Court dismissed mother's appeal against child protection agency's custody denial due to lack of parenting capacity.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420345612

A03456-12/27

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 1.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Pūcīte

piedaloties K.S.,

atbildētāja Ogres novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ogres bāriņtiesas pārstāvei

D.Z. un trešās personas sevišķai aizbildnei I.R.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc K.S. pieteikuma par Ogres

bāriņtiesas 2011.gada 29.decembra lēmuma Nr.1-6/131 atcelšanu un morālā kaitējuma

Ls 2000 apmērā atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 24.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts K.S. (turpmāk –

pieteicēja) pieteikums par Ogres bāriņtiesas (turpmāk – bāriņtiesa) 2011.gada 29.decembra

lēmuma Nr.1-6/131 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu, ar kuru nolemts neatjaunot pieteicējai

dēla R.T. aprūpes tiesības un ierobežot tiesības noteikt R.T. dzīvesvietu līdz bērna aprūpes

tiesību atjaunošanai mātei (lietas 40. – 41. lapa).

Ar tiesneses 2012.gada 27.janvāra lēmumu lietā kā trešā persona bez patstāvīgiem

prasījumiem atbildētājas pusē pieaicināts R.T. (turpmāk arī – dēls) un noteikts, ka minētās

nepilngadīgās personas procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī tiesību un interešu

aizsardzību īstenos bāriņtiesas iecelts sevišķais aizbildnis (lietas 3.lapa). Ar bāriņtiesas

2012.gada 23.februāra lēmumu Nr.1-6/25 I.R. iecelta par R.T. sevišķo aizbildni lietā par

Lēmuma atcelšanu (lietas 47. – 48.lapa).

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot

Lēmumu atcelt turpmāk norādīto motīvu dēļ (lietas 4.lapa).

Pieteicēja norāda, ka viņa nav situsi savu dēlu, bet tikai rājusi.

Dēls pastāvīgi spēlē datorspēles, ko pieteicēja viņam cenšas aizliegt vai vismaz

ierobežot. Pieteicēja ir noraizējusies par dēla atkarību no datorspēlēm, kuru ietekmēts viņš

uzvedas skaļi un agresīvi, pat spārda durvis, tāpēc kaimiņi izsaukuši pašvaldības policiju.

Pieteicēja norāda, ka Bāriņtiesas un Pašvaldības policijas pārstāvji bez pieteicējas

piekrišanas 2011.gada 15.decembrī, kad dēls atradās datorspēļu zālē, viņu ievietoja Ogres

novada pašvaldības Sociālā dienesta krīzes centrā „Laipas”, kur viņš atradās no 2011.gada

15.decembra līdz 2012.gada 6.janvārim līdz tika nodots audžuvecākiem.

Pieteicēja, neskatoties uz to, ka viņai tika atņemtas dēla aprūpes tiesības, ar Ogres

novada Sociālā centra sociālo darbinieci S.L. 2011.gada 21.decembrī noslēdza sadarbības

līgumu, kuru apzinīgi pilda.

Pieteicēja norāda, ka dēls skolā tika apvainots par „bomzi”, ko dēls ļoti pārdzīvoja un

tāpēc nevēlējas vairs apmeklēt skolu. Pieteicēja pati vēlas turpināt dēla aprūpi, bet viņai ir

atņemtas aprūpes tiesības.

Par to, ka pieteicēja ir lietojusi alkoholu un ir bijusi vardarbība pret dēlu lietā nav ārsta

slēdziena. Lai noskaidrotu, ka pieteicēja ir bijusi alkohola reibumā, tas bija jāpārbauda

ekspertīzē. Pieteicēja nekad nav bijusi narkologu uzskaitē, spirtotos dzērienus nelieto.

Dēls ir ļoti ietiepīgs, līdz ar to, kad pieteicēja viņam aizrāda vai viņu sarāj, dēls krīt gar

zemi, sit kājas un sauc palīgā. Minētais notiekot bieži. Pieteicēja uzskata, ka problēmas dēla

audzināšanā ir saistītas ar to, ka bērns ir kaprīzs, ļoti aktīvs un viegli ietekmējams visam

negatīvajam.

Uzaicinājumu uz Bāriņtiesas sēdi pieteicēja ir saņēmusi vienu dienu pēc Bāriņtiesas

sēdes, tādējādi pieteicējai tika liegtas tiesības sevi aizstāvēt.

Pieteicēja uzskata, ka ir morāli pazemota ir daļēji zaudējusi darbspējas, tādēļ lūdz

atlīdzināt morālo kaitējumu Ls 2000 apmērā.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā bāriņtiesa norāda, ka pieteikumu

uzskata par nepamatotu un noraidāmu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ (lietas 21. – 22.lapa).

2011.gada 15.decembrī Bāriņtiesas priekšsēdētāja pieņēma vienpersonisku lēmumu

Nr.1-6/119, ar kuru tika atņemtas R.T. aprūpes tiesības pieteicējai.

Motivācija lēmuma izpildes steidzamībai konkrētajā lietā Bāriņtiesā saņemtā

informācija no Ogres novada sociālā dienesta Ogres sociālā centra (turpmāk – Sociālais

dienests) par nepilngadīgo R.T. un par pašvaldības policijas veiktajām darbībām pieteicējas

ģimenē.

Pieteicēja Sociālā dienesta redzeslokā nonākusi 2011.gada oktobrī sakarā ar kaimiņu

sūdzībām par to, ka no viņas istabas regulāri dzirdami sievietes kliedzieni uz bērnu, kā arī

kaimiņi novērojuši alkohola lietošanu.

2011.gada 14.decembrī Sociālā dienesta darbinieki apsekoja pieteicējas ģimenes

sadzīves apstākļus, informēja par saņemto policijas ziņojumu, par to, ka sieviete vardarbīgi

izturas pret dēlu, uz ko pieteicēja reaģēja agresīvi, noliedza minētos faktus. Pieteicējai tika

piedāvāts krīzes centra pakalpojums, no kura viņa kategoriski atteicās. Sakarā ar pieteicējas

agresīvo uzvedību, sarunu nebija iespējams turpināt, jo viņa izgāja no istabas. Sociālais

dienests norāda, ka pieteicēja neapzinās situācijas nopietnību, atsakās uzņemties atbildību,

neatzīst problēmas.

Sociālais dienests norādīja, ka tuvākā laikā nepieciešams R.T. ievietot krīzes centrā

„Laipas”, lai zēns saņemtu psihosociālo rehabilitāciju.

2011.gada 15.decembrī R.T. tika ievietots krīzes centrā „Laipas”.

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 24.pantam 2011.gada 29.decembrī tika sasaukta

Bāriņtiesas sēde, lai lemtu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu pieteicējai vai bērna

ārpusģimenes aprūpi. Tika pieņemts Lēmums.

Lēmumā Bāriņtiesa balstījās uz Sociālā dienesta 2011.gada 27.decebrī sniegto

informāciju, krīzes centra „Laipas” 2011.gada 28.decembrī saņemto situācijas aprakstu,

2011.gada 28.decembrī notikušo sarunu ar R.T. un Bāriņtiesas locekles I.R. veikto riska

novērtējumu.

Uz bāriņtiesa sēdi 2011.gada 29.decembrī pieteicēja ieradās un viņas izelpā konstatēja

vieglu alkohola smaku. Sēdes protokolā fiksēti pieteicējas paskaidrojumi par šo situāciju,

kuros viņa atzīst, ka iepriekšējā vakarā esot bijusi pasēdēšana un alkohola lietošana.

Sēdē pieteicēja nenoliedza, ka vakaros mēdz lietot alkoholu, neuzskata, ka tas būtu

traucējošs fakts dēla audzināšanai.

2011.gada 18.janvārī bāriņtiesā tika saņemts krīzes centra „Laipas” atzinums par

psiholoģiskās izpētes rezultātiem R.T., kas apstiprina, ka Lēmums bija pamatots. Atzinumā

norādīts, ka izpētes rezultāti uzrāda to, ka R.T. ir emocionālā krīzē un cieš no mātes

emocionālās un fiziskās vardarbības, bērna vajadzību ignorēšanas un novārtā pamešanas.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Papildus pieteicēja paskaidroja, ka viņas mērķis ir, lai dēls dzīvotu ar viņu Ogrē vai ar

vecmāmiņu laukos Rundāles novadā. Pieteicēja uzskata, ka viņa ir emocionāli traumēta, kā

rezultātā viņai jāapmeklē nervu ārsts un psihologs.

Pieteicēja norādīja, ka viņa nekad nav situsi savu dēlu un alkoholu nelieto. Savukārt

kaimiņiem, kas ir sūdzējušies par pieteicēju, nevar ticēt, jo pieteicēja un kaimiņi savstarpēji

konfliktē.

Pieteicēja norādīja, ka ar dēlu kopš viņa ievietošanas audžuģimenē 2012.gada

13.janvārī ir tikusies. Tikšanās notika 2012.gada 30.aprīlī, dēla audžuģimenei braucot cauri

Ogrei. Viņa bērnu ir vedusi uz tuvcīņas treniņiem un gājusi pakaļ. Kopā ar dēlu ir gājusi

pastaigās un mācījusi gatavot ēst. Savukārt brīvdienās kopā ir braukuši ciemos pie

vecmāmiņas.

[5] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina uz Lēmumā un

paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Papildus tika norādīts, ka pieteicēja regulāri iet uz sadarbību, bet savas problēmas

neizprot.

[6] Tiesas sēdē trešās personas sevišķā aizbildne norādīja, ka pieteikumu uzskata par

nepamatotu.

Aizbildne tiesas sēdē norādīja, ka R.T. krīzes centrā nonāca 2011.gada 15.decembrī.

Viņa pati bija R.T., atbalsta persona. Šajā gadījumā, ievietojot R.T. krīžu centrā, situācija

parādīja, ka bērns cieš no novārtā pamešanas. Ja bērnu atrod interneta kafejnīcā, un kā viņš

pats apstiprina, ka bieži tur uzturas, jo tajā brīdī ir atradis sev domubiedru – 33 gadus vecu

vīrieti-, kurš vāc kopā šādus bērnus, kuriem mājās nav, kur palikt, parāda to, ka bērns no

ģimenes puses netiek pieskatīts. R.T. ļoti maz gribēja runāt par mājām. Tie jautājumi viņam

tika uzdoti dažādos veidos. Izdevās no viņa uzzināt, ka viņš atrodas krīžu centrā ģimenes

situācijas dēļ, tādēļ, ka viņš nevar iedzīvoties Ogrē, jo mamma viņu neizprot, ka mamma

reizēm atļaujas pacelt pret viņu roku, ka mamma ir alkohola reibumā.

Tika aizpildīti bērna traumu aptauju testi, kurus bērniem centrā dod aizpildīt. Sadaļā,

kurā teikts, ka bērnu ietekmē tā, ka viņam redzami zilumi, R.T. atbildēja, ka bija reizes, kad

mamma bija iesitusi. Bija arī sadāļā, ka mamma soda ar siksnu. Tālāk tika risinātas sarunas.

Tajās tika konstatēts, ka mamma bieži atnāk alkohola reibumā un tad viņiem ir savstarpēji

strīdi. Mamma nedzird to, ko bērns grib pateikt un otrādi.

Aizbildne norādīja, ka viņu darīja uzmanīgu fakts, ka bērns pie mammas dzīvoja tikai

kopš pagājušā rudens, bet jau decembrī viņš nonāca krīžu centrā. Viņš bija tikko atbraucis pie

mammas. Pirms tam zēns dzīvoja pie vecmāmiņas laukos. Viņš stāstīja, ka pirms tam ir bijis

labs sportists, viņam ir bijuši draugi, ir bijis sekmīgs skolā un skolu nav kavējis. Viņš atbrauca

uz Ogri un sāka kavēt skolu. Viņš pats aizbildnei teica, ka uz skolu neies, jo viņu tur neviens

negrib pieņemt. Viņš Ogrē nevarēja iedzīvoties. Krīžu centrā jau no pirmajām dienām bija

jānodarbojas ar higiēnas jautājumiem. Aizbildne uzskata, ka viena no problēmām, kādēļ zēns

netika pieņemts, bija šī higiēnas neievērošana, kas būtu mājās jāiemāca.

Bērns ļoti kavēja skolu. Kad aizbildne ar viņu runāja, kāpēc R.T. nevēlas iet uz skolu,

viņš teica, ka neredzot vajadzību, ka neesot interesanti. Viņš teica, ka visiem apkārtējiem

neesot intereses par to, kas ar viņu notiek. Tas vien pierāda to, ka, ja pieaugušie ir aizņemti ar

savām lietām, tad interese atslābt, un bērns meklē ielu kompānijas, vienaudžus, jo tur viņš var

rast atbalstu. Viņš uzturējās kompānijā ar 33 gadus veco vīrieti un citiem bērniem no

nelabvēlīgām ģimenēm. Nav zināms, ko vīrietis bija nodomājis darīt ar bērniem, jo vīrietis

intensīvi centās iekļūt krīžu centrā, tikties ar R.T.

Centrā ir stingra novērojumu sistēma, tai skaitā ir žurnāls, kurā tiek piefiksēts vecāku

apmeklējumus. Apmeklējuma laikā arī audzinātājs izteica aizdomas, ka pieteicēja atnāk

alkohola reibumā. Minētais tika konstatēts vismaz divas reizes. Telefona sarunās pieteicēja

bija neadekvāta, viņa runāja nesakarīgi, līdz ar to tika izdarīti secinājumi, ka māte ir bijusi

alkohola reibumā. Bērns negribēja runāt ar pieteicēju pa telefonu. Ir bijušas reizes, kad viņš

nolika klausuli un ar pieteicēju nemaz nerunāja. Savstarpējās sarunās tika novērots, ka

pieteicējai ir ļoti pavēlošs tonis. Pieteicēja pārmeta bērnam, ka viņš ir krīžu centrā, jo viņam ir

problēmas, savukārt R.T. atbildēja, ka viņš ir krīžu centrā, jo pieteicējai ir alkohola problēmas.

R.T. nevienu brīdi nav izteicis lielu vēlēšanos atgriezties mājās.

R.T. tika sagatavots aizbraukšanai no krīžu centra. Līdz ko Bāriņtiesa ir sameklējusi

audžu ģimeni, krīžu centra darbinieki kopā ar bērnu skatās Latvijas karti, kurā vietā bērns

atradīsies. Bērnam tiek izstāstīts, kur un cik tālu vieta atrodas. Ar bērnu tiek izrunāta vecāku

apmeklējumu iespēja. Vecāki drīkst braukt ciemos. Viss ar bērnu tika izrunāts. Viņš neizteica

domu, ka nevēlas braukt prom. Aizbildne no tā izdarīja secinājumu, ka piesaiste pie

pieteicējas viņam nav. Pie pieteicējas viņam ir lielas un smagas problēmas. Aizbildne

norādīja, ka kontaktējoties ar pieteicēju, viņa kā speciāliste ir sapratusi, ka tad, kad bija saruna

par to, kā audzināt un disciplinēt R.T., pieteicēja apvainoja tikai dēlu, ka viņš neko neprot

darīt, un neprot uzvesties. Kad aizbildne lūdza pieteicēju ieklausīties, kā vajadzētu sākt strādāt

ar pusaudzi, tad viņa teica, ka tikai bērns ir vainīgs. Pieteicēja nejūt vajadzību domāt citādāk

par šo situāciju.

Aizbildne norādīja, ka laukos bērns bija adekvātā situācijā un viņš jutās komfortabli,

viņš dzīvoja savu bērna dzīvi. Arī krīžu centrā viņam bija komfortabli pie adekvātas

audzināšanas un disciplinēšanas. R.T. absolūti neparādīja to, ka viņš ir kaprīzs vai niķīgs.

Pieteicēja nespēj saprast, ka bērnam pie viņas nav piesaistes. Pieteicējai nav kontakta ar

bērnu. Bērns reaģē tā, kā māk. Ja bērns ir neklausīgs un kaprīzs, tā ir reakcija uz to, ka viņš

nesaņem uzmanību, aprūpi un ieklausīšanos.

[7] Pieteicēja tiesas sēdē lūdza tiesu uzaicināt par liecinieku viņas draugu un kaimiņu

I.M. un nopratināt to par situāciju ģimenē.

Tiesas sēdē liecinieks liecināja, ka R.T. sākotnējā adaptācija pilsētā bija laba, tikai

vēlāk bērns sāka kavēt skolu un sporta nodarbības. Par to viņam stāstīja pieteicēja un viņam

zvanīja bērna treneris, kas ir labs viņa paziņa. Tāpat viņš liecināja, ka ir palīdzējis R.T. ar

skolas darbiem. Liecinieks uzskata, ka tā kā starp pieteicēju un viņas kaimiņiem ir konflikts,

kaimiņi ir rakstījuši sūdzības par pieteicēju un izsauca policiju.

Pieteicēja stipros dzērienus nelieto tikai reizēm alu. Atbildot uz tiesas jautājumu vai

pieteicēja izrāda interesi par bērnu, vai viņiem ir kopīgas intereses, liecinieks liecināja, ka

pieteicēja ar R.T. kopā gāja peldēties. Katru vakaru bija bērnam pagatavotas vakariņas.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un

lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[9] Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Civillikuma 187.pantu un 203.panta pirmās

daļas 3.un 5.punktu un Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmās daļas 2.un 5.punktu un Bērnu

tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, 24.panta ceturto daļu un 27.panta pirmās daļas 1.punktu.

Bāriņtiesa Lēmumā ir secinājusi, ka pieteicēja nespēj nodrošināt R.T. garīgo un

tikumisko attīstību un bērna pilnvērtīgai attīstībai labvēlīgu sociālo vidi.

Līdz ar to lietā ir noskaidrojams, vai bāriņtiesas secinājumi par aprūpes tiesību

neatjaunošanu pieteicējai, pieņemot Lēmumu, bija pamatoti.

[10] Civillikuma 187.pants noteic, ka īstenojot tiesības noteikt bērna dzīvesvietu,

vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības var ierobežot, ja

bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu (203.p.).

Civillikuma 203.panta pirmās daļas 3.un 5.punkts noteic, ka bērna aprūpes tiesības

vecākam tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos

apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) un konstatēta vecāka

vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Savukārt

Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmās daļas 2.un 5.punkts noteic, ka bāriņtiesa lemj par bērna

aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai

bīstamos apstākļos un konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par

vardarbību pret bērnu. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmās daļas

1.punkts bērnu var šķirt no ģimenes, ja bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni

apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, kā arī

aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ.

Tādējādi tiesai ir jāpārbauda, vai R.T. pirms Lēmuma pieņemšanas pieteicējas vainas

dēļ atradās viņa dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos un vai bija konstatēta vardarbība

pret R.T. vai arī pastāvēja pamatotas šaubas par to.

[11] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2011.gada 12.decembrī Ogres novada

pašvaldības policija ir nosūtījusi vēstuli Nr.1-14/601 (lietas 23.lapa) Sociālajam dienestam,

kurā norāda, ka bija saņēmuši izsaukumu uz pieteicējas adresi, kur sieviete sit bērnu.

Ierodoties minētajā adresē, bija dzirdams, ka istabiņā bērns raud un sauc pēc palīdzības.

Klauvējot pie durvīm, istabiņā iestājās klusums un pie durvīm pienāca sieviete, kura skaļi

kliedzot durvju otrajā pusē, durvis vaļā nevēra, un bērna kliedzieni apklusa. Sieviete, kura

atradās istabiņā, izturējās agresīvi un turpināja kliegt un lamāties. Blakus esošie kaimiņi

paskaidroja, ka ir redzējuši, ka sieviete ir alkohola reibumā un sitot savu dēlu, kā arī kliedz uz

viņu ar rupjiem un necenzētiem vārdiem. Vēlāk no istabiņas iznāca pieteicēja. Pēc pārrunu

veikšanas, kopā ar pieteicēju tika apsekota viņas istabiņa, kurā atradās viņas dēls.

Tāpat tiesa konstatē, ka iepriekš minētais ir norādīts lietas materiālos esošajā Ogres

novada pašvaldības policijas inspektora V.V. dienesta ziņojumā (lietas 24.lapa).

Lietas materiālos atrodas Bāriņtiesai adresētā Sociālā dienesta 2011.gada 14.decembra

vēstule Nr.4-4/425 (lietas 25.lapa), kurā ir norādīts, ka pieteicēja dienesta redzeslokā nonāca

2011.gada oktobrī sakarā ar kaimiņu sūdzībām par to, ka no pieteicējas istabas regulāri

dzirdami sievietes kliedzieni uz bērnu, kā arī kaimiņi novērojuši alkohola lietošanu. Vēstulē ir

norādīts, ka pieteicēja pēdējā laikā nesadarbojas ar Sociālo dienestu, izvairās no kontaktiem,

neatbild uz telefona zvaniem. Sociālais dienests vēstulē Bāriņtiesu informē, ka 2011.gada

14.decembrī tika veikta sadzīves apstākļu apsekošana pieteicējas dzīvesvietā. Apsekošanas

laikā pieteicēja informēta par saņemto policijas ziņojumu, par to, ka pieteicēja vardarbīgi

izturas pret dēlu, uz ko pieteicēja reaģēja agresīvi, noliedza vēstulē sniegtos faktus. Pieteicējai

tika piedāvāts krīzes centra pakalpojums, no kura viņa kategoriski atteicās. Sakarā ar

pieteicējas agresīvo uzvedību, sarunu nebija iespējams turpināt, jo viņa izgāja no istabas.

Sociālais dienests norāda, ka pieteicēja neapzinās situācijas nopietnību, atsakās uzņemties

atbildību, neatzīst problēmas.

Lietā atrodas sarunas protokols (lietas 31.lapa), kurā R.T., norāda, ka mamma viņu

nesit, tikai bļauj uz viņu. Ja ir iedzērusi, tad paliek ļoti dusmīga uz viņu, bet nesit. Mamma

vairākas reizes nedēļā iedzer.

Tiesa konstatē, ka, atbilstoši lietā esošajai riska novērtējuma anketai (lietas 32. –

33.lapa) kā augsts riska faktors ir norādīta vecāka vardarbība pret bērnu un emocionālais

kaitējums. Anketā ir secināts, ka bērns ilgstoši ir pamests novārtā no mātes puses. Mātes

alkoholisma dēļ dēls ir pastāvīgā emocionālā spriedzē, bērns cieš no emocionālas un fiziskas

vardarbības, tāpēc labprātāk uzturas ārpus mājas (lietas 34.lapa). Savukārt pieteicējai ir

problēmas ar alkohola lietošanu, kā dēļ dēls tiek pakļauts emocionālai un fiziskai vardarbībai.

Pati māte savas problēmas neatzīst (lietas 36.lapa).

Bāriņtiesas 2011.gada 29.decembra sēdes protokolā ir norādīts, ka pieteicēja atbildot

uz jautājumu, vai viņa lieto alkoholu, norāda: „Kurš tad nelieto alkoholu, Vieglu aliņu vai

vīna glāzi vakarā.” (lietas 37.lapa). Savukārt uz jautājumu vai pieteicēja Bāriņtiesas sēdes

dienā ir lietojusi alkoholu, pieteicēja atbild: „Vakar mums bija pasēdēšana Pārogrē privātajā

mājā, tur es lietoju. Tur kopmītnē visi lieto alkoholu. Man nav problēmu ar alkoholu. Vakarā

iedzeru vīna glāzi.” (lietas 38.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Bāriņtiesa ir pareizi secinājusi, ka pastāv

pamatotas aizdomas par vardarbību ģimenē. Secīgi, ja pastāv pamatotas aizdomas par

vardarbību ģimenē, pamatoti ir secināt, ka bērna veselība un iespējams pat dzīvība ir

apdraudēta.

Tiesa noraida pieteicējas argumentu, ka Bāriņtiesa Lēmumu ir pieņēmusi uz

pieteicējas kaimiņu izteiktajiem apmelojumiem par viņu.

Bāriņtiesa savus secinājumus ir izdarījusi, vadoties no valsts amatpersonas (policijas)

sniegtās informācijas, no apstākļa, ka pieteicēja jau ilgāku laiku ir bijusi Sociālā dienesta

redzeslokā, kā arī no pašas pieteicējas sniegtās informācijas un R.T. stāstītā.

Tiesas ieskatā maz ticams, ka pieteicējas dēls apzināti vai nepazināti ir vēlējies

sociālajiem darbiniekiem stāstīt nepatiesību par situāciju ģimenē, tai skaitā par pieteicējas

alkoholisma problēmām.

Ņemot vērā, ka no lietas materiāliem ir konstatējams, ka pieteicējai ir problēmas ar

alkoholu, tiesa atzīst, ka bērna atrašanās vidē, kur bieži tiek lietots alkohols, ir tā fiziskajai un

emocionālajai veselībai ne tikai nevēlami, bet pat bīstami.

Tiesa noraida pieteicējas argumentu, ka tā kā viņa nav bijusi narkologu uzskaitē, kā arī

nav veiktas medicīniskās pārbaudes par to, ka viņa bija lietojusi alkoholu, tad bāriņtiesa

nevarēja uz minētā pamata pieņemt pieteicējai nelabvēlīgo Lēmumu. Pieteicēja pati

Bāriņtiesai ir norādījusi uz apstākli, ka vakaros lieto alkoholu.

[12] Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku

aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un

pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa

aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu,

t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa

izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot

viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma

novēršanu. Civillikuma 179.panta pirmā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu

mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns

pats var sevi apgādāt. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka,

ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu

un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Tiesa secina, ka tiesību normas paredz vecāku pienākumu rūpēties par saviem

bērniem, nodrošinot tos ar ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi un pilnvērtīgu

fizioloģisku un emocionālu attīstību un aizsargājot tos pret emocionālu un fizisku vardarbību.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka dēls pie pieteicējas ir dzīvojis tikai no

2011.gada augusta vidus (lietas 68.lapa). Līdz tam bērns dzīvoja pie vecmāmiņas.

Tātad secināms, ka pieteicēja faktiski ikdienā par dēlu nerūpējās.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka pieteicēja, būdama R.T. māte, kopš dēla ievietošanas

audžuģimene, bija satikusi viņu tikai vienu reizi vairāk kā trīs mēnešu periodā, turklāt,

bērnam ar audžuģimeni braucot cauri Ogrei. Minētais tiesas ieskātā norāda uz apstākli, ka

pieteicējai nav izveidojies mātes instinkts būt ar savu bērnu pēc iespējas vairāk un ilgāk kopā.

Minēto apliecina arī Atzinumā par psiholoģiskās izpētes rezultātiem norādītais, ka R.T.

tikšanās reizes ar māti ir īsas, jo māte neizmanto visu ciemošanās laiku (lietas 46.lapa).

[13] 2011.gada 28.decembrī krīzes centrs „Laipas” ir nosūtījis bāriņtiesai 2011.gada

28.decembra situācijas aprakstu (lietas 29. – 30). No minētā dokumenta izriet, ka pieteicēja

laika periodā no 2011.gada 15.decembra līdz 28.decembrim ir zvanījusi desmit reizes, kur

sarunās tika novērots, ka māte ar dēlu runā pavēlošā balsī, cenšoties bērnu komandēt. Dēla

atbildes minētajās sarunās – „Nedarīšu, nešķirošu”, „Es nerunāšu ar tevi”. Savukārt

apciemojumi ir bijuši tikai divi, kuru laikā dēlam arī tika dotas komandas un sarunās valdīja

pavēles formas.

Savukārt krīzes centra „Laipas” atzinumā (lietas 45. – 46.lapa) par psiholoģiskās

izpētes rezultātiem ir konstatēts, ka bērnam trūkst drošības, atbalsta un stabilitātes ģimenē,

viņš jūtas atstumts un vientuļš. Aizvainojumu, dusmas, bailes, paaugstinātu trauksmi R.T.

pārdzīvo saskarsmē ar māti destruktīvo attiecību un piesaistes trūkuma dēļ.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja, pat ja arī vēlas rūpēties par dēlu un

uztraucas par bērna nākotni, tomēr nav spējīga rūpēties par to, jo neizprot bērna specifiskā

vecuma vajadzības un audzināšanas īpatnības.

[14] Attiecībā uz tiesas sēdē liecinieka I.M. sniegtajām ziņā tiesa norāda, ka tiesas

ieskatā liecībām ir piešķirama maza ticamība, proti, R.T. Bāriņtiesai sniedzot savus

paskaidrojumus ir norādījis, ka pieteicēja, kad ir iedzērusi iet pie kaimiņa Igora (lietas

31.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa I.M. sniegtajām liecībām nepiešķir nozīmi lietā.

[15] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka nav savlaicīgi saņēmusi uzaicinājumu uz

Bāriņtiesas sēdi.

Tiesa norāda, ka no lietas materiāliem ir konstatējams, ka pieteicēja Bāriņtiesas sēdē ir

piedalījusies, tādējādi Bāriņtiesas lēmums nav atzīstams par aizmugurēju. Ja uzaicinājuma uz

Bāriņtiesas sēdi savlaicīga nenosūtīšana pieteicējai būtu radījušas tādas sekas, kuru rezultātā

pieteicējai būtu liegts piedalīties sēdē, tiesai būtu jāvērtē minētais arguments.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka Bāriņtiesa uzaicinājumu ir nosūtījusi pieteicējai

2011.gada 19.decembrī, tas ir desmit dienas pirms Bāriņtiesas sēdes (lietas 64. – 65.lapa).

[16] Tiesa norāda, ka šajā lietā ir vērtējusi, tikai tos apstākļus, kas ir pastāvējuši līdz

Lēmuma pieņemšanai. Mainoties lietas apstākļiem, pieteicējai ir tiesības lūgt Bāriņtiesu

pārvērtēt situāciju un lemt par bērnu aprūpes tiesību atjaunošanu.

[17] Ņemot vērā iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka Bāriņtiesas Lēmums ir tiesisks,

pamatots un bērnu interesēm atbilstošs.

[18] Pieteicēja ir lūgusi tiesu uzlikt par pienākumu Bāriņtiesai atlīdzināt morālo

kaitējumu.

Administratīvā procesa likuma 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu

atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu,

kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka prasījums par kaitējuma atlīdzināšanu ir

nesaraujami saistīts ar pamatprasījumu.

Tā kā tiesa atzina Bāriņtiesas Lēmumu par tiesisku, nav pamata apmierināt pieteicējas

prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt K.S. pieteikumu par Ogres bāriņtiesas 2011.gada 29.decembra lēmuma Nr.1-

6/131 atcelšanu un morālā kaitējuma Ls 2000 apmērā atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese

________________________A.Pūcīte

Rīgā, 2012.gada 1.jūnijā