Court allows management company's claim for arrears, interest, penalty, and costs against resident for unpaid maintenance fees.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the management company's claim for unpaid maintenance fees, interest, and contractual penalties. The plaintiff proved a valid management agreement and the defendant's failure to pay from May 2015 to August 2016, resulting in a calculated debt of 898.18 euros. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal sum, statutory interest, the agreed penalty, and court costs, while granting the plaintiff rights to future interest until enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189.-195., 204.1, 250.18-250.25 panti; The court must support a creditor's claim for maintenance fees, interest, and penalties when the contractual basis is established and the debtor fails to pay within the agreed timeframe.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0942-18/12
ECLI:LV:RPPT:2018:0312.C68419517.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā
pret /pers. A/ par naudas piedziņu un
k o ns t a t ē j a
2017.gada 21.februarī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī– prasītājs), cēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā maza apmēra prasību pret
/pers. A/ (turpmāk arī– atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 2016.gada 6.oktobra pirkuma līgumu, līdz 2016.gada augustam atbildētājai piederēja dzīvokļa
īpašums /adrese/.
2014.gada 21.martā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās telpas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgums (turpmāk arī– līgums).
Līguma 4.sadaļā pielīgts maksāt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, bet līguma 5.5. punktā pielīgts maksāt līgumsodu 0,1% apmērā
no kavētās maksājuma summas par katru nokavēto dienu.
Atbildētāja nav norēķinājusies par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī pakalpojumiem, kā rezultātā radies parāds. Parāds veidojās no
2015.gada maija līdz 2016.gada augustam, kas atspoguļots piedzenamās summas aprēķinā.
2016.gada 16.jūnijā prasītājs nosūtījis atbildētājai brīdinājumu, lūdzot samaksāt parādu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas,
pretējā gadījumā brīdinot par iespēju celt prasību tiesā. Atbildētāja uz brīdinājumu nav reaģējusi, parādu nav samaksājusi.
Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1756., 1765., 1770., 1771., 1773., 1775.,
1779., 1786.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un Dzīvokļu īpašuma likuma 10 un 13.pantu, prasītājs lūdz tiesu: (1) piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas
kods/, galveno parādu par pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada maija līdz 2016.gada augustam
898,18 euro (astoņi simti deviņdesmit astoņi euro, 18 centi); (2) piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus par laika
periodu no 2015.gada jūnija līdz 2016.gada jūlijam 53,06 euro (piecdesmit trīs euro, 06 centi); (3) piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,
līgumsodu par laika periodu no 2015.gada jūnija līdz 2016.gada jūlijam 89,82 euro (astoņdesmit deviņi euro, 82 centi); (4) piedzīt no /pers. A/,
personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus, kopā 160,86 euro (viens simts sešdesmit euro, 86 centi); (5) Noteikt SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% no simta
gadā no neatmaksātā parāda summas pamatsummas par laika posmu līdz pilnīgai sprieduma izpildei.
2017.gada 6.jūlijā atbildētājai uz tās prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētājas deklarētā adrese, nosūtīts prasības pieteikums
paskaidrojumu sniegšanai, nosakot datumu līdz kuram paskaidrojumi sniedzami tiesā – 2017.gada 5.augusts.
Atbildētāja savus paskaidrojumus tiesai nav sniegusi.
Noteiktajā termiņā, ne arī līdz civillietas izskatīšanas dienai atbildētāja paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi. Atbildētājai nosūtītais prasības
pieteikuma noraksts saņemts atpakaļ tiesā ar Latvijas Pasta atzīmi „Beidzies glabāšanas laiks”.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā. Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājai un atbildētājai nosūtīts 2017.gada 6.septembrī uz prasītāja
juridisko adresi un atbildētājas deklarēto adresi.
Ievērojot norādīto, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrās daļas noteikumiem, uzskatāms, ka lietas dalībniekiem paziņots lietas izskatīšanas
datums rakstveida procesā. Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā nav saņemts atbildētājas pieteikums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir iespējams lietu skatīt rakstveida procesā, jo lietas dalībniekiem savlaicīgi paziņots civillietas izskatīšanas
laiks rakstveida procesā.
Mo t īvu d a ļa
Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa noteic, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem
noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietas materiāliem pievienotais 2014.gada 21.marta līgums Nr.6-13/2086 (turpmāk arī – Līgums) apstiprina, ka puses nodibinājuši tiesiskās
attiecības, uz kuru pamata prasītājs apņēmies veikt dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu, taču atbildētāja apņēmusies segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu,
šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma
galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties
par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vienlaicīgi ar maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu un citiem līgumā noteiktiem maksājumiem, jāveic saskaņā ar pārvaldnieka sagatavoto kārtējo mēneša rēķinu, līdz rēķinā norādītajam datumam.
Savukārt Līguma 5.2.punkts noteic, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tiek aprēķināta saskaņā ar normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem tarifiem, bet, ja tādu nav, saskaņā ar pārvaldnieka aprēķinu. Pakalpojumu, kas dzīvokļa īpašumā netiek uzskaitīti
ar mēraparātiem, maksājumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina izriet, ka laika periodā 2015.gada maija līdz 2016.gada augustam parāds par pārvaldīšanu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem sastāda 898,18 EUR (lietas 41.lapa).
Civillikuma 1828.pants paredz, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Prasītājs 2016.gada 6.jūnijā nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par nenokārtotajām saistībām, taču atbildētāja uz brīdinājumu nav reaģējusi, parādu
nav samaksājusi un pie prasītāja nav vērsusies ar pārrunām par iespējamu parāda saistību nokārtošanu (lietas 16.lapa).
Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus,
vai kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu par
pamatparāda piedziņu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ
prasība par galvenā parāda piedziņu apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā pamatparādu 898,18 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā
nokavējuma procenti. Savukārt, Civillikuma 1765.pants noteic, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6% no kapitāla gadā.
Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus no 2015.gada jūnija līdz 2016.gada jūlijam 53,06 EUR.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko procentu 53,06 EUR apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.
Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu no 2015.gada jūnija līdz 2016.gada jūlijam 89,82 EUR.
Atbilstoši 2014.gada 21.marta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr. /numurs/ 5.5. apakšpunktam, maksājumu kavējuma gadījumos par
katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas.
Prasītāja tiesības prasīt līgumsodu izriet arī no Civillikuma 1720.panta 2.punkta, kurā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsoda, tā arī līguma
izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda 89,82 EUR apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi
seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 898,18 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādejādi no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 156,16 euro apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā 160,86 euro.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz
ar to atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Re zo lut īvā d a ļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 204.1, 250.18-250.25 pantu, tiesa
no s p r ie d a
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, galveno parādu
898,18 euro, likumiskos nokavējuma procentus 53,06 euro, līgumsodu 89,82 euro un tiesāšanās izdevumus 160,86 euro, kopā piedzenot 1201,92
euro (viens tūkstotis divi simti viens euro, 92 centi).
Samaksa izdarāma prasītāja norēķinu kontā Nr.LV83PARX0013044380019, AS “Citadele banka”.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,
personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātā galvenā parāda.
Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne