas trīsdesmit latu apmērā. Parādu atgūšanas izmaksu segšana neatbrīvo parādnieku

no pienākuma atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai”, un, pamatojoties uz minēto likuma normu, prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētāja parāda atgūšanas izmaksas likumā noteiktajā 42.69 EUR (LVL 30,00) apmērā.

[2.11] Prasītājs piekrīt izmantot mediāciju, ja atbildētājs sedz ar tās izmantošanu saistītos izdevumus.

[3] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu (l.l.36-37).

[3.1] Paskaidrojumā norādīts, ka prasību neatzīst. Ka atbildētājs atsakās iesaistīties civilstrīdā. Ka ir saņemts tiesas noraksts starp prasītāju un

/pers. D/. Nomas rēķini no prasītājas tika atsūtīti pēc atbildētāja lūguma, un ir noteikta procedūra uzņēmumā pēc kāda principa tie tiek apstrādāti.

Prasītājai liekas, ka viņai viss pienākas nekavējoties. Papildus nav norādīta korekta summa, jo daļa summas tiek skaitīta VID, kā IIN samaksa, to paredz

likums.

[4] Prasītājs iesniedza tiesā prasības pieteikuma precizējumus (l.l.44).

[4.1] Ievērojot to, ka pēc prasības celšanas atbildētājs galveno parādu ir samaksājis, vēlas precizēt tiesai pieteiktos prasījumus.

[4.2] Apstiprina, ka ir saņēmusi nomas maksas maksājumus par laika posmu no 01.05.2017. līdz 31.10.2017. 324 EUR apmērā, t.i., apmērā, kas

paredzēta izmaksai pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa 10% ieturēšanas.

[4.2.1] Lai gan atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ar kādu tiek aplikta nomas maksa, samaksu valsts

budžetā, tomēr, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta desmitajai daļai par šī nodokļa ieturēšanu un samaksu valsts ienākumos ir

atbildīgs atbildētājs, tāpēc prasību par galvenā parāda 360 EUR piedziņu neuztur.

[4.3] Ievērojot to, ka parāds samaksāts tikai 13.11.2017., t.i., pēc prasības celšanas, prasību uztur daļā par parāda atgūšanas izmaksu 40,00

EUR, likumisko nokavējuma procentu un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

[4.3] Prasītāju aizvaino ironija atbildētāja paskaidrojumos, ka viņai liekoties, ka viņai viss pienākas nekavējoties. Nomas maksas samaksas termiņi

bija noteikti līgumā, un atbildētājam bija pienākums tos ievērot. Nomas maksas rēķinus prasītāja katra mēneša sākumā aiznesa uz atbildētāja veikalu, kas

atrodas prasītājai piederējušajās telpās. Atbildētājs šos rēķinus ir saņēmis, ko pierāda nomas maksas samaksa par pirmajiem trim nomas mēnešiem. Arī

savā atbildē uz prasītājas 15.07.2017. pretenziju atbildētājs neko nav minējis par rēķinu nesaņemšanu. Gluži otrādi - lūdzis viņu turpmāk “atturēties no

naudas līdzekļu pieprasīšanas”. Kad šī gada oktobra beigās prasītājai zvanīja atbildētāja grāmatvede, viņa lūdza rēķinus aizsūtīt elektroniski, jo tie esot

“kaut kur noklīduši”. Lieki piebilst, ka prasītāja pie šādas rēķinu noklīšanas nav vainojama, un šie apstākļi neatbrīvo atbildētāju no pienākuma atbildēt par

pieļauto maksājumu kavējumu sekām.

[4.4] Ievērojot to, ka galvenais parāds nomaksāts 13.11.2017., vēlas precizēt likumisko nokavējuma procentu summu uz šo datumu, un lūdz

piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 8,52 EUR apmērā.

[5] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida atsauksmi par prasītājas prasības pieteikuma precizējumiem.

[5.1] Atbildētājs prasību neatzīst un uzskata to par nepamatotu.

[5.2] Atbildētājs gaidīja, kā atrisināsies strīds starp īpašnieku un pirmpirkuma tiesīgo, lai zinātu, kuram pienākas maksāt nomas maksu.

Atbildētājam nebija nodoma izvairīties no maksājuma. Atbildētājs atlika maksājumu veikšanu līdz tiesas lēmumam par patieso īpašnieku.

[5.3] Atbildētāja grāmatvedei pastāv iespēja kaut kādiem dokumentiem “noklīst” cilvēciskā faktora dēļ. Tiklīdz tika saņemti oriģināli, tie tika

iegrāmatoti sistēmā. Atbildētājs darbojas pēc izstrādātiem iekšējiem grāmatvedības standartiem, kas nosaka, ka ir noteikta procedūra, kādā rēķini tiek

uzskaitīti. Kopā šis process no rēķinu saņemšanas brīža aizņem aptuveni līdz 3 nedēļām, līdz maksājumi tiek apstiprināti.

[5.4] Atbildētājam nav skaidrs, kas ietilpst parāda atgūšanas izmaksās 40,00 EUR un kā ir noformēti izdevumi par advokāta sniegto juridisko

palīdzību 130,00 EUR. nav pierādījumu, ka šādas izmaksas ir saistītas ar prasību tiesā.

[6] Puses nav lūgušas uzklausīšanu tiesas sēdē. Pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā, un par to, ka iepriekš minētais datums ir uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu, paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Motīvu daļa.

[7] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība, tās

uzturētajā daļā, ir apmierināma daļēji.

[8] Lietā nepastāv strīds, ka prasītājai laika periodā no 2017.gada 1.maija līdz 2017.gada 31.oktobrim piederēja nekustamais īpašums ar kadastra

numuru /numurs C/, adrese: /adrese A/, Valkas pilsētas zemesgrāmatu nodalījums Nr./numurs D/ (l.l.11).

[8.1] Lietā nepastāv strīds, ka 2017.gada 1.februārī atbildētājs kā nomnieks un prasītāja kā iznomātājs noslēdza Nomas līgumu (l.l.13-14)

(turpmāk Nomas līgums).

[8.2] Puses vienojās, ka iznomātājs nodod, bet nomnieks pieņem atlīdzības lietošanā telpas, kas atrodas ēkā /adrese A/.

[8.3] Puses Nomas līguma 3.1.punktā vienojās par norēķinu kārtību – par telpu izmantošanu nomnieks maksā iznomātājam nomas maksu 120,00

EUR mēnesī un komunālos maksājumus saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem. Nomas līguma 3.2.punktā puses vienojušās, ka nomas maksu nomnieks

maksā katram iznomātājam atsevišķi 60.00 EUR apmērā pēc iznomātāja rēķina saņemšanas ar pārskaitījumu uz iznomātāja norādīto kontu bankā līdz

tekošā mēneša 15.datumam, izmaksas vietā ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā un pārskaitot to uz Latvijas Republikas Valsts kasi.

[9] Tiesa konstatē, ka prasītāja ir atteikusies no prasības par nomas maksas parāda 360,00 EUR par laika periodu no 2017.gada 1.maija līdz

2017.gada 31.oktobrim piedziņas no atbildētāja, jo atbildētājs nomas maksas parādu par attiecīgo laika periodu pēc prasības iesniegšanas labprātīgi

samaksājis.

[9.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 225.pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav

pieļaujama.

[9.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja prasību par nomas maksas parāda 360,00 EUR piedziņu no atbildētāja neuztur. Tādejādi tiesa

secina, ka tiesvedība lietā par attiecīgā nomas maksas parāda piedziņu ir izbeidzama.

[10] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 8,52 EUR, kas aprēķināti par rēķinu samaksas kavējumu

(l.l.44).

[10.1] Atbildētājs iebildumus pret aprēķināto likumisko procentu apmēru un aprēķina kārtību nav cēlis. Atbildētājs uzskata, ka nav pieļāvis

nokavējumu, jo gaidījis tiesas nolēmumu prasītājas strīdā ar pirmpirkuma tiesīgo.

[10.2] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[10.2.1] Tiesa uzskata, ka atbildētāja iebildumi par pienākumu veikt nomas maksas samaksu nav pamatoti. Tiesa konstatē, ka atbildētājs ir

atzinis, ka apzināti pieļāva nomas maksas nokavējumu.

[10.2.2] Prasītāja atbilstoši Civillikuma 1759. un 1765. pantam lūdz piedzīt likumiskos

nokavējuma procentus par nomas maksas samaksas nokavējumu. Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs pieļāva nomas maksas samaksas

nokavējumu un likumiskos nokavējuma procentus nav maksājis.

[10.2.3] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[10.2.4] Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

[10.2.5] Tiesa, ņemot vērā, ka nokavējuma procentu maksāšanas pienākums izriet no nomas līguma attiecībām, nevis līguma par preces

piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, uzskata, ka, nosakot procentu apmēru, nav piemērojama Civillikuma 1765.panta otrajā daļa, kurā procentu

likme ir noteikta 8 procentpunkti virs procentu pamatlikmes. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojama Civillikuma 1765.panta pirmā daļa un

procentu apmērs nosakāms 6 procenti gadā.

[10.2.6] Tiesa ir aprēķinājusi piedzenamos likumiskos nokavējuma procentus šādā apmērā: 1) par 2017.gada 5.februāra rēķina Nr.15

samaksas nokavējumu periodu, t.i., 43 kavētām dienam 0,38 EUR ( 54,00 EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 43 (kavēto dienu skaits) = 0,38 EUR); 2)

par 2017.gada 5.marta rēķina Nr.16 samaksas nokavējumu periodu, t.i., 41 kavētām dienam 0,36 EUR (54,00 EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 41

(kavēto dienu skaits) = 0,36 EUR); 3) par 2017.gada 5.aprīļa rēķina Nr.17 samaksas nokavējumu periodu, t.i., 10 kavētām dienam 0,09 EUR (54,00

EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 10 (kavēto dienu skaits) = 0,09 EUR); 4) par 2017.gada 5.maija rēķina Nr.18 samaksas nokavējumu periodu, t.i.,

181 kavētām dienam 1,61 EUR (54,00 EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 181 (kavēto dienu skaits) = 1,61 EUR); 5) par 2017.gada 5.jūnija rēķina

Nr.19 samaksas nokavējumu periodu, t.i., 150 kavētām dienam 1,33 EUR (54,00 EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 150 (kavēto dienu skaits) = 1,33

EUR); 6) par 2017.gada 5.jūlija rēķina Nr.20 samaksas nokavējumu periodu, t.i., 120 kavētām dienam 1,07 EUR (54,00 EUR x 6% / 365 (dienas

gadā) x 120 (kavēto dienu skaits) = 1,07 EUR); 7) par 2017.gada 5.augusta rēķina Nr.21 samaksas nokavējumu periodu, t.i., 89 kavētām dienam 0,79

EUR (54,00 EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 89 (kavēto dienu skaits) = 0,79 EUR); 8) par 2017.gada 5.septembra rēķina Nr.22 samaksas

nokavējumu periodu, t.i., 58 kavētām dienam 0,51 EUR (54,00 EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 58 (kavēto dienu skaits) = 0,51 EUR); 9) par

2017.gada 5.oktobra rēķina Nr.23 samaksas nokavējumu periodu, t.i., 28 kavētām dienam 0,25 EUR (54,00 EUR x 6% / 365 (dienas gadā) x 28

(kavēto dienu skaits) = 0,25 EUR). Procenti kopā: 6,39 EUR (turpmāk procenti).

[10.3] Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami procenti 6,39 EUR.

[11] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parāda atgūšanas izmaksas 40,00 EUR. Prasījums pamatots ar Civillikuma 1668.9pantu.

[11.1] Atbildētājs ir cēlis iebildumus pret iepriekš minēto parāda atgūšanas izmaksu piedziņu, norādot, ka tam nav skaidrs, kas ietilpst iepriekš

minētajās izmaksās.

[11.2] Civillikuma 1668.9pantā noteikts, ka par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks

bez īpaša atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Parāda atgūšanas izmaksu samaksa neatbrīvo parādnieku no

pienākuma atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai.

[11.2.1] Tiesa, saskaņā ar Likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), kas attiecas uz

Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļu “Nokavējums līgumiem par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu”,

konstatē, ka likumdevējs attiecīgo iedaļu attiecinājis nokavējumu līgumiem par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu. Tiesiskais regulējums

attiecināms tikai uz līgumiem par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu un nav piemērojams uz pārējo Civillikuma tiesisko regulējumu.

Attiecīgais tiesiskais regulējums ir attiecināms uz privāto tiesību juridiskām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, to kapitālsabiedrībām un fiziskām

personām, kuras, īstenojot saimniecisko darbību, veic komercdarījumus.

[11.2.2] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasītāja ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja vai komersants.

[11.2.3] Tiesa secina, ka nepastāv tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā.

[12] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja valsts nodevu par prasības pieteikumu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR.

[12.1] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs, pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis prasītājas prasījumu par nomas maksas 324,00 EUR

par laika periodu no 2017.gada 1.maija līdz 2017.gada 31.oktobrim.

[12.2] Prasītāja, ņemot vērā iepriekš minēto, atteicās no prasības par galvenā parāda daļas - 360,00 EUR, piedziņas.

[12.2.1] Civilprocesa likuma 41.panta otrajā daļā noteikts, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

[12.2.3] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu secina, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – valsts

nodeva par prasības pieteikumu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi 3,30 EUR.

[13] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus advokāta palīdzības samaksai 130,00 EUR (l.l.9, 10, 45)

[13.1] Tiesa konstatē, ka prasītāja ir iesniegusi rēķinus (l.l.9, 45) un starp prasītāju un zvērinātu advokātu noslēgtu vienošanos (l.l.10).

[13.2] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a apakšpunktu, 1.1daļu un ceturto daļu, ņemot vērā, ka

prasītāja neuzturēja prasību par galvenā parāda daļas - 36,00 EUR, piedziņu no atbildētāja, secina, ka no atbildētāja par labu prasītajai piedzenami

izdevumi advokāta palīdzības samaksai 49,56 EUR.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 44., 190., 193., 195., 204.1, 250.25pantu, 223.panta 4.punktu,

n o s p r i e d a:

1. Izbeigt tiesvedību lietā Nr. C 39082817, /pers. A/, dzimušas /datums/, prasībā par nomas maksas 360,00 EUR par laika periodu no

2017.gada 1.maija līdz 2017.gada 30.oktobrim piedziņu no SIA “SKS PROJEKTI”, reģ.Nr.54103045971.

2. Prasību daļēji apmierināt.

1. Piedzīt no SIA “SKS PROJEKTI”, reģ.Nr.54103045971, juridiskā adrese: Beātes iela 5, Valmiera, LV-4201, par labu /pers. A/,

dzimušai /datums/, dzīvesvietas adrese: /adrese B/, 130,39 EUR (viens simts trīsdesmit euro, 39 euro centi), kas sastāv no procentiem

6,39 EUR, valsts nodevas 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 3,30 EUR, izdevumiem advokāta palīdzības samaksai

49,56 EUR. Samaksu veikt: kredītiestāde – AS “SWEDBANK”, konta numurs /konta numurs/.

3. Noraidīt /pers. A/, dzimušas /datums/, prasību par likumisko procentu 2,13 EUR piedziņu no SIA “SKS PROJEKTI”,

reģ.Nr.54103045971.

4. Noraidīt /pers. A/, dzimušas /datums/, prasību par parāda atgūšanas izmaksas 40,00 EUR piedziņu no SIA “SKS PROJEKTI”,

reģ.Nr.54103045971.

5. Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

6. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma – 2017.gada 15.decembris, apelācijas

kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas

nepareizas izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ja

pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko

novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

Tiesnesis: D.Līdacis