Court dismissed customs company's appeal, upholding administrative liability for submitting false tariff codes.

NORAKSTS Lieta Nr.A42749309 A428-11/14

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 11.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse, piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei S.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lietuvas Republikā reģistrētā komersanta UAB „Girteka” (reģistrācijas Nr.123658211) pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 3.marta lēmuma Nr.19.2/5336 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BF005451) atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora (turpmāk – VID vai atbildētājs) 2009.gada 3.marta lēmumu Nr. 19.2/5336 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka 2008.gada 18.decembra lēmums Nr.F52-BF005451 par UAB „Girteka” saukšanu pie administratīvās atbildības. [1.1] Lēmumā konstatēts, ka 2008.gada 5.septembrī pulksten 14.05 Grebņevas muitas kontroles postenī virzienā no Latvijas Republikas uz Krievijas Federāciju iebrauca UAB „Girteka” automašīna (valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/), kuru vadīja A.V.

Automašīnas vadītājs A.V. muitas iestādē iesniedza kravas pavaddokumentus – Carnet TIR XX59147906, Invoice Nr.20/0800114 un CMRAZ802095 un T-5 kontroleksemplāru Nr.1741-8-080531, saskaņā ar kuriem kravā atradās gaļas izstrādājumi. Ar pieteikuma veidlapu Nr.295 automašīna tika novirzīta uz padziļinātu fizisko muitas kontroli, kuras laikā konstatēts, ka precei (136 kastēm ar gaļas izstrādājumiem), kas T-5 kontroleksemplārā Nr. 1741-8-080531 deklarēta ar kombinētās nomenklatūras (turpmāk – KN) kodu 1601009910, pārējos pavaddokumentos norādīts KN kods 160249190.

Tādējādi konstatēts, ka UAB „Girteka” ir iesniegusi muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus dokumentus un deklarējusi preces ar neīstu nosaukumu vai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) KN kodu. [1.2] 2008.gada 6.septembrī VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes amatpersona noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BF005451 par UAB „Girteka” izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.13 pantā un 201.14 panta pirmajā daļā. [1.3] Lēmumā konstatēts, ka 2008.gada 26.septembrī saņemts atzinums Nr.20.4- 20/316 par preces klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kurā norādīts, ka prece, kas deklarēta T-5 kontroleksemplārā Nr.1741-8-080531, atbilst KN kodam 16010099.

Savukārt Carnet TIR XX59147906, Invoice Nr.20/0800114 un CMR AZ802095 minētā prece deklarēta ar KN kodu 160249190, kas neatbilst kravā esošās preces KN kodam – 16010099. [1.4] Lēmumā norādīts, ka 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Muitas kodekss) 199.panta 1.punkts nosaka, ka tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

Tādējādi VID Latgales reģionālā iestāde pamatoti noteica, ka UAB „Girteka” uzskatāma par subjektu, kas atbild par muitas iestādē iesniegtajos pavaddokumentos sniegto ziņu pareizību, un, ņemot vērā pārbaudes rezultātus, pamatoti konstatējusi, ka UAB „Girteka” ir sniegusi muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus dokumentus un deklarējusi preces ar neīstu nosaukumu vai tām neatbilstošu ES KN kodu. [1.5] No Lēmuma izriet, ka UAB „Girteka”, aizpildot TIR Carnet XX59147906 un CMR AZ802095, nav ņēmusi vērā T-5 kontroleksemplārā Nr.1741-8-080531 norādīto informāciju par preces KN kodu, kas atbilda faktiskajam kravā esošās preces KN kodam – 16010099.

Pieņemot pārvadāšanai konkrēto kravu, UAB „Girteka” ir uzņēmusies tiesisku atbildību par pārvadāto preču atbilstību pavaddokumentiem. Atbilstoši Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 (turpmāk – Regula Nr.2913/92) 4.panta 18.punktam deklarētājs ir persona, kas noformē muitas deklarāciju savā vārdā, vai arī persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir noformēta. Konkrētajā gadījumā preču pavaddokumentus muitas iestādei iesniedza UAB „Girteka”, līdz ar to tā uzskatāma par deklarētajā Regulas Nr.2913/92 4.panta 18.punkta izpratnē.

Tādējādi, iesniedzot muitas iestādei kravas pavaddokumentus – Carnet TIR XX59147906, Invoice Nr.20/0800114 un CMR AZ802095, kuros norādītā informācija neatbilst faktiskajam kravas saturam, UAB „Girteka” ir izdarījusi administratīvos pārkāpumus, par kuriem atbildība paredzēta LAPK 201.13 pantā un 201.14 panta pirmajā daļā. [2] 2009.gada 6.aprīlī tiesā saņemts UAB „Girteka” (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] VID ģenerāldirektors nav izvērtējis lietu pēc būtības, bet ir atreferējis un citējis 2008.gada 18.decembrī VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes lēmumu, kas norāda uz to, ka ir pārkāptas pieteicēja procesuālās tiesības uz taisnīgu administratīvo procesu. [2.2] Pieteicējs norāda, ka atbildētājs Lēmuma 4.lapas piektajā rindkopā nepamatoti un atrauti citē Regulas Nr.2913/92 78.panta otro daļu.

Tā paša panta pirmā daļa noteic, ka pēc preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt deklarācijā labojumus, bet tā paša panta trešā daļa noteic, ka, ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.

Tādējādi atbildētājs Lēmumā nav norādījis, vai un kā minētā regula ir uzskatāma par piemērojamu Latvijas Republikā kā starptautiskais akts, kā arī nav pieminējis, ka minētā regula ir pieņemta un tajā ietvertās normas jāskata kopsakarībā ar regulas mērķiem. [2.3] Pieteicējs neveica un tam nebija nodoma veikt muitošanas operācijas iekšzemē, līdz ar to neuzskata, ka dotajā gadījumā ir piemērojama LAPK 201.14 panta pirmā daļa, kā arī LAPK 201.13 pants. VID nepamatoti paplašināja LAPK 201.13 panta hipotēzē noteikto termiņu „iesniegt”. [2.4] VID Lēmumā ignorēja faktiskos lietas apstākļus, pieteicēja pārstāvju paskaidrojumus, kā arī neveica LAPK 201.13 panta un 201.14 panta administratīvo pārkāpumu sastāvu analīzi. [3] 2009.gada 22.maijā tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumā izteikto prasījumu neatzīst un paskaidro turpmāk minēto.

Saskaņā ar Regulas Nr.2913/92 91.panta pirmo daļu ārējā tranzīta procedūra atļauj Kopienas muitas teritorijā pārvietot no viena punkta uz otru:

a) ārpuskopienas preces, neattiecinot uz tām ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus vai tirdzniecības politikas pasākumus;

b) Kopienas preces — tajos gadījumos un ar tiem nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar komitejas procedūru, lai novērstu to, ka sakarā ar precēm, uz ko attiecas eksporta pasākumi vai no tiem gūstamais labums, neizvairītos no šādiem pasākumiem vai neattaisnoti gūtu no tiem labumu. Minētā panta otrās daļas b punkts nosaka, ka minēto pārvietošanu ir jāveic, izmantojot TIR grāmatiņu (TIR Konvencija), ar nosacījumu, ka Šāda pārvietošana: 1) ir sākta vai tai jābeidzas ārpus Kopienas, vai 2) attiecas uz preču pārvietošanu, kuras ir jāizkrauj Kopienas muitas teritorijā un kuras konvojē ar precēm, lai izkrautu kādā trešajā valstī, vai 3) notiek starp diviem Kopienas punktiem, šķērsojot kādas trešās valsts teritoriju. Savukārt Regulas Nr.2913/92 96.panta pirmā daļa noteic, ka Kopienas ārējā tranzīta procedūras izmantotājs ir galvenais atbildīgais. Viņš ir atbildīgs:

a) par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus;

b) par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu. Turklāt Muitas kodeksa 199.panta 1.punkts nosaka, ka tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētajā vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām precēm. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka UAB ,,Girteka” preču pārvietošanu veica, izmantojot TIR grāmatiņu, un tās (Carnet TIR XX59147906) 13.-15. ailē ir parakstījusies UAB ,,Girteka”, tad tā attiecīgi uzņemas atbildību par kravas atbilstību dokumentos norādītajai informācijai.

VID ieskatā ar 2008.gada 26.septembra atzinumu Nr.20.4-20/316 par preces klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru nepārprotami ir pierādīts fakts, ka UAB „Girteka” ir iesniegusi muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus dokumentus, par ko arī attiecīgi uzņemas atbildību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. [4] Pieteicēja pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicēja pārstāvim par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes. [5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja Lēmumā un paskaidrojumā minētos argumentus.

Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un tiesas sēdē atbildētāja pārstāves izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [7.1] 2008.gada 5.septembrī pulksten 14.05 Grebņevas muitas kontroles postenī virzienā no Latvijas Republikas uz Krievijas Federāciju iebrauca UAB „Girteka” piederošā automašīna (valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) (turpmāk – automašīna), kuru vadīja A.V. (lietas 9.lapa). [7.2] Automašīnas vadītājs A.V. muitas iestādē iesniedza kravas pavaddokumentus – Carnet TIR XX59147906, Invoice Nr.20/0800114 un CMRAZ802095 un T-5 kontroleksemplāru Nr.1741-8-080531, saskaņā ar kuriem kravā atradās gaļas izstrādājumi (lietas 43.

– 45. lapa). [7.3] Ar pieteikuma veidlapu Nr.295 automašīna tika novirzīta uz padziļinātu fizisko muitas kontroli, kuras laikā konstatēts, ka precei (136 kastēm ar gaļas izstrādājumiem), kas T-

5 kontroleksemplārā Nr.1741-8-080531 deklarēta ar KN kodu 1601009910, pārējos pavaddokumentos norādīts KN kods 160249190 (lietas 47.lapa). [7.4] 2008.gada 6.septembrī pulksten 11.00 VID paņēma paraugu kravai, noformējot preču paraugu ņemšanas veidlapu Nr.18 (lietas 49.lapa). [7.5] 2008.gada 6.septembrī VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes amatpersona noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BF005451 par UAB „Girteka” izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem atbildība paredzēta LAPK 201.13 pantā un 201.14 panta pirmajā daļā (lietas 38.

– 39. lapa). [7.6] 2008.gada 26.septembrī VID Latgales reģionālā iestādes Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļa sniedza atzinumu Nr.20.4-20/316 par preces klasificēšanu saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kurā norādīts, ka prece, kas deklarēta T-5 kontroleksemplārā Nr.1741-8-080531, atbilst KN kodam 16010099 (lietas 52. – 53.lapa). [7.7] VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieks 2008.gada 18.decembrī pieņēma lēmumu Nr.F52-BF005451, ar kuru UAB „Girteka” pēc LAPK 201.13 pantu uzlika naudas sodu Ls 250, pēc LAPK 201.14 panta pirmās daļas – Ls 200, kā galīgo administratīvo sodu saskaņā ar LAPK 35.panta nosacījumiem nosakot naudas sodu Ls 250 apmērā (lietas 36.

– 37.lapa). [7.8] Pieteicējs 2009.gada 19.janvārī ar apstrīdēšanas iesniegumu vērsās pie VID ģenerāldirektora (lietas 31. – 32. lapa). [7.9] Ar Lēmumu atstāts negrozīts VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka 2008.gada 18.decembra lēmums Nr.F52-BF005451 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības (lietas 9. – 13. lapa). [8] Tiesa konstatē, ka Lēmums pieņemts atbilstoši atbildētāja kompetencei, Lēmumā ir atsauces uz tiesību normām, Lēmums satur APL 67.panta otrajā daļā minētās sastāvdaļas, tajā skaitā Lēmumā ir atsauces uz pieteicēja pārstāvja R.B. paskaidrojumiem.

Līdz ar to nav pamatots pieteicēja arguments, ka atbildētājs ir pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus. [9] LAPK 201.13 pants noteic, ka par jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz seštūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas. LAPK 201.14 pants noteic, ka par preču deklarēšanu ar neīstu nosaukumu vai tām neatbilstošu Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 201.13 pantā un

201.14 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, ir jābūt pierādītam, ka persona muitas iestādē ir iesniegusi nepatiesu informāciju saturošus dokumentus un preces deklarējusi ar neīstu nosaukumu vai tām neatbilstošu Eiropas Savienības KN kodu. [10] Lietā nav strīda par to, ka 2008.gada 5.septembrī pulksten 14.05 Grebņevas muitas kontroles postenī (turpmāk – MKP) automašīnas vadītājs A.V. muitas iestādē uzrādīja kravas pavaddokumentus – deklarāciju Carnet TIR XX59147906, rēķinu Invoice Nr.20/0800114, pavadzīmi CMRAZ802095 un T-5 kontroleksemplāru Nr.1741-8-080531, saskaņā ar kuriem kravā atradās 136 kastes ar gaļas izstrādājumiem.

Nav arī strīda, ka dokumentus TIR Carnet XX59147906 un CMR AZ802095 ir aizpildījis pieteicējs, kā arī, ka pavaddokumentā T-5 kontroleksemplārā Nr. 1741-8-080531 ir norādīts nepareizs preces KN kods. [11] Pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei un preču deklarēšanu ar tām neatbilstošu ES KN kodu. Tomēr pieteicējs uzskata, ka pie administratīvās atbildības saukts nepamatoti. Pieteicējs norāda, ka konkrētajā gadījumā tas neveica un tam nebija nodoma veikt muitošanas operācijas iekšzemē, kā arī VID nelikumīgi ir paplašinājis 201.pantā noteikto terminu „iesniegt”.

Tādējādi strīds ir par to, vai pieteicēja darbībās pamatoti konstatēts LAPK 201.13 panta un 201.14 panta sastāvs. [12] Attiecībā uz to, vai pieteicējs konkrētajā gadījumā atzīstams par preces deklarētāju, tiesa nodibina sekojošo. Muitas kodeksa 199.pants noteic, ka, neskarot iespēju piemērot soda mērus, tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

Savukārt atbilstoši Regulas Nr.2913/92 4.panta 18.punktam deklarētājs ir persona, kas noformē muitas deklarāciju savā vārdā, vai arī persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir noformēta. Kā izriet no lietas materiāliem, 2008.gada 5.septembrī pieteicējs Grebņevas MKP 0206 ir noformējis muitas deklarāciju CARNET TIR XX59147906 par kravas nogādāšanu no Viļņas uz Maskavu (lietas 96.lapa), uz deklarācijas ir karnetes turētāja UAB „Girteka” zīmogs un pārstāvja paraksts (lietas 89.lapa). Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr.2913/92 4.panta 18.punktu pieteicējs ir atzīstams par konkrētās preces deklarētāju. 2008.gada 5.septembrī muitas deklarācija CARNET TIR XX59147906 kopā ar citiem muitas dokumentiem tika uzrādīta muitas iestādē (Grebņevas MKP).

Tā kā lietā nav strīda par to, ka pavaddokumentā T-5 kontroleksemplārā Nr. 1741-8-080531 ir norādīts nepareizs preces KN kods, tad saskaņā ar Muitas kodeksa 199.pantu pieteicējam jāuzņemas atbildība par preču deklarēšanu ar tām neatbilstošu ES KN kodu. Līdz ar to pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 201.14 panta. [13] Pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības arī pēc LAPK 201.13 panta, kur paredzēta administratīvā atbildība par jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei.

Pieteicējs norāda, ka VID nepamatoti paplašinājis LAPK 201.13 pantā noteikto juridisko terminu „iesniegt”, un uzskata, ka kravas dokumentus nav iesniedzis, bet uzrādījis, līdz ar to nav saucams pie administratīvās atbildības pēc LAPK 201.13 panta. Tomēr tieša šo argumentu noraida kā nepamatotu. [13.1] Tiesa jau augstāk [10] secināja, ka pavaddokumentā T-5 kontroleksemplārā Nr.1741-8-080531 ir norādīts nepareizs preces KN kods. Līdz ar to nav šaubu, ka pieteicēja noformētie muitas dokumenti satur nepatiesu informāciju. [13.2] Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāve, dokumentu pārbaude muitā notiek jebkurā gadījumā, savukārt kravas pārbaude notiek pēc izvēles.

Līdz ar to secināms, ka ikvienā gadījumā kravas pārvadātājiem ir jārēķinās ar to, ka muitas iestādē būs jāuzrāda kravas dokumenti. Lai gan LAPK 201.13 pantā ir norādīts, ka pie administratīvās atbildības persona saucama par jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei, tiesa uzskata, ka minētās tiesību normas tulkošanā ir jāpiemēro ne tikai gramatiskā tiesību normas interpretācijas metode, bet jāvadās no tiesību normas mērķa un jēgas (teleoloģiskā interpretācijas metode).

Vērtējot teleoloģiski, tiesai nav šaubu, ka šīs tiesību normas mērķis ir saukt pie administratīvās atbildības ikvienu, kurš muitas iestādei ir nodevis, uzrādījis vai jebkādā citā veidā piegādājis nepatiesu informāciju saturošus dokumentus. Šo pārliecību pastiprina fakts, ka bez minētās tiesību normas neviena cita tiesību norma neparedz administratīvo atbildību par nepatiesas informācijas atspoguļošanu muitas dokumentos. Līdz ar to ikvienam, kurš muitas iestādei iesniedz, uzrāda vai jebkādā citādā veidā piestāda nepatiesu informāciju saturošus dokumentus, ir jārēķinās, ka viņš var tikt saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 201.14 panta. [14] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt LAPK 35.panta otrajā daļā noteikts, ka, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, par kuriem lietas vienlaicīgi izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tā sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. LAPK 201.13 panta sankcija paredz juridiskajām personām piemērot naudas sodu līdz seštūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas. LAPK 201.14 panta sankcija paredz juridiskajām personām piemērot naudas sodu līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas. Tātad smagākā sankcija ir paredzēta par LAPK 201.13 panta pārkāpumu, t.i., šīs sankcijas ietvaros juridiskai personai maksimāli ir pieļaujams piemērot naudas sodu līdz Ls 6000. Lēmumā norādīts, ka atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi nav konstatēti, līdz ar to pieteicējam noteikts galīgais sods Ls 250 apmērā. Salīdzinot ar 201.13 panta sankcijā pieļaujamo maksimālo soda mēru – naudas sodu Ls 6000 apmērā un preču konfiskāciju, tiesa secina, ka pieteicējam kā juridiskai personai piemērotais sods nav liels un ir tuvu minimālajam. Līdz ar to UAB „Girteka” piemērotais sods ir pamatots un atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam. [15] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt UAB „Girteka” pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 3.marta lēmumu Nr.19.2/5336. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ L.Hāzenfuse Rīgā 2011.gada 11.maijā